Vienšūņi Flashcards
Kokcidiostatiskie medikamenti
Sulfanilamīdi - nieru traucējumi
Nitrofurāna grupas - plaušu, aknu, nervi sistēmas traucējumi
Ampriolum - poliencefalomalācija
Ionofori - atšķirtiem dzīvniekiem pie barības; toksiski zirgiem, lielos daudzumos atgremotājiem
Simptomātiski - kofeīns, glikoze, linsēklas, K,A vitamīni, dzelzs un vara preparāti
Eimerioze
Zarnu epitēlijā šizogonija, gametogonija, veido oocistas, kas izdalās ārējā vidē un notiek sporogonija.
E.stiedae – trušu aknu šultsvados un E.truncata – zosu nieru bļodiņas un urīnkanāla epitēlijšūnās.
Epizootoloģija -
Saimnieka faktors (slimo jaundzīvnieki, ko inficē pieaugušie)
Parazītu f.- oocistas ļoti izturīgas, iznīcina ar karstumu, uv stariem, necieš sausumu
Turēšanas apst.- invadējas no pieaugušajiem, labāk dzīvo mitrās, tumšās kūtīs, ja nav laba ēdināšana. Saslimšana biežāk vasarā un rudenī
Patoģenēze - sākas ar dalīšanos zarnu epitēlijā, masveidīga epitēlijšūnu sagraušana, tiek bojāti arī dziļāki zemgļotādas slāņi, asinsvadi, nervi un gremošanas dziedzeri. Bojātās zarnu gļotādas vietās, zarnu lumenā izdalās audu šķidrums un asinis. Attīstās zarnu iekaisums, dažreiz – nekroze.
Klīnika -
Perakūta - liels asiņu daudzums lūmenā
Akūta - sākumā drudzis, diareja ar zaļganidzeltenām, veļāk brūnām fekālijām + svaigas asinis. Taisnās zarnas prolapss, dehidratācija. Īpatnēja smaka. Nāve 1-2 dienu laikā
Subakūta - vecākiem dzīvniekiem - 2gadiem. nomākums, diareja, vispārējs nespēks. Raksturīga progresējoša novājēšana.
Hroniska - pieaugušiem dzīvniekiem, izdala oocistas.
Sekcijā - balti mezgliņi zarnās - gametogoniji (akūti, hroniski).
Diagnostika - Kokcīdiju sugu noteikšanai jāiegūst izsporulējušas oocistas, kuras ievieto Petri platēs, pārlej ar 2,5% Kālija bihromāta šķīdumu un ievieto termostatā pie + 25-28 grādiem C. Akūtās saslimšanas gadījumā eimēriju oocistu skaits pārsniedz 5000 1 g fekāliju.
Izosporoze
Kaķiem - I.felis; Suņiem - I.revolta; Cūkām - I.suis
Rezervuārsaimnieki dabā - grauzēji
Attīstība - kā pie eimeriozes, bet rezervuārsaimniekā attīstās bezdzimumiski, saimnieks apēd grauzēju ar endozoītu - organismā izosporoze ar oocistu izdalīšanos
Lokalizācija - tievās zarnas, bet var būt arī ģeneralizētā forma
Uzņēmīgāki jaundzīvnieki. Invāzijas avots - slimie vai pārslimojušie dzīvnieki, rezervuārsaimnieki
Nav sezonalitātes, oocistas izturīgas ārvidē
Patoģenēze - hemorāģisks iekaisums zarnās, pievienojas sekundārā mikroflora. Ģeneral. slim. gad. parazītu izdalītie toksīni, traucēta obv maiņa. Imunitāte uz 2-5 mēnešiem
Klīniski - depresija, anoreksija. Diareja, fekālijas šķidras + gļotas, asinis. Poliūrija. Kucēni, kaķēni mirst. Oocistas izdalās no dažām dienām līdz 1,5 mēn.
Diagnostika - Fileborna, Dārlinga metodes. Flotācija.
Ārstēšana - Sulfadimetoksīni, Trimetox, Amprolium, Toltrazurils
Neosporoze
N. Caninum
Def.saimnieks - suns
Starpsaimnieki - cūka, atgremotāji, lapsas
Aktīvā stadija (dalās ātri, aug)- tahizoīti. atrodami makrofāgos, nervu šūnās, miocītos uc. Aktīvi vairojas šūnās, tās iznīcina. Izmanto kā ag seroloģijā.
Bradizoīti (dalās lēni) - atrodas cistās, nervaudos. Abortētos augļos - galvas un muguras smadz., sirdī.
Patoģenēze - Govis invadējas horizontālā vai vertikālā (transplacentāri) ceļā. Tahizoīti izplatās pa organismu un invadē dažādus irgānus, izraisa audu bojājumus. Bradiozīti paliek vienā vietā, minimāla iekaisuma reakcija. Govis var invadēt augli katrā grūsnībā, rezistence neveidojas. Mātei var veidoties imunitāte, bet augli tā nepasargā.
Suņu klātbūtne ir riska faktors neosporozei liellopiem. Suņi invadējas apēdot placentas daļas, izdalījumus no dzemdes. No suņa fekālijām izdalās oocistas, kas 3 dienu laikā sporulē ārvidē.
Klīniski - neiroloģija (pakaļdaļas paralīze), miokardīts, miozīts, dermatīts. Biežāk slimo jauni suņi. Dažkārt kakla muskulatūras vājums, disfāgija. Govīm aborti, nedzīvi vai vārgi teļi. Neonatāliem teļiem var būt neiromuskulāri traucējumi. Daļa teļu, kas invadēti transplacent. piedzimst veseli, bet uztur invāziju ganāmpulkā
Diagnostika - abortēts auglis, placenta, govs asins serums. Histo, imūnhistoķīmija, polimerāzes ķēdes reakcija, Seroloģija - ifat, elisa
Ārstēšana - klindamicīns, pirimetamīns, trimetox. Govis neārstē
SARKOCISTOZE
Definitīvais saimnieks – gaļēdāji, cilvēks
Starpsaimnieks – atgremotājdzīvnieki, cūkas, zirgi, ūdens putni (meža pīles)
Organismā sarlocistas 2 formās - cistas un trofozoīti.
Cistas - iekšienē šķērssienas, kas veido kameras trofozoītiem
Trofozoīti - Nokļūstot muskuļaudos, trofozoīti nogulsnējas vietās, kur ir vairāk sarkoplazmas.
Attīstība -
Def.saimn. - Invadējas apēdot bradizoītu cistu no starpsaimnieka m. Zarnā bradizoīti atbrīvojas, kļūst kustīgi, nonāk zem epitēlija, diferencējas gametocītos. Dzimumceļā formējas oocistas, kas nonāk zarnu lūmenā un sporulē , veidojot 2 sporocistas, katrā 4 sporozoīti. Sporocistas izvadās ar fekālijām.
Starpsaim.- apēd sporocistu. atbrīvojas sporozoīti, iekļūst zarnas sieniņā, tālāk asinsvados, kur lokalizējas endotēlija šūnās. Notiek 2 šizogonijas cikli. Trešais cikls notiek limfocītos. Izveidojas merozoīti, kas nonāk m.šūnās. Tur iecistējas un dalās pumpurojoties vai endodiogēni - veidojas bradizoīti cistā.
Uzliesmojumi notiek, kad govis uzņem sporocistas no suņiem
Patoģenēze - Pirms sarkocistu veidošanās akūtā fāze 2ned-1,5mēn. Novēro eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanos, tahikardiju.
Cistu attīstība muskuļaudos, sākumā izsauc to iestiepšanos, pēc tam atrofiju. Sabrūkot mišera maisiņiem muskuļaudos sākas iekaisuma procesi, miozīts un miokardīts. Attīstoties muskuļšķiedrās, sarkocistas grauj to daļu, kurā atrodas. Invadētās zarnu daļās novēro izteiktu hiperēmiju bārkstiņu stromā. Bārkstiņu epitēlijs daļēji vai pilnīgi nolobās, tas ļoti ietekmē zarnu darbību. Caur zarnu bārkstiņām asinīs var nonākt enterokoki, rauga sēnītes u.c patogēni, kuri noved pie vispārēja organisma saindēšanās.
Cilvēks invadējas lietojot pārtikā invadētu gaļu. Nonākot cilvēka gremošanas traktā cistas kuņģī un tievajās zarnās pārplīst, iekļūst asinsvados un tiek iznēsātas pa visu organismu. Pēc tam nonāk ekstremitāšu muskuļos, balsenē, mēlē, sirdī, kur tās veido jaunas cistas.
Klīniski - lielākoties asimptomātiski. Ja stipra invāzija, starpsaimniekiem anoreksija, drudzis, anēmija, svara zudums, nevēlēšanās pārvietoties. L-l tūska zemžokļa apvidū, limfmezglu palielināšanās. Var būt aborti.
Zarnu sarkocistozei vemšana, depresija, uzbudināmība, paralīze, diareja.
Cilvēkiem miozīts, bronhu spazmas, niezoši izsitumi, galvassāpes, nespēks, limfadenopātija un muskuļu masas samazināšanās, limfadenopātija un muskuļu masas samazināšanās.
Diagnoze - def.saimn. izmeklē fekālijas Fileborna metodē - oocistas, sporocistas. Seroloģija, alerģiskās metodes. Visbiežāk konstatē gaļas ekspertīzē - makroskopiski redzamas cistas. Kompresijas metode. Romanovska šķīdums - sarkocistas zilas. Trofozoītus nokasījumos, ko krāso.
Ārstēšana - nav. Cilvēkiem albendazols, metranidazols, steroīdi. L-l pie barības amproliums.
TOKSOPLAZMOZE; T.gondii
Def.saimn.- kaķis, suns
Sarpsaimnieki - lauksaimniecības dzīvnieki, savvaļas dzīvnieki, cilvēks
Attīstības cikls-
def.saimn- apēd cistas no starpsaimnieka, toksoplazmas migrē pa organismu, orgāniem, nonāk zarnu gļotādā, tur epitēlijā iziet šizogonijas stadiju, gametogoniju, veido oocistas. tās nonāk ārvidē, tur sporogonija - 2 sporas ar 4 sporozoītiem.
starpsaimn.- apēd oocistu, apvalks gi traktā izšķīst. sporozīti deso pa av un lv, nonāk orgānos, vairojas endogēnās attīstības ceļā un veido cistas, pseidocistas un tahizoītus (endozoītus), kas lokalizējas leikocītos, parenhimatozajos orgānos smadzenēs u.c.
!!! starpsaimnieki var invadēties viens no otra
Epizoot. - izdalās ar slimā dzīvnieka siekalām, izdalījumiem no auss, pienu, fekālijām u.c. ekskrēti. slimības avots var būt arī def. saimn. izdalītās oocistas. var notikt intrauterīnā inficēšanās/
patoģen.- masveida vairošanās smadzenēs un parenhim. org. izraisa no f-ju traucējumus un morfoloģ. izmaiņas. transplacent. invadēšanās laikā toksoplazmas savairojas augļa smadzenēs,izraisot abortu vai augļa deformāciju. pēc pārslimošanas dzīvnieki kļūst neuzņēmīgi
Klīniski -
- akūtā - sākas ar drudzi, tahikardiju, tahinpnea, muskuļu trīcēšana, vājums, anoreksija. dzelte, konjuktivīts iztecējumi no deguna. slimības beigās parēzes, paralīzes.
- subakūtā - simptomi mazāk izteikti. novājēšana, enterīti, neiroloģija parēzes.
- hroniska - īslaicīga t paaugstināšanās, nespēks, diareja, anoreksija. progresīva novājēšana, kaķiem nespodrs apmatojums, depresija.
Diagnoze - audu paraugi, abortēts auglis. krāso pēc romanovska metodes, izmeklē makroskopiski. kaķiem fekālijas pēc fileborna metodes. polimerāzes ķēdes reakcija
TRICHOMONA FOETUS
Morfol. - bumbierveida forma, apikālajā galā bazālais ķermenis ar 3-5 viciņām. Barojas ar epitēliju, mikrobiem un eritrocītiem
Lokalizācija - buļļiem dzimumdziedzeros, prepūcijā, uretras gļotāda; govīm - maksts, dzemdes gļotāda, auglis.
Att;istība - invadējas aplecinot vai mākslīgi sēklojot. vairojas vienkārši daloties.
Patoģenēze - izteiktāk dzīvniekiem ar pazeminātu imunitāti. nonākot uz buļļa uretras vai makstī, ārri savairojas. govīm - mezglains vaginīts, endometrīts, cervicīts, izmainīts dzemdes pH. grūsnām govīm dzemdē ienes mikrofloru, notiek augļa nāve, macerācija, aborts.
klīniski - buļļiem sāpīga urinēšana, nevēlas aplekt, impotence;
govīm 4 veidi:
1. katarāls, strutains vestibulovaginīts ar drudzi, tūsku, anoreksiju. 3-6 nedēļas
2. katarāls, strutains endometrīts
3. aborts
4. piometra, nimfomānija, bieža meklēšanās
Dg. - klīniskās pazīmes. paraugus kultivē uz trihomonu barotnēm
Ārstēšana - nav specifiska. rezistentas pret daudzām ab. izmanto metronidazolu, dimetridazolu, ipranidazolu.
HISTOMONOZE; H. meleagridis
Melnās galvas slimība.
Amēbas formas, viena viciņa, var būt pseidopodijs.
Att. - cistas formu neveido, ir tikai trofozoīts. Vairojas gareniski daloties. neizturīgs ārvidē, var tur palikt tikai, ja apēd spalītis, iedēj savā olā un tad apēd slieka.
patoģen. - nonāk aklajā zarnā, strauji vairojas zemgļotādā un m.slānī, veidojas izteikta nekroze. Caur asinsriti un vēdera dobumu deso uz aknām un rada tur specifiskus rinķus. Līdzi deso arī mikroflora, sekundāri septiski iekaisumi. Pēc pārslimošanas ilgi paliek invāzijas nēsātāji
Klīniski - depresija, anoreksija, atpalikusi augšana, diareja dzeltena, galva cianotiska.
Dg. - nokasījumi no aknām
Ārstēšana - nav. nitarsons, dimetridazols karbasons. benzimidazoli spalīšiem.
TRIPANOSOMOZE
Iedala 2 grupās -
Stercoratia - parazitē pārnesēju gi traktā, galvenokārt nepatogēnas sugas. izņemot T.cruuzi cilvēkiem
Salivatia - parazitē insektu siekalu dziedzeros, pārnes kukaiņi. Izņemot T.equiperdum, ko pārnes dzimumceļā
Parazitē asinīs, muguras smadzeņu šķidrumā, limfā, audos.
Att. - vairojas daloties
Neizturīgas ārvidē - nogalina saules stari, destilēts ūdens, ķīmiskie līdzekļi, karstums. Izturīgas aukstumā.
Su-Auru slimība - T.evansi, tūska mutē, dzimumorgānos, anēmija, parēzes, paralīzes
Miega slimība - T. brucei, neiroloģiskas pazīmes
Nagani slimība - T.cruzi
Zirgu vaislas sērga - T. equiperdum. Izplatās dzimumceļā, lokalizējas dzimumorgānu gļotādā, pēc tam ar asinīm izplatās pa visu organismu. Tripanosomas idala toksīnus, kas bojā av sieniņas, eritrocītus, pēc tam nervu sistēmu, iekšējos orgānus. Pēc pārslimošanas nesterilā imunitāte.
Klīniski - sākas ar dzimumorgānu aukstu, mīklveida tūsku. Pēc tam gļotādā mezgliņi. Vēlāk izdalās toksīni un izmaiņas ādā - nātrene, izsitumi, tūska krūšu, jostas apvidū. Aborti. Neiroloģiskie traucējumi - hornera sindroms, jostas nervu bojājums.
Asins ainā - samazināts eritrocītu, hemoglobīna daudzumu, eozinofīlija, leikocitoze.
Letāls iznākums 30-50% gadījumā.
Diagnostika - asins ainā un audu paraugos parazīti. seroloģiskie testi - elisa
Ārstēšana - Suramīns, dminazīns, antracīdi
LEIŠMANIOZE
Cilvēki, suņi, grauzēji
Divas formas - audos apaļa, iegarena, moskītos ar viciņu.
Suņu leišmaniozi ierosina L.tropica (ādas forma), L. donovani (viscerālā forma)
Att.- moskīti invadējas sūcot asinis no slimajiem. Parazīti gi traktā attīstās 8-9d. laikā, savairojas un moskīts invadē citus dzīvniekus. Organismā leišmānijas pazaudē viciņu, ieurbjas av, lv endotēlijā, aknu, liesas, kaulu smadzeņu šūnās un vairojas daloties.
patoģen. - leišmānijas sagrauj endotēlija šūnas, imfmezglu, liesas, aknu hiperplazija, termoregulācijas un NS darbības traucējumi. Ādas kapilāros savairojoties rada papulas, čūlas. Rodas nesterilā imunitāte.
klīn.- akūti dažās dienās iestājas nāve; hroniski slimo gadiem, var izveseļoties
±drudzis, strauji progresējoša mazasinība, diareja, plakstu, deguna gļotādas iekaisumi, vēlāk rodas čūlas galvenokārt ap ausīm, purna, muguras. Dzīvnieki stipri novājē. Novēro pakaļdaļas vājumu, paralīzi. Ādas formai bojājumi uz galvas, pirkstiem
Dg. - ādas formai nokasījumi, seroloģija
viscerālajai - biopsija, elisa
ŽIRARDIOZE/LAMBLIOZE
Slimo zīdītāji, putni, abinieki
Žirardijas atrodas brīvā vidē - stāvošos ūdeņos
Att. - ar fēcēm izvada trofozoītus, kas ārvidē iecistējas. dzīvnieki un cilvēks uzņem cistas, kas gi traktā kļūst par trofozoītiem un bojā zarnu epitēliju
Klīn. - akūtas saslimšanas gadījumā diareja, meteorisms, taukainas fekālijas, gi krampji, vemšana, dehidratācija, dzelte, konjunktivīti, artrīti. A un B12 trūkums organismā
Dg. - natīvā uztriepe ar lugolu, elisa
Ārstēšana - febantels, prazikvantels, pirantels, fenbendazols
AMEBIĀZE
Entoameba hystolytica
Saimnieki - cilvēks, suns, kaķis, govs, cūka u.c.
Amēbas ir kustīgas, jūtīgas uz siltumu
Att. - trofozoītu audu formas, sīkās formas - dobumi, cistas. Nonākot organismā no cistas iznāk 4 amēbas, kas dalās un ir 8 amēbas. lokalizējas resnajās zarnās, retāk aknās, liesā, galvas smadzenēs, plaušās.
patoģen. - nonākot resnajās zarnās rada nekrozi, čūlas
klīn.- drudzis, diareja, novājēšana, sāpes asiņainas fekālijas.
ārstēšana - metronidazols, nitrimidazols, imidazols
MASTIGOPHORA
Tripanosoma Leišmānija Histomona Trihomona Žirardija viciņas
Coccidia
Eimērija Izospora Kriptosporīdija Toksoplazma Sarkocista Neospora epitēlijšūnu parazīti, gan bezdzimum, gan dzimum vairošanās
Piroplazmīdas
Babēzijas
Teilērijas
asins šūnu parazīti, pārnēsātājos notiek dzimumvairošanās
