UZBUDINĀMIE AUDI 2.DAĻA Flashcards
KĀDAS TRIJU VEIDU MUSKUĻŠĶIEDRAS IR ORGANISMĀ?
Gludā muskulatūra (GM), skeleta šķērssvītrotā (SkM) un sirds šķērssvītrotā muskulatūra (SiM)
KUR ATRODAMA GLUDĀ MUSKULATŪRA?
Iekšējo orgānu (tai skaitā asins u.c. vadu) sieniņās, tā nav pakļauta cilvēka gribai (autonoma jeb involuntāra)
KĀDAS OBV IR GM CITOPLAZMĀ?
➢ miozīns un aktīns
➢ kalmodulīns un kaldesmons
➢ beta-aktīns
➢ vimentīns un desmīns
➢ u.c., piem. tropomiozīns
GM ĪPAŠĪBAS
- Stiepjamība – spēja iestiepties;
- elastība – spēja sarauties;
- plastiskums – spēja mainīt formu, piemērojoties apkārtējiem audiem.
KO NODROŠINA GM IESTIEPŠANĀS?
Tā kā GM šūnas nav piestiprinātas pie cietajiem audiem, kontrakciju laikā tā spēj daudz vairāk mainīt izmērus, nekā piem. SkM (attiecīgi GM izmēros var mainīties līdz pat 400%, bet SkM ne vairāk kā par 25—30% no to sākotnējā izmēra). Šai īpašībai ir liela fizioloģiskā nozīme dobo orgānu (dzemdes, kuņģa, urīnpūšļa u.c.) darbībā.
KO NODROŠINA GM ELASTĪBA?
GM šūnu elastība ir tā, kas pēc iestiepšanās tām ļauj atgūt savus iepriekšējos izmēru. To nodrošina šūnā un starpšūnu telpā esošās elastīgās vielas - kolagēns, elastīns, glikoproteīns un proteoglikāni (Starp citu, bieža un ilgstoša slodze vai vecums šūnas elastību var mazināt).
KO NODROŠINA GM PLASTISKUMS?
Plastiskums GM ļauj, mainot formu un izmērus, pielāgoties apkārtējo audu formai un lielumam. Piemēram dzemdes muskulatūra var pielāgoties ne tikai augļa izmēram, bet arī mainoties sekot tā kustībām. Aortas sieniņas var piemēroties no sirds izgrūstās asins porcijai.
KĀDĒĻ GM izturība, spēks un spēja veikt ilgstošu monotonu darbu ir lielāks nekā SkM?
GM šūnām pāreja no miera uz darbības stāvokli norit līdz pat desmit reizes lēnāk nekā SkM. Šīs GM īpatnības un īpašības nosaka to, ka GM kontrakciju ilgums ir lēnāks. Īso šūnu lēnā kontrakcija nesaspiež tuvumā esošos kapilārus, līdz ar to GM šūnu apasiņošana kontrakcijas laikā netiek samazināta (vai pat pārtraukta, kā tas var notikt spēcīgu SkM kontrakciju laikā).
GM INERVĀCIJA
GM kontrakcijas ierosināšanai ir nepieciešams nervu impulss. GM nepakļaujas gribai, to inervē veģetatīvās nervu sistēmas nervu šķiedras. Tās var nodot informāciju caur klasisko ķīmisko nerva/muskuļa sinapsi (savienojuma vietu), bet tas ir retos gadījumos. Salīdzinoši biežāk veģetatīvās nervu šķiedrās esošās Švanna šūnas veido paresninājumus – mezgliņus. No šiem mezgliņiem līdzīgi kā
no sinapsēm izdalās ķīmiska viela - mediators acetilholeīns (jeb neirotransmiters), ko uztver GM šūnu (protofibrillu sarkolemmas) membrānas receptori. Kā visas uzbudināmo audu BM, arī GM šūnu membrānas polarizācija pēc šī mediatoru sniegtā signāla saņemšanas mainās no MMP (GM šūnām tas ir -60 mV) uz MDP (+30 mV), kas izraisa šūnu kontrakciju.
KĀ IEDALA GM PĒC INERVĀCIJAS VEIDA?
Viscerālā un neviscerālā
KUR ATRODAS VISCERĀLĀ GM; KUR NEVISCERĀLĀ?
viscerālā - lielo artēriju sienā, elpceļos, matu cēlājmuskulis, acu zīlītes sfinkteris.
neviscerālā - zarnu, kuņģa sieniņā, urīnpūslī, dzemdē, sīko asinsvadu sieniņās u.c. orgānos.
KĀ NOTIEK INERVĀCIJA VISCERĀLAJĀ UN NEVISCERĀLAJĀ GM?
Neviscerālajai - Inervāciju saņem pa sazarotām veģetatīvā nerva sistēmas šķiedrām. Tās mezgliņu (veido Švanna š.) izdalītiais neiromediators iedarbojas uz katras GM šūnas receptoriem. ▪ pakļaujas smalkai individuālai neirālajai regulācijai
▪uz humorāliem kairinājumiem šīs GM šūnas nereaģē.
Viscerālajai - Intervēti tiek GM slāņi, jo veģetatīvās n.s. nervu šķiedras nezarojas. Vienas šķiedras mezgliņi saskaras ar tikai ar tuvumā esošajām GM šūnām, bet pārējās šūnas saņem informāciju difūzi:
1) ar neiromediatoru AcH, jo tas izdalās no mezgliņiem tikai dažu nanometru attālumā.
2) ar papildvielas palīdzību, kuras izdalīšanos provocē neiromediators un kas difūzi izplatās starp GM šūnām
3) caur GM šūnas savienojošiem šķērstiltiņiem.
Var reaģēt uz humorāliem kairinātājiem.
KĀPĒC VISCERĀLO GM SAUC PAR VIENAS VIENĪBAS GM?
Tie sastāv no savstarpēji savienotu vārpstveida GM
šūnu slāņiem (loksnēm), kas cieši saskaras un kontaktējas viena ar otru ar šķērstiltiņu palīdzību. Stimulējot vienu muskuļšūnu, impulss virzās pa tās virsmu un caur šķērstiltiņiem ierosina uzbudinājumu arī blakus esošajās šūnās. Rezultātā visas attiecīgā slāņa GM šūnas reaģē uz stimulāciju kā “viena vienība”
GM SARAUŠANĀS
Pa veģetatīvās n.s. šķiedru
pienākošais impulss ienāk nerva ķīmiskajā sinapsē, tur atbrīvojas acetilholeīns (AcH). Atveras šūnas membrānas Na jonu kanāliņi un sākas Na
jonu plūsma (notiek membrānas depolarizācija), veidojas darbības potenciāls, kas izplatās pa sarkolemmu. Līdzīga iedarbība ir arī papildvielais vai pa šķērstiltiņiem pienākošam uzbudinājumam. Rezultātā atveras Ca++ kanāliņi, tas ieplūst un izplatās GM šūnā. Ca joni piesaistās protofibrillā esošajam troponīnam un pārtrauc tā kavējošo ietekmi uz aktīnu. Uz aktīna atbrīvojas miozīnu saistošās zonas, miozīna galviņas savienojas ar aktīnu, veidojas akto-miozīnais komplekss, kas rotē, patērējot enerģiju. Rotējot miozīna galviņai, sākās sarkomēra kontraktīlo pavedienu (aktīna un miozīna) saslīdēšana – t.s. “slīdošo pavedienu mehānisms”. Rezultātā GM muskuļšūna saspringst un/vai saīsinās.
SVARĪGĀKĀS SIRDS MUSKULATŪRAS ĪPAŠĪBAS
- Strādā nepārtraukti
- Raksturīga automātija
- Muskuļšūnas ir īsākas nekā SkM, bet sastāva ziņā ir ļoti līdzīgas SkM (ir miofibrillas, sarkomēri, triādes un T sistēmas kanāliņi),
- Muskuļšūnām ir viens kodols
- Muskuļšūnas ir savstarpēji savienotas ar savienotājtiltiņiem; sauc
arī par savienotājstarpdiskiem (skat. attēlā) - Caur savienotājtiltiņiem sirds muskuļšūnas spēj pārvadīt impulsu
blakus šūnām - Visām SiM šūnām piemīt vienāda uzbudināmība – saņemot vismaz
sliekšņa visas saraujas vienlaicīgi un vienādi stipri - Nav pakļautas gribai
KAS JĀNODROŠINA SkM, LAI TĀ VARĒTU FUNKCIONĒT?
Lai SkM varētu veikt savas funkcijas, ir svarīgi, ka tā ir piestiprināta skeletam, arī ādai, fascijām vai citām stingrām struktūrām. Lai SkM darbotos efektīvāk, to tuvumā bieži vien atrodas tādi papildelementi kā fascijas, gļotu maisiņi, gļotu makstis.
SkM DARBĪBAS REGULĀCIJA
➢ Voluntāras kontrakcjas ir tās, kuras ir pakļautas dzīvnieka gribai, un tās regulējošais pēc subordinācijas augstākais somatiskās nervu sistēmas motorais centrs atrodas
CNS galvas smadzenēs un motorie neironi. Piem., apzināta, mērķtiecīga kustēšanās.
➢ Involuntāras jeb patvaļīgas kontrakcijas regulē:
o muguras smadzenēs esošie zemākie somatiskās nervu sistēmas regulācijas centri un motorie neironi. Piem., stājas saglabāšanai paklūpot.
o veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskais centrs un tā šķiedras, kuru regulējošā iedarbība ir īpaši svarīga dažādu ar kustībām saistītu iedzimto un aizsargrefleksu izpildes nodrošināšanai. Piem., zīšanas kustības.
SkM FIZIOLOĢISKĀS ĪPATNĪBAS
➢ uzbudināmība – spēja uzbudināties un veikt savu specifisko darbību jeb kontrakciju,
➢ vadāmība - spēja pārvadīt uzbudinājumu visas muskuļšķiedras garumā (5 m/sek),
➢ kontraktilitāte – spēja sarauties un/vai sasprindzināties,
➢ stiepjamība – spēja iestiepties (salīdzinot ar GM, šī spēja ir “maza”),
➢ elasticitāte – spēja sarauties pēc iestiepuma,
➢ plastiskums – spēja piemēroties apkārtējo audu formai un spiedienam (mazāka kā GM).
