Tiesību jaunrade, leģisprudence Flashcards
Tiesību jaunrade
Vai šie ir sinonīmi?
- Tiesību jaunrade
- Tiesību normu jaunrade
- Normatīvo aktu jaunrade
Normatīvo aktu jaunrade ir viss šaurākā
Runājot par pārējām- nevar būt visi sinonīmi, jo izšķir rakstītās, nerakstītās, paražu tiesības
kāda atšķirība, tad ir starp šiem– Tiesību jaunrade
- Tiesību normu jaunrade
- Normatīvo aktu jaunrade
Apkopojot, tiesību jaunrade ir vispārīgākais termins, tiesību normu jaunrade ir fokusēta uz individuālām tiesību normām, savukārt normatīvo aktu jaunrade attiecas uz konkrētu dokumentu vai aktu veidošanu, kuros šīs normas tiek ietvertas.
Kurā brīdī ir stājušies spēkā VTP?
Reizē ar pamatnormu.
Kas ir NTA jaunrade?
Orgāns, institūcija, kurai ir tiesības izdot kādas jaunas tiesību normas;radīt jaunas rakstītās normas, grozīt vai atcelt jau kādas esošās rakstītās tiesību normas.
Kādā ietvarā ir pieļaujama tiesību jaunrade?
Pieļaujama vtp un Satversmes ietvaros
Mācība par labu likumdošanu….kāda apakšnozare?
tiesību teorijas apakšnozare
Tiesību jaunrades un likumdevēja darbības jautājumi:
1.Labi likumi-Platons, Aristotelis, Cicerons, Savinjī, Bentams
2.Leģisprudences teorija-Luks Vintgenss
3.OECD un ES ietekme
LEĢISPRUDENCES IETEKME
1.Likumdevēja darbības ierobežojumi un pakļaušana tiesas kontrolei.
Tiesību normu novērtēšana jeb-
likumdošanas socioloģija-
Likumdevējs saskata kādu jaunu problēmu un tad attiecīgi no tā izriet jaunas tiesību normas radīšanai. Likumdevējam ir pienākums pamanīt, ka ir nepieciešams jauns regulējums
Leģislatīvā komunikācija- kāda ir atšķirība starp stratēģisko komunikāciju un sabiedriskajām komunikācijām….kāpēc sabiedriskās attiecības neder leģislatīvajai komunikācijas sadaļai
-Likumdevējs vairs nav karaļa pozīcijā. Likumdevējs tieši nevar panākt likuma ievērošna( nav tāda vara)-likumdevējs ir labs sarunvedējs, attiecīgi pārliecina, ka attiecīgāis likums ir labs, vajadzīgs.
Sabiedriskās attiecības- ieliek kaut ko twiteri, un uzskata, ka darbs ir izdarīts.Stratēģiskā komunikācija prasa dziļāku komunikāciju un skaidrošanu. Vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem!
Regulējuma efektivitāte un iedarbīgums-
Kam raksta likumu?
Likumus raksta likuma piemērotājiem……….nevar būt adresāti-piemēram, likums pensionāriem ,skolotājiem utt. adresāts tieši nebūs tas ar ko likumdevējs komunicēs, jo visticamāk šie’’adresāti’’ nesapratīs. Normatīvais akts ir saziņas lidzeklis starp likumdevēju un tiesību piemērotāju.( ideja- lai tiesību piemērotājs labāk saprastu)
Labas likumdošanas principa konkretizācija
> procesuālās kārtības ievērošana
juridiskā tehnika
> visus likumus raksta vienādi ( labas likumdošanasprincipa elements)
raksta vienādi un vienkārši lai tiesību piemērotājam būtu vieglāk saprotams likums.
Normatīvo aktu jaunrades veidi
Likumi – šaurākā nozīme
Likumpakļautā Nta JAUNRAde -MK, Pašvaldība, autonomie publisko tiesību subjekti-kuri var izdot NTA, ja tas izriet no Likuma pamata.
uz kāda pamata-likumpakļautā jaunrade:
Tikai uz atsevišķa likumdevēja pilnvarojuma (deleģējuma) pamata likumā
Likumdevēju var saprast gan šaurākā nozīmē, gan plašākā-
kā var?
Plašākā>ikviena valsts varas institūcija, kas veic normatīvo aktu jaunradi
Šaurākā> Saeima vai pilsoņu kopums, kas pieņem likumus
Likumdevējs formālā un materiālā nozīmē-
kāda atšķirība?
Likumdevējš formālā nozīme> institūcija, kas tiesīga lemt par NTA jaunradi
Likumdevējs materiālā nozīmē>ikviena persona, kas iesaistīta NA jaunradē un to ietekmē
Likumdošanas process
Likumprojekta iesniegšana
> Tiešie iesniedzēji- Satversmes 65.pants -Valsts prezidents, MK, Saeimas komisijas, ne mazāk kā 5 deputāti, ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju.
>Netiešie iesniedzēji-ikviens,kuram ir iespēja ietkmēt lēmumu pieņemšanu un panākt labvēlīgu pienākumu.
LIKUMPROJEKTA SAGATAVOŠANA
>Ideja un tās izvērtējums
> Esošās situācijas novertējums, iespējamie risinājumi un to iespējamās sekas ( ex ante un ex post novērtēšana) -var prasīt kā ir Lietuvā, Igaunijā, Vācijā-respēktīvi citās ES dalībvalstīs
Likumprojekta apspriešana
Lasījumi
3 lasījumi; ja steidzams, budžets vai starptautiskā līguma apstiprināšana- 2lasījumi
Lasījuma nepieciešamība
JĒGA- VAI SASKATA VAJAG/NEVAJAG?
2.lasījumā- var papildināt, grozīt-balso par daļam, jo izskata atsevišķi pa daļām
3. lasījumā klausās, kas ir sanācis pēc 2tā lasījuma, kad ir rediģētas daļas- vai nav pretrunas starp daļām
Valsts prezidenta veto
Prezidents var iebilst kādam konkrēti izstrādātam likumam un lūgt Saeimu pārskatīt to vēlreiz. Taču tik un tā- tā kā Latvija ir parlamentārā republika, tad Saeimas balsu vairākums ir stiprāks par Prezidenta veto.
viņš var nodot arī tautas nobalsošanai.- pedējais gadījums, kas ir biijs ierosināts -par partnerattiecībām
Likuma izsludināšana
izsludina prezidents, ja prezidents nav klātiene, tad Saeimas priekšsedētājs
Publikācija-Latvijas Vēstnesī, lai visiem būtu pieejams
ne agrāk kā desmitā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc pieņemšanas
ārkārtas gadījumā- plašsaziņas lidzekļos
