Tiesību jaunrade, leģisprudence

Question 1

Tiesību jaunrade

Vai šie ir sinonīmi?
- Tiesību jaunrade
- Tiesību normu jaunrade
- Normatīvo aktu jaunrade

Answer 1

Normatīvo aktu jaunrade ir viss šaurākā
Runājot par pārējām- nevar būt visi sinonīmi, jo izšķir rakstītās, nerakstītās, paražu tiesības

Question 2

kāda atšķirība, tad ir starp šiem– Tiesību jaunrade
- Tiesību normu jaunrade
- Normatīvo aktu jaunrade

Answer 2

Apkopojot, tiesību jaunrade ir vispārīgākais termins, tiesību normu jaunrade ir fokusēta uz individuālām tiesību normām, savukārt normatīvo aktu jaunrade attiecas uz konkrētu dokumentu vai aktu veidošanu, kuros šīs normas tiek ietvertas.

Question 3

Kurā brīdī ir stājušies spēkā VTP?

Answer 3

Reizē ar pamatnormu.

Question 4

Kas ir NTA jaunrade?

Answer 4

Orgāns, institūcija, kurai ir tiesības izdot kādas jaunas tiesību normas;radīt jaunas rakstītās normas, grozīt vai atcelt jau kādas esošās rakstītās tiesību normas.

Question 5

Kādā ietvarā ir pieļaujama tiesību jaunrade?

Answer 5

Pieļaujama vtp un Satversmes ietvaros

Question 6

Mācība par labu likumdošanu….kāda apakšnozare?

Answer 6

tiesību teorijas apakšnozare

Question 7

Tiesību jaunrades un likumdevēja darbības jautājumi:

Answer 7

1.Labi likumi-Platons, Aristotelis, Cicerons, Savinjī, Bentams
2.Leģisprudences teorija-Luks Vintgenss
3.OECD un ES ietekme

Question 8

LEĢISPRUDENCES IETEKME

Answer 8

1.Likumdevēja darbības ierobežojumi un pakļaušana tiesas kontrolei.

Question 9

Tiesību normu novērtēšana jeb-

Answer 9

likumdošanas socioloģija-

Likumdevējs saskata kādu jaunu problēmu un tad attiecīgi no tā izriet jaunas tiesību normas radīšanai. Likumdevējam ir pienākums pamanīt, ka ir nepieciešams jauns regulējums

Question 10

Leģislatīvā komunikācija- kāda ir atšķirība starp stratēģisko komunikāciju un sabiedriskajām komunikācijām….kāpēc sabiedriskās attiecības neder leģislatīvajai komunikācijas sadaļai

Answer 10

-Likumdevējs vairs nav karaļa pozīcijā. Likumdevējs tieši nevar panākt likuma ievērošna( nav tāda vara)-likumdevējs ir labs sarunvedējs, attiecīgi pārliecina, ka attiecīgāis likums ir labs, vajadzīgs.
Sabiedriskās attiecības- ieliek kaut ko twiteri, un uzskata, ka darbs ir izdarīts.Stratēģiskā komunikācija prasa dziļāku komunikāciju un skaidrošanu. Vārdiem ir jāsakrīt ar darbiem!

Question 11

Regulējuma efektivitāte un iedarbīgums-

Kam raksta likumu?

Answer 11

Likumus raksta likuma piemērotājiem……….nevar būt adresāti-piemēram, likums pensionāriem ,skolotājiem utt. adresāts tieši nebūs tas ar ko likumdevējs komunicēs, jo visticamāk šie’’adresāti’’ nesapratīs. Normatīvais akts ir saziņas lidzeklis starp likumdevēju un tiesību piemērotāju.( ideja- lai tiesību piemērotājs labāk saprastu)

Question 12

Labas likumdošanas principa konkretizācija

Answer 12

> procesuālās kārtības ievērošana

Question 13

juridiskā tehnika

Answer 13

> visus likumus raksta vienādi ( labas likumdošanasprincipa elements)
raksta vienādi un vienkārši lai tiesību piemērotājam būtu vieglāk saprotams likums.

Question 14

Normatīvo aktu jaunrades veidi

Answer 14

Likumi – šaurākā nozīme

Likumpakļautā Nta JAUNRAde -MK, Pašvaldība, autonomie publisko tiesību subjekti-kuri var izdot NTA, ja tas izriet no Likuma pamata.

Question 15

uz kāda pamata-likumpakļautā jaunrade:

Answer 15

Tikai uz atsevišķa likumdevēja pilnvarojuma (deleģējuma) pamata likumā

Question 16

Likumdevēju var saprast gan šaurākā nozīmē, gan plašākā-

kā var?

Answer 16

Plašākā>ikviena valsts varas institūcija, kas veic normatīvo aktu jaunradi
Šaurākā> Saeima vai pilsoņu kopums, kas pieņem likumus

Question 17

Likumdevējs formālā un materiālā nozīmē-

kāda atšķirība?

Answer 17

Likumdevējš formālā nozīme> institūcija, kas tiesīga lemt par NTA jaunradi
Likumdevējs materiālā nozīmē>ikviena persona, kas iesaistīta NA jaunradē un to ietekmē

Question 18

Likumdošanas process

Question 19

Likumprojekta iesniegšana

Answer 19

> Tiešie iesniedzēji- Satversmes 65.pants -Valsts prezidents, MK, Saeimas komisijas, ne mazāk kā 5 deputāti, ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju.

>Netiešie iesniedzēji-ikviens,kuram ir iespēja ietkmēt lēmumu pieņemšanu un panākt labvēlīgu pienākumu.

Question 20

LIKUMPROJEKTA SAGATAVOŠANA
>Ideja un tās izvērtējums

Answer 20

> Esošās situācijas novertējums, iespējamie risinājumi un to iespējamās sekas ( ex ante un ex post novērtēšana) -var prasīt kā ir Lietuvā, Igaunijā, Vācijā-respēktīvi citās ES dalībvalstīs

Question 21

Likumprojekta apspriešana

Lasījumi

Answer 21

3 lasījumi; ja steidzams, budžets vai starptautiskā līguma apstiprināšana- 2lasījumi

Question 22

Lasījuma nepieciešamība

Answer 22

JĒGA- VAI SASKATA VAJAG/NEVAJAG?

2.lasījumā- var papildināt, grozīt-balso par daļam, jo izskata atsevišķi pa daļām
3. lasījumā klausās, kas ir sanācis pēc 2tā lasījuma, kad ir rediģētas daļas- vai nav pretrunas starp daļām

Question 23

Valsts prezidenta veto

Answer 23

Prezidents var iebilst kādam konkrēti izstrādātam likumam un lūgt Saeimu pārskatīt to vēlreiz. Taču tik un tā- tā kā Latvija ir parlamentārā republika, tad Saeimas balsu vairākums ir stiprāks par Prezidenta veto.

viņš var nodot arī tautas nobalsošanai.- pedējais gadījums, kas ir biijs ierosināts -par partnerattiecībām

Question 24

Likuma izsludināšana

Answer 24

izsludina prezidents, ja prezidents nav klātiene, tad Saeimas priekšsedētājs

Publikācija-Latvijas Vēstnesī, lai visiem būtu pieejams

ne agrāk kā desmitā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc pieņemšanas

ārkārtas gadījumā- plašsaziņas lidzekļos

Question 25

vacatio legis

Answer 25

zināt savas tiesības