Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

Culture > romanika - futūrisms > Flashcards

romanika - futūrisms Flashcards

You may prefer our related Brainscape-certified flashcards:
Sociology 101 flashcards
1
Q

10.-12. gs

A

romanika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

tika vizualizētas dažādas reliģiskas ainas, lai vadītu un mācītu ticīgos par kristīgo doktrīnu

A

Romanika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Tēlotājmākslā dominē Jēzus, apustuļu un Dievmātes Marijas tēli. Veidojās bagātīga kristīgā simbolika.

A

romanika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Tika celtas baznīcas, katedrāles, baptistēriji, klosteri, pilis un aizsargceltnes. Romānikas celtnēm ir raksturīgas masīvas mūra konstrukcijas – biezas sienas, mazi un šauri logi ar pusaploces formas arkām,
ēkas pārsegumā varēja tikt izmantota puscilindriska pārseguma velve.

A

romanika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

13.-15. gs

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

mākslas darbi ir pilni ar simbolisku nozīmi, sava veida kodu, kas satur Bībeles sižetus, kristiešu svēto varoņdarbu un arī ciešanu stāstus ticības vārdā.

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Attīstījās grāmatu miniatūru (ilustrāciju) māksla. Lielāko daļu grāmatu miniatūru veidoja reliģiskie sižeti, jo
ilustrācijas galvenokārt tika veidotas sakrālajiem tekstiem. Tika attēloti Jēzus, apustuļu un Dievmātes Marijas tēli.

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Baznīcu iekštelpu sienas varēja tikt izgleznotas ar freskām. arhitektūrā logailās tika izvietotas krāsainas vitrāžas.

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Cilvēku figūras ir stilizētas – stīvas, nekustīgas un plakanas. Tās tiek uztvertas vairāk kā simbols, nevis reālistisks attēlojums.

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Grāmatās līdzās miniatūrām, lapaspuse tika izdaiļota ar ornamentālām joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta iniciāļiem (teksta lielajiem sākumburtiem), kuri bija rotāti ar ģeometrisko rakstu savijumiem, arhitektoniskiem elementiem un reizēm arī cilvēku, briesmoņu vai dzīvnieku groteskas figūrām

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Baznīcu celtniecībā ieviesa plānojumu latīņu krusta formā. mūra konstrukcijas ar sarežģītām karkasa konstrukcijām – kontrforsiem un arkbutāniem. krusta velves, ribu velves un nervīras. Rozes un lieli logi ar smailloka arkām

A

gotika

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Humānisma ideju iedzīvināšana mākslā, cilvēka dabas unikalitāte, baznīcas mācību interpretēšana vizuālās formās un antīkās kultūras mantojums

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēka anatomijas pētīšanai

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Zinātniskie, tehnoloģiskie un ģeogrāfiskie atklājumi

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

14.-16. gs

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

attīstīta monumentālā glezniecība (freskas un altārgleznas), stājglezniecība (tempera, eļļa, koka panelis, audekls) un arī grafika (kokgrebums un metālgravīra). Svarīgs atklājums bija tādu jēdzienu kā nokrāsa, spilgtums un piesātinājums atdalīšana.

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

gaisa perspektīva, Mākslinieki izmantoja gaišas, dzidras krāsas – gaišzilus, zaļganus, blāvi sārtus un dzeltenīgus toņus un ievēroja līniju, formu, krāstoņu un gaismēnu mierīgo, līdzsvaroto ritmu.

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

bazilikas tipa būves un centriskā plānojuma (apļa vai kvadrāta formā) celtnes ar kupola pārsegumu. Ēkas logi izvietoti regulāri, simetriski.
Visplašāk izplatītie dekoratīvie elementi ir kolonnas, pilastri, frontoni un arkas.

A

renesanse

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

17.-18. gs

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

arhitektūra demonstrē bagātību, varu un izsmalcinātību.
Arhitektūras centrā – katoliskās baznīcas varenība, laicīgās varas apliecināšana un absolūtisma ideju slavināšana.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

tēlotājmākslā aktuālas reliģiskas (kristietības) un mitoloģiskas (grieķu-romiešu mītu) tēmas, fokusējoties uz tādiem intensīvi psiholoģiskiem momentiem kā mistiskā atklāsme, vīzijas, ekstāze, nāve un mokas ticības vārdā.
no laicīga satura tēmām parādās valdnieku portreti, dabas skatu un arī sava laika sadzīves ainas.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

monumentālajai mākslai raksturīga mākslu sintēze – arhitektūra, tēlniecība un glezniecība veido vienotu ansambli.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

Mākslinieki izmantoja lielāku brīvību krāsās un kustībās, veidojot vētrainas, asimetriskas, diagonālas kompozīcijas, kas sniedza nepieciešamo dramatisma un kustības efektu. Cilvēkus gleznoja ar viņu dabiskajiem trūkumiem, bez idealizācijas

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Spilgtas, piesātinātas krāsas, asi kontrasti, chiaroscuro efekts – intensīvas gaismas un tumsas zonas, kas veido spēcīgu kontrastu, radot drāmu.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Q

tēlniecībai raksturīga tēlu teatralizācija, dinamisms, seju un žestu izteiksmība un vēlme padarīt skulptūras pēc iespējas reālistiskākas. Mākslinieki attēloja kulminācijas dramatisko brīdi, piešķirot skulptūrai izteiktu dinamismu.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
26
Q

sarežģītām spirālveida līnijām, daudzām plaknēm un skatpunktiem.
Dažkārt kompozīcija “savērās” spirālē vai aplī, kas deva papildu rotācijas efektu. (tēlniecība)

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
27
Q

Skulptūras izmantoja ēku interjera un eksterjera dekorēšanā, piemēram, altārsienas baznīcu iekšpusē vai skulptūras uz katedrāļu jumtiem, kā arī atklātu parku, pilsētas laukumu un infrastruktūras dekorēšanā, piemēram, skulpturāla tipa strūklakas pilsētas centrā.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
28
Q

Par pamatu tika izmantoti renesanses arhitektūras pamatelementi – kupoli un kolonādes.
Ēku plānojumā dominē ovālas formas – pusapaļš
frontons, erkeri, torņi, balkoni, nišas, kolonnas.
Ēku plānojumā dominē ovālas formas – pusapaļš
frontons, erkeri, torņi, balkoni, nišas, kolonnas.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
29
Q

dekoru pārpilnību gan fasādē, gan ēku interjerā (liektas līnijas un formu kontrasti), blakus līdzenai sienai varēja būt spilgti gleznojumi vai grezns, vijīgs rotājums – apaļi un ovāli medaljoni, akantu lapu vijums, spirāles.
Baltā kombinācija ar zelta spīdumiem

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
30
Q

mākslinieki pievērsa īpašu uzmanību gaismai. Apdare tika plānota, pamatojoties uz to, kā tiks virzīta gaismas saspēle ar ēnu, pielietojot gaismēnas efektu – intensīvas gaismas un
tumsas zonas, kas veido kontrastu, radot drāmu.

A

baroks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
31
Q

18.gs

A

rokoko

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
32
Q

mākslu caurvij hedonisms (baudījums, izsmalcinātā dzīvesveida kults), aristokrātijas un absolūtisma ideju slavināšana.

A

rokoko

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
33
Q

Arhitektūra orientēta uz galma, elites vajadzību apmierināšanu – viesu uzņemšanu, izpriecām, atpūtu, komfortu, kā arī pildīja reprezentatīvo funkciju.

A

rokoko

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
34
Q

Jutekliskums nodots caur viegli manāmu žestu un ķermeņa valodu – puspagriezieni, pussmaidi u. tml.
Glezniecībā viegli un smalki otu triepieni veido gludu virsmu, krāsu gamma satur gaišas pasteļkrāsas, maigi rozā, persiku un ceriņu krāsu, gaiši zilos un zaļos toņus.

Kompozīcijai raksturīga asimetrija, liektas un izsmalcinātas formas.

A

rokoko

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
35
Q
  1. gs. 2. puse – 19. gs
A

klasicisms

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
36
Q

vēsturisko notikumu attēlojums, mitoloģiskās ainas, Senās Romas arhitektūra un drupas.
Mākslinieki izvēlās attēlot dinamiskus stāstus, kuri piepildīti ar drāmu, tiecoties parādīt cilvēka garīgo spēku, izceļ galveno varoni. Darbība risinās kā uz skatuves.

A

klasicisms

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
37
Q

raksturīga stingra žanru hierarhija, sarindojot dažādus žanrus kādā mākslas formā pēc to prestiža un kultūras vērtības: augstais žanrs un zemais žanrs. Šai hierarhijai bija jāpaliek tīrai, bez dažādu žanru sintēzes.
Vēsturiskā, mitoloģiskā un reliģiskā glezniecība piederēja pie augstajiem žanriem, bet klusās dabas, ainavas un portreti pie zemajiem

A

klasicisms

38
Q

Tēlniecībā vadošās formas bija bistes, portreti, kā arī kailķermeņa attēlojums apaļskulptūrā, pēc grieķu klasiskā perioda skulptūru parauga.

Skulptūras kļuva par telpas fokusu un bija paredzētas novietošanai telpas centrā.

A

klasicisms

39
Q

arhitektūras galvenais uzdevums bija īstenot reprezentatīvo funkciju – parādīt valdošās varas un aristokrātijas varenību, izsmalcinātību un izglītotību. Šo izteiksmi arhitekti saskatīja antīkās arhitektūras formās kas tika uztvertas par harmonijas, loģiskās skaidrības un monumentalitātes etalonu.

A

klasicisms

40
Q

Emociju atturīgums, racionālisms – prāts dominē pār emocijām un jūtām.
Cilvēku un priekšmetu veidoliem uz audekla nav trūkumu vai nepilnību.
Izteiksmīga ķermeņa un žestu valoda

A

klasicisms

41
Q

Taisnas līnijas un formu skaidrība veido līdzsvarotu un harmonisku kompozīciju ar skaidru struktūru.
Maigu, gaišu krāsu izmantojums (gaišzili, zaļgani, blāvi sārti un dzeltenīgi toņi), smalki krāstoņi, maigas pārejas.

A

klasicisms

42
Q

Apaļskulptūrās ir atpazīstama tieksme pēc grieķu klasiskās mākslas idealizētā un vispārinātā skaistuma – kompozīcijas vienkāršība, mierīga ķermeņa stāja, bezkaislīga sejas izteiksme. Bistes saglabā reālistiskumu, sejas vaibstu individualitāti, kā tas bija seno romiešu skulpturālajos portretos.
Simetriska kompozīcija

A

klasicisms

43
Q

Klasicisma skulptūrai nav raksturīga krāsu simbolika, jo arī māksla balstījās racionālisma filozofijas principos.

A

klasicisms

44
Q

Ēku konstrukcijas masīvas, monumentālas, simetriskas, ar taisnstūra formas un nedaudz vertikāli izstieptiem logiem.
Fasādei ir atturīgs dekors, tika veidoti bareljefi apaļā vai ovālā medaljonā, uz jumta izvietotas statujas.
Ēkām raksturīga dekoratīvās apdares atturība un formas skaidrība, izteikti ģeometriskas formas.

A

klasicisms

45
Q
  1. gs. vidus – 20. gs.
A

reālisms

46
Q

Reālisma mākslas mērķis bija sabiedrības izglītošana caur sava laikmeta reālās dzīves atspoguļošanu. Tā atsakās no dzīves idealizācijas un atklāj sava laika aktuālās sociālās problēmas, akcentējot strādnieku un zemnieku dzīvi un ikdienu.

A

reālisms

47
Q

Mākslinieki atsakās no ilūziju un fantāziju pasaules, kā arī no spēcīgās romantisma emocionalitātes un dramatisma.
Dominē sadzīves žanrs, ainavas un portreti.

A

reālisms

48
Q

Dominējošais tēlotājmākslas veids šajā laikā ir glezniecība. Darbos tiek ieturēts reālistisks un objektīvs, līdzsvarots un mierīgs skatījums uz notikumiem, cilvēku dzīvēm un dabu.
Emocijas tiek atveidotas bez pārspīlējuma

A

reālisms

49
Q

Dominē mierīgi, silti, dzelteni brūni, pelēcīgi, zeltaini toņi.
Gaisma ir mērena, izkliedēta
Emocionāla ietekme uz skatītāju tiek īstenota ne tik lielā mērā ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu palīdzību, kā ar vēstījuma tuvību un skaidrību tā laika skatītājam, izraisot empātiju.

A

reālisms

50
Q

Aptuveni 1867 – 1886

A

impresionisms

51
Q

Parīzes mākslinieki atteicās no iepriekšējo gadsimtu mākslas tradīcijām, saskatot mākslā jaunu mērķi – tvert reālās dzīves mirkļus šeit un tagad

A

impresionisms

52
Q

attīstīja prasmi gleznot brīvā dabā jeb plenērā, jo uzmanības centrā bija gaisa un gaismas mijiedarbība.
Īpaša uzmanība tika pievērsta gaismas kustībai, tās saspēlei ar zemi, ūdeni un apkārtējiem objektiem, panākot mirdzošas un atstarojošas gaismas efektu ar silto un vēso krāsu kontrasta palīdzību

A

impresionisms

53
Q

Mākslinieki tvēra mirkli un galvenokārt koncentrējās uz sižetu, tiecoties atspoguļot konkrētā brīža atmosfēru, nevis precīzas objektu detaļas.

A

impresionisms

54
Q

gleznoja īsiem, viegliem, straujiem otas triepieniem, tādēļ gleznās ir vērojama formu sapludināšana – mazākas detaļas netiek skaidri nošķirtas viena no otras.
Krāsu toņi ir pieklusināti un veido vieglas miglas efektu.

A

impresionisms

55
Q

Gleznās tiek veidota daudzplānu kompozīcija. Tuvāk esošo objektu kontūras ir izteiktākas par tālāk esošo objektu kontūrām, un mainās krāsu intensitāte – jo tālāk objekts atrodas, jo blāvākas kļūst tā krāsa.
asimetriska kompozīcija

A

impresionisms

56
Q

eksperimentēja ar virsmas faktūrām, padziļinājumiem un izciļņiem, reti skulptūru virsmas tika atstātas gludas.
Reizēm tika atstāti pat paša mākslinieka pirkstu nospiedumi.
Ar asimetrijas un gaismēnas palīdzību figūru pozās tiek panākts dinamisms, spontānas kustības efekts un dzīvīgums.

A

impresionisms

57
Q
  1. gs. beigas – 19. gs. sākums
A

romantisms

58
Q

Romantisms bija mākslinieciska, literāra, muzikāla un intelektuāla kustība.
mākslas darbiem piemīt revolūcijas un stihijas gars, kurš caurvij dažādu žanru mākslas darbus.
Viena no galvenajām tēmām ir aktuālie tā laika notikumi – brīvības cīņas un revolūcijas, brīvības, taisnības un cilvēktiesību meklējumi,
varoņu cīņas un nacionālais patriotisms.

A

romantisms

59
Q

koncentrējās uz jūtām un cilvēka dvēseles stāvokli, tas izpaužas arī ainavas žanrā – mākslinieki koncentrējās nevis uz to, ko redzēja realitātē, bet gan gleznoja, izrietot no savām emocijām un saviļņojuma.
Cilvēka attiecības ar dabu tiek parādītas, akcentējot dabas stihiju nepārvaramo pārspēku pār cilvēku.

A

romantisms

60
Q

darbos ir plaša emociju amplitūda – no romantiskas un jutekliskas pieskaņas līdz trauksmes un spriedzes pilnām ainām vai pat saviļņojumu raisošam misticismam.
Šie efekti tiek panākti ar spēcīgiem gaismēnu kontrastiem un impasto paņēmienu, kad krāsa tiek klāta biezā kārtā un tajā iespiežas plaši otas triepieni, piešķirot izteiktu faktūru.

Dominē tumšas, piesātinātas krāsas, lai panāktu nepieciešamo dramatisko un emocionālo noskaņu.

A

romantisms

61
Q

1880–1910

A

simbolisms

62
Q

atspoguļoja franču dzejnieku pretošanos tradicionāli pieņemtajiem šabloniem un priekšnosacījumiem. Tā vietā rakstnieki gribēja aprakstīt īslaicīgas, cilvēka iekšējās dzīves un pieredzes radītas izjūtas, izraisīt skatītājā pārdomas par eksistences noslēpumiem
Mākslinieku virsmērķis – atklāt visdziļākos cilvēka dvēseles pārdzīvojumus

A

simbolisms

63
Q

Gleznu sižeti ir noslēpumainības un mistikas pilni. Katram objektam (priekšmetam, dzīvniekam, cilvēkiem u. c.) ir noteikta simboliska nozīme.
Populārākās tēmas bija jūtas un emocijas, reliģija, okultisms, mīlestība, nāve, slimības, grēks un citas eksistenciālās tēmas.

A

simbolisms

64
Q

mākslas galvenais izteiksmes līdzeklis ir simbols.

A

simbolisms

65
Q

ap 1885–1914

A

jūgendstils

65
Q

Simbolika ietver ne tikai atpazīstamas figūras un objektus, bet īpaša nozīme slēpjas arī aiz formām, līnijām, krāsām, faktūras un kompozīcijas, ko pielieto mākslinieks.

A

simbolisms

65
Q

izpausme dažādās grafikas disciplīnās bija daudz izteiktāka nekā glezniecības jomā. Pārsvarā tika veidoti plakāti un grāmatu ilustrācijas.
iedvesmojusi dabas pasaule – stilizētas lapu, ziedu, vīnogulāju formas, līdz ar to tam īpaši raksturīgas izliektas, vijīgas līnijas, bagātīgi ornamenti un skulpturālas formas arī, piemēram, arkas.

A

jūgendstils

65
Q

Eiropā bija visuresošs publiskajā telpā – dzelzceļa stacijās, veikalos, kafejnīcās u. c., galvenokārt
pildot dekoratīvo funkciju.

To visplašāk izmantoja interjera dizainā, grafiskajā mākslā, mēbeļu dizainā, stikla mākslā, tekstilizstrādājumos, modē, keramikā, metālapstrādē un juvelierizstrādājumos.

A

jūgendstils

66
Q

Par iecienītu formu kļuva vertikāli izstiepti audekli.
Galvenajiem attēla elementiem jābūt kontrastā ar apkārtējo vidi, tādēļ visbiežāk tiek atstāts vienkrāsains fons.

A

jūgendstils

67
Q

Darbiem ir raksturīga gaišu toņu gamma, dominē olīvzaļa, brūna, ceriņu violetā un zilā krāsa.
Gaismēnas tika atmestas, tā vietā apjoma iespaids panākts ar spilgtāku un blāvāku toņu piesātinājumu

A

jūgendstils

68
Q

1886–1905

A

postimpresionisms

69
Q

Par mākslas virsmērķi izvirzīja neatkarīgus mākslinieciskā stila meklējumus emociju paušanai, brīvus no jebkādiem tematiskiem, formas vai krāsas nosacījumiem.
Par mākslas darbu objektiem galvenokārt kļuva modernās pilsētas un tās sabiedrības ikdienas un arī dabas ainavas.

A

postimpresionisms

70
Q

kopējais gleznas iespaids un atmosfēra ir svarīgāka par detaļām, tādēļ gleznās ir vērojama formu fragmentācija un formu sapludināšana – mazākas detaļas netiek skaidri nošķirtas viena no otras.
Mākslinieki mēdz deformēt tradicionālās objektu formas izteiksmīgākam efektam, bieži vien ar ietvertu simbolisko jēgu.

A

postimpresionisms

71
Q

gleznām raksturīgs spilgts kolorīts, mākslinieka subjektīva attēlošanas maniere – krāsu izmantojums un objektu formas. Formas var būt deformētas vai vienkāršotas, līnijas var būt liektas vai arī ģeometriskās formas akcentējošas.
Savukārt krāsas ir daudzveidīgas, mēdz būt arī nedabiskas. Mākslinieku darbos redzami biezi otas triepieni, un krāsas uzklāšanas virziens (impasto paņēmiens), veidojot tekstūru.

A

postimpresionsms

72
Q

1904–1907

A

fovisms

73
Q

pirmā avangarda mākslas kustība
spontānā, subjektīvā reakcija uz dabu un notikumiem tika izteikta drosmīgos otas triepienos un spilgtās, nesajauktās krāsās, kuras reizēm tika klātas tieši no krāsu tūbiņas.

A

fovisms

74
Q

Mākslinieki galvenokārt gleznoja ainavas un portretus
meklēja vietas un tvēra ikdienas dzīves momentus, kuros parādās intensīvas krāsas un emocijas, piemēram, promenāde pie jūras, svētki, saulriets u. c.
Ar krāsu palīdzību mākslinieki attēloja personīgo noskaņojumu un emocionālo reakciju uz pieredzēto, nevis tiecās atdarināt reālas, dabiskas krāsas.

A

fovisms

75
Q

ēnas efekts tiek panākts ar tīro krāsu kombinācijām, nostatot komplementārās jeb pretkrāsas vienu pret otru.
Mākslinieki gleznoja ar nesajauktām krāsām, un klāja tās plašos laukumos.
Eļļas krāsa varēja tikt izspiesta tieši no tūbiņas, savukārt akvareļkrāsai ļāva notecēt un slīdēt pa audeklu.

A

fovisms

76
Q

Aptuveni 1905–1920

A

ekspresionisms

77
Q

mākslā saskatāmi pesimisma piesātināti motīvi par kara šausmām, iznīcību, haotisko pēckara politiku, aktualizējās eksistenciāla un reliģiska rakstura tēmas, jūtama emocionāla trauksme.

A

ekspresionisms

78
Q

tiecās attēlot nevis objektīvu realitāti, bet gan savas personīgās emocijas un reakciju uz notikumiem un izraisīt emociju viļņus arī skatītājā.

A

ekspresionisms

79
Q

Krāsu un formu lietojums ir emocionāls un simbolisks
Spēcīgi kontrasti, spilgtas krāsas
Liektas līnijas
Deformētas (iegarenas) formas
Biezi otas triepieni
Emociju pārplūde
Treknas, satricinošas elementi
Izteiktas kontūras

A

ekspresionisms

80
Q

1907–1914

A

kubisms

81
Q

atveidoja nevis reālu objektu izskatu, bet pievērsās to struktūras pētīšanai.
Vizuālās formas tika sadalītas fragmentos, no kuriem pēc tam tika veidota jauna struktūra.

A

kubisms

82
Q

Mākslinieki galvenokārt darbojās ar formu. Tās tiek šķeltas ģeometriskos elementos
Tiek veidotas savstarpēji pārklātas, krusteniskas plakņu kompozīcijas, kas pavērš skatu uz objektu no vairākiem skatupunktiem vienā plaknē.

A

kubisms

83
Q

Bieži sastopama kolāžas tehnika
Asi iezīmētas figūras

A

kubisms

84
Q

1909–1944

A

futūrisms

85
Q

mākslinieki piedzīvoja Pirmā pasaules kara notikumus, un pirms kara pievērsās arī kara
tehnikas un idejas slavināšanai. Māksla atradās ciešā saistībā ar politiku. mākslinieku misijas paziņojums jeb manifests sludināja, ka mākslai vajadzētu nojaukt un noliegt savu pagātni un svinēt ātruma un mehāniskās enerģijas priekus, “ātruma skaistumu”, arī militārismu, patriotismu.

A

futūrisms

86
Q

mākslas mērķis ir modernās pasaules ātruma, enerģijas un mehāniskā spēka slavināšana.
Kā mākslas objektu mākslinieki izvēlējās ātrumā braucošas mašīnas, vilcienus, sacīkšu riteņbraucējus, lidmašīnas u. c

A

futūrisms

87
Q

nav reālistisku ainavu, bet gan dinamiskas (kustīgas), reizēm abstraktas kompozīcijas, kuras tiek veidotas no savstarpēji pārklātām plaknēm.
Darbos redzama kubismam raksturīgā formu fragmentācija, asi leņķi un objektu šķelšana ģeometriskos elementos.
izmantoja asus leņķus un spēcīgas līnijas, lai panāktu gaismas un ātruma efektu.

A

futūrisms

88
Q

darbos pauda ideju par modernās dzīves dinamismu un enerģiju. Lai panāktu kustības efektu, mākslinieki dublēja mākslas objekta detaļas. Piemēram, lai attēlotu auļojošu zirgu vai skrienošu suni, tos zīmēja ar vairākām kājām

A

futūrisms

89
Q

Mākslinieki izvēlās vēsus toņus, piemēram, zilu, violetu un zaļu, lai panāktu metāliskas krāsas efektu, kas atspoguļotu jauno tehnoloģiju un izgudrojumu laikmetu.
Svarīgs elements ir gaisma, piemēram, laternu vai bāku lukturu gaismas stari, kuri tiek akcentēti ar spilgti oranžu un dzeltenu krāsu.

A

futūrisms

Culture (2 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions