romanika - futūrisms Flashcards
10.-12. gs
romanika
tika vizualizētas dažādas reliģiskas ainas, lai vadītu un mācītu ticīgos par kristīgo doktrīnu
Romanika
Tēlotājmākslā dominē Jēzus, apustuļu un Dievmātes Marijas tēli. Veidojās bagātīga kristīgā simbolika.
romanika
Tika celtas baznīcas, katedrāles, baptistēriji, klosteri, pilis un aizsargceltnes. Romānikas celtnēm ir raksturīgas masīvas mūra konstrukcijas – biezas sienas, mazi un šauri logi ar pusaploces formas arkām,
ēkas pārsegumā varēja tikt izmantota puscilindriska pārseguma velve.
romanika
13.-15. gs
gotika
mākslas darbi ir pilni ar simbolisku nozīmi, sava veida kodu, kas satur Bībeles sižetus, kristiešu svēto varoņdarbu un arī ciešanu stāstus ticības vārdā.
gotika
Attīstījās grāmatu miniatūru (ilustrāciju) māksla. Lielāko daļu grāmatu miniatūru veidoja reliģiskie sižeti, jo
ilustrācijas galvenokārt tika veidotas sakrālajiem tekstiem. Tika attēloti Jēzus, apustuļu un Dievmātes Marijas tēli.
gotika
Baznīcu iekštelpu sienas varēja tikt izgleznotas ar freskām. arhitektūrā logailās tika izvietotas krāsainas vitrāžas.
gotika
Cilvēku figūras ir stilizētas – stīvas, nekustīgas un plakanas. Tās tiek uztvertas vairāk kā simbols, nevis reālistisks attēlojums.
gotika
Grāmatās līdzās miniatūrām, lapaspuse tika izdaiļota ar ornamentālām joslām.
Īpaša uzmanība pievērsta iniciāļiem (teksta lielajiem sākumburtiem), kuri bija rotāti ar ģeometrisko rakstu savijumiem, arhitektoniskiem elementiem un reizēm arī cilvēku, briesmoņu vai dzīvnieku groteskas figūrām
gotika
Baznīcu celtniecībā ieviesa plānojumu latīņu krusta formā. mūra konstrukcijas ar sarežģītām karkasa konstrukcijām – kontrforsiem un arkbutāniem. krusta velves, ribu velves un nervīras. Rozes un lieli logi ar smailloka arkām
gotika
Humānisma ideju iedzīvināšana mākslā, cilvēka dabas unikalitāte, baznīcas mācību interpretēšana vizuālās formās un antīkās kultūras mantojums
renesanse
Īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēka anatomijas pētīšanai
renesanse
Zinātniskie, tehnoloģiskie un ģeogrāfiskie atklājumi
renesanse
14.-16. gs
renesanse
attīstīta monumentālā glezniecība (freskas un altārgleznas), stājglezniecība (tempera, eļļa, koka panelis, audekls) un arī grafika (kokgrebums un metālgravīra). Svarīgs atklājums bija tādu jēdzienu kā nokrāsa, spilgtums un piesātinājums atdalīšana.
renesanse
gaisa perspektīva, Mākslinieki izmantoja gaišas, dzidras krāsas – gaišzilus, zaļganus, blāvi sārtus un dzeltenīgus toņus un ievēroja līniju, formu, krāstoņu un gaismēnu mierīgo, līdzsvaroto ritmu.
renesanse
bazilikas tipa būves un centriskā plānojuma (apļa vai kvadrāta formā) celtnes ar kupola pārsegumu. Ēkas logi izvietoti regulāri, simetriski.
Visplašāk izplatītie dekoratīvie elementi ir kolonnas, pilastri, frontoni un arkas.
renesanse
17.-18. gs
baroks
arhitektūra demonstrē bagātību, varu un izsmalcinātību.
Arhitektūras centrā – katoliskās baznīcas varenība, laicīgās varas apliecināšana un absolūtisma ideju slavināšana.
baroks
tēlotājmākslā aktuālas reliģiskas (kristietības) un mitoloģiskas (grieķu-romiešu mītu) tēmas, fokusējoties uz tādiem intensīvi psiholoģiskiem momentiem kā mistiskā atklāsme, vīzijas, ekstāze, nāve un mokas ticības vārdā.
no laicīga satura tēmām parādās valdnieku portreti, dabas skatu un arī sava laika sadzīves ainas.
baroks
monumentālajai mākslai raksturīga mākslu sintēze – arhitektūra, tēlniecība un glezniecība veido vienotu ansambli.
baroks
Mākslinieki izmantoja lielāku brīvību krāsās un kustībās, veidojot vētrainas, asimetriskas, diagonālas kompozīcijas, kas sniedza nepieciešamo dramatisma un kustības efektu. Cilvēkus gleznoja ar viņu dabiskajiem trūkumiem, bez idealizācijas
baroks
Spilgtas, piesātinātas krāsas, asi kontrasti, chiaroscuro efekts – intensīvas gaismas un tumsas zonas, kas veido spēcīgu kontrastu, radot drāmu.
baroks
tēlniecībai raksturīga tēlu teatralizācija, dinamisms, seju un žestu izteiksmība un vēlme padarīt skulptūras pēc iespējas reālistiskākas. Mākslinieki attēloja kulminācijas dramatisko brīdi, piešķirot skulptūrai izteiktu dinamismu.
baroks
sarežģītām spirālveida līnijām, daudzām plaknēm un skatpunktiem.
Dažkārt kompozīcija “savērās” spirālē vai aplī, kas deva papildu rotācijas efektu. (tēlniecība)
baroks
Skulptūras izmantoja ēku interjera un eksterjera dekorēšanā, piemēram, altārsienas baznīcu iekšpusē vai skulptūras uz katedrāļu jumtiem, kā arī atklātu parku, pilsētas laukumu un infrastruktūras dekorēšanā, piemēram, skulpturāla tipa strūklakas pilsētas centrā.
baroks
Par pamatu tika izmantoti renesanses arhitektūras pamatelementi – kupoli un kolonādes.
Ēku plānojumā dominē ovālas formas – pusapaļš
frontons, erkeri, torņi, balkoni, nišas, kolonnas.
Ēku plānojumā dominē ovālas formas – pusapaļš
frontons, erkeri, torņi, balkoni, nišas, kolonnas.
baroks
dekoru pārpilnību gan fasādē, gan ēku interjerā (liektas līnijas un formu kontrasti), blakus līdzenai sienai varēja būt spilgti gleznojumi vai grezns, vijīgs rotājums – apaļi un ovāli medaljoni, akantu lapu vijums, spirāles.
Baltā kombinācija ar zelta spīdumiem
baroks
mākslinieki pievērsa īpašu uzmanību gaismai. Apdare tika plānota, pamatojoties uz to, kā tiks virzīta gaismas saspēle ar ēnu, pielietojot gaismēnas efektu – intensīvas gaismas un
tumsas zonas, kas veido kontrastu, radot drāmu.
baroks
18.gs
rokoko
mākslu caurvij hedonisms (baudījums, izsmalcinātā dzīvesveida kults), aristokrātijas un absolūtisma ideju slavināšana.
rokoko
Arhitektūra orientēta uz galma, elites vajadzību apmierināšanu – viesu uzņemšanu, izpriecām, atpūtu, komfortu, kā arī pildīja reprezentatīvo funkciju.
rokoko
Jutekliskums nodots caur viegli manāmu žestu un ķermeņa valodu – puspagriezieni, pussmaidi u. tml.
Glezniecībā viegli un smalki otu triepieni veido gludu virsmu, krāsu gamma satur gaišas pasteļkrāsas, maigi rozā, persiku un ceriņu krāsu, gaiši zilos un zaļos toņus.
Kompozīcijai raksturīga asimetrija, liektas un izsmalcinātas formas.
rokoko
- gs. 2. puse – 19. gs
klasicisms
vēsturisko notikumu attēlojums, mitoloģiskās ainas, Senās Romas arhitektūra un drupas.
Mākslinieki izvēlās attēlot dinamiskus stāstus, kuri piepildīti ar drāmu, tiecoties parādīt cilvēka garīgo spēku, izceļ galveno varoni. Darbība risinās kā uz skatuves.
klasicisms