Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

Bioloğija > pd konspekts > Flashcards

pd konspekts Flashcards

1
Q

Biotehnoloģija

A

Jebkura tehnoloģija, kura izmanto dzīvās sistēmas (organismus, audus, šūnas), lai ražotu noteikti produktu vai sasniegtu citu cilvēkam vajadzīgu merki.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Kur biotehnoloģijas izmanto mūsdienās

A

Pārtikas ražošanā, selekcijā, vides aizsardzībā u.c.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Kāpēc iespējams pārnest gēnus no viena organisma uz citu?

A

Jo DNS struktūra ir unikāla

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Kas organismiem savvaļā ir plaši izplatīts

A

Gēnu pārkombinēšanās jeb dzimumvairošanās

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Kā virusi var parnest gēnus?

A

No viena saimniekorganisma uz otru

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kas ir gēnu inženierija

A

Mērķtiecīga organisma iedzimtības materiāla izmainīšana, lai radītu jaunas vēlamās pazīmes

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Kas ir dns molekula

A

Polimērs, kas sastāv no nukleotīdiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Visiem organismiem ir

A

4 veidi nukleotīdi
Adenīna
Timīna
Guanīna
Citozīna

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Kas ir baktēriju šūnās

A

Nelielas gredzenveida šūnas- plazmīdas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Kas ir gēnu pārnesēji

A

Vektori

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Kas ir restriktāzes

A

Enzīmi, kuri noteiktai dns molekulas secībai to pārgriež, saskelot dns tie ierobezo virusu vairosanos

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Ar vienu restriktazi saskeltie gali

A

Lipigoe gali

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Ligazes

A

Enzimi kuri savieno dns lipigos galus

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Plazmida kas satur svesa organisma dns

A

Rekombineta plazmida

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Vide brivi dzivojosi organismi kas satur cita organisma genus sauc par

A

Transgeniem organismiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Kur audze bakterijas

A

Kultura- vide kur tam ir nepieciesamie apstakli lai barotos/vairotos

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Ka dalas katra bakterija

A

Veidojot genetiski identisku sunu klonu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Ka sauc organismus kuriem ir maksligi parveidots dns

A

Genetiski modificeti

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Ko visbiezak izmanto genu parnesanai no kada cita organisma uz augiem

A

Bakterijas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Kas visbiezak sastopams musdienas no genetiski modificetiem augiem

A

Kulturaugi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Kulturaugu piemeri

A

Rapsis, risi u.c.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

+ genetiski modificetiem augiem

A

Palielinas izturiba oret kaitekliem, herbicidiem, cietes vai cukura daudzuma

23
Q
  • genetiski modificetiem augiem
A

Var izraisit cilvekam toksisku un alergisku reakciju. To izplatisanas savvala var radit nopietnus draudus videi

24
Q

Kulturaugi var but

A

Herbicidrezistentie (izturigie pret augu apkarosanas lidzekliem)
Kaiteklu rezistentie
Virusu rezistentie
Augi ar izmainitu uzturvielu sastavu (piem vairak A vitamins)

25
Q

Ka sauc tehnologiju ar kuru arstnieciskos nolukos izmaina dzivas sunas genetisko materialu

A

Genu terapija

26
Q

Kadas vielas ir organismos

A

Gan organiskas gan neorganiskas

27
Q

Kas visvairak ir organismos ko tas dara

A

Visvairak ir udens, kas nodrosina to termoregulaciju, ir skidinatajs, piedalas vielu transportesana, regule spiedienu, piedalas vielmainas reakcijas, ir glotu sastava

28
Q

Organiskas vielas kas ir visvairak organismos

A

Oglhidrati
Lipidi
Olbaltumvielas

29
Q

Oglhidrati

A

Ietilpst nukleinskabju sastava, ir galvenais energijas avots, veido rezerves vielu uzkrajumus, veido sunapvalkus

30
Q

Lipidi

A

Dazadas udeni neskistosas organiskas vielas

31
Q

Olbaltumvielss

A

Enzimi ub receptori sunj membranas. Sastav no aminoskabem, tam var but 4 strukturas
Pirmeja(taisna virkne)
Otreja(spirale)
Ceturteja(savienojoties molekulam)

32
Q

Olbaltumvielu nekleinskabju veidi

A

Ribonukleinskabes (rns)
Transporta
Ribosomala
Matrices
A+U
G+C
Dezoksiribonukkeidskabes (dns)
Pamata ir nukleotids kas sastav no slapekla, dezoksiribozes un fosfora atlikuma.
Katra nukleotida var but viena no cetram slapekla bazem
A,T, G,C
A+T
G+C

33
Q

Visos organismos atrodas

A

Adenozintrifosfats (ATP)
Ta molekula sastav no slapeklabazes adenina, ribozes un 3 fosfora atlikumiem.
ATP uzkraj energiju organismam izmantojama veida.

34
Q

Ka rodas sunas

A

Citu sunu dalisanas rezultata, kas nodrosina organisma- augsanu, attistibu un vairosanos. Lai nakamas sinas butu dzivotspejigas tam jasenam tada mati informacija ka matsunai

35
Q

Gens

A

Dns fragments kurs nosaka kada organisma specifikaciju

36
Q

No ka sastav hromosomas

A

No geniem

37
Q

Ka sauc 1 para hromosomas

A

Homologas hromosomas

38
Q

Ka sauc sugai raksturigo hromosomu lielumu

A

Kariotips

39
Q

Hromosoma ar 2 identiskam pusitem

A

Hromatida

40
Q

Hromosomu savienojuma punkts

A

Centromera

41
Q

Vesturiski vecakie organismi kas larstav moneru valsti

A

Bakterijas un arheji

42
Q

Bakterijas ir

A

Prokarioti- to suna nav kodola un citu ar membranu nodalitu sunas strukturu

43
Q

Bakterijas var but

A

Lodveida
Izliektas
Nujinveida

44
Q

Vakterijas var but gan

A

Autotrofas gan heterotrofas

45
Q

Lielaka dala

A

Heterotrofo bakteriju ir sapotrofas jeb tas izdala enzimus kas saskel vide esosas organiskas vielas

46
Q

Lielakajai dalai bakteriju nepieciesams

A

Skabeklis, lai razotu energiju, tas sauc par aerobam

47
Q

Dala bakteriju ir anaeeobas

A

Tam nevajag skabekli energijas razosanai

48
Q

Kada ir atskiriba bakterijai no virusa

A

Bakterijas dzivo neatkargigi no organismiem

49
Q

Ko nodrosina bakterijas

A

Pusanu, rugsanu, skabsanu

50
Q

Daudz bakterijas dzivo organismos, to mijiedarbiba var nut

A

Neitrala, labveliga vai nelabveliga

51
Q

Patogenas bakterijas spej radit slimibas ka

A

Difterija, laikas slimiba, gonoreja uc

52
Q

Patogeno bakteriju iznicibai izveidoja

A

Antibiotikas

53
Q

Ka cilveki izmanto bakterijas

A

Sev nepieciesamo produktu razosanai- biotehnologijas

54
Q

Kur vel plasi lieto vakterijas

A

Genu inzenierija

Bioloğija (2 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2024 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions