Mikrobioloģija-2KD_2018 Flashcards
Infekcija (Infectio – pielipināt, piesārņot) definīcija..
Sarežģīta bioloģiska parādība, kas rodas, kad patogēni mikrobi iedarbojas uz makroorganismu (uz cilvēku).
Infekcijas process. Definīcija..
Parādību kopums, kas rodas, ja organismā iekļūst un veidojas patogēni mikroorganismi, kas izraisa organisma iekšējās vides pastāvīgus traucējumus.
Infekcijas slimības formula
_Mikrobu skaits x virulence_ Organisma aizsargfaktori (imunitāte)
Infekcijas slimība ir infekcijas procesa izteikta, klīniska forma.
Patogēniem mikrobiem piemīt:
- Patogenitāte – spēja izraisīt infekciju
- Virulence – patogenitātes pakāpe (nav stabila īpašība, var mainīties).
Patogēno mikrobu iekļūšana un izplatība.
Vieta, kur patogēnais mikrobs iekļūst organismā ir infekcijas vārti.
Pēc iekļūšanas organismā mikrobs var:
- Palikt vārtu rajonā;
- Nonākt asinīs;
- Pa limfu, var nonākt limfu dziedzeros.
Ja asinīs ir toksīni – tā ir toksinēmija.
Ja asinīs ir baktērijas – tā ir baktirēmija.
Ja mikrobs ilgstoši atrodas organismā – šādu stāvokli sauc par sepsi, ko biežāk izsauc stafilokoku infekcija.
Infekcijām ir raksturīga sezonalitāte.
Infekcijas saslimšanas gaita
- Inkubācijas periods (no patogēno mikrobu iekļūšanas organismā līdz pirmajām saslimšanas pazīmēm. )
- Īss – dažas stundas (līdz 24h). Piem., pārtikas toksikoze, holēras vibrions.
- Garš – dienas, nedēļas, mēneši, gadi. Piem., hepatīts, lepra, HIV.
- Prodromālais periods (Parādās pirmās, neraksturīgās saslimšanas pazīmes.)
- Dažas dienas.
- Klīnisko simptomu periods (Parādās saslimšanas raksturīgās pazīmes)
- Perioda ilgums atkarīgs no organisma stāvokļa, ārstēšanas.
- Atveseļošanās / iznākuma periods
- Atveseļošanās vai dzīvības izbeigšanās periods
Infekcijas procesa formas
- Akūta infekcija – pēkšņa, nav ilgstoša;
- Hroniska – lēna, ilgstoša (~3 mēneši à);
- Manifesta – parādās visas raksturīgās saslimšanas formas;
- Atipiskā – neparādās raksturīgie simptomi;
- Latentā – ārējo simptomu nav, slēptā forma;
- Jauktā – izraisa vairāki mikrobu veidi vienlaicīgi;
- Sekundārā – saslimšanas laikā pievienojas kāda cita infekcija;
- Reinfekcija – atkārtota saslimšana ar to pašu infekciju, ko organisms pārcietis pirms neilga laika (piem., dizentērija).
- Recidīva forma – periodiski infekcijas uzliesmojumi, ko izraisa organismā esošie mikrobi (piem., roze, herpes).
- Superinfekcija – atkārtota inficēšanās ar to pašu infekciju infekcijas slimošanas laikā (piem., sifiliss).
- Lokāla infekcija – process lokalizējas noteiktā vietā (piem., furunkuls, karbunkuls, abscess).
- Ģeneralizēta infekcija – process izplatās pa visu organismu (piem., sepses – vispārēja saindēšanās).
-
Baktēriju nēsāšana:
- Vesels cilvēks – baktēriju nēsātājs (neslimo, bet izplata);
- Pēc pārslimošanas nav atbrīvojies no izsaucēja (piem., salmoneloze, vēdera tīfs).
- Ambulatora infekcija – slimība ir viegla, cilvēks to izstaigā.
- Bezsimptomu forma – ārējo simptomu nav, bet izsaucējs organismā vairojas
Mikrobu pārnešanas mehānismi un lokalizācijas vietas
Infekcijas izcelšanās
Eksogēna: Ierosinātājs iekļūst no ārpuses;
- Primāra – slims cilvēks, dzīvnieks, kukainis;
- Sekundāra – ārējā vidē – gaiss, ūdens, augsne, pārtika.
Endogēna: Slimību ierosina mikrobi, kas jau atrodas pašā organismā.
Kādi ir infekcijas avotu veidi
- Slims cilvēks – tiešs kontakts (kopšana), netiešs kontakts (koplietošanas priekšmeti);
- Cilvēks – mikrobu nēsātājs;
- Slims dzīvnieks – iekožot, kopjot, produkti, kas pagatavoti no slimiem dzīvniekiem;
- Inficēti produkti – slims cilvēks, slims dzīvnieks, kā inficētāji
- Ūdens – dzerot, peldoties.
- Augsne – caur brūci (tetanus, gāzes gangrēna), ar produktiem.
- Insekti – blusas, ērces, blaktis, prusaki, mušas, odi
Epidemioloģija
Epidemioloģija ir zinātne par:
- Infekcijas rašanos;
- Izplatīšanos;
- Izbeigšanās likumsakarībām;
- Infekcijas profilaksi;
- Likvidācijas metodēm.
Novērošanas objekts – cilvēku grupa:
- Epidemioloģijā – daudz cilvēku;
- Infektoloģijā – daži cilvēki.
Epidēmiskais process – infekcijas izplatīšanās process iedzīvotāju vidū
Specifiskā imunitāte – antivielas asinīs.
Nespecifiskā rezistence – ādas, gļotādas aizsargbarjera.
No kādiem3 obligātiem procesa virzītājspēkiem veidojas Epidēmiskais process.
-
Infekcijas avots:
- Antroponoze – slimo tikai cilvēks;
- Antropozoonoze – slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki;
- Zoonoze – slimo tikai dzīvnieki.
-
Pārnešanas mehānisms – parazīta bioloģiskā saimnieka maiņa. Veidojas no 3 fāzēm:
- Ierosinātāja izdalīšanās no organisma;
- Ierosinātāja atrašanās ārējā vidē;
- Iekļūšana jaunā organismā (skatīt iepriekš, par pārnešanas mehānismiem).
- Organisma uzņēmība – specifiskas imunitātes trūkums pret konkrēto ierosinātāju. Ļoti zems specifiskās rezistences (izturības) līmenis.
Epidēmiskā procesa intensitātes līmeņi
Izšķir 2 līmeņus:
- Kvantitatīvie epidēmiskie procesi (daudzums)
- Kvalitatīvie epidēmiskie procesi (rašanās vieta)
Kvantitatīvie epidēmiskie procesi - daudzums
- Sporādiska saslimšana – sporādija. Raksturīgs konkrētai vietai un laikam parasts infekciju skaits.
- Epidēmiska saslimšana – epidēmija. Raksturīgs ievērojams infekciju skaita pieaugums, epidēmisks uzliesmojums. Iemesli:
- Vienlaicīga noteiktas dzīvnieku grupas un sugas saslimšana;
- Viens infekcijas avots;
- Kopīgi infekcijas pārnešanas ceļi;
- Pandēmiska saslimšana – pandēmija. Plaša infekcijas izplatīšanās, kas skar valstis, kontinentus.
Kvalitatīvie epidēmiskie procesi – rašanās vieta
- Lokāli – izrietoši no vietējiem infekcijas avotiem;
- Endēmiski – galvenais infekcijas rezervuārs / infekcijas avots ir vietējie dzīvnieki;
- Ievestie (piem., gripa) – infekcijas ienākšana no citām valstīm;
- Eksotiskie (netipiski) – infekcijas ievešana no citām valstīm
Infekcijas slimību profilakse
Infekcijas slimību profilakses mērķis ir novērst un samazināt infekcijas slimību izplatību. Izšķir 2 veidu pasākumus:
- Vispārīgi – sanitāri izglītojošs darbs, sanitāro normu ievērošana, apdzīvoto vietu dezinfekcija, deratizācija, dezinsekcija.
- Specifiski – vakcīnu un imūno serumu pielietošana, radot mākslīgi aktīvu / pasīvu imunitāti.
