Juridiskie termini Flashcards
Valsts pārvaldes rīcības institūcijas, varas izpildinstitūcijas.
direktorāts
pārvalde
Administrācija
Sinonīmi
Tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem.
Administratīvās tiesības
Nereglamentē valsts aparāta organizēšanu, bet gan detalizēti regulē praktiski visus attiecību aspektus starp privātpersonām un administratīvajām institūcijām
Kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
Agremāns
Tiesībās bieži lietots termins, kas paredz konkrētu darbību aizliegšanu ar juridiskiem aktiem- civillikumiem, administratīvajiem likumiem, krimināllikumiem, dabas aizsardzības likumiem u. tml.
Aizliegums
Civiltiesībās — piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
Akcepts
Oficiāla laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšana institūcijas atzīšana, nosakot tās kompetenci konkrētu uzdevumu veikšanai.
Akreditācija
Savienība, valstu, grupu, ģimeņu utt., kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
Alianse
Parakstu kārtība starptautiska līguma parakstīšanā. Pirmā vieta līguma parakstīšanā divpusējos līgumos ir kreisajā pusē līguma tekstam valsts valodā, kas paliek valstī; daudzpusējos līgumos- noteiktā alfabēta kārtībā, kas simbolizē valstu līdztiesību.
Alternāts
Starptautiska organizācija, kuras Statūti svinīgi pasludina galveno valstu starptautiski tiesisko saistību kā mērķi- pasargāt nākamās paaudzes no kara šausmām.
⁕Ir valstu politiskā asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā- uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp tautām, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJA
Ir augstākā tipa starptautiskā organizācija mūsdienu pasaulē.
Darbības mērķi ir šādi: 1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šajā nolūkā veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma, agresijas aktu vai citu pret mieru vērstu pārkāpumu novēršanai un likvidēšanai un saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem nokārtot vai atrisināt starptautiskos strīdus vai situācijas, kas var radīt apdraudējumu mieram.
2) Pamatojoties uz līdztiesības un pašnoteikšanās principu, attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām un veikt citus vispārējā miera stiprināšanas pasākumus.
3) Sadarboties ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāra rakstura starptautisko problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un brīvību cienīšanas veicināšanā un attīstīšanā
4) Būt par centru nāciju darbības saskaņošanai šo vispārējo mērķu sasniegšanā.
Personu vai grupu pulcēšanās noteiktā nolūkā; attiecīga veidojuma vai institūcijas vispārējās kompetences orgāns; visu dalībnieku kopsapulce.
Starptautiskajās tiesībās- starptautisikās organizācijas vispārējās kompetences galvenais orgāns (institūcija).
Asembleja
Cilvēku vai organizāciju apvienība, lai sasniegtu saimnieciskus, politiskus, zinātniskus, kultūras vai citus cilvēku darbības mērķus.
Asociācija
Vispārējā cilvēku tiesību deklarācijas 20. p. noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz “asociācijas brīvību”.
Valsts institūcijas, kas realizē, īsteno valsts ārpolitiku, tās starptautiski tiesisko pozīciju (koncepciju).
Ārējo sakaru iestādes
Ir valsts iekšējās- valsts galva, valdības galva, parlaments, Ārlietu ministrija un ārzemēs rezidējošās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
Diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs (atsevišķu valstu noteikti)
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
Valsts darbība ārējo sakaru jomā attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai
Ārpolitika
Juridiski formulēti nosacījumi, kuri pieļauj vai ierobežo cilvēku politiskās vai citas tiesības.
Cenzs
cilvēkam, indivīdam, fiziskai personai, personībai, neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklājības vajadzības un interses attiecībās ar valsti, ar varu vispār. Tādas tiesības piemīt kopš dzimšanas.
Cilvēktiesības
Pastāv divu veidu starptautisko ⁂ dokumenti. Vieni- kas tiek pieņemti daudzpusīgu starptautisko līgumu formā (pakti, konvencijas, protokoli u.c.) un kas ir juridiski saistoši valstīm, kuras tiem ir pievienojušās. Otri- kas ir pieņemti starptautiskās apspriedēs ( deklerācijas, rezolūcijas, pamatprincipi) un kas parasti ir tikai starpvaldību organizāciju rekomendācijas attiecīgajām dalībvalstīm. Pirmās grupas dokumenti ir ar globālu raksturu, kuriem var pievienoties, ratificēt, visas valstis, vai arī ar reģionālu raksturu, kuriem var pievienoties attiecīgā reģiona valstis.
Globālā rakstura dokumentu centrā ir ANO Cilvēku tiesību harta (bils). Hartu veido četri atsevišķi dokumenti (1948. g. Deklarācija, divi 1966. g. pakti un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām Fakultatīvais protokols).
Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
Civiliedzīvotājs
Mantiska vai nemantiska tiesiska strīda izskatīšanas un izšķiršanas forma.
Civillieta
… Kodificētas svarīgās ģimenes tiesību, mantojuma tiesību, lietu tiesību un saistību tiesību normas, kas gan neizslēdz citu likumu un likumpamatotu aktu pastāvēšanu civiltiesībās.
Civillikums
Tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības, ar tām saistītās, kā arī dažas citas nemantiskas attiecības starp fiziskām vai juridiskām personām, kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti.
Civiltiesības
Valsts, kas ir starptautiska līguma, starpvaldību organizācijas vai starptautiskas konferences, apspriedes, dalībniece.
Dalībvalsts
Lieto arī terminus: līgumslēdzēja valsts, starptautiskās organizācijas vai kādas citas starptautiskas institūcijas locekle.
Dažādu jautājumu, priekšlikumu, projektu, problēmu utt. kolektīva apspriešana, domu apmaiņa, izsakot vērtējumus, spriedumus dažāda rakstura sapulcēs, komisijās, kongresos, valdību, parlamentu, tiesu sēdēs.
Debates
- Valsts likumdevēja institūcijas, valdības oficiāls paziņojums, politikas vai darbības pamatprincipu un mērķu svinīga pasludināšana.
- Vienas vai vairāku valstu kopīgs paziņojums par kādu starptautisko attiecību jautājumu.
Deklarācija
Diplomātiska aktivitāte, darbība, attiecībā uz ārvalsti. Griešanās pie tās ar lūgumu, priekšlikumu, protestu utt., ievērojot vispāratzītās starptautisko tiesību normas.
Demaršs
Valsts ārējo sakaru institūciju- valsts galvas, valdības, ārlietu, resora, delegāciju starptautiskajās konferencēs, valsts pārstāvniecību pie starptautiskajām organizācijām, vēstniecību, vēstnieku, sūtņu pāreja diplomātiskā personāla- darbība valsts ārpolitikas īstenošanā.
Diplomātija
Tās tiesību normas sastāvdaļa, kas nosaka regulējamās attiecības dalībnieku, subjektu, tiesības un pienākumus, t. i., dodot tiem saistošus priekšrakstus.
Dispozīcija
Ārpus teritorijas esošs, pilna apjoma imunitāte no ārvalstu jurisdikcijas, pakļautība savas valsts likumiem.
Eksteritorialitāte
Izmaiņas konstitūcijas, normatīvo aktu saturā, ko veic uz to pilnvarotas subjekts.
Grozījums
Juridiska un politiska rakstura starptautiskie dokumenti, kuros ietvertas svarīgas sociāli politiskas prasības, juridiski principi un normas publisko tiesību jomā.
Harta
ANO Cilvēktiesību harta
Dokuments, ko persona iesniedz kādai juridiskai personai vai tās amatpersonai, parasti ar lūgumu kaut ko izlemt, atrisināt, izskatīt utt.
Iesniegums
Institūcija vai tās struktūrvienība, kurai ir noteikta kompetence, personāls un materiālie resursi
Iestāde
Ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi.
Imigrācija
Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
Imunitāte
Deputāta imunitāte— valsts likumdošanā noteikta deputātu neaizskaramība pret aizturēšanu, kratīšanu, arestu, tiesāšanu, soda izciešanu u. c. bez parlamenta, tā palātas vai noteiktu amatpersonu piekrišanas.
Diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) — īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
Kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu.
inkorporācija
Tiesību normu grupa, kura var tikt nosacīti izdalīta no vienas tiesību nozares vai apkopota no vairākām nozarēm un kura regulē vienu sabiedrisko attiecību vai cieši saistītu attiecību kopumu.
Institūts
Process, kurā iezīmējas vairākas tendences, kas saistītas ar kopīgo vispārējo tiesību principu nozīmes palielināšanos un dažādu tiesību sistēmu tuvināšanos, kopīgas pieredzes, tiesiskās informācijas un sistemātisko ideju apmaiņu un apguvi.
Integrācija
Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
Integritāte
Teritoriālā integritāte — starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
Svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu.
Izdošana
Līgums, ar kuru tā dalībnieku kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pavērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
Izlīgums
Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajiem vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem kādu citu kaitējumu.
Izpiešana
Diplomātiskais ierēdnis.
Pēc būtības vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos.
(Jaunākais) Atšejs
Noteikta lieluma, platuma, garuma, gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valststiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
Josla, zona
Valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.
Juridiskā atbildība
Tiesība tiesāt; piekritība tiesas instancēm; tiesas vara.
Jurisdikcija
Dokomenti, kuros apkopoti dati par dabas resursu- zemes, zemes dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas- dabisko, tiesisko un saimniecisko stāvokli.
Kadastrs
Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums.
Delikts (kaitējums)
Starptautisks delikts— starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
Lietvedības nodaļa valsts un sabiedrisko organizāciju iestādēs, darbienieku kopums, kas pārzina kādas valsts varas, pārvaldes vai tiesu iestādes darbvedību vai rakstvedību.
Kanceleja
Kādas karojušās puses pretošanās pārtraukšana naidniekam un padošanās tam iz tā diktētu noteikumu pamata.
Kapitulācija
Reglaments, kas nosaka sanāksmes, sapulces, sēdes, plenārsēdes, koleģiālas iestādes darbības kārtību.
Kārtības rullis
Atsevišķs likuma vai līguma noteikums, kas regulē līguma dalībnieka tiesības vai pienākumus.
Klauzula
Vienots normatīvs akts, kurā ir sistemātiski sakārtotas noteitkas tiesību nozares normas.
Kodekss
Amatpersonu grupa, apvienība, kopā kā tiesību subjekts, juridiska persona.
Kolēģija
Nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radnieciskas sabiedriskās attiecības.
Kolīzija
Koleģiāla vēlēta vai iecelta speciāli izraudzītu oficālu personu grupa, valsts vai sabiedriska institūcija ar īpašām pilnvarām, ko izveido vai ievēlē vienreizēju vai pastāvīgu uzdevumu veikšanai.
Komisija
Īpašam uzdevumam nodibināta koleģiāla valsts, parlamentāra, pašvaldības vai privāta iestāde, kuras darbību raksturo vispārējāka, augstāka patstāvības pakāpe nekā komisijai
Komiteja
Valstu savienība, kas nodibināta atsevišķu valstisku mērķu sasniegšanai.
Konfederācija
Svarīga lēmuma pieņemšana vai līguma noslēgšana, pamatojoties uz visu dalībnieku vienprātību.
Konsenss
Tādas tautas vai valsts tiesību normu un principu sistēma, kurai piešķirts augstākais juridiskais spēks.
Konstitūcija
Pastāvīga vienas valsts valdības konsulāra pārstāvniecība citas valsts attiecīgajā konsulārajā teritorijā.
Konsulāts
Starptautisks līgums kādā noteiktā sociālā jomā.
Konvencija
Var būt divpusēja vai daudzpusēja
Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
Kvorums
Vēlētu likumdošanas, retāk izpildvaras, institūciju ar likumu noteiktais pilnvaru laiks; faktiskais šo institūciju darbības periods.Vēlētu likumdošanas, retāk izpildvaras, institūciju ar likumu noteiktais pilnvaru laiks; faktiskais šo institūciju darbības periods.
Likumdošanas institūciju kopums (dažās valstīs).
Leģislatūra
Augstākās valsts varas iestādes normatīvais akts ar vislielāko juridisko spēku, tas izsaka tautas gribu, tiek izdots Konstitūcijas noteiktā kārtībā un regulē valstī svarīgākās sabiedriskās attiecības.
Likums
Vairāku personu vienošanās par kādas attiecības nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
Līgums
Konstitucionālajās tiesībās pilnvarojums, uzdevums deputātam, delegātam.
Deputāts iegūst vēlēšanu ceļā
Mandāts
Diplomātiska pārstāvniecība, kuras priekšgalā ir sūtnis vai pastāvīgs lietu pilnvarotais. Parasti to dēvē par sūtniecību.
Misija
Ar likumu pamatots normatīvais akts, noteikumu sistēmas kopums, kas regulē kādu valsts dzīves jomu, nozari vai nosaka kādas valsts iestādes vai tās nodaļas uzdevumus, struktūru, kompetenci un funkcijas.
Nolikums
Rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
Normatīvie akti
Diplomātiskās sarakstes dokuments.
Nota
Dažādu valstu un pašvaldību, kā arī sabiedrisko, politisko, saimniecisko organizāciju institīciju apzīmējums.
Padome
Parasti starptautisks divpusējs vai daudzpusējs līgums ar lielu politisku un juridisku nozīmi.
Pakts
Sēde, kurā jāpiedalās visiem vai arī noteiktam sakitam kādas valsts, sabiedriskās vai politiskās institūcijas ievēlētas, vadošas institūcijas dalībniekiem.
Plenērsēde
Valsts iestādes (tiesas vai administratīvās) lēmums konkrētā lietā, kuru pieņem par pamatu citu, analoģisku lietu izlemšanai, apveltot to ar normatīvu spēku.
Precedents
Starptautiskā līguma darbības pagarināšanas kārtība, kādu nosaka paša šī līguma noslēguma panti tā nepārtrauktības nolūkā.
Prolongācija
Starptautiskā līguma valsts augtākās varas institūcijas veikta apstiprināšana.
Ratifikācija
Sēdes, sapulces, konferences, kongresa, apspriedes, sesijas darba kārtība.
Noteikumu kopums, statūti, organizācijas, institūcijas, iestādes darba kārtības noteikumi, kuriem pakļaujas šo subjektu darbība.
Reglaments
Tautas pārstāvniecību institūciju darba, tiesas un zinātnisko iestāžu, biedrību, starptausisko organizāciju sēžu darbības periods, kura ietvaros sēdes noris periodiski un regulāri.
Sesija
Valsts iestādē vai tiesā reģistrēti noteikumi, normatīvais akts, kurā noteikts kāda valsts vai privāta uzņēmuma, iestādes vai arī sabiedriskas un politiskas organizācijas, arī starptautisko organizāciju, tiesiskais statuss.
Statūti
Ievēlēts vai iecelts koleģiāls veidojums, izpildinstitūcija, valsts, pašvaldību, sociāli ekonomiskās, saimnieciskās sistēmās, iestādēs u.c.
Valde
1.Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
2.Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam).
2.1.joma: ekonomika Ārējā tirdzniecībā — oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
Kontingents
Specifiska valsts kvalitāte — valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
Suverenitāte
1.1.Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
1.2.Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana.
Arbitrāža
1.Kādas stiprākas valsts, firmas vai organizācijas atbalsts un aizgādība vājākai vai arī patvaļīga tās atkarības izmantošana.
2.Zeme, valsts, kas atrodas šādā atkarības formā.
Protektorāts
1.Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
Preambula
Daudzpusēja sadarbība, lai aizstāvētu noteikumos un tiesībās balstītu starptautisko sistēmu, saglabātu globālo drošību, stabilitāti un paredzamību.
Multilaterālisms
1.Tiesa, tiesas kolēģija, kas (parasti) izskata bīstamus noziegumus.
2.Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
Tribunāls
