Juridiskie termini Flashcards
Valsts pārvaldes rīcības institūcijas, varas izpildinstitūcijas.
direktorāts
pārvalde
Administrācija
Sinonīmi
Tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem.
Administratīvās tiesības
Nereglamentē valsts aparāta organizēšanu, bet gan detalizēti regulē praktiski visus attiecību aspektus starp privātpersonām un administratīvajām institūcijām
Kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
Agremāns
Tiesībās bieži lietots termins, kas paredz konkrētu darbību aizliegšanu ar juridiskiem aktiem- civillikumiem, administratīvajiem likumiem, krimināllikumiem, dabas aizsardzības likumiem u. tml.
Aizliegums
Civiltiesībās — piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
Akcepts
Oficiāla laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšana institūcijas atzīšana, nosakot tās kompetenci konkrētu uzdevumu veikšanai.
Akreditācija
Savienība, valstu, grupu, ģimeņu utt., kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
Alianse
Parakstu kārtība starptautiska līguma parakstīšanā. Pirmā vieta līguma parakstīšanā divpusējos līgumos ir kreisajā pusē līguma tekstam valsts valodā, kas paliek valstī; daudzpusējos līgumos- noteiktā alfabēta kārtībā, kas simbolizē valstu līdztiesību.
Alternāts
Starptautiska organizācija, kuras Statūti svinīgi pasludina galveno valstu starptautiski tiesisko saistību kā mērķi- pasargāt nākamās paaudzes no kara šausmām.
⁕Ir valstu politiskā asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā- uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp tautām, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJA
Ir augstākā tipa starptautiskā organizācija mūsdienu pasaulē.
Darbības mērķi ir šādi: 1. Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šajā nolūkā veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma, agresijas aktu vai citu pret mieru vērstu pārkāpumu novēršanai un likvidēšanai un saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem nokārtot vai atrisināt starptautiskos strīdus vai situācijas, kas var radīt apdraudējumu mieram.
2) Pamatojoties uz līdztiesības un pašnoteikšanās principu, attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām un veikt citus vispārējā miera stiprināšanas pasākumus.
3) Sadarboties ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāra rakstura starptautisko problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un brīvību cienīšanas veicināšanā un attīstīšanā
4) Būt par centru nāciju darbības saskaņošanai šo vispārējo mērķu sasniegšanā.
Personu vai grupu pulcēšanās noteiktā nolūkā; attiecīga veidojuma vai institūcijas vispārējās kompetences orgāns; visu dalībnieku kopsapulce.
Starptautiskajās tiesībās- starptautisikās organizācijas vispārējās kompetences galvenais orgāns (institūcija).
Asembleja
Cilvēku vai organizāciju apvienība, lai sasniegtu saimnieciskus, politiskus, zinātniskus, kultūras vai citus cilvēku darbības mērķus.
Asociācija
Vispārējā cilvēku tiesību deklarācijas 20. p. noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz “asociācijas brīvību”.
Valsts institūcijas, kas realizē, īsteno valsts ārpolitiku, tās starptautiski tiesisko pozīciju (koncepciju).
Ārējo sakaru iestādes
Ir valsts iekšējās- valsts galva, valdības galva, parlaments, Ārlietu ministrija un ārzemēs rezidējošās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
Diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs (atsevišķu valstu noteikti)
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
Valsts darbība ārējo sakaru jomā attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai
Ārpolitika
Juridiski formulēti nosacījumi, kuri pieļauj vai ierobežo cilvēku politiskās vai citas tiesības.
Cenzs
cilvēkam, indivīdam, fiziskai personai, personībai, neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklājības vajadzības un interses attiecībās ar valsti, ar varu vispār. Tādas tiesības piemīt kopš dzimšanas.
Cilvēktiesības
Pastāv divu veidu starptautisko ⁂ dokumenti. Vieni- kas tiek pieņemti daudzpusīgu starptautisko līgumu formā (pakti, konvencijas, protokoli u.c.) un kas ir juridiski saistoši valstīm, kuras tiem ir pievienojušās. Otri- kas ir pieņemti starptautiskās apspriedēs ( deklerācijas, rezolūcijas, pamatprincipi) un kas parasti ir tikai starpvaldību organizāciju rekomendācijas attiecīgajām dalībvalstīm. Pirmās grupas dokumenti ir ar globālu raksturu, kuriem var pievienoties, ratificēt, visas valstis, vai arī ar reģionālu raksturu, kuriem var pievienoties attiecīgā reģiona valstis.
Globālā rakstura dokumentu centrā ir ANO Cilvēku tiesību harta (bils). Hartu veido četri atsevišķi dokumenti (1948. g. Deklarācija, divi 1966. g. pakti un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām Fakultatīvais protokols).
Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
Civiliedzīvotājs
Mantiska vai nemantiska tiesiska strīda izskatīšanas un izšķiršanas forma.
Civillieta
… Kodificētas svarīgās ģimenes tiesību, mantojuma tiesību, lietu tiesību un saistību tiesību normas, kas gan neizslēdz citu likumu un likumpamatotu aktu pastāvēšanu civiltiesībās.
Civillikums
Tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības, ar tām saistītās, kā arī dažas citas nemantiskas attiecības starp fiziskām vai juridiskām personām, kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti.
Civiltiesības
Valsts, kas ir starptautiska līguma, starpvaldību organizācijas vai starptautiskas konferences, apspriedes, dalībniece.
Dalībvalsts
Lieto arī terminus: līgumslēdzēja valsts, starptautiskās organizācijas vai kādas citas starptautiskas institūcijas locekle.
Dažādu jautājumu, priekšlikumu, projektu, problēmu utt. kolektīva apspriešana, domu apmaiņa, izsakot vērtējumus, spriedumus dažāda rakstura sapulcēs, komisijās, kongresos, valdību, parlamentu, tiesu sēdēs.
Debates
- Valsts likumdevēja institūcijas, valdības oficiāls paziņojums, politikas vai darbības pamatprincipu un mērķu svinīga pasludināšana.
- Vienas vai vairāku valstu kopīgs paziņojums par kādu starptautisko attiecību jautājumu.
Deklarācija
Diplomātiska aktivitāte, darbība, attiecībā uz ārvalsti. Griešanās pie tās ar lūgumu, priekšlikumu, protestu utt., ievērojot vispāratzītās starptautisko tiesību normas.
Demaršs
Valsts ārējo sakaru institūciju- valsts galvas, valdības, ārlietu, resora, delegāciju starptautiskajās konferencēs, valsts pārstāvniecību pie starptautiskajām organizācijām, vēstniecību, vēstnieku, sūtņu pāreja diplomātiskā personāla- darbība valsts ārpolitikas īstenošanā.
Diplomātija
Tās tiesību normas sastāvdaļa, kas nosaka regulējamās attiecības dalībnieku, subjektu, tiesības un pienākumus, t. i., dodot tiem saistošus priekšrakstus.
Dispozīcija
Ārpus teritorijas esošs, pilna apjoma imunitāte no ārvalstu jurisdikcijas, pakļautība savas valsts likumiem.
Eksteritorialitāte
Izmaiņas konstitūcijas, normatīvo aktu saturā, ko veic uz to pilnvarotas subjekts.
Grozījums
Juridiska un politiska rakstura starptautiskie dokumenti, kuros ietvertas svarīgas sociāli politiskas prasības, juridiski principi un normas publisko tiesību jomā.
Harta
ANO Cilvēktiesību harta
Dokuments, ko persona iesniedz kādai juridiskai personai vai tās amatpersonai, parasti ar lūgumu kaut ko izlemt, atrisināt, izskatīt utt.
Iesniegums
Institūcija vai tās struktūrvienība, kurai ir noteikta kompetence, personāls un materiālie resursi
Iestāde
Ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi.
Imigrācija