jautajumi Flashcards
Divas būtiskākās datora komponentes augstākas veiktspējas
nodrošināšanai.
CPU, RAM
Datora montāžas secība.
- Uzmontē CPU uz mātesplates;
- Uzmonte RAM uz mātesplates;
- Ieliek Barošanas bloku korpusā;
- Iieliek/iemontē mātesplati korpusā;
- Korpusā iemontē cieto disku un CD Rom;
- Pievieno priekšejo paneļa vadus matesplatei;
- Savieno visus iekartas ar mātesplati (CD Rom, HDD, floppy u.t.t)
- Pievieno mātesplate un iekartām, visus vadus kas ir no baroķļa.
Piecas ievades ierīces.
Pele, klaviatūra, mikrofons, skārien jutigs ekrāns, skeneris, ciparkamera, irbulis
Piecas izvades ierīces.
Printeris, ploteris, monitors, skaļruņi, fakss, projektors
Kādās mērvienībās mēra tīkla ātrdarbību?
Bitos sekundē, bet lielu bitu daudzumu nogrupē un sauc pēc kbps, mbps vai gbps.
Kā pieraksta tīkla ātrdarbību?
x Mbps (bps - bits per second) , kbps (kilobits per second)
Populārākās tīkla tehnoloģijas Latvijā, lai piekļūtu internetam.
Wi-fi, satelītinernets, mobilais modems,DSL
Populārākā lokālā tīkla tehnoloģija.
Mūsdienās populārākās LAN tehnoloģijas ir ethernet (ar vītā pāra kabeļiem) un wi-fi (bezvadu tīkli).
Kas ir tīkla protokols?
Iepriekš noteiktu un pieņemtu signālu, kodu un noteikumu kopums, kas nosaka datu apmaiņas
kārtību starp datoriem [?]
Protokoli ir noteikumi, kurus tīkla ierīces izmanto, lai sazinātos viena ar otru. Industrijas standarts
mūsdienu tīklos ir protokolu kopums TCP/IP (Transmission Control Protocol/Internet Protocol).
TCP/IP tiek izmantots gan māju, gan uzņēmumu tīklos, kā arī tas ir galvenais Interneta protokols.
TCP/IP protokols ir tas, kas nosaka formatējumu, adresāciju un pārbīdes (routing) mehānismus, kas
nodrošina, ka mūsu ziņas tiek piegādātas pareizajiem saņēmējiem.
Pieci Interneta servisu piemēri.
E-pasts, video tiešraides straumēšana, interneta piekļuves maksa, mājaslapu hostings,
tehniskā palīdzība (tikai izmantojot internetu), FTP serveri
● WWW World Wide Web (HTTP protokols), E-Mail (SMTP un POP protokoli), IM Instant
Message (XMPP un OSCAR protokoli), IP Telephony (SIP protokols)
Tīkla mērogojamība (scalability)
Spēja apstrādāt pieaugošo darba apjomu. Sistēmas spēja paaugstināt kopējo caurlaidību zem
paaugstinātas slodzes, kad tiek pievienoti resursi.
Tīkla bojājumpiecietība (fault tolerance)
Sistēmas spēja pienācīgi operēt pēc tam, kad kāda komponente ir pārstājusi darboties.
Tīkla pakalpojumu kvalitāte (quality of service).
Datortīkla kopējais sniegums, sevišķi veiktspēja no tīkla lietotāju skata punkta.
● TPK ir mehānisms, kas nosaka rindas menedžēšanas stratēģijas nosakot prioritātes
dažādām datu klasifikācijām. Ja TPK nav kārtīgi uzstādīts tad dati var tikt zaudēti vai
atmesti neskatoties uz to pielietojumu vai nepieciešamību/prioritāti. TPK prioritāšu
organizācija ir nepieciešama, lai izšķirtu datus, ko vajag saņemt ātrāk, un datus, kas var tikt
saņemti ar novēlošanos (piemēram, straumējot video nākamos kadrus vajag ātrāk, un
epasts var pienākt pāris sekundes vēlāk.)
Tīkla drošība
Ir divas tīkla drošības problēmas, kam ir jāpievērš uzmanība, lai novērstu potenciālus
draudus: tīkla infrastruktūras drošība un satura drošība.
Tīkla drošības pasākumiem vajadzētu būt:
● novērst neautorizētu informācijas noplūdi vai šīs informācijas zādzību;
● novērst neautorizētu informācijas rediģēšanu;
● novērst DoS (Denial of Service) [AN: ķip paziņojums, kas parādās, kad tīklam uzbrūk un
visu izčakarē]
Digitālo parakstu, algoritmu (hashing algorithms) un checksum mehānismu pielietošana ir veids kā
nodrošināt datu drošību tīklā un novērst neautorizētu informācijas maiņu. Tīkla ugunsmūri, kopā ar
datoru un serveru anti-vīrusu programmām nodrošina sistēmas uzticamību un spēju noteikt, atgrūzt
un tikt galā ar uzbrukumiem no ārpuses
Savienojumorientēts tīkls (circuit switched)
Īslaicīgs ceļš jeb savienojums tiek izveidots starp dažādām savienojumierīcām notiekošā
savienojuma laikam, ja kāda no savienojumierīcēm pārtrūkst (nogļuko) tad savienojums tiek
pārtraukts. Lai izveidotu jaunu savienojumu – ir jāsāk no sākuma, jāveido jauni savienojumi.
Bezsavienojuma tīkls (packet-switched).
Bezsavienojuma tīkla arhitektūra negarantē, ka visas daļas, kas veido ziņu pienāks laikā, pareizā
secībā, vai beigās vispār pienāks. Katra ziņas daļa tiek nosūtīta caur tīklu izmantojot jebkuru
pieejamo ceļu, līdz ar to tās var ceļot pa tīklu dažādos ātrumos. Bezsavienojuma tīklā visi
pieejamie resursi tiek izmantoti, lai nogādātu ziņas galamērķī.
Iezvanpieejas mīnusi.
Nav liels ātrums, pastāv maksa par pakalpojumu
Datu tipi tīklā ar augstāku prioritāti.
Izpildās pirmie, tādā veidā veidojas secība, kādā tīkli izpildās
Trīs datu pārraides vides.
Mūsdienās tīkli izmanto, galvenokārt, trīs mediju tipus, lai savienotu ierīcas un nodrošinātu ceļu pa
kuru pārraidīt datus. Šie mediji ir : metāliski vadi kabeļos, stikla vai plastikas šķiedras (fiber optic
cable), bezvadu pārraide.
OSI modeļa līmeņi.
- Fiziskais, 2. Kanāla, 3. Tīkla, 4. Transporta, 5. Sesijas, 6. Prezentācijas, 7. Aplikācijas
Fiziskā līmeņa PDU (Protocol Data Unit).
Bit
Kanāla līmeņa PDU (Protocol Data Unit)
Kadrs
Tīkla līmeņa PDU (Protocol Data Unit).
Pakete
Transporta līmeņa PDU (Protocol Data Unit)
Segments