Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

anatomija > gremošanas sistēma > Flashcards

gremošanas sistēma Flashcards

1
Q

kur atrodas systema digestorium orgāni

A

galvā, kaklā, krūšu dobumā, iegurnī

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

systema digestorium orgāni - pareizā secībā

A
  1. cavitas oris
  2. pharynx
    3.oseophagus
  3. gaster (ventriculus)
  4. intestinum tenue - tievā zarna
  5. intestinum crassum
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

kā sīkāk iedalās tievā zarna (intestinum tenue)?

A
  1. duodenum
  2. jejunum
  3. ileum
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

kā sīkāk iedalās intestinum crassum?

A
  1. caecum ar apendix vermiformis (aklā zarna + tārpveida piedēklis)
  2. colon - lokzarna (4daļas)
  3. rectum (taisnā zarna)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

kā sīkāk iedalās colon - lokzarna?

A
  1. colon ascendens
  2. colon transversum
  3. colon descendens
  4. colon sigmoideum
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

kādi dziedzeri tiek pieskaitīti gremošanas sistēmai?

A
  1. glandulae salivariae (siekalu)
  2. hepar (aknas)
  3. pancreas (azikuņģa dziedzeris)
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

mutes dobums kur atrodas + kādas daļas pastāv

A

cavitas oris atrodas sejas apakšējā daļā. Ir diva daļas -
1. vestibulum oris un
2. cavitas oris propria

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

kas norobežo vestibulum oris -

A

labia (no priekšas), buccase (no sāniem), processus alveolaris maxilla et mandibula + dentes + gingiva (no mugurpuses)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

kas savieno mutes dobuma priekštelpu ar ārējo vidi?

A

rima oris (mutes atvere)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

kas norobežo rima oris?

A

labium superius + labium inferius

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

kā savienojas lūpas?

A

tās savienojas ar lūpu saikni - commissura labiorium un izveido lūpu kaktiņu - angulus oris

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

kā savienojas cavitas oris propria ar vestibulum oris

A

savienojas pa spraugu starp augšējiem un apakšējiem zobiem, bet ja zobi ir sakosti, tad pa spraugu, kas atrodas aiz pēdējā lielā dzerokļa

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

kas veido lūpas?

A

lūpas veido m. orbicularis oris šķiedras un mīmikas muskuļu - mutes atveres bdilatoru šķiedras

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

ka klāj lūpas no iekšpuses un ārpuses

A

no ārpuses āda - cutis
no iekšpuses - tunia mucosa

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

kas notiek, kad lūpu gļotāda pārejot no augšlūpas uz smaganām?

A

viduslīnijā veido augšlūpu saiti un apakšlūpā apakšlūpas saiti

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

kas atrodas lūpu gļotādā?

A

lūpu gļotādā atrodas mazie siekalu dziedzeri - glandulae labiales

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

kas notiek lūpu brīvajās malās?

A

lūpu brīvajās malās āda pāriet gļotādā veidojot lūpu sārto daļu - pars intermedia

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

kas veido vaiga pamatu un kas to sedz?

A

vaiga pamatu veido m. buccinator, kuru sedz fascia buccopharyngea

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

kas ir labi attīstīts zīdaiņiem un vēlā dzīves lakā tas samazinās?

A

m. buccinator ārējai virsmai pieguļ vaiga tauku ķermenis - corpus adiposum buccae

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

kas atrodas vaiga apvidū zemādā

A

atrodas mīmikas muskuļi - mutes atveres dilatori

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

kas atrodas vaiga gļotādā?

A

mazie siekalu dziedzeri glandulae buccales, bet iepretim otrajam augšējam dzeroklim ir kārpiņa - papilla ductus parotidei, kurā atveras pieauss siekalu dziedzera izvads - ductus parotideus

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

kas ir smaganas, ko tās klāj?

A

smaganas ir gļotāda, kas klāj processus alveolaris maxillae et mandibulae

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

ar ko smaganas ir cieši saaugušas?

A

ar alveolāro izaugumu periostu, kā arī ar cervix dentis

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

smaganu īpašības

A

smaganas ir blīvas, biezas, tajās nav dziedzeru

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Q

zobu veidi cilvēkam un to skaits

A
  1. dentes decidui 20
  2. dentes permamentes 32
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
26
Q

kad izšķiļas pirmie piena zobi

A

6-8 mēn vecumā, bet var bū arī ātrāk

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
27
Q

kur atrodas pastāvīgie zobi līdz izšķilšanās?

A

līdz izšķilšanās laikam īstie zobi atrodas starp piena zobu saknēm

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
28
Q

kad sākas zobu maiņa, cik ilgi tā turpinās?

A

6-7 gadu vecumā sākas zobu maiņ a, kas beidzas 12-14 gadu vecumā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
29
Q

kad izšķilas gudrības zobs?

A

pēdējais lielais dzeroklis izšķiļas 17-24 gadu vecumā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
30
Q

kādas daļas izšķir zobam

A
  1. corona dentis - atrodas virs smaganām
  2. cervix dentis - saaug ar smaganām
  3. radix dentis - zoba sakne, atrodas zoba alveolā
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
31
Q

kas veido zoba pamatmasu

A

dentīts - dentinum

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
32
Q

kas pārklāj zoba vainadziņu no ārpuses

A

emalja - enamelum

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
33
Q

kas sedz zoba saknes ārējo virsmu?

A

sedz cements - cementum

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
34
Q

kur atrodas zoba dobums

A

vainadziņa un kakliņa rajonā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
35
Q

kas notiek ar zoba dobumu saknes rajonā?

A

zoba saknē dobums pāriet kanālā, kas beidzas zoba saknes galotnē ar atveri

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
36
Q

kas notiek zoba saknes rajona atverē

A

pa to ieiet asinsvadi un nervi, tie kopā ar saistaudiem zoba dobumā veido zoba mīkstos audus

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
37
Q

zoba vaiandziņa formas?

A
  1. kaltveidīga
  2. koniska
    3.kubveidīga
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
38
Q

iespējamais zoba sakņu skaits

A

1/2/3

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
39
Q

kur iestiprinās zoba sakne

A

alveolā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
40
Q

kas iet starp zoba sakni un alveolas sienu

A

iet saistaudu kolagēnās šķiedras un starp tām atrodas amorfā viela un šūnas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
41
Q

kās sauc audu sakopojumu starp alveolu un saknes cementu

A

to sauc par periodontium, bet savienojumu par zoba ieķīlējumu - gromphosis

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
42
Q

kādās grupās var iuedalīt zobus?

A

Zobus iedala 4 grupās:
1. Priekšzobi. Vainadziņam ir kaltveida forma un ir viena sakne.
2. Acu zobi. Vainadziņam ir konusa forma, ir tikai viena sakne, kas garāka par pārējo zobu
saknēm.
3. Mazie dzerokļi. Vainadziņam ir kuba forma. Uz košļāšanas virsmas ir 2 košļāšanas pauguriņi.
Zoba sakne ir viena ar garenisku rievu.
4. Lielie dzerokļi. Zoba vainadziņam ir kuba forma, uz košļāšanas virsmas ir 35 košļāšanas
pauguriņi.
Katrā žokļa pusē, skaitot no viduslīnijas, ir šāds zobu izvietojums: 2- priekšzobi, 1- acu, 2- mazie
dzerokļi, 3- lielie dzerokļi. Piena zobu formulā nav mazo dzerokļu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
43
Q

kas nav piena zobu formulā?

A

mazie dzerokļi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
44
Q

cik sienas izšķir cavitas oris propria

A

Īstenajam mutes dobumam izšķir 6 sienas, kas pāriet viena otrā:

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
45
Q

no kā tiek veidota mutes dobuma katra siena?

A
  1. Priekšējo un abas sānu sienas veido processus alveolaris maxillae et mandibulae, gingiva,
    dentes.
  2. Augšējo sienu veido aukslējas - palatum.
  3. Apakšējo sienu veido kakla muskuļi.
  4. Mugurējā sienā atrodas atvere  žāva - isthmus faucium.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
46
Q

ko dara aukslējas?

A

Aukslējas atdala mutes dobumu no deguna dobuma.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
47
Q

kā var iedalīt aukslējas?

A

Ir cietās aukslējas - palatum durum un
mīkstās aukslējas - palatum molle.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
48
Q

raksturo cietās aukslējas (palatum durum)

A

Palatum durum pamatu veido kaula aukslējas - palatum osseum, ko pārklāj gļotāda - tunica
mucosa. Aukslēju gļotādā ir mazie siekalu dziedzeri  glandulae palatinae.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
49
Q

kur atrodas mīkstās aukslējas?

A

mīkstās aukslējas atrodas aiz cietajām aukslējām un ir to
turpinājums.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
50
Q

mīksto aukslēju novietojums

A

Mīksto aukslēju priekšējā daļa novietota horizontāli, bet mugurējā daļa nokarājas uz leju, tādēļ to sauc par aukslēju aizkaru - velum palatinum. Velum palatinum beidzas ar brīvu malu, kurai vidū atrodas iegarens izaugums - uvula palatina - ūka jeb aukslēju mēlīte. Laterāli brīvā mala abās pusēs pāriet divos lokos:

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
51
Q

kā iedala 2 lokus

A

 arcus palatoglossus- aukslēju un mēles loks, tas atrodas ventrālāk un beidzas mēles saknē,
 arcus palatopharyngeus - aukslēju un rīkles loks, tas atrodas dorsāli no iepriekšējā un beidzas
rīkles sānu sienā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
52
Q

kas atrodas starp lokiem

A

Starp lokiem ir mandeles iedobe - fossa tonsillaris, kurā atrodas limfoīdo audu sakopojums - tonsilla palatina - aukslēju mandele. Mandeles lielums dažāds

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
53
Q

kas veido Palatum molle

A

palatum molle veido aukslēju aponeiroze, šķērssvītrotie aukslēju muskuļi un gļotāda.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
54
Q

kas ir aponeurosis palatina, no kā sākas?

A

Mīksto aukslēju aponeiroze - aponeurosis palatina ir saistaudu plātnīte, kas sākas no palatum osseum mugurējās malas, turpinās visās mīkstajās aukslējās un ir saistīta ar aukslēju muskuļiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
55
Q

cik ir pāri aukslēju šķērssvītroto muskuļu

A

Ir 5 pāri šķērssvītroto aukslēju muskuļu:

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
56
Q
  1. M. uvulae - ūkas muskulis
A
  1. M. uvulae - ūkas muskulis:
    o. -palatum osseum, aponeurosis palatina,
    i. -uvula,
    f. - paceļ un saīsina ūku, paplašina žāvu.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
57
Q
  1. M. levator veli palatini -aukslēju cēlējmuskulis
A
  1. M. levator veli palatini -aukslēju cēlējmuskulis:
    o. -basis cranii externa
    i. -aponeurosis palatina,
    f. -paceļ mīkstās aukslējas rīšanas laikā, paplašina žāvu
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
58
Q
  1. M. tensor veli palatini - aukslēju stiepējmuskulis
A
  1. M. tensor veli palatini - aukslēju stiepējmuskulis:
    o. -basis cranii externa pamatne,
    i. -aponeurosis palatina,
    f. -iestiepj un ceļ mīkstās aukslējas, paplašina žāvu un dzirdes cauruli
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
59
Q
  1. M. palatoglossus - aukslēju un mēles muskulis (iegulst arcus palatoglossus)
A
  1. M. palatoglossus - aukslēju un mēles muskulis (iegulst arcus palatoglossus):
    o. - aponeurosis palatina,
    i. -radix linguae,
    f. -saīsina arcus palatoglossus, sašaurina žāvu.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
60
Q
  1. M. palatopharyngeus- aukslēju un rīkles muskulis (iegulst arcus palatopharyngeus
A
  1. M. palatopharyngeus- aukslēju un rīkles muskulis (iegulst arcus palatopharyngeus):
    o. - aponeurosis palatina,
    i. -rīkles sānu siena,
    f. -saīsina arcus palatopharyngeus, sašaurina žāvu.
    Aukslēju muskuļi, kas ceļ un iestiepj aukslējas, pies
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
61
Q

kādus dziedzerus satur mīkstās aukslējas

A

Mīksto aukslēju gļotāda satur dziedzerus -gll. palatinae.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
62
Q

kas veido mutes dobuma apakšējo sienu? un kas atrodas zem un virs muskuļiem?

A

Mutes dobuma apakšējo sienu jeb pamatu veido m. mylohyoideus, zem tā atrodas venter anterior
m. digastrici, bet virs tā - m. geniohyoideus. Zem muskuļiem atrodas zemžokļa siekalu dziedzeris -
glandula submandibularis, bet virs - zemmēles siekalu dziedzeris - glandula sublingualis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
63
Q

kas pārklāj muskuļus un glandulae sublingualis

A

Muskuļus un glandula sublingualis pārklāj gļotāda, veidojot virs dziedzera kroku - plica sublingualis, kuras priekšējā galā ir kārpiņa  caruncula sublingualis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
64
Q

mēle definīcija, cik daļas, cik malas un cik virsmas tai ir

A

Mēle - lingua ir muskuļains orgāns, kam ir gremošanas, taustes, garšas un artikulētu skaņu
veidošanas funkcijas. Mēlei ir 3 daļas, 2 virsmas un 2 malas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
65
Q

mēles daļas

A

Mēles daļas:
1) apex linguae - mēles gals -priekšējā šaurākā daļa,
2) corpus linguae - mēles ķermenis -centrālā daļa,
3) radix linguae - mēles sakne -mugurējā, platākā daļa.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
66
Q

mēles virsmas

A

Mēles virsmas:
1) dorsum linguae - mēles mugura (virspuse)  izliekta, vērsta uz augšu un atpakaļ,
2) facies inferior linguae  apakšējā virsma, izteikta apex linguae un corpus linguae priekšējā
daļā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
67
Q

mēles malas

A

Sānos atrodas divas malas- margo linguae.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
68
Q

kur atrodas mēles robežrieva - sulcus terminalis

A

Uz robežas starp corpus linguae un radix linguae atrodas mēles robežrieva - sulcus terminalis

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
69
Q

kas savieno mēli ar mutes apakšējo daļu - kā šī saitīte veidojas

A

Uz facies inferior linguae gļotāda viduslīnijā izveido mēles saitīti - frenulum linguae, kas savieno mēli
ar mutes apakšējo sienu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
70
Q

kur atrodas mēles kārpiņas + kas tās veido

A

Uz dorsum linguae apex et corpus linguae rajonā gļotāda veido mēles kārpiņas - papillae linguales, kuras pēc uzbūves un funkcijām iedala 4 grupās:

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
71
Q

4 mēles kārpiņu grupas + atrašanās vietas

A
  1. Papillae filiformes- diegveida kārpiņas (taustes kārpiņas), klāj dorsum linguae virsmu no apex linguae līdz sulcus terminalis.
  2. Papillae fungiformes - sēņveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas apex et corpus linguae rajonā. Tās sākas ar tievu kātiņu un beidzas ar paresninātu galu, kurā atrodas garšas receptori.
  3. Papillae foliatae- lapveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas corpus linguae sānu malās.
  4. Papillae vallatae (7-11) -vaļņveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas sulcus terminalis priekšpusē.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
72
Q

kas atrodas mēles sakņu gļotādā?

A

Mēles saknes gļotādā atrodas limfoīdo audu sakopojums-mēles mandele - tonsilla lingualis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
73
Q

kā attīstas gļotāda (uz ko pāriet) + ko veido + kas izveidojas starp veidojumiem

A

Gļotāda no radix linguae pāriet uz uzbalseni - epiglottis, veidojot 3 krokas - plica glossoepiglottica mediana
un plicae glossoepiglotticae laterales (2). Starp krokām izveidojas 2 uzbalseņa iedobes -valleculae epiglotticae.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
74
Q

kur atrodas mazie siekalu dziedzeri ?

A

Zem mēles gļotādas, saistaudos starp mēles muskuļiem, atrodas mazie siekalu dziedzeri - glandulae linguales.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
75
Q

mēles muskuļi veids + kā tos iedala

A

Mēlē ir šķērssvītrotie muskuļi. Tie ir pāra muskuļi un tos iedala divās grupās:
1. pašas mēles muskuļi -sākas un beidzas mēlē un saraujoties maina tās formu,
2.mēles skeleta muskuļi-sākas no kauliem, beidzas mēlē un saraujoties kustina mēli.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
76
Q

Pašas mēles muskuļi - 1. M. longitudinalis superio

A
  1. M. longitudinalis superior -augšējais gareniskais muskulis:
    o. -radix linguae,
    i. -apex linguae,
    f. -saīsina mēli, mēles galiņu ceļ uz augšu.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
77
Q

Pašas mēles muskuļi - 2. M. longitudinalis inferio

A
  1. M. longitudinalis inferior -apakšējais gareniskais muskulis:
    o.- radix linguae,
    i. -apex linguae,
    f. - saīsina mēli, liec mēles galiņu uz leju.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
78
Q

Pašas mēles muskuļi - 3. M. transversus linguae

A
  1. M. transversus linguae - mēles šķērsmuskulis:
    o. - šķiedras sākas no septum linguae,
    i. -margo linguae,
    f. - sašaurina mēli.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
79
Q

Pašas mēles muskuļi - 4. M. verticalis linguae

A
  1. M. verticalis linguae -mēles vertikālais muskulis, tā šķiedras iet vertikāli, savienojot abas mēles
    virsmas:
    f. -saplacina mēli, padara to platāku.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
80
Q

nosauc pašas mēles muskuļus

A
  1. M. longitudinalis superior
  2. M. longitudinalis inferior
  3. M. transversus linguae
  4. M. verticalis lingua
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
81
Q

nosauc mēles skeleta muskuļus

A
  1. M. genioglossus -zoda un mēles muskulis:
  2. M. styloglossus- īlenveida izauguma un mēles muskulis:
  3. M. hyoglossus -mēles kaula un mēles muskulis:
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
82
Q
  1. M. genioglossus - zoda un mēles muskulis:
A
  1. M. genioglossus -zoda un mēles muskulis:
    o. -spina mentalis mandibulae,
    i. -radix linguae,
    f.-velk mēli uz priekšu un uz leju.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
83
Q
  1. M. styloglossus -īlenveida izauguma un mēles muskulis:
A
  1. M. styloglossus -īlenveida izauguma un mēles muskulis:
    o. -processus styloideus,
    i. - radix linguae,
    f.- velk mēli atpakaļ un uz augšu.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
84
Q
  1. M. hyoglossus- mēles kaula un mēles muskulis:
A
  1. M. hyoglossus- mēles kaula un mēles muskulis:
    o.- os hyoideum,
    i.- radix linguae,
    f. -velk mēli atpakaļ un uz leju.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
85
Q

kur atrodas žāva?

A

Mutes dobuma mugurējās sienas vietā ir atvere  žāva - isthmus faucium

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
86
Q

kā tiek norobežota žāva - isthmus faucium

A

To no augšas norobežo - velum palatinum ar uvula,
laterālajās malās atrodas - arcus palatoglossus un arcus
palatopharyngeus,
bet no apakšas norobežo - radix linguae ar tonsilla lingualis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
87
Q

ko savieno isthmus faucium?

A

Isthmus faucium savieno cavitas oris propria ar pars oralis pharyngis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
88
Q

Siekalu dziedzeri savu sekrētu izdala mutes dobumā. Pēc lieluma tos iedala:

A
  1. glandulae salivariae minores - mazie siekalu dziedzeri,
    2.glandulae salivariae majores - lielie siekalu dziedzeri.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
89
Q

kur atrodas Glandulae salivariae minores?

A

Mazie siekalu dziedzeri atrodas mutes dobuma gļotādā un mēlē:
glandulae labiales - lūpu gļotādā, glandulae buccales  vaigu gļotādā, glandulae palatinae- aukslēju gļotādā, glandulae linguales -mēlē.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
90
Q

galvenā glandulae parotidea iezīme

A

Glandula parotidea- pieauss siekalu dziedzeris. Tā svars ir aptuveni 30 grami.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
91
Q

kas klāj glandulae parotidea

A

Glandula parotidea klāj fascia parotidea, kas izveido ap to fibrozu kapsulu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
92
Q

ductus parotideus ceļš

A

Pieauss siekalu dziedzera izvads - ductus parotideus iznāk no dziedzera tā priekšējā malā, iet uz priekšu 1-2 cm
zem arcus zygomaticus, apliecas ap m. masseter priekšējo malu, caururbj m. buccinator un atveras uz papilla ductus parotidei.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
93
Q

kur atrodas glandulae parotidea kārpiņas

A

Kārpiņa atrodas vaiga gļotādā iepretīm otrajam augšējam lielajam dzeroklim.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
94
Q

glandula submandibularis galvenās iezīmes

A

Glandula submandibularis-zemžokļa siekalu dziedzeris sver aptuveni 10 gramus, atrodas zem mutes apakšējās sienas muskuļiem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
95
Q

ductus submandibularis ceļš

A

Dziedzera izvads - ductus submandibularis, apliecoties ap m.
mylohyoideus mugurējo malu, nonāk virs mutes pamata muskuļiem zem gļotādas un iet gar zemmēles dziedzera mediālo malu līdz caruncula sublingualis un atveras tajā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
96
Q

glandulae sublingualis galvenās iezīmes

A

Glandula sublingualis -zemmēles siekalu dziedzeris. Tā svars 5 grami. Dziedzeris atrodas virs mutes pamata, pieguļ m. mylohyoideus augšējai virsma

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
97
Q

kas pārklāj glandula sublingualis

A

Dziedzeri pārklāj gļotāda, veidojot virs tā
kroku -plica sublingualis, kuras galā atrodas caruncula sublingualis.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
98
Q

glandula sublingualis izvadi

A

Glandula sublingualis ir vairāki izvadi. Lielais zemmēles dziedzera izvads atveras uz caruncula sublingualis (kopā ar ductus submandibularis), mazie zemmēles dziedzera izvadi atveras uz plica sublingualis visā tās garumā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
99
Q

kādi izvadiiet uz caruncula sublingualis

A
  1. ductus submandibularis
  2. ductus sublingualis major
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
100
Q

rīkles raksturojums

A

Rīkle ir 12 -15 cm garš piltuvveida orgāns, kurā krustojas gaisa un barības ceļi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
101
Q

kādas sienas piemīt rīklei

A

Rīklei ir mugurējā, priekšējā un divas sānu sienas.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
102
Q

rīkles daļas

A

Priekšējā sienā ir atveres uz deguna, mutes un balsenes dobumu, līdz ar to rīkles dobumam ir 3 daļas: deguna daļa jeb aizdegune, mutes daļa un balsenes daļa.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
103
Q

Pars nasalis pharyngis s. nasopharynx atrašanās vieta

A

Tā atrodas aiz deguna dobuma 1. un 2. kakla skriemeļa līmenī - no galvaskausa pamatnes līdz
velum palatinum brīvajai malai.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
104
Q

pie kā pieaug rīkle augšpusē?

A

Rīkle augšpusē pieaug pie basis cranii externa.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
105
Q

kur veidojas rīkles velve

A

Uz robežas starp rīkles augšējo un mugurējo sienu veidojas rīkles velve -fornix pharyngis, kur atrodas tonsilla
pharyngealis - rīkles mandele jeb aizdegunes mandele jeb adenoīdi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
106
Q

pars nasalis priekšējās un laterālās sienas raksturojums

A

Pars nasalis priekšējā sienā ir divas deguna dobuma atveres - choanae, kas savieno rīkli ar deguna dobumu, bet laterālajā sienā (2) atrodas ostium pharyngeum tubae auditivae - dzirdes caurules rīkles atvere.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
107
Q

kur atveras tuba auditiva

A

Tuba auditiva atveras bungdobumā -cavitas tympani, pa to gaiss nokļūst vidusausī, izlīdzinot atmosfēras
spiedienu abās bungplēvītes pusēs.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
108
Q

kas notiek ap ostium pharyngeum tubae auditivae?

A

Ap ostium pharyngeum tubae auditivae no augšpuses apliecas dzirdes caurules valnītis - torus tubarius, bet aiz tā atrodas rīkles kabata - recessus pharyngeus.
Zem ostium pharyngeum tubae auditivae ir dzirdes caurules mandele - tonsilla tubaria.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
109
Q

Pars oralis pharyngis - rīkles mutes daļa raksturojums

A

Atrodas aiz mutes dobuma 3. un 4. kakla skriemeļa līmenī. Šī daļa stiepjas no velum palatinum brīvās malas līdz epiglottis augšējai malai. Tās priekšējā sienā ir viena atvere -isthmus faucium, kas savieno rīkli ar mutes dobumu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
110
Q

Pars laryngea pharyngis -rīkles balsenes daļas raksturojums

A

Atrodas aiz balsenes 5. un 6. kakla skriemeļa līmenī. Tā turpinās no epiglottis augšējās malas līdz ieejai barības vadā. Šajā daļā ir divas atveres: aditus laryngis - balsenes ieeja, caur kuru gaiss no rīkles nonāk balsenē un ostium oesophageum - barības vada atvere. Sānos no aditus laryngis atrodas bumbierveida kabata - recessus piriformis

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
111
Q

rīkles sienas uzbūve

A

Rīkles sienu veido 4 apvalki: tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica adventitia.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
112
Q

rīkles sienas uzbūve tunica mucosa sīkāk

A

Tunica mucosa (gļotāda) izklāj rīkles dobumu no iekšpuses, vietām veido krokas, gļotādā ir gļotu dziedzeri – glandulae pharyngeales. Gļotādā ir limfoīdo audu sakopojumi mandeļu veidā –tonsillae tubariae (2) un tonsilla pharyngealis (1)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
113
Q

rīkles sienas uzbūve tunica submucosa sīkāk

A

Tela submucosa (zemgļotāda) rīklē ir sabiezināta un veido saistaudu plātnīti -fascia pharyngobasilaris. Tā labāk attīstīta rīkles divās augšējās trešdaļās un veido rīkles mīksto skeletu.
Tās piestiprināšanās līnija pie galvaskausa pamatnes iet no tuberculum pharyngeum lokveidā uz abām pusēm uz priekšu un mediāli un sasniedz lamina medialis processus pterygoidei.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
114
Q

rīkles sienas uzbūve sīkāk tunica muscularis

A

Tunica muscularis. Rīklē ir šķērssvītrotā muskulatūra. Muskuļus iedala divās grupās:
 mm. constrictores pharyngis - rīkles sašaurinātājmuskuļi,
 mm. levatores pharyngis - rīkles cēlējmuskuļi.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
115
Q

mm. constrictores pharyngis - rīkles sašaurinātājmuskuļi,

A

1) M. constrictor pharyngis superior - augšējais rīkles sašaurinātājmuskulis:
2) M. constrictor pharyngis medius  vidējais rīkles sašaurinātājmuskulis:
3) M. constrictor pharyngis inferior - apakšējais rīkles sašaurinātājmuskulis:

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
116
Q

mm. levatores pharyngis - rīkles cēlējmuskuļi.

A

1) M. stylopharyngeus:
2) M. palatopharyngeus (vienlaicīgi ir arī mīksto aukslēju muskulis)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
117
Q

kādi muskuļi darbojas barības rīšanas laikā?

A

Barības kumosa norīšana notiek saskaņoti darbojoties mēles, mīksto aukslēju, rīkles un balsenes
muskuļiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
118
Q

rīšanas process sīkāk

A

Rīšanas laikā velum palatinum paceļas uz augšu un noslēdz ceļu uz cavitas nasi, bet epiglottis nolaižas uz leju un noslēdz ieeju balsenē. Mēles muskuļi izbīda barību cauri isthmus faucium un rīkles muskuļi bīda to lejup uz barības vadu.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
119
Q

mandeļu gredzens -anulus lymphoideus. kur atrodas

A

Uz robežas starp mutes dobumu, deguna dobumu un rīkli atrodas limfoīdo audu sakopojums, mandeļu gredzens -anulus lymphoideus. To veido 6 mandeles:

120
Q

mandeļu gredzens -anulus lymphoideus. pāra un nepāra mandeles

A

 divas nepāra - onsilla pharyngealis un tonsilla lingualis,
 divas pāra mandeles - onsilla tubaria dextra et sinistra un tonsilla palatina dextra et sinistra.

121
Q

pharynx holotopia

A

Holotopia: regio capitis et regio colli (galvas un kakla apvidū).

122
Q

pharynx sceletopia

A

Sceletotopia: no basis cranii externa līdz 6.7. kakla (C6 -7) skriemeļa līmenim.

123
Q

pharynx syntopia

A

Syntopia:
 priekšpusē -cavitas nasi, cavitas oris un larynx,
 mugurpusē-pars cervicalis columnae vertebralis, kakla dziļie muskuļi, fascia cervicalis lamina
prevertebralis un spatium retropharyngeum,
 sānos -kakla asinsvadu un nervu kūlītis.

124
Q

oseophagus definīcija

A

Barības vads ir 2530 cm garš cauruļveida orgāns, kas savieno rīkli ar kuņģi. Tas sākas kakla
rajonā, iziet cauri krūšu dobumam, cauri diafragmai un ieiet vēdera dobumā, tāpēc ir trīs topogrāfiskas daļas:

125
Q

oseophagus 3 topogrāfiskās daļas

A

1.pars cervicalis-no ostium oesophageum līdz augšējai krūšu kurvja atverei,
2.pars thoracica -no krūšu kurvja atveres līdz hiatus oesophageus diaphragmatis,
3.pars abdominalis -no hiatus oesophageus diaphragmatis līdz ostium cardiacum gastrici. Tā ir
visīsākā daļa (1-3 cm).

126
Q

barības vada lūmena īpašības

A

Barības vada lūmens nav visur vienāds. Tam ir 5 sašaurinājumi - trīs anatomiski un divi fizioloģiski.

127
Q

Anatomiskie sašaurinājumi

A

Anatomiskie sašaurinājumi konstatējami kā dzīvam, tā mirušam cilvēkam:
1. augšējais - kakla sašaurinājums atrodas ostium oesophageum līmenī (C6–7 skriemeļa līmenī),
2. vidējais – krūšu sašaurinājums ir vietā, kur barības vadu šķērso bronchus principalis sinister (Th4 skriemeļa līmenī),
3. apakšējais sašaurinājums veidojas ejot cauri diafragmai un atbilst Th10 skriemeļa līmenim.

128
Q

fiziolloģiskie sašaurinājumi

A

Fizioloģiskie sašaurinājumi (dzīvam cilvēkam) veidojas vietā, kur barības vads šķērso aortu un pie ostium cardiacum.

129
Q

barības vada sienas uzbūve

A

Barības vada sienu veido 4 apvalki  tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica adventitia vai tunica serosa.

130
Q

oseophagus tunica mucosa

A

Tunica mucosa veido gareniskas krokas. Gļotādā ir izkaisīti atsevišķi limfātiskie mezgliņi

131
Q

oseophagus tela submucosa

A

Tela submucosa irdeni saista gļotādu ar muskuļu kārtu, tādēļ barības kumosam virzoties pa barības vadu gļotādas krokas izlīdzinās un barības vada diametrs palielinās. Zemgļotādā atrodas barības vada dziedzeri - glandulae oesophageae, kas izdala gļotas. Tās samitrina gļotādu un atvieglo barības kumosa slīdēšanu.

132
Q

oseophagus tunica muscularis

A

Tunica muscularis izvietots 2 slāņos:
-iekšējais, cirkulārais - stratum circulare un ārējais,
gareniskais -stratum longitudinale.

Barības vadā šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras nomainās ar gludās muskultūras šķiedrām. Barības vada augšējā trešdaļā ir tikai šķērssvītrotās muskulatūras
šķiedras, vidējā trešdaļā ir kā šķērssvītrotās, tā gludās muskulatūras šķiedras, bet apakšējā trešdaļā
ir tikai gludās muskulatūras šķiedras.

133
Q

oseophagus tunica adventita vai tunia serosa

A

Tunica adventitia vai tunica serosa. Tunica adventitia - saistaudu apvalks - klāj no ārpuses barības vada kakla un krūšu daļu, bet tunica serosa s. peritoneum - serozais apvalks - vēderplēve sedz vēdera daļu no visām pusēm (intraperitoneāli).

134
Q

oseophagus holotopia

A

Holotopia: regio colli, cavitas thoracis (mediastinum superius, mediastinum posterius) un cavitas abdominis.

135
Q

oseophagus sceletotopia

A

Sceletotopia: no 6. vai 7. kakla skriemeļa (C6,7) līdz 11. krūšu skriemeļa (Th11) līmenim.

136
Q

oseophagus syntopia

A

Syntopia:
priekšpusē
1.kakla daļā- trachea,
2. krūšu daļā - mediastinum superius apvidū - trachea, bronchus principalis sinister; mediastinum
posterius apvidū - sirds somiņa,
3.vēdera daļā - hepar,
sānos
4.kakla daļā - vairogdziedzera sānu daivas, asinsvadu un nervu kūlītis,
5. krūšu daļā -pars mediastinalis pleurae parietalis,
6.vēdera daļā - hepar,
mugurpusē
7 visās daļās atrodas mugurkauls, bet 8.-9. krūšu skriemeļa augstumā barības vads šķērso aortu.

137
Q

kas robežo vēdera apvidus

A

Vēdera priekšējo sienu iedala vairākos apvidos. Robežas starp tiem veido divas horizontālas līnijas:
1. Augšējā horizontālā līnija savieno 10. ribu zemākos punktus. Pret mugurkaulu tā projicējas 3. jostas skriemeļa (L3 ) augšmalas līmenī.
2. Apakšējā horizontālā līnija savieno abas spina iliaca anterior superior. Pret mugurkaulu tā projicējas 2. krustu skriemeļa (S2) līmenī.

138
Q

kādi vēdera apvidi tiek norobežoti

A

Tādējādi ir norobežoti 3 apvidi:
 augšējais apvidus - virs augšējās horizontālās līnijas,
 vidējais apvidus - starp augšējo un apakšējo horizontālo līniju,
 apakšējais apvidus - zem apakšējās horizontālās līnijas.

139
Q

kas sadala vēl sīkāk vēdera apvidus

A

Divas vertikālas līnijas, ko velk gar m. rectus abdominis laterālo malu, sadala katru no trim apvidiem vēl trīs daļās.

140
Q

sīkākie vēdera apvidus daļu nosaukumi

A

Augšējā apvidus vidusdaļu sauc par pakrūti - regio epigastrica,
bet laterālās daļas par labo un kreiso paribi - regio hypochondriaca dextra et sinistra.

Vidējā apvidus vidusdaļā atrodas nabas apvidus - regio umbilicalis, bet tam sānos atrodas labais
un kreisais sānu apvidus - regio lateralis dextra et sinistra.

Apakšējā apvidus vidusdaļā ir pavēdere - regio pubica (hypogastrium), bet laterāli atrodas labais
un kreisais cirkšņa apvidus - regio inguinalis dextra et sinistra.

141
Q

kuņģis definīcija

A

Kuņģis ir gremošanas sistēmas paplašinātā daļa- barības rezervuārs, kas tiek uzpildīts vairākas reizes dienā. Kuņģī turpinās barības vielu šķelšana un sākas uzsūkšanās procesi.

142
Q

kur atrodas kuņģis

A

Kuņģis atrodas vēdera dobuma augšējā apvidū frontālā plaknē

143
Q

kuņģa atveres

A

Tam ir 2 atveres: ieejas atvere no barības vada- ostium cardiacum un izejas atvere uz divpadsmitpirkstu zarnu -ostium pyloricum.

144
Q

kuņģa sienas malas un to īpatnības

A

Kuņģis ir saplacināts un tam ir priekšējā siena, mugurējā siena un 2 malas. Viena (labā) kuņģa mala ir ieliekta un veido mazo loku – curvatura minor, bet otra (kreisā) mala ir izliekta un veido lielo loku – curvatura major.

145
Q

kuņģa daļas

A

Kuņģa daļas:
1.pars cardiaca - kuņģa ieejas (mutes) daļa - neliela josla ap ostium cardiacum,
2. fundus gastricus - kuņģa dibens - daļa, kas atrodas augstāk par ieejas atveri,
3. corpus gastricum - kuņģa ķermenis - vislielākā daļa,
4. pars pylorica - vārtnieka daļa. To iedala 2 daļās: platāko daļu sauc par antrum pyloricum - vārtnieka ieeju,
bet šaurāko daļu - par canalis pyloricus - vārtnieka kanālu.

Pars pylorica beidzas ar pylorus- vārtnieku,
kam iekšpusē atrodas kuņģa izejas atvere -ostium pyloricum.

146
Q

kuņga sienas uzbūve

A

Kuņģa sienu veido 4 apvalki – tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica serosa.

147
Q

kuņģa sienas uzbūve tunica mucosa

A

Tunica mucosa veido dažādos virzienos ejošas krokas – plicae gastricae, kas tikai gar curvatura minor iet gareniski un izveido t. s. kuņģa celiņu, pa kuru šķidrā barība notek uz kuņģa
zemāko vietu. Pie ostium pyloricum gļotāda izveido kroku, kas darbojas kā vārstulis (palīdz noslēgt izeju no kuņģa). Starp gļotādas krokām ir mazi laukumiņi – areae gastricae, uz kuriem atveras kuņģa dziedzeri - glandulae gastricae, kuri ražo kuņģa sulu. Gļotādā atrodas limfoīdo audu sakopojum

148
Q

kuņģa sienas uzbūve tela submucosa

A

Tela submucosa irdeni saista tunica mucosa ar tunica muscularis, tāpēc kuņģim piepildoties krokas izlīdzinās un kuņģa tilpums palielinās.

149
Q

kuņģa sienas uzbūve tunica muscularis

A

Tunica muscularis veidota no gludās muskulatūras un izvietota 3 slāņos. Iekšējo slāni veido slīpas šķiedras, kuras izstaro kuņģa priekšējā un mugurējā sienā. Vidējo slāni veido cirkulāras šķiedras. Pie ostium pyloricum tās sabiezinās un veido vārtnieka slēdzējmuskuli - m. sphincter pylori. Ārējais slānis ir gareniskas šķiedras (labāk izteikts gar lokiem).

150
Q

kuņģa sienas uzbūve tunica serosa

A

Tunica serosa apņem kuņģi no visām pusēm (intraperitoneāli) un pārejot uz blakusesošajiem orgāniem veido saites:
1.lig. hepatogastricum (iet no porta hepatis uz curvatura minor),
2. lig. gastrophrenicum (iet no curvatura major uz facies inferior diaphragmatis),
3. lig. gastrosplenicum (iet no curvatura major uz hilum splenis),
4.lig. gastrocolicum (iet no curvatura major uz colon transversum. Šī saite ietilpst lielās
taukplēves  omentum majus sastāvā.

151
Q

kuņģa holotopia

A

Holotopia: ¾ kuņģa atrodas regio hypochondriaca sinistra, ¼ novietojas regio epigastrica.

152
Q

kuņģa syntopia

A

Syntopia:
Priekšējā siena saskaras:
1. ar aknām – hepar,
2.diafragmu – diaphragma, vēdera dobuma priekšējās sienas iekšējo virsmu.
Kuņģa mugurējā siena saskaras:
1.ar kreiso virsnieri - gl. suprarenalis sinistra,
2. kreiso nieri - ren sinister,
3. ar aizkuņģa dziedzeri -pancreas,
4. ar liesu - splen,
5. ar šķērszarnu- colon transversum.

153
Q

Intestinum tenue - tievajai zarnai - izšķir 3 daļas:

A

Intestinum tenue - tievajai zarnai - izšķir 3 daļas:
1) duodenum - divpadsmitpirkstu zarna,
2) jejunum -tukšā zarna,
3) ileum - līkumainā zarna.
Tievās zarnas kopējais garums ir 56 metri

154
Q

1) duodenum - divpadsmitpirkstu zarna raksturojums

A

-Divpadsmitpirkstu zarnai ir pakava forma, tā no trim pusēm ietver caput pancreatis. Duodenum
ir 4 daļas un 3 liekumi.
1. Pars superior-sākas no ostium pyloricum, šķērso 1. jostas skriemeli no kreisās uz labo pusi un, veidojot augšējo liekumu - flexura duodeni superior, pāriet lejupejošā daļā.
2. Pars descendens -iet uz leju līdz 3. jostas skriemeļa līmenim, tad veido otru liekumu - flexura duodeni inferior un pāriet horizontālajā daļā.
3. Pars horizontalis šķērso 3. jostas skriemeli no labās uz kreiso pusi.
4. Pars ascendens - iet slīpi uz augšu līdz 2. jostas skriemeļa līmenim, kur beidzas ar pēdējo liekumu - flexura duodenojejunalis un pāriet nākošajā daļā-jejunum.

155
Q

duodenum holotopia

A

Holotopia:
1. duodenum augšējā daļa atrodas regio epigastrica,
2. duodenum apakšējā daļa atrodas regio umbilicalis.

156
Q

duodenum sceletopia

A

Sceletotopia:
1.pars superior atrodas 1. jostas skriemeļa līmenī (L1),
2. pars descendens atrodas 1.-3. jostas skriemeļa līmenī (L1 -L3),
3.pars horizontalis atrodas 3. jostas skriemeļa līmenī (L3),
4. pars ascendens atrodas 3.-2. jostas skriemeļa līmenī (L3 -L2).

157
Q

duodenum syntopia

A

Syntopia:
1. mugurpusē -aorta abdominalis, v. cava inferior, bet pars descendens saskaras ar ren dexter un
glandula suprarenalis dextra,
2.duodenum pakavā atrodas aizkuņģa dziedzera galva - caput pancreatis,
3. priekšējo virsmu šķērso mesocolon transversum sakne un pieguļ aknas - hepar.

158
Q

Jejunum et ileum

A

Jejunum un ileum veido cilpas. Robeža starp jejunum un ileum nav izteikta, jejunum ir lielāks diametrs, siena biezāka un tā ir labāk apasiņota. Ileum atveras resnajā zarnā ar ostium ileale.
Jejunum un ileum no visām pusēm sedz serozais apvalks un veido apzarni - mesenterium. Apzarnis ar savu sakni - radix mesenterii stiprinās pie vēdera dobuma mugurējās sienas pa slīpu līniju, kas sākas no 2. jostas skriemeļa kreisās malas un beidzas pie art. sacroiliaca dextra.

159
Q

Jejunum un ileum holotopia

A

jejunum un ileum atrodas vēdera dobuma vidējā un apakšējā apvidū - jejunum cilpas atrodas augstāk un vairāk pa kreisi no viduslīnijas, bet ileum -zemāk un vairāk labajā pusē.

160
Q

Jejunum un ileum sceletotopia

A

1.flexura duodenojejunalis projicējas 2. jostas skriemeļa līmenī,
2.ostium ileale atrodas fossa iliaca dextra.

161
Q

Jejunum un ileum syntopia

A
  1. jejunum un ileum mugurpusē atrodas retroperitoneālās telpas orgāni, pārklāti ar vēderplēvi,
    2.no labās puses, augšas un kreisās puses tievās zarnas cilpas ietver lokzarna,
  2. apakšā tievās zarnas cilpas noslīd mazajā iegurnī,
    4.no priekšpuses tievās zarnas cilpas sedz lielā taukplēve - omentum majus.
162
Q

tievās zarnas sienas uzbūve

A

Tievās zarnas sienu veido 4 apvalki -tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica
serosa.

163
Q

tievās zarnas uzbūve tunica mucosa cirkulārās krokas

A

Tunica mucosa visās zarnas daļās veido cirkulāras krokas  plicae circulares. Duodenum un jejunum krokas ir augstas, bet virzienā uz ileum tās kļūst zemākas un pašās ileum beigās gandrīz izzūd.

164
Q

tievās zarnas uzbūve tunica mucosa bārkstiņas

A

Visā tievās zarnas gļotādas virsmā ir zarnu bārkstiņas  villi intestinales, kas palielina zarnu uzsūkšanas virsmu. Bārkstiņas centrā atrodas limfātisks sīnuss un asinskapilāri. Gļotādā ir
glandulae intestinales - zarnu dziedzeri, kas izdala zarnu sulu un atsevišķi limfātiskie mezgliņi - noduli lymphoidei solitarii, bet ileum beigu daļā zarnas brīvajā malā atrodas gareniskas limfātisko mezgliņu plātnītes - noduli lymphoidei aggregati.

165
Q

tievās zarnas uzbūve tunica mucosa plica longitudinalis duodeni

A

Pars descendens duodeni mugurējā sienā ir gareniska kroka - plica longitudinalis duodeni, kas lejas daļā beidzas ar papilla duodeni major. Uz kārpiņas atveras ampulla hepatopancreatica (ductus choledochus un ductus pancreaticus kopējais paplašinājums, pa kuru izdalās žults un aizkuņģa dziedzera sula). Plica longitudinalis duodeni veido ductus choledochus, ejot cauri duodenum sienai.

166
Q

tievās zarnas uzbūve tela submucosa

A

Tela submucosa labi attīstīta visās tievās zarnas daļās, tā cieši saista tunica mucosa ar tunica muscularis, tāpēc kroku reljefs nemainās. Tikai divpadsmitpirkstu zarnas zemgļotādā atrodas
dziedzeri - glandulae duodenales, kas producē divpadsmitpirkstu zarnas sulu.

167
Q

tievās zarnas uzbūve tunica muscularis

A

Tunica muscularis novietots 2 slāņos – iekšējais cirkulārais - stratum circulare un ārējais gareniskais - stratum longitudinale

168
Q

tievās zarnas uzbūve tunica serosa s. peritoneum

A

Tunica serosa s. peritoneum. Duodenum pārklāts ar vēderplēvi tikai no priekšpuses - novietots retroperitoneāli. Jejunum un ileum vēderplēve apņem no visām pusēm (intraperitoneāli) un veido apzarni - mesenterium.

169
Q

kas iedarbojas uz barības putriņu tievajā zarnā?

A

Tievajā zarnā uz barības putriņu iedarbojas žults, aizkuņģa dziedzera sula un zarnu sula, tās pabeidz barības šķelšanu. Caur bārkstiņām barības vielas uzsūcas asinīs un limfā.

170
Q

Resnās zarnas daļas:

A

1) caecum et appendix vermiformis - aklā zarna un tārpveida piedēklis, (Resnās zarnas garums ir no 1 līdz 1,5 metriem.)
2) colon -lokzarna (4 daļas)
3) rectum -taisnā zarna (2daļas)

171
Q

2) colon - lokzarna (4 daļas) :

A

a.colon ascendens - augšupejošā zarna,
b.colon transversum - šķērszarna,
c.colon descendens - lejupejošā zarna,
d. colon sigmoideum- S veida zarna,

172
Q

3)rectum daļas

A

a.ampula recti - taisnās zarnas ampula,
b.canalis analis – tūpļa kanāls

173
Q

caceum raksturojums

A

Caecum ir maisveidīgs, apmēram 68 cm garš un tikpat plats orgāns, kas atrodas regio inguinalis dextra, novietojas fossa iliaca dextra.

174
Q

pie kā pieguļ caceum priekšējā un mugurējā virsma?

A

Tā mugurējā virsma pieguļ pie m. iliacus, bet priekšējā virsma saskaras ar vēdera dobuma sienu.

175
Q

uz ko caceum pāriet augšā?

A

Uz augšu caecum pāriet colon ascendens.

176
Q

kā atveras ileum? raksturo atveri un kas tajā atrodas?

A

Ar ostium ileale aklajā zarnā atveras ileum. Atverei ir horizontālas spraugas forma un tās iekšpusē ir vārstulis. Zem ostium ileale no caecum atiet tārpveida piedēklis -appendix vermiformis. Tā garums parasti tas ir 7-9 cm (galējās garuma variācijas ir no 2 līdz 20 cm) un diametrs no 0,5-1 cm.

177
Q

ar ko sākas appendix vermiformis + aklās zarnas piedēkļa novietojums?

A

Appendix vermiformis sākas ar ostium appendicis vermiformis. Aklās zarnas piedēkļa novietojums
ir atšķirīgs.

1.Visbiežāk (40-50% gadījumu) sastopams kaudāls novietojums - appendix vermiformis iet uz leju, šķērso linea terminalis un nonāk mazajā iegurnī; var saskarties ar rectum, vesica urinaria, sievietēm arī ar ovarium dextrum un tuba uterina dextra.

Pārējos gadījumos ir mediāls novietojums (17-20% gadījumu), laterāls novietojums (1720% gadījumu), mugurējs (retrocekālais, 9-13% gadījumu), vai ļoti reti priekšējs novietojums.

178
Q

ar ko var saskarties appendix vermiformis

A

var saskarties ar rectum, vesica urinaria, sievietēm arī ar ovarium dextrum un tuba uterina dextra.

179
Q

Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon ascendens

A

Colon ascendens – augšupejošā zarna (12-20 cm) ir caecum turpinājums. Tā iet uz augšu pa regio lateralis dextra, nonāk regio hypochondriaca dextra, veido flexura coli dextra un pāriet par colon transversum

180
Q

Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon transversum

A

Colon transversum- šķērszarna (30-80 cm) sākas regio hypochondriaca dextra no flexura coli dextra (L2 līmenī), iet lokveidīgi uz leju pa regio umbilicalis augšdaļu un beidzas regio hypochondriaca sinistra ar flexura coli sinistra (L1 līmenī), kur pāriet par colon descendens. Colon transversum ir apzarnis – mesocolon transversum.

181
Q

Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon descendens

A

Colon descendens – lejupejošā zarna (10-15 cm) sākas regio hypochondriaca sinistra no flexura coli sinistra (L1 līmenī), iet uz leju pa regio lateralis sinistra un crista iliaca līmenī pāriet par colon sigmoideum.

182
Q

Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon sigmoideum

A

Colon sigmoideum -S veida zarna (15-80 cm) sākas crista iliaca līmenī kā colon descendens turpinājums, atrodas regio inguinalis sinistra un iegulst fossa iliaca sinistra. Pie art. sacroiliaca (S2 līmenī) tā pāriet taisnajā zarnā -rectum. Colon sigmoideum ir apzarnis - mesocolon sigmoideum. S
veida zarna veido liekumus, kas atrodas fossa iliaca sinistra, bet biežāk tie noliecas mazajā iegurnī.

183
Q

Rectum – taisnā zarna (15 cm)

A

Rectum ir resnās zarnas beigu daļa, colon sigmoideum turpinājums. Tā atrodas mazajā iegurnī. Rectum paplašinātā daļa ir ampulla recti, bet apakšējā šaurākā daļa ir tūpļa kanāls - canalis analis(~ 2,5 cm garš), kas beidzas ar anālo atveri - anus. Sagitālā plaknē rectum veido 2 liekumus - pirmais atbilst krustu kaula liekumam un otrs, ejot cauri starpenei, apliecas ap os coccygis.

184
Q

rectum holotopia

A

Holotopia: pelvis minor.

185
Q

rectum sceletopia

A

Sceletotopia:
1.augšējā robeža - art. sacroiliaca sinistra 2. krustu skriemeļa līmenī (S2),
2. apakšējā robeža - anus -os coccygis līmenī.

186
Q

rectum syntopia

A

Syntopia:
1.mugurpusē vīrietim un sievietei atrodas os sacrum un os coccygis,
2. sānos vīrietim un sievietei atrodas venozi pinumi,
3.priekšpusē - vīrietim atrodas urīnpūslis (vesica urinaria), prostata (prostata), sēklas pūslīši (vesiculae seminales) un sēklvadi (ductus deferentes),
priekšpusē- sievietei atrodas maksts (vagina) un dzemde (uterus).

187
Q

resnās zarnas sienas uzbūve

A

Resnajā zarnā barības vielas neuzsūcas, bet turpinās ūdens un sāļu uzsūkšana un ar gļotu palīdzību formējas izkārnījumu masas – faeces. Resnās zarnas sienu veido 4 apvalki - tunica
mucosa, tela submucosa, tunica muscularis un tunica adventitia vai tunica serosa.

188
Q

resnās zarnas sienas uzbūve - Tunica mucosa

A

veido pusmēness krokas - plicae semilunares. Vislabāk tās izteiktas lokzarnā (colon), vāji iezīmējas aklajā zarnā (caecum), bet pilnīgi izzūd tārpveida piedēklī (appendix vermiformis) un taisnajā zarnā (rectum).

189
Q

ko veido gļotāda Ampulla recti rajonā ?

A

Ampulla recti rajonā gļotāda veido 3 šķērskrokas - plicae
transversae recti, bet canalis analis daļā gareniskas krokas - columnae anales, starp kurām ir padziļinājumi - sinus anales.

190
Q

kas atrodas zem Ampulla recti zem venoziem pinumiem?

A

Zemāk par tiem zemgļotādā atrodas venozs pinums - plexus venosus rectalis un gļotāda virs tā izveido cirkulāru valnīti - zona haemorrhoidalis (šajā zonā var veidoties hemoroīdi). Distāli gļotāda pāriet ādā un anālo atveri izklāj āda, kas ir krokota, pigmentēta un ar matiņiem.

191
Q
A

Viscaur gļotādā ir izkaisīti zarnu dziedzeri - glandulae intestinales, kas izdala gļotas, palīdzot veidot fekālās masas. Tāpat visā gļotādā sastopami noduli lymphoidei solitarii, bet appendix vermiformis ieejas atveres rajonā ir noduli lymphoidei aggregati (dēvē par vēdera mandeli - tonsilla abdominalis).

192
Q
A

Tela submucosa cieši saista gļotādu ar muskuļkārtu, tāpēc gļotādas reljefs mainās maz.

193
Q
A

Tunica muscularis sakārtota 2 slāņos:
1. stratum circulare - iekšējais,
2. stratum longitudinale - ārējais. Stratum longitudinale nav vienmērīgs, bet veido 3 muskuļkārtas sloksnes jeb lentas – taeniae. Lentu nosaukumi doti atkarībā no tā, kas stiprinās pie lentām uz colon transversum:
3. m. sphincter ani internus - ap anālo atveri. Muskulis ir gludās muskulatūras veidojums un tā darbība nav pakļauta cilvēka gribai.

194
Q
A

Lentu nosaukumi doti atkarībā no tā, kas stiprinās pie lentām uz colon transversum
1) taenia libera - brīvā lenta,
2) taenia omentalis - taukplēves lenta,
3) taenia mesocolica - lokzarnas apzarņa lenta.

195
Q
A

Lentu garums ir mazāks par resnās zarnas garumu, tāpēc tās sakroko zarnu, radot zarnas virsmā izspīlējumus, lokzarnas izciļņus- haustrae coli. Starp katriem diviem izspīlējumiem rodas šķērsrievas – sulci transversi, kuru iekšpusē ir pusmēness krokas - plicae semilunares. Lentu nav
appendix vermiformis un rectum, tur stratum longitudinale muskuļšķiedras ir sakārtotas vienmērīgi. Stratum circulare šķiedras sakārtotas vienmērīgi, izņemot vietas, kur veidojas sfinkteri:

196
Q
A

Ap anālo atveri atrodas arī starpenes šķērssvītrotais muskulis - m. sphincter ani externus, kura darbība ir pakļauta cilvēka gribai.

197
Q

Tunica adventitia vai tunica serosa - Resnās zarnas daļas tunica serosa klāj dažādi:

A

1.caecum - no visām pusēm (intraperitoneāli), bet apzarni neveido;
2.appendix vermiformis - no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni - mesoappendix;
3. colon ascendens- no 3 pusēm (mezoperitoneāli), zarnas mugurējo virsmu klāj tunica adventitia;
4. colon transversum- no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni - mesocolon transversum;
5.colon descendens - no 3 pusēm (mezoperitoneāli), mugurējā virsmā ir tunica adventitia;
6. colon sigmoideum -no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni - mesocolon sigmoideum;
7.rectum tunica serosa klāj sekojoši: augšējo trešdaļu intraperitoneāli, vidējo trešdaļu - mezoperitoneāli, bet apakšējo trešdaļu tunica serosa nepārklāj, zarnu sedz tunica adventitia

Tunica serosa veido tauku piekarus- appendicesmomentales. To nav uz appendix vermiformis un rectum.

198
Q

hepar aknu funkcijas -

A

Aknas ir lielākais gremošanas sistēmas orgāns un sver aptuveni 1,5 kg. Aknu funkcijas:
1) izstrādā žulti,
2) sintēzē organismā izmantojamus olbaltumus un taukus,
3) pārvērš ogļhidrātus glikogēnā un ir glikogēna depo,
4) urīnvielas sintēze,
5) vielmaiņas indīgo produktu neitralizācija un medikamentu inaktivācija,
6) fagocitārā funkcija,
7) asins depo,
8) eritrocītu ražošana embrionālajā periodā u. c..

199
Q

aknu virsmas un malas

A

Aknām ir divas virsmas un divas malas. Aknu augšējā virsma - facies diaphragmatica vērsta pret diafragmu, bet apakšējā virsma  facies visceralis saskaras ar zemāk esošajiem orgāniem.

200
Q

aknu malu raksturojumi

A

Aknu priekšējā, apakšējā mala - margo inferior ir asa un vērsta uz leju, bet mugurējā mala ir noapaļota, nav klāta ar vēderplēvi un vairāk atgādina virsmu, tādēļ to sauc par margo posterior vai area nuda (kailā virsma).

201
Q

Kura saite nodala aknas diafragmatisko virsmu labajā un kreisajā daivā? kā šī saite iet?

A

No diafragmas uz aknu augšējo virsmu sagitālā virzienā iet saite - lig. falciforme hepatis, kas sadala facies diaphragmatica hepatis divās daivās - lobus dexter un lobus sinister.

202
Q

3 galvenās rievas uz aknas virsmas

A

Uz facies visceralis hepatis ir 3 galvenās rievas, kas sadala virsmu četrās daivās:
1) labā sagitālā rieva atdala lobus dexter no pārējām daivām,
2) kreisā sagitālā rieva atdala lobus sinister,
3) šķērsrieva atrodas starp abām sagitālajām rievām un sadala aknu vidusdaļu 2 daivās-lobus
quadratus (priekšpusē) un lobus caudatus (mugurpusē). Trijās galvenajās rievās atrodas dažādi orgāni, kuri tur atstāj savus nospiedumus.

203
Q

kas iegulst labās sagitālās rievas priekšējā un mugurējā daļā?

A

Labās sagitālās rievas priekšējā daļā ieguļ žultspūslis - vesica biliaris (fellea), bet mugurējā daļā iegulst vena cava inferior.

204
Q

kas iegulst kreisās sagitālās rievas priekšējā un mugurējā daļā?

A

Kreisās sagitālās rievas priekšējā daļā iegulst lig. teres hepatis (pirms dzimšanas – v. umbilicalis), bet mugurējā daļā atrodas lig. venosum, kas pirms dzimšanas funkcionē kā ductus
venosus.

205
Q

kas atrodas šķērsrievā?

A

Šķērsrievā ir aknu vārti - porta hepatis. Pa tiem aknās ieiet v. portae hepatis, a. hepatica propria un nervi, bet iziet ductus hepaticus communis un limfvadi.

206
Q

hepar holotopia

A

Holotopia: aknu lielākā daļa atrodas regio hypochondriaca dextra, mazākā daļa -regio epigastrica un regio hypochondriaca sinistra.

207
Q

hepar sceletopia

A

Sceletotopia:
1. aknu augšējā robeža uz linea medioclavicularis dextra sasniedz 4. ribstarpas līmeni, bet kreisajā pusē atrodas 5. ribstarpas līmenī;
2. aknu apakšējā robeža sākas uz linea axillaris media 10. ribas līmenī, tad iet pa ribu loku un iznāk no labās paribes tur, kur 9. ribas skrimslis pievienojas 8. ribas skrimslim, šķērso regio epigastrica un ieiet kreisajā paribē tur, kur 8. ribas skrimslis pievienojas 7. ribas skrimslim un beidzas 6.
ribstarpā.

208
Q

hepar syntopia

A

Syntopia:
1.facies diaphragmatica hepatis saskaras ar diafragmu un uz lobus sinister augšējās virsmas ir sirds iespiedums,
2. uz facies visceralis hepatis veidojas iespiedumi no orgāniem: impressio oesophagea, impressio gastrica, impressio duodenalis, impressio colica, impressio
renalis, impressio suprarenalis.

209
Q

kas klāj aknas no ārpuses ?

A

Aknas no ārpuses klāj divi apvalki: tunica fibrosa un tunica serosa s. peritoneum. Peritoneum klāj aknas no 3 pusēm (mezoperitoneāli). Serozā pārklāja nav facies posterior s. area nuda un aknu rievās.

210
Q

kas savieno aknas ar apkārtējiem orgāniem 1. I. Saites, kas fiksē aknas pie diafragmas apakšējās virsmas:

A

Aknas ar apkārtējiem orgāniem savieno saites - ligamenta (2 grupas):
I. Saites, kas fiksē aknas pie diafragmas apakšējās virsmas:
1) lig. falciforme hepatis – saite iet sagitālā virzienā no diafragmas uz aknu augšējo virsmu, tās
brīvajā malā starp lapiņām atrodas lig. teres hepatis (aizaugusi v. umbilicalis), kas stiepjas no
anulus umbilicalis līdz aknu apakšējai malai un tad iegulst kreisajā sagitālajā rievā;
2) lig. coronarium hepatis - saite iet frontālā virzienā starp diafragmu un aknām. Sastāv no 2
lapiņām, kuras iet gar area nuda augšējo un apakšējo malu.

211
Q

kas savieno aknas ar apkārtējiem orgāniem 2. II. Saites, kas no aknu vārtiem atiet uz zemāk esošajiem orgāniem:

A

II. Saites, kas no aknu vārtiem atiet uz zemāk esošajiem orgāniem:
1) lig. hepatogastricum - uz curvatura minor,
2) lig. hepatoduodenale- uz pars superior duodeni,
3) lig. hepatorenale -uz ren dexter.
Lig. hepatogastricum un lig. hepatoduodenale veido mazo taukplēvi – omentum minus.

212
Q

cik bieži aknas producē žulti + kā tas tiek izvadīts?

A

Aknas žulti producē nepārtraukti un no aknām tā tiek izvadīta pa ductus hepaticus dexter et sinister. Tie iznāk no aknām pa porta hepatis un savienojoties veido aknu kopējo vadu - ductus hepaticus communis.

213
Q

kur ieguļ žultspūslis?

A

Žultspūslis ieguļ aknu labās sagitālās rievas priekšējā daļā un tā tilpums svārstās no 40 līdz 60 cm3.

214
Q

žultspūšļa daļas

A

Pūslim ir 3 daļas:
1. fundus vesicae biliaris-platākā daļa, atrodas pie margo inferior hepatis;
2. corpus vesicae biliaris - vidusdaļa;
3.collum vesicae biliaris- kakliņš, šaurākā un īsākā daļa, kas pāriet žultspūšļa vadā -ductus
cysticus.

215
Q

kā veidojas ductus hepaticus?

A

Ductus hepaticus communis iznākot no aknām savienojas ar ductus cysticus un veidojas ductus choledochus, kas ir aptuveni 7 cm garš.

216
Q

Kur sākotnēji atrodas ductus choledochus un ar kādām struktūrām tas iet kopā?

A

Ductus choledochus sākotnēji iet pa lig. hepatoduodenale kopā ar v. portae un a. hepatica propria.

217
Q

Kādu tievās zarnas daļu ductus choledochus šķērso no mugurpuses?

A

Tas šķērso pars superior duodeni no mugurpuses.

218
Q

Kādas divas struktūras atrodas blakus ductus choledochus pēc tam, kad tas šķērso pars superior duodeni?

A

Pars descendens duodeni un caput pancreatis.

219
Q

Kurā duodenum daļā ductus choledochus ieurbjas, lai izveidotu ampulla hepatopancreatica?

A

Tas ieurbjas pars descendens duodeni mugurējā sienā.

220
Q

Ar kādu kanālu ductus choledochus saplūst, lai izveidotu ampulla hepatopancreatica?

A

Ar ductus pancreaticus.

221
Q

Kur atveras ampulla hepatopancreatica?

A

Tā atveras papilla duodeni major (papilla Vateri) divpadsmitpirkstu zarnā.

222
Q

Žultspūšļa un žultsceļu sienas uzbūve

A

Sienu veido 3 apvalki: tunica mucosa, tunica muscularis, tunica adventitia vai tunica serosa.

223
Q

žultpūšla sienas uzbūve sīkāk tunica mucosa

A

Tunica mucosa žultspūslī veido nelielas krokas, bet visā ductus cysticus garumā veido spirālisku kroku - plica spiralis. Gļotādā izkaisīti dziedzeri, kas izdala gļotas un aizsargā gļotādu no žults iedarbības.

224
Q

žultpūšla sienas uzbūve sīkāk tunica muscularis

A

irkulāra slāņa -stratum circulare veidā sastopama žultspūslī un visos žultsceļos. Ap ampulla hepatopancreatica izveido m. sphincter ampullae hepatopancreaticae
(sphincter Oddi), kas regulē žults un aizkuņģa dziedzera sulas ieplūšanu divpadsmitpirkstu zarnā.

225
Q

žultpūšla sienas uzbūve sīkāk tunica adventita vai tunica serosa

A

Tunica adventitia vai tunica serosa. Žultpūsli no trim pusēm klāj tunica serosa, bet virsma, kas iegulstas aknu rievā, klāta ar tunica adventitia.

226
Q

Kādas divas sekrēcijas funkcijas veic aizkuņģa dziedzeris?

A

Tas darbojas kā ārējās sekrēcijasdziedzeris (ražo succus pancreaticus) un iekšējās sekrēcijas dziedzeris (izdala glikagonu un insulīnu asinīs).

227
Q

Kur aizkuņģa dziedzera sula izdalās pēc izstrādes?

A

Tā izdalās divpadsmitpirkstu zarnā (duodenum).

228
Q

Kādus hormonus izstrādā aizkuņģa dziedzeris?

A

Glikagonu un insulīnu.

229
Q

Kāds ir aizkuņģa dziedzera vidējais svars?

A

60–100 grami.

230
Q

Kādi ir aizkuņģa dziedzera izmēri?

A

Garums 14–18 cm, biezums 2–3 cm.

231
Q

Kurā ķermeņa daļā atrodas aizkuņģa dziedzeris?

A

Tas atrodas pie vēdera dobuma mugurējās sienas.

232
Q

Kāds ir aizkuņģa dziedzera novietojums attiecībā pret ķermeņa asi?

A

Tā gareniskā ass iet no labās uz kreiso, no lejas uz augšu.

233
Q

Kādas trīs daļas izšķir aizkuņģa dziedzerī?

A

Caput pancreatis, corpus pancreatis, cauda pancreatis.

234
Q

Kur atrodas aizkuņģa dziedzera galva (caput pancreatis)?

A

Tā atrodas duodenum pakavā.

235
Q

Kāda ķermeņa struktūra šķērso aizkuņģa dziedzera ķermeni (corpus pancreatis)?

A

Columna vertebralis (mugurkauls).

236
Q

Kur beidzas aizkuņģa dziedzera aste (cauda pancreatis)?

A

Tā beidzas pie liesas (splen).

238
Q

Kāda ir aizkuņģa dziedzera galvas (caput pancreatis) forma?

239
Q

Kāda ir aizkuņģa dziedzera ķermeņa (corpus pancreatis) un astes (cauda pancreatis) forma?

A

Trīsšķautnaina, ar trīs virsmām un trīs malām.

240
Q

Vai pastāv asa robeža starp aizkuņģa dziedzera ķermeni un asti?

A

Nē, corpus pancreatis pāriet cauda pancreatis bez asas robežas.

241
Q

Kā vēderplēve klāj aizkuņģa dziedzeri?

A

Tikai no priekšpuses, jo tas atrodas retroperitoneāli.

242
Q

Kā sauc aizkuņģa dziedzera izvadkanālu?

A

Ductus pancreaticus.

243
Q

Kādā virzienā ductus pancreaticus iet caur aizkuņģa dziedzeri?

A

Pa visu dziedzera garumu, paralēli tā gareniskajai asij.

244
Q

Ar kādu kanālu ductus pancreaticus saplūst?

A

Ar ductus choledochus.

245
Q

Kāda struktūra veidojas, saplūstot ductus pancreaticus un ductus choledochus?

A

Ampulla hepatopancreatica.

246
Q

Kur ampulla hepatopancreatica atveras?

A

Papilla duodeni major (papilla Vateri) divpadsmitpirkstu zarnā.

247
Q

Kāds muskulis apņem ampulla hepatopancreatica un regulē tā atvēršanos?

A

M. sphincter ampullae hepatopancreaticae (Oddi sfinkteris).

248
Q

Pancreas holotopia

A

pancreas atrodas regio epigastrica un regio hypochondriaca sinistra.

249
Q

Pancreas sceletotopia

A
  • caput pancreatis atrodas 2. jostas skriemeļa līmenī (L2),
  • corpus pancreatis šķērso mugurkaulu 1. jostas skriemeļa līmenī (L1),
  • cauda pancreatis beidzas 10. ribas līmenī.
250
Q

Pancreas syntopia

A

Syntopia:
Caput pancreatis:
-priekšējo virsmu šķērso mesocolon transversum sakne,
- mugurējai virsmai pieguļ v. cava inferior, v. portae,
- no augšas, apakšas un sāniem to ietver duodenum.
Corpus et cauda pancreatis:
- priekšējai virsmai pieskaras gaster un mesocolon transversum,
- mugurējai virsmai pieguļ aorta abdominalis, ren sinister,
- apakšējai virsmai pieguļ jejunum cilpas, flexura coli sinistra,
- aste saskaras ar liesu.

251
Q

Kādu funkciju liesa pilda limfātiskajā sistēmā?

A

Liesā tiek noārdīti vecie eritrocīti un tā ir limfātiskās sistēmas orgāns.

252
Q

Kurā ķermeņa pusē atrodas liesa?

A

Kreisajā paribē.

253
Q

Kādā virzienā iet liesas gareniskā ass?

A

No mugurpuses uz priekšpusi, no augšas uz leju.

254
Q

Kādi ir liesas vidējie izmēri un svars?

A

Svars: 140–200 g
Garums: 12–14 cm
Platums: 8–10 cm
Biezums: 3–4 cm

255
Q

Kādas divas virsmas izšķir liesā un ar ko tās saskaras?

A

Facies diaphragmatica – saskaras ar diafragmu.
Facies visceralis – vērsta mediāli un saskaras ar iekšējiem orgāniem.

256
Q

Kura liesas mala ir asa, bet kura noapaļota?

A

Augšējā mala ir asa, apakšējā mala ir noapaļota.

257
Q

Kur atrodas liesas vārti (hilum splenicum) un kāda ir to nozīme?

A

Tie atrodas uz facies visceralis, un caur tiem iet asinsvadi un nervi.

258
Q

Kādas divas struktūras klāj liesu?

A

Capsula fibrosa (cieši pieguļ parenhīmai) un tunica serosa (no visām pusēm).

259
Q

Kādas divas saites savieno liesu ar apkārtējiem orgāniem?

A

Lig. gastrosplenicum
Lig. phrenicosplenicum

260
Q

Kāda saite palīdz fiksēt liesu, savienojot resnās zarnas kreiso liekumu ar diafragmu?

A

Lig. phrenicocolicum.

261
Q

Kurš liesas gals atrodas zemāk – priekšējais vai mugurējais?

A

Priekšējais gals atrodas zemāk par mugurējo galu.

262
Q

liesas holotopia

A

Holotopia-liesa atrodas regio hypochondriaca sinistra.

263
Q

liesas syntopia

A
  • facies diaphragmatica saskaras ar diafragmu,
  • facies visceralis saskaras ar kuņģi, lokzarnu, aizkuņģa dziedzera asti, kreiso nieri un virsnieri.
264
Q

liesas sceletotopia

A

-augšējā mala atrodas 9. ribas līmenī,
- hilum splenicum atrodas 10. ribas līmenī,
- apakšējā mala atrodas 11. ribas līmenī

266
Q

Kas ir peritoneum?

A

Serozs apvalks, kas izklāj vēdera dobumu un klāj orgānus.

267
Q

Kādas divas lapiņas veido peritoneum?

A

Peritoneum parietale un peritoneum viscerale.

268
Q

Ko klāj peritoneum parietale?

A

Vēdera dobuma un iegurņa sienas.

269
Q

Ko klāj peritoneum viscerale?

A

Iekšējos orgānus.

270
Q

Kura vēdera dobuma daļa nav pārklāta ar peritoneum parietale?

A

Vēdera dobuma mugurējā siena.

271
Q

Kāda telpa veidojas starp vēdera dobuma mugurējo sienu un vēderplēvi?

A

Retroperitoneālā telpa (spatium retroperitoneale).

272
Q

Kādi orgāni atrodas retroperitoneālajā telpā?

A

Virsnieres, nieres, urīnvadi, aizkuņģa dziedzeris, divpadsmitpirkstu zarna.

273
Q

Kādas citas struktūras papildus orgāniem atrodas spatium retroperitoneale?

A

Asinsvadi, nervi un limfātiskie audi.

274
Q

Kādi orgāni ir pilnībā klāti ar peritoneum viscerale?

A

Pars abdominalis oesophagei, gaster, jejunum, ileum, caecum, appendix vermiformis, colon transversum, colon sigmoideum, rectum augšējā trešdaļa, splen, tubae uterinae.

275
Q

Nosauc mezoperitoneālos orgānus!

A

Hepar, vesica biliaris, colon ascendens, colon descendens, rectum vidējā trešdaļa, vesica urinaria (ja pūslis ir pilns), uterus.

276
Q

Kuri orgāni ir retroperitoneāli un klāti ar vēderplēvi tikai no vienas puses?

A

Duodenum, pancreas, glandulae suprarenales, renes, ureteres, vesica urinaria (ja pūslis ir tukšs).

277
Q

Nosauc piemēru orgānam, kas nav klāts ar peritoneum viscerale!

A

Rectum apakšējā trešdaļa.

278
Q

Kādas struktūras veidojas vietās, kur peritoneum parietale pāriet uz orgāniem?

A

Saites (ligamenta), apzarņi (mesenteria), krokas (plicae), taukplēves (omenta).

279
Q

Kāda ir apzarņu (mesenteria) funkcija?

A

Nodrošina orgānu nostiprināšanu un asinsvadu, nervu un limfvadu piekļuvi.

280
Q

Kādi orgāni ir piestiprināti ar taukplēvēm (omenta)?

A

Kuņģis un tievās zarnas (piemēram, lielā taukplēve – omentum majus).

282
Q

Kādas ir atšķirības starp vīrieša un sievietes peritoneālās dobuma struktūrām?

A

Vīriešiem peritoneālajā dobumā atrodas tikai serozs šķidrums, un dobumam nav savienojuma ar ārējo vidi. Savukārt sievietēm, peritoneālajā dobumā atrodas serozs šķidrums un olnīcas, un dobumam ir savienojums ar ārējo vidi caur dzimumceļiem.

283
Q

Kādas ir galvenās atšķirības peritoneālajā dobumā starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz dzimumorgānu struktūrām?

A

Vīriešiem ir tikai viens padziļinājums – excavatio rectovesicalis. Sievietēm ir divi padziļinājumi – excavatio vesicouterina un excavatio rectouterina.

284
Q

Kas ir cavitas peritonealis un kā tā veidojas?

A

Cavitas peritonealis ir vēderplēves dobumu, kas veidojas, kad peritoneum parietale un peritoneum viscerale saplūst.

285
Q

Kādus padziļinājumus var atrast sievietes peritoneālajā dobumā, un kas tos veido?

A

Sievietes peritoneālajā dobumā ir divi padziļinājumi: excavatio vesicouterina un excavatio rectouterina.

286
Q

Kas ir excavatio rectovesicalis, un kur tā atrodas vīrieša ķermenī?

A

Excavatio rectovesicalis ir padziļinājums, kas atrodas starp taisnās zarnas priekšējo virsmu un urīnpūšļa mugurējo virsmu vīrieša ķermenī.

287
Q

Kas ir excavatio vesicouterina, un kur tā atrodas sievietes ķermenī?

A

Excavatio vesicouterina ir padziļinājums, kas atrodas starp urīnpūšļa mugurējo virsmu un dzemdes priekšējo virsmu sievietes ķermenī.

288
Q

Kādas ir dobuma savienojuma nozīmes sievietēm ar ārējo vidi caur dzimumceļiem?

A

Sievietēm peritoneālais dobums ir savienots ar ārējo vidi caur dzimumceļiem, kas ļauj piekļūt infekcijām un citiem faktoriem, kas var ietekmēt reproduktīvo sistēmu.

289
Q

Kāda ir funkcija serozajam šķidrumam peritoneālajā dobumā vīriešiem un sievietēm?

A

Serozais šķidrums peritoneālajā dobumā palīdz samazināt berzi starp peritoneum parietale un peritoneum viscerale, ļaujot orgāniem brīvi pārvietoties un izvairīties no savainojumiem.

290
Q

Kādas struktūras veido cavum Douglasi sievietēm, un kur tā atrodas?

A

Cavum Douglasi jeb excavatio rectouterina ir padziļinājums sievietēm, kas atrodas starp dzemdes mugurējo virsmu un taisnās zarnas priekšējo virsmu.

291
Q

Kādas ir galvenās atšķirības starp peritoneum parietale un peritoneum viscerale?

A

Peritoneum parietale klāj vēderplēves dobuma sienas, bet peritoneum viscerale klāj iekšējos orgānus. Pirmais ir ciešāk piesaistīts vēdera sienai, bet otrais veido pārklājumu uz orgāniem.

293
Q

Kas ir cavitas peritonealis un kādas struktūras tajā atrodas?

A

Cavitas peritonealis ir liela spraugveida telpa, kurā atrodas taukplēves soma (bursa omentalis) un vairākas mazākas kabatas, piemēram, recessus, fossae un citi padziļinājumi.

294
Q

Kas ir bursa omentalis, un kur tā atrodas?

A

Bursa omentalis jeb taukplēves soma ir spraugveida telpa, kas atrodas aiz kuņģa frontālajā plaknē.

295
Q

Kāda ir bursa omentalis struktūra, un kā tā ir saistīta ar pārējo vēderplēves dobumu?

A

Bursa omentalis ir saistīta ar pārējo vēderplēves dobumu caur vienu atveri – foramen omentale (Winslowi).

296
Q

Kas ir foramen omentale un kāda ir tās funkcija?

A

Foramen omentale (Winslowi) ir atvere, kas savieno bursa omentalis ar pārējo vēderplēves dobumu. Tā ļauj šīm divām zonām sazināties savā starpā.

297
Q

Kādi padziļinājumi ir sastopami cavitas peritonealis un kādas ir to funkcijas?

A

Cavitas peritonealis satur vairākas mazākas kabatas, piemēram, recessus (kabatas), fossae (bedrītes) un citus padziļinājumus, kas ir saistīti ar orgānu novietojumu un kustību vēderplēves dobumā.

anatomija (1 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2025 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions