gremošanas sistēma Flashcards
1
Q
kur atrodas systema digestorium orgāni
A
galvā, kaklā, krūšu dobumā, iegurnī
2
Q
systema digestorium orgāni - pareizā secībā
A
- cavitas oris
- pharynx
3.oseophagus - gaster (ventriculus)
- intestinum tenue - tievā zarna
- intestinum crassum
3
Q
kā sīkāk iedalās tievā zarna (intestinum tenue)?
A
- duodenum
- jejunum
- ileum
4
Q
kā sīkāk iedalās intestinum crassum?
A
- caecum ar apendix vermiformis (aklā zarna + tārpveida piedēklis)
- colon - lokzarna (4daļas)
- rectum (taisnā zarna)
5
Q
kā sīkāk iedalās colon - lokzarna?
A
- colon ascendens
- colon transversum
- colon descendens
- colon sigmoideum
6
Q
kādi dziedzeri tiek pieskaitīti gremošanas sistēmai?
A
- glandulae salivariae (siekalu)
- hepar (aknas)
- pancreas (azikuņģa dziedzeris)
7
Q
mutes dobums kur atrodas + kādas daļas pastāv
A
cavitas oris atrodas sejas apakšējā daļā. Ir diva daļas -
1. vestibulum oris un
2. cavitas oris propria
8
Q
kas norobežo vestibulum oris -
A
labia (no priekšas), buccase (no sāniem), processus alveolaris maxilla et mandibula + dentes + gingiva (no mugurpuses)
9
Q
kas savieno mutes dobuma priekštelpu ar ārējo vidi?
A
rima oris (mutes atvere)
10
Q
kas norobežo rima oris?
A
labium superius + labium inferius
11
Q
kā savienojas lūpas?
A
tās savienojas ar lūpu saikni - commissura labiorium un izveido lūpu kaktiņu - angulus oris
12
Q
kā savienojas cavitas oris propria ar vestibulum oris
A
savienojas pa spraugu starp augšējiem un apakšējiem zobiem, bet ja zobi ir sakosti, tad pa spraugu, kas atrodas aiz pēdējā lielā dzerokļa
13
Q
kas veido lūpas?
A
lūpas veido m. orbicularis oris šķiedras un mīmikas muskuļu - mutes atveres bdilatoru šķiedras
14
Q
ka klāj lūpas no iekšpuses un ārpuses
A
no ārpuses āda - cutis
no iekšpuses - tunia mucosa
15
Q
kas notiek, kad lūpu gļotāda pārejot no augšlūpas uz smaganām?
A
viduslīnijā veido augšlūpu saiti un apakšlūpā apakšlūpas saiti
16
Q
kas atrodas lūpu gļotādā?
A
lūpu gļotādā atrodas mazie siekalu dziedzeri - glandulae labiales
17
Q
kas notiek lūpu brīvajās malās?
A
lūpu brīvajās malās āda pāriet gļotādā veidojot lūpu sārto daļu - pars intermedia
18
Q
kas veido vaiga pamatu un kas to sedz?
A
vaiga pamatu veido m. buccinator, kuru sedz fascia buccopharyngea
19
Q
kas ir labi attīstīts zīdaiņiem un vēlā dzīves lakā tas samazinās?
A
m. buccinator ārējai virsmai pieguļ vaiga tauku ķermenis - corpus adiposum buccae
20
Q
kas atrodas vaiga apvidū zemādā
A
atrodas mīmikas muskuļi - mutes atveres dilatori
21
Q
kas atrodas vaiga gļotādā?
A
mazie siekalu dziedzeri glandulae buccales, bet iepretim otrajam augšējam dzeroklim ir kārpiņa - papilla ductus parotidei, kurā atveras pieauss siekalu dziedzera izvads - ductus parotideus
22
Q
kas ir smaganas, ko tās klāj?
A
smaganas ir gļotāda, kas klāj processus alveolaris maxillae et mandibulae
23
Q
ar ko smaganas ir cieši saaugušas?
A
ar alveolāro izaugumu periostu, kā arī ar cervix dentis
24
Q
smaganu īpašības
A
smaganas ir blīvas, biezas, tajās nav dziedzeru
25
zobu veidi cilvēkam un to skaits
1. dentes decidui 20
2. dentes permamentes 32
26
kad izšķiļas pirmie piena zobi
6-8 mēn vecumā, bet var bū arī ātrāk
27
kur atrodas pastāvīgie zobi līdz izšķilšanās?
līdz izšķilšanās laikam īstie zobi atrodas starp piena zobu saknēm
28
kad sākas zobu maiņa, cik ilgi tā turpinās?
6-7 gadu vecumā sākas zobu maiņ a, kas beidzas 12-14 gadu vecumā
29
kad izšķilas gudrības zobs?
pēdējais lielais dzeroklis izšķiļas 17-24 gadu vecumā
30
kādas daļas izšķir zobam
1. corona dentis - atrodas virs smaganām
2. cervix dentis - saaug ar smaganām
3. radix dentis - zoba sakne, atrodas zoba alveolā
31
kas veido zoba pamatmasu
dentīts - dentinum
32
kas pārklāj zoba vainadziņu no ārpuses
emalja - enamelum
33
kas sedz zoba saknes ārējo virsmu?
sedz cements - cementum
34
kur atrodas zoba dobums
vainadziņa un kakliņa rajonā
35
kas notiek ar zoba dobumu saknes rajonā?
zoba saknē dobums pāriet kanālā, kas beidzas zoba saknes galotnē ar atveri
36
kas notiek zoba saknes rajona atverē
pa to ieiet asinsvadi un nervi, tie kopā ar saistaudiem zoba dobumā veido zoba mīkstos audus
37
zoba vaiandziņa formas?
1. kaltveidīga
2. koniska
3.kubveidīga
38
iespējamais zoba sakņu skaits
1/2/3
39
kur iestiprinās zoba sakne
alveolā
40
kas iet starp zoba sakni un alveolas sienu
iet saistaudu kolagēnās šķiedras un starp tām atrodas amorfā viela un šūnas
41
kās sauc audu sakopojumu starp alveolu un saknes cementu
to sauc par periodontium, bet savienojumu par zoba ieķīlējumu - gromphosis
42
kādās grupās var iuedalīt zobus?
Zobus iedala 4 grupās:
1. Priekšzobi. Vainadziņam ir kaltveida forma un ir viena sakne.
2. Acu zobi. Vainadziņam ir konusa forma, ir tikai viena sakne, kas garāka par pārējo zobu
saknēm.
3. Mazie dzerokļi. Vainadziņam ir kuba forma. Uz košļāšanas virsmas ir 2 košļāšanas pauguriņi.
Zoba sakne ir viena ar garenisku rievu.
4. Lielie dzerokļi. Zoba vainadziņam ir kuba forma, uz košļāšanas virsmas ir 35 košļāšanas
pauguriņi.
Katrā žokļa pusē, skaitot no viduslīnijas, ir šāds zobu izvietojums: 2- priekšzobi, 1- acu, 2- mazie
dzerokļi, 3- lielie dzerokļi. Piena zobu formulā nav mazo dzerokļu.
43
kas nav piena zobu formulā?
mazie dzerokļi
44
cik sienas izšķir cavitas oris propria
Īstenajam mutes dobumam izšķir 6 sienas, kas pāriet viena otrā:
45
no kā tiek veidota mutes dobuma katra siena?
1. Priekšējo un abas sānu sienas veido processus alveolaris maxillae et mandibulae, gingiva,
dentes.
2. Augšējo sienu veido aukslējas - palatum.
3. Apakšējo sienu veido kakla muskuļi.
4. Mugurējā sienā atrodas atvere žāva - isthmus faucium.
46
ko dara aukslējas?
Aukslējas atdala mutes dobumu no deguna dobuma.
47
kā var iedalīt aukslējas?
Ir cietās aukslējas - palatum durum un
mīkstās aukslējas - palatum molle.
48
raksturo cietās aukslējas (palatum durum)
Palatum durum pamatu veido kaula aukslējas - palatum osseum, ko pārklāj gļotāda - tunica
mucosa. Aukslēju gļotādā ir mazie siekalu dziedzeri glandulae palatinae.
49
kur atrodas mīkstās aukslējas?
mīkstās aukslējas atrodas aiz cietajām aukslējām un ir to
turpinājums.
50
mīksto aukslēju novietojums
Mīksto aukslēju priekšējā daļa novietota horizontāli, bet mugurējā daļa nokarājas uz leju, tādēļ to sauc par aukslēju aizkaru - velum palatinum. Velum palatinum beidzas ar brīvu malu, kurai vidū atrodas iegarens izaugums - uvula palatina - ūka jeb aukslēju mēlīte. Laterāli brīvā mala abās pusēs pāriet divos lokos:
51
kā iedala 2 lokus
arcus palatoglossus- aukslēju un mēles loks, tas atrodas ventrālāk un beidzas mēles saknē,
arcus palatopharyngeus - aukslēju un rīkles loks, tas atrodas dorsāli no iepriekšējā un beidzas
rīkles sānu sienā.
52
kas atrodas starp lokiem
Starp lokiem ir mandeles iedobe - fossa tonsillaris, kurā atrodas limfoīdo audu sakopojums - tonsilla palatina - aukslēju mandele. Mandeles lielums dažāds
53
kas veido Palatum molle
palatum molle veido aukslēju aponeiroze, šķērssvītrotie aukslēju muskuļi un gļotāda.
54
kas ir aponeurosis palatina, no kā sākas?
Mīksto aukslēju aponeiroze - aponeurosis palatina ir saistaudu plātnīte, kas sākas no palatum osseum mugurējās malas, turpinās visās mīkstajās aukslējās un ir saistīta ar aukslēju muskuļiem
55
cik ir pāri aukslēju šķērssvītroto muskuļu
Ir 5 pāri šķērssvītroto aukslēju muskuļu:
56
1. M. uvulae - ūkas muskulis
1. M. uvulae - ūkas muskulis:
o. -palatum osseum, aponeurosis palatina,
i. -uvula,
f. - paceļ un saīsina ūku, paplašina žāvu.
57
2. M. levator veli palatini -aukslēju cēlējmuskulis
2. M. levator veli palatini -aukslēju cēlējmuskulis:
o. -basis cranii externa
i. -aponeurosis palatina,
f. -paceļ mīkstās aukslējas rīšanas laikā, paplašina žāvu
58
3. M. tensor veli palatini - aukslēju stiepējmuskulis
3. M. tensor veli palatini - aukslēju stiepējmuskulis:
o. -basis cranii externa pamatne,
i. -aponeurosis palatina,
f. -iestiepj un ceļ mīkstās aukslējas, paplašina žāvu un dzirdes cauruli
59
4. M. palatoglossus - aukslēju un mēles muskulis (iegulst arcus palatoglossus)
4. M. palatoglossus - aukslēju un mēles muskulis (iegulst arcus palatoglossus):
o. - aponeurosis palatina,
i. -radix linguae,
f. -saīsina arcus palatoglossus, sašaurina žāvu.
60
5. M. palatopharyngeus- aukslēju un rīkles muskulis (iegulst arcus palatopharyngeus
5. M. palatopharyngeus- aukslēju un rīkles muskulis (iegulst arcus palatopharyngeus):
o. - aponeurosis palatina,
i. -rīkles sānu siena,
f. -saīsina arcus palatopharyngeus, sašaurina žāvu.
Aukslēju muskuļi, kas ceļ un iestiepj aukslējas, pies
61
kādus dziedzerus satur mīkstās aukslējas
Mīksto aukslēju gļotāda satur dziedzerus -gll. palatinae.
62
kas veido mutes dobuma apakšējo sienu? un kas atrodas zem un virs muskuļiem?
Mutes dobuma apakšējo sienu jeb pamatu veido m. mylohyoideus, zem tā atrodas venter anterior
m. digastrici, bet virs tā - m. geniohyoideus. Zem muskuļiem atrodas zemžokļa siekalu dziedzeris -
glandula submandibularis, bet virs - zemmēles siekalu dziedzeris - glandula sublingualis.
63
kas pārklāj muskuļus un glandulae sublingualis
Muskuļus un glandula sublingualis pārklāj gļotāda, veidojot virs dziedzera kroku - plica sublingualis, kuras priekšējā galā ir kārpiņa caruncula sublingualis.
64
mēle definīcija, cik daļas, cik malas un cik virsmas tai ir
Mēle - lingua ir muskuļains orgāns, kam ir gremošanas, taustes, garšas un artikulētu skaņu
veidošanas funkcijas. Mēlei ir 3 daļas, 2 virsmas un 2 malas.
65
mēles daļas
Mēles daļas:
1) apex linguae - mēles gals -priekšējā šaurākā daļa,
2) corpus linguae - mēles ķermenis -centrālā daļa,
3) radix linguae - mēles sakne -mugurējā, platākā daļa.
66
mēles virsmas
Mēles virsmas:
1) dorsum linguae - mēles mugura (virspuse) izliekta, vērsta uz augšu un atpakaļ,
2) facies inferior linguae apakšējā virsma, izteikta apex linguae un corpus linguae priekšējā
daļā.
67
mēles malas
Sānos atrodas divas malas- margo linguae.
68
kur atrodas mēles robežrieva - sulcus terminalis
Uz robežas starp corpus linguae un radix linguae atrodas mēles robežrieva - sulcus terminalis
69
kas savieno mēli ar mutes apakšējo daļu - kā šī saitīte veidojas
Uz facies inferior linguae gļotāda viduslīnijā izveido mēles saitīti - frenulum linguae, kas savieno mēli
ar mutes apakšējo sienu.
70
kur atrodas mēles kārpiņas + kas tās veido
Uz dorsum linguae apex et corpus linguae rajonā gļotāda veido mēles kārpiņas - papillae linguales, kuras pēc uzbūves un funkcijām iedala 4 grupās:
71
4 mēles kārpiņu grupas + atrašanās vietas
1. Papillae filiformes- diegveida kārpiņas (taustes kārpiņas), klāj dorsum linguae virsmu no apex linguae līdz sulcus terminalis.
2. Papillae fungiformes - sēņveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas apex et corpus linguae rajonā. Tās sākas ar tievu kātiņu un beidzas ar paresninātu galu, kurā atrodas garšas receptori.
3. Papillae foliatae- lapveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas corpus linguae sānu malās.
4. Papillae vallatae (7-11) -vaļņveida kārpiņas (garšas kārpiņas), atrodas sulcus terminalis priekšpusē.
72
kas atrodas mēles sakņu gļotādā?
Mēles saknes gļotādā atrodas limfoīdo audu sakopojums-mēles mandele - tonsilla lingualis.
73
kā attīstas gļotāda (uz ko pāriet) + ko veido + kas izveidojas starp veidojumiem
Gļotāda no radix linguae pāriet uz uzbalseni - epiglottis, veidojot 3 krokas - plica glossoepiglottica mediana
un plicae glossoepiglotticae laterales (2). Starp krokām izveidojas 2 uzbalseņa iedobes -valleculae epiglotticae.
74
kur atrodas mazie siekalu dziedzeri ?
Zem mēles gļotādas, saistaudos starp mēles muskuļiem, atrodas mazie siekalu dziedzeri - glandulae linguales.
75
mēles muskuļi veids + kā tos iedala
Mēlē ir šķērssvītrotie muskuļi. Tie ir pāra muskuļi un tos iedala divās grupās:
1. pašas mēles muskuļi -sākas un beidzas mēlē un saraujoties maina tās formu,
2.mēles skeleta muskuļi-sākas no kauliem, beidzas mēlē un saraujoties kustina mēli.
76
Pašas mēles muskuļi - 1. M. longitudinalis superio
1. M. longitudinalis superior -augšējais gareniskais muskulis:
o. -radix linguae,
i. -apex linguae,
f. -saīsina mēli, mēles galiņu ceļ uz augšu.
77
Pašas mēles muskuļi - 2. M. longitudinalis inferio
2. M. longitudinalis inferior -apakšējais gareniskais muskulis:
o.- radix linguae,
i. -apex linguae,
f. - saīsina mēli, liec mēles galiņu uz leju.
78
Pašas mēles muskuļi - 3. M. transversus linguae
3. M. transversus linguae - mēles šķērsmuskulis:
o. - šķiedras sākas no septum linguae,
i. -margo linguae,
f. - sašaurina mēli.
79
Pašas mēles muskuļi - 4. M. verticalis linguae
4. M. verticalis linguae -mēles vertikālais muskulis, tā šķiedras iet vertikāli, savienojot abas mēles
virsmas:
f. -saplacina mēli, padara to platāku.
80
nosauc pašas mēles muskuļus
1. M. longitudinalis superior
2. M. longitudinalis inferior
3. M. transversus linguae
4. M. verticalis lingua
81
nosauc mēles skeleta muskuļus
1. M. genioglossus -zoda un mēles muskulis:
2. M. styloglossus- īlenveida izauguma un mēles muskulis:
3. M. hyoglossus -mēles kaula un mēles muskulis:
82
1. M. genioglossus - zoda un mēles muskulis:
1. M. genioglossus -zoda un mēles muskulis:
o. -spina mentalis mandibulae,
i. -radix linguae,
f.-velk mēli uz priekšu un uz leju.
83
2. M. styloglossus -īlenveida izauguma un mēles muskulis:
2. M. styloglossus -īlenveida izauguma un mēles muskulis:
o. -processus styloideus,
i. - radix linguae,
f.- velk mēli atpakaļ un uz augšu.
84
3. M. hyoglossus- mēles kaula un mēles muskulis:
3. M. hyoglossus- mēles kaula un mēles muskulis:
o.- os hyoideum,
i.- radix linguae,
f. -velk mēli atpakaļ un uz leju.
85
kur atrodas žāva?
Mutes dobuma mugurējās sienas vietā ir atvere žāva - isthmus faucium
86
kā tiek norobežota žāva - isthmus faucium
To no augšas norobežo - velum palatinum ar uvula,
laterālajās malās atrodas - arcus palatoglossus un arcus
palatopharyngeus,
bet no apakšas norobežo - radix linguae ar tonsilla lingualis.
87
ko savieno isthmus faucium?
Isthmus faucium savieno cavitas oris propria ar pars oralis pharyngis.
88
Siekalu dziedzeri savu sekrētu izdala mutes dobumā. Pēc lieluma tos iedala:
1. glandulae salivariae minores - mazie siekalu dziedzeri,
2.glandulae salivariae majores - lielie siekalu dziedzeri.
89
kur atrodas Glandulae salivariae minores?
Mazie siekalu dziedzeri atrodas mutes dobuma gļotādā un mēlē:
glandulae labiales - lūpu gļotādā, glandulae buccales vaigu gļotādā, glandulae palatinae- aukslēju gļotādā, glandulae linguales -mēlē.
90
galvenā glandulae parotidea iezīme
Glandula parotidea- pieauss siekalu dziedzeris. Tā svars ir aptuveni 30 grami.
91
kas klāj glandulae parotidea
Glandula parotidea klāj fascia parotidea, kas izveido ap to fibrozu kapsulu.
92
ductus parotideus ceļš
Pieauss siekalu dziedzera izvads - ductus parotideus iznāk no dziedzera tā priekšējā malā, iet uz priekšu 1-2 cm
zem arcus zygomaticus, apliecas ap m. masseter priekšējo malu, caururbj m. buccinator un atveras uz papilla ductus parotidei.
93
kur atrodas glandulae parotidea kārpiņas
Kārpiņa atrodas vaiga gļotādā iepretīm otrajam augšējam lielajam dzeroklim.
94
glandula submandibularis galvenās iezīmes
Glandula submandibularis-zemžokļa siekalu dziedzeris sver aptuveni 10 gramus, atrodas zem mutes apakšējās sienas muskuļiem.
95
ductus submandibularis ceļš
Dziedzera izvads - ductus submandibularis, apliecoties ap m.
mylohyoideus mugurējo malu, nonāk virs mutes pamata muskuļiem zem gļotādas un iet gar zemmēles dziedzera mediālo malu līdz caruncula sublingualis un atveras tajā.
96
glandulae sublingualis galvenās iezīmes
Glandula sublingualis -zemmēles siekalu dziedzeris. Tā svars 5 grami. Dziedzeris atrodas virs mutes pamata, pieguļ m. mylohyoideus augšējai virsma
97
kas pārklāj glandula sublingualis
Dziedzeri pārklāj gļotāda, veidojot virs tā
kroku -plica sublingualis, kuras galā atrodas caruncula sublingualis.
98
glandula sublingualis izvadi
Glandula sublingualis ir vairāki izvadi. Lielais zemmēles dziedzera izvads atveras uz caruncula sublingualis (kopā ar ductus submandibularis), mazie zemmēles dziedzera izvadi atveras uz plica sublingualis visā tās garumā.
99
kādi izvadiiet uz caruncula sublingualis
1. ductus submandibularis
2. ductus sublingualis major
100
rīkles raksturojums
Rīkle ir 12 -15 cm garš piltuvveida orgāns, kurā krustojas gaisa un barības ceļi.
101
kādas sienas piemīt rīklei
Rīklei ir mugurējā, priekšējā un divas sānu sienas.
102
rīkles daļas
Priekšējā sienā ir atveres uz deguna, mutes un balsenes dobumu, līdz ar to rīkles dobumam ir 3 daļas: deguna daļa jeb aizdegune, mutes daļa un balsenes daļa.
103
Pars nasalis pharyngis s. nasopharynx atrašanās vieta
Tā atrodas aiz deguna dobuma 1. un 2. kakla skriemeļa līmenī - no galvaskausa pamatnes līdz
velum palatinum brīvajai malai.
104
pie kā pieaug rīkle augšpusē?
Rīkle augšpusē pieaug pie basis cranii externa.
105
kur veidojas rīkles velve
Uz robežas starp rīkles augšējo un mugurējo sienu veidojas rīkles velve -fornix pharyngis, kur atrodas tonsilla
pharyngealis - rīkles mandele jeb aizdegunes mandele jeb adenoīdi.
106
pars nasalis priekšējās un laterālās sienas raksturojums
Pars nasalis priekšējā sienā ir divas deguna dobuma atveres - choanae, kas savieno rīkli ar deguna dobumu, bet laterālajā sienā (2) atrodas ostium pharyngeum tubae auditivae - dzirdes caurules rīkles atvere.
107
kur atveras tuba auditiva
Tuba auditiva atveras bungdobumā -cavitas tympani, pa to gaiss nokļūst vidusausī, izlīdzinot atmosfēras
spiedienu abās bungplēvītes pusēs.
108
kas notiek ap ostium pharyngeum tubae auditivae?
Ap ostium pharyngeum tubae auditivae no augšpuses apliecas dzirdes caurules valnītis - torus tubarius, bet aiz tā atrodas rīkles kabata - recessus pharyngeus.
Zem ostium pharyngeum tubae auditivae ir dzirdes caurules mandele - tonsilla tubaria.
109
Pars oralis pharyngis - rīkles mutes daļa raksturojums
Atrodas aiz mutes dobuma 3. un 4. kakla skriemeļa līmenī. Šī daļa stiepjas no velum palatinum brīvās malas līdz epiglottis augšējai malai. Tās priekšējā sienā ir viena atvere -isthmus faucium, kas savieno rīkli ar mutes dobumu.
110
Pars laryngea pharyngis -rīkles balsenes daļas raksturojums
Atrodas aiz balsenes 5. un 6. kakla skriemeļa līmenī. Tā turpinās no epiglottis augšējās malas līdz ieejai barības vadā. Šajā daļā ir divas atveres: aditus laryngis - balsenes ieeja, caur kuru gaiss no rīkles nonāk balsenē un ostium oesophageum - barības vada atvere. Sānos no aditus laryngis atrodas bumbierveida kabata - recessus piriformis
111
rīkles sienas uzbūve
Rīkles sienu veido 4 apvalki: tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica adventitia.
112
rīkles sienas uzbūve tunica mucosa sīkāk
Tunica mucosa (gļotāda) izklāj rīkles dobumu no iekšpuses, vietām veido krokas, gļotādā ir gļotu dziedzeri – glandulae pharyngeales. Gļotādā ir limfoīdo audu sakopojumi mandeļu veidā –tonsillae tubariae (2) un tonsilla pharyngealis (1)
113
rīkles sienas uzbūve tunica submucosa sīkāk
Tela submucosa (zemgļotāda) rīklē ir sabiezināta un veido saistaudu plātnīti -fascia pharyngobasilaris. Tā labāk attīstīta rīkles divās augšējās trešdaļās un veido rīkles mīksto skeletu.
Tās piestiprināšanās līnija pie galvaskausa pamatnes iet no tuberculum pharyngeum lokveidā uz abām pusēm uz priekšu un mediāli un sasniedz lamina medialis processus pterygoidei.
114
rīkles sienas uzbūve sīkāk tunica muscularis
Tunica muscularis. Rīklē ir šķērssvītrotā muskulatūra. Muskuļus iedala divās grupās:
mm. constrictores pharyngis - rīkles sašaurinātājmuskuļi,
mm. levatores pharyngis - rīkles cēlējmuskuļi.
115
mm. constrictores pharyngis - rīkles sašaurinātājmuskuļi,
1) M. constrictor pharyngis superior - augšējais rīkles sašaurinātājmuskulis:
2) M. constrictor pharyngis medius vidējais rīkles sašaurinātājmuskulis:
3) M. constrictor pharyngis inferior - apakšējais rīkles sašaurinātājmuskulis:
116
mm. levatores pharyngis - rīkles cēlējmuskuļi.
1) M. stylopharyngeus:
2) M. palatopharyngeus (vienlaicīgi ir arī mīksto aukslēju muskulis)
117
kādi muskuļi darbojas barības rīšanas laikā?
Barības kumosa norīšana notiek saskaņoti darbojoties mēles, mīksto aukslēju, rīkles un balsenes
muskuļiem
118
rīšanas process sīkāk
Rīšanas laikā velum palatinum paceļas uz augšu un noslēdz ceļu uz cavitas nasi, bet epiglottis nolaižas uz leju un noslēdz ieeju balsenē. Mēles muskuļi izbīda barību cauri isthmus faucium un rīkles muskuļi bīda to lejup uz barības vadu.
119
mandeļu gredzens -anulus lymphoideus. kur atrodas
Uz robežas starp mutes dobumu, deguna dobumu un rīkli atrodas limfoīdo audu sakopojums, mandeļu gredzens -anulus lymphoideus. To veido 6 mandeles:
120
mandeļu gredzens -anulus lymphoideus. pāra un nepāra mandeles
divas nepāra - onsilla pharyngealis un tonsilla lingualis,
divas pāra mandeles - onsilla tubaria dextra et sinistra un tonsilla palatina dextra et sinistra.
121
pharynx holotopia
Holotopia: regio capitis et regio colli (galvas un kakla apvidū).
122
pharynx sceletopia
Sceletotopia: no basis cranii externa līdz 6.7. kakla (C6 -7) skriemeļa līmenim.
123
pharynx syntopia
Syntopia:
priekšpusē -cavitas nasi, cavitas oris un larynx,
mugurpusē-pars cervicalis columnae vertebralis, kakla dziļie muskuļi, fascia cervicalis lamina
prevertebralis un spatium retropharyngeum,
sānos -kakla asinsvadu un nervu kūlītis.
124
oseophagus definīcija
Barības vads ir 2530 cm garš cauruļveida orgāns, kas savieno rīkli ar kuņģi. Tas sākas kakla
rajonā, iziet cauri krūšu dobumam, cauri diafragmai un ieiet vēdera dobumā, tāpēc ir trīs topogrāfiskas daļas:
125
oseophagus 3 topogrāfiskās daļas
1.pars cervicalis-no ostium oesophageum līdz augšējai krūšu kurvja atverei,
2.pars thoracica -no krūšu kurvja atveres līdz hiatus oesophageus diaphragmatis,
3.pars abdominalis -no hiatus oesophageus diaphragmatis līdz ostium cardiacum gastrici. Tā ir
visīsākā daļa (1-3 cm).
126
barības vada lūmena īpašības
Barības vada lūmens nav visur vienāds. Tam ir 5 sašaurinājumi - trīs anatomiski un divi fizioloģiski.
127
Anatomiskie sašaurinājumi
Anatomiskie sašaurinājumi konstatējami kā dzīvam, tā mirušam cilvēkam:
1. augšējais - kakla sašaurinājums atrodas ostium oesophageum līmenī (C6–7 skriemeļa līmenī),
2. vidējais – krūšu sašaurinājums ir vietā, kur barības vadu šķērso bronchus principalis sinister (Th4 skriemeļa līmenī),
3. apakšējais sašaurinājums veidojas ejot cauri diafragmai un atbilst Th10 skriemeļa līmenim.
128
fiziolloģiskie sašaurinājumi
Fizioloģiskie sašaurinājumi (dzīvam cilvēkam) veidojas vietā, kur barības vads šķērso aortu un pie ostium cardiacum.
129
barības vada sienas uzbūve
Barības vada sienu veido 4 apvalki tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica adventitia vai tunica serosa.
130
oseophagus tunica mucosa
Tunica mucosa veido gareniskas krokas. Gļotādā ir izkaisīti atsevišķi limfātiskie mezgliņi
131
oseophagus tela submucosa
Tela submucosa irdeni saista gļotādu ar muskuļu kārtu, tādēļ barības kumosam virzoties pa barības vadu gļotādas krokas izlīdzinās un barības vada diametrs palielinās. Zemgļotādā atrodas barības vada dziedzeri - glandulae oesophageae, kas izdala gļotas. Tās samitrina gļotādu un atvieglo barības kumosa slīdēšanu.
132
oseophagus tunica muscularis
Tunica muscularis izvietots 2 slāņos:
-iekšējais, cirkulārais - stratum circulare un ārējais,
gareniskais -stratum longitudinale.
Barības vadā šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras nomainās ar gludās muskultūras šķiedrām. Barības vada augšējā trešdaļā ir tikai šķērssvītrotās muskulatūras
šķiedras, vidējā trešdaļā ir kā šķērssvītrotās, tā gludās muskulatūras šķiedras, bet apakšējā trešdaļā
ir tikai gludās muskulatūras šķiedras.
133
oseophagus tunica adventita vai tunia serosa
Tunica adventitia vai tunica serosa. Tunica adventitia - saistaudu apvalks - klāj no ārpuses barības vada kakla un krūšu daļu, bet tunica serosa s. peritoneum - serozais apvalks - vēderplēve sedz vēdera daļu no visām pusēm (intraperitoneāli).
134
oseophagus holotopia
Holotopia: regio colli, cavitas thoracis (mediastinum superius, mediastinum posterius) un cavitas abdominis.
135
oseophagus sceletotopia
Sceletotopia: no 6. vai 7. kakla skriemeļa (C6,7) līdz 11. krūšu skriemeļa (Th11) līmenim.
136
oseophagus syntopia
Syntopia:
priekšpusē
1.kakla daļā- trachea,
2. krūšu daļā - mediastinum superius apvidū - trachea, bronchus principalis sinister; mediastinum
posterius apvidū - sirds somiņa,
3.vēdera daļā - hepar,
sānos
4.kakla daļā - vairogdziedzera sānu daivas, asinsvadu un nervu kūlītis,
5. krūšu daļā -pars mediastinalis pleurae parietalis,
6.vēdera daļā - hepar,
mugurpusē
7 visās daļās atrodas mugurkauls, bet 8.-9. krūšu skriemeļa augstumā barības vads šķērso aortu.
137
kas robežo vēdera apvidus
Vēdera priekšējo sienu iedala vairākos apvidos. Robežas starp tiem veido divas horizontālas līnijas:
1. Augšējā horizontālā līnija savieno 10. ribu zemākos punktus. Pret mugurkaulu tā projicējas 3. jostas skriemeļa (L3 ) augšmalas līmenī.
2. Apakšējā horizontālā līnija savieno abas spina iliaca anterior superior. Pret mugurkaulu tā projicējas 2. krustu skriemeļa (S2) līmenī.
138
kādi vēdera apvidi tiek norobežoti
Tādējādi ir norobežoti 3 apvidi:
augšējais apvidus - virs augšējās horizontālās līnijas,
vidējais apvidus - starp augšējo un apakšējo horizontālo līniju,
apakšējais apvidus - zem apakšējās horizontālās līnijas.
139
kas sadala vēl sīkāk vēdera apvidus
Divas vertikālas līnijas, ko velk gar m. rectus abdominis laterālo malu, sadala katru no trim apvidiem vēl trīs daļās.
140
sīkākie vēdera apvidus daļu nosaukumi
Augšējā apvidus vidusdaļu sauc par pakrūti - regio epigastrica,
bet laterālās daļas par labo un kreiso paribi - regio hypochondriaca dextra et sinistra.
Vidējā apvidus vidusdaļā atrodas nabas apvidus - regio umbilicalis, bet tam sānos atrodas labais
un kreisais sānu apvidus - regio lateralis dextra et sinistra.
Apakšējā apvidus vidusdaļā ir pavēdere - regio pubica (hypogastrium), bet laterāli atrodas labais
un kreisais cirkšņa apvidus - regio inguinalis dextra et sinistra.
141
kuņģis definīcija
Kuņģis ir gremošanas sistēmas paplašinātā daļa- barības rezervuārs, kas tiek uzpildīts vairākas reizes dienā. Kuņģī turpinās barības vielu šķelšana un sākas uzsūkšanās procesi.
142
kur atrodas kuņģis
Kuņģis atrodas vēdera dobuma augšējā apvidū frontālā plaknē
143
kuņģa atveres
Tam ir 2 atveres: ieejas atvere no barības vada- ostium cardiacum un izejas atvere uz divpadsmitpirkstu zarnu -ostium pyloricum.
144
kuņģa sienas malas un to īpatnības
Kuņģis ir saplacināts un tam ir priekšējā siena, mugurējā siena un 2 malas. Viena (labā) kuņģa mala ir ieliekta un veido mazo loku – curvatura minor, bet otra (kreisā) mala ir izliekta un veido lielo loku – curvatura major.
145
kuņģa daļas
Kuņģa daļas:
1.pars cardiaca - kuņģa ieejas (mutes) daļa - neliela josla ap ostium cardiacum,
2. fundus gastricus - kuņģa dibens - daļa, kas atrodas augstāk par ieejas atveri,
3. corpus gastricum - kuņģa ķermenis - vislielākā daļa,
4. pars pylorica - vārtnieka daļa. To iedala 2 daļās: platāko daļu sauc par antrum pyloricum - vārtnieka ieeju,
bet šaurāko daļu - par canalis pyloricus - vārtnieka kanālu.
Pars pylorica beidzas ar pylorus- vārtnieku,
kam iekšpusē atrodas kuņģa izejas atvere -ostium pyloricum.
146
kuņga sienas uzbūve
Kuņģa sienu veido 4 apvalki – tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica serosa.
147
kuņģa sienas uzbūve tunica mucosa
Tunica mucosa veido dažādos virzienos ejošas krokas – plicae gastricae, kas tikai gar curvatura minor iet gareniski un izveido t. s. kuņģa celiņu, pa kuru šķidrā barība notek uz kuņģa
zemāko vietu. Pie ostium pyloricum gļotāda izveido kroku, kas darbojas kā vārstulis (palīdz noslēgt izeju no kuņģa). Starp gļotādas krokām ir mazi laukumiņi – areae gastricae, uz kuriem atveras kuņģa dziedzeri - glandulae gastricae, kuri ražo kuņģa sulu. Gļotādā atrodas limfoīdo audu sakopojum
148
kuņģa sienas uzbūve tela submucosa
Tela submucosa irdeni saista tunica mucosa ar tunica muscularis, tāpēc kuņģim piepildoties krokas izlīdzinās un kuņģa tilpums palielinās.
149
kuņģa sienas uzbūve tunica muscularis
Tunica muscularis veidota no gludās muskulatūras un izvietota 3 slāņos. Iekšējo slāni veido slīpas šķiedras, kuras izstaro kuņģa priekšējā un mugurējā sienā. Vidējo slāni veido cirkulāras šķiedras. Pie ostium pyloricum tās sabiezinās un veido vārtnieka slēdzējmuskuli - m. sphincter pylori. Ārējais slānis ir gareniskas šķiedras (labāk izteikts gar lokiem).
150
kuņģa sienas uzbūve tunica serosa
Tunica serosa apņem kuņģi no visām pusēm (intraperitoneāli) un pārejot uz blakusesošajiem orgāniem veido saites:
1.lig. hepatogastricum (iet no porta hepatis uz curvatura minor),
2. lig. gastrophrenicum (iet no curvatura major uz facies inferior diaphragmatis),
3. lig. gastrosplenicum (iet no curvatura major uz hilum splenis),
4.lig. gastrocolicum (iet no curvatura major uz colon transversum. Šī saite ietilpst lielās
taukplēves omentum majus sastāvā.
151
kuņģa holotopia
Holotopia: ¾ kuņģa atrodas regio hypochondriaca sinistra, ¼ novietojas regio epigastrica.
152
kuņģa syntopia
Syntopia:
Priekšējā siena saskaras:
1. ar aknām – hepar,
2.diafragmu – diaphragma, vēdera dobuma priekšējās sienas iekšējo virsmu.
Kuņģa mugurējā siena saskaras:
1.ar kreiso virsnieri - gl. suprarenalis sinistra,
2. kreiso nieri - ren sinister,
3. ar aizkuņģa dziedzeri -pancreas,
4. ar liesu - splen,
5. ar šķērszarnu- colon transversum.
153
Intestinum tenue - tievajai zarnai - izšķir 3 daļas:
Intestinum tenue - tievajai zarnai - izšķir 3 daļas:
1) duodenum - divpadsmitpirkstu zarna,
2) jejunum -tukšā zarna,
3) ileum - līkumainā zarna.
Tievās zarnas kopējais garums ir 56 metri
154
1) duodenum - divpadsmitpirkstu zarna raksturojums
-Divpadsmitpirkstu zarnai ir pakava forma, tā no trim pusēm ietver caput pancreatis. Duodenum
ir 4 daļas un 3 liekumi.
1. Pars superior-sākas no ostium pyloricum, šķērso 1. jostas skriemeli no kreisās uz labo pusi un, veidojot augšējo liekumu - flexura duodeni superior, pāriet lejupejošā daļā.
2. Pars descendens -iet uz leju līdz 3. jostas skriemeļa līmenim, tad veido otru liekumu - flexura duodeni inferior un pāriet horizontālajā daļā.
3. Pars horizontalis šķērso 3. jostas skriemeli no labās uz kreiso pusi.
4. Pars ascendens - iet slīpi uz augšu līdz 2. jostas skriemeļa līmenim, kur beidzas ar pēdējo liekumu - flexura duodenojejunalis un pāriet nākošajā daļā-jejunum.
155
duodenum holotopia
Holotopia:
1. duodenum augšējā daļa atrodas regio epigastrica,
2. duodenum apakšējā daļa atrodas regio umbilicalis.
156
duodenum sceletopia
Sceletotopia:
1.pars superior atrodas 1. jostas skriemeļa līmenī (L1),
2. pars descendens atrodas 1.-3. jostas skriemeļa līmenī (L1 -L3),
3.pars horizontalis atrodas 3. jostas skriemeļa līmenī (L3),
4. pars ascendens atrodas 3.-2. jostas skriemeļa līmenī (L3 -L2).
157
duodenum syntopia
Syntopia:
1. mugurpusē -aorta abdominalis, v. cava inferior, bet pars descendens saskaras ar ren dexter un
glandula suprarenalis dextra,
2.duodenum pakavā atrodas aizkuņģa dziedzera galva - caput pancreatis,
3. priekšējo virsmu šķērso mesocolon transversum sakne un pieguļ aknas - hepar.
158
Jejunum et ileum
Jejunum un ileum veido cilpas. Robeža starp jejunum un ileum nav izteikta, jejunum ir lielāks diametrs, siena biezāka un tā ir labāk apasiņota. Ileum atveras resnajā zarnā ar ostium ileale.
Jejunum un ileum no visām pusēm sedz serozais apvalks un veido apzarni - mesenterium. Apzarnis ar savu sakni - radix mesenterii stiprinās pie vēdera dobuma mugurējās sienas pa slīpu līniju, kas sākas no 2. jostas skriemeļa kreisās malas un beidzas pie art. sacroiliaca dextra.
159
Jejunum un ileum holotopia
jejunum un ileum atrodas vēdera dobuma vidējā un apakšējā apvidū - jejunum cilpas atrodas augstāk un vairāk pa kreisi no viduslīnijas, bet ileum -zemāk un vairāk labajā pusē.
160
Jejunum un ileum sceletotopia
1.flexura duodenojejunalis projicējas 2. jostas skriemeļa līmenī,
2.ostium ileale atrodas fossa iliaca dextra.
161
Jejunum un ileum syntopia
1. jejunum un ileum mugurpusē atrodas retroperitoneālās telpas orgāni, pārklāti ar vēderplēvi,
2.no labās puses, augšas un kreisās puses tievās zarnas cilpas ietver lokzarna,
3. apakšā tievās zarnas cilpas noslīd mazajā iegurnī,
4.no priekšpuses tievās zarnas cilpas sedz lielā taukplēve - omentum majus.
162
tievās zarnas sienas uzbūve
Tievās zarnas sienu veido 4 apvalki -tunica mucosa, tela submucosa, tunica muscularis, tunica
serosa.
163
tievās zarnas uzbūve tunica mucosa cirkulārās krokas
Tunica mucosa visās zarnas daļās veido cirkulāras krokas plicae circulares. Duodenum un jejunum krokas ir augstas, bet virzienā uz ileum tās kļūst zemākas un pašās ileum beigās gandrīz izzūd.
164
tievās zarnas uzbūve tunica mucosa bārkstiņas
Visā tievās zarnas gļotādas virsmā ir zarnu bārkstiņas villi intestinales, kas palielina zarnu uzsūkšanas virsmu. Bārkstiņas centrā atrodas limfātisks sīnuss un asinskapilāri. Gļotādā ir
glandulae intestinales - zarnu dziedzeri, kas izdala zarnu sulu un atsevišķi limfātiskie mezgliņi - noduli lymphoidei solitarii, bet ileum beigu daļā zarnas brīvajā malā atrodas gareniskas limfātisko mezgliņu plātnītes - noduli lymphoidei aggregati.
165
tievās zarnas uzbūve tunica mucosa plica longitudinalis duodeni
Pars descendens duodeni mugurējā sienā ir gareniska kroka - plica longitudinalis duodeni, kas lejas daļā beidzas ar papilla duodeni major. Uz kārpiņas atveras ampulla hepatopancreatica (ductus choledochus un ductus pancreaticus kopējais paplašinājums, pa kuru izdalās žults un aizkuņģa dziedzera sula). Plica longitudinalis duodeni veido ductus choledochus, ejot cauri duodenum sienai.
166
tievās zarnas uzbūve tela submucosa
Tela submucosa labi attīstīta visās tievās zarnas daļās, tā cieši saista tunica mucosa ar tunica muscularis, tāpēc kroku reljefs nemainās. Tikai divpadsmitpirkstu zarnas zemgļotādā atrodas
dziedzeri - glandulae duodenales, kas producē divpadsmitpirkstu zarnas sulu.
167
tievās zarnas uzbūve tunica muscularis
Tunica muscularis novietots 2 slāņos – iekšējais cirkulārais - stratum circulare un ārējais gareniskais - stratum longitudinale
168
tievās zarnas uzbūve tunica serosa s. peritoneum
Tunica serosa s. peritoneum. Duodenum pārklāts ar vēderplēvi tikai no priekšpuses - novietots retroperitoneāli. Jejunum un ileum vēderplēve apņem no visām pusēm (intraperitoneāli) un veido apzarni - mesenterium.
169
kas iedarbojas uz barības putriņu tievajā zarnā?
Tievajā zarnā uz barības putriņu iedarbojas žults, aizkuņģa dziedzera sula un zarnu sula, tās pabeidz barības šķelšanu. Caur bārkstiņām barības vielas uzsūcas asinīs un limfā.
170
Resnās zarnas daļas:
1) caecum et appendix vermiformis - aklā zarna un tārpveida piedēklis, (Resnās zarnas garums ir no 1 līdz 1,5 metriem.)
2) colon -lokzarna (4 daļas)
3) rectum -taisnā zarna (2daļas)
171
2) colon - lokzarna (4 daļas) :
a.colon ascendens - augšupejošā zarna,
b.colon transversum - šķērszarna,
c.colon descendens - lejupejošā zarna,
d. colon sigmoideum- S veida zarna,
172
3)rectum daļas
a.ampula recti - taisnās zarnas ampula,
b.canalis analis – tūpļa kanāls
173
caceum raksturojums
Caecum ir maisveidīgs, apmēram 68 cm garš un tikpat plats orgāns, kas atrodas regio inguinalis dextra, novietojas fossa iliaca dextra.
174
pie kā pieguļ caceum priekšējā un mugurējā virsma?
Tā mugurējā virsma pieguļ pie m. iliacus, bet priekšējā virsma saskaras ar vēdera dobuma sienu.
175
uz ko caceum pāriet augšā?
Uz augšu caecum pāriet colon ascendens.
176
kā atveras ileum? raksturo atveri un kas tajā atrodas?
Ar ostium ileale aklajā zarnā atveras ileum. Atverei ir horizontālas spraugas forma un tās iekšpusē ir vārstulis. Zem ostium ileale no caecum atiet tārpveida piedēklis -appendix vermiformis. Tā garums parasti tas ir 7-9 cm (galējās garuma variācijas ir no 2 līdz 20 cm) un diametrs no 0,5-1 cm.
177
ar ko sākas appendix vermiformis + aklās zarnas piedēkļa novietojums?
Appendix vermiformis sākas ar ostium appendicis vermiformis. Aklās zarnas piedēkļa novietojums
ir atšķirīgs.
1.Visbiežāk (40-50% gadījumu) sastopams kaudāls novietojums - appendix vermiformis iet uz leju, šķērso linea terminalis un nonāk mazajā iegurnī; var saskarties ar rectum, vesica urinaria, sievietēm arī ar ovarium dextrum un tuba uterina dextra.
Pārējos gadījumos ir mediāls novietojums (17-20% gadījumu), laterāls novietojums (1720% gadījumu), mugurējs (retrocekālais, 9-13% gadījumu), vai ļoti reti priekšējs novietojums.
178
ar ko var saskarties appendix vermiformis
var saskarties ar rectum, vesica urinaria, sievietēm arī ar ovarium dextrum un tuba uterina dextra.
179
Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon ascendens
Colon ascendens – augšupejošā zarna (12-20 cm) ir caecum turpinājums. Tā iet uz augšu pa regio lateralis dextra, nonāk regio hypochondriaca dextra, veido flexura coli dextra un pāriet par colon transversum
180
Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon transversum
Colon transversum- šķērszarna (30-80 cm) sākas regio hypochondriaca dextra no flexura coli dextra (L2 līmenī), iet lokveidīgi uz leju pa regio umbilicalis augšdaļu un beidzas regio hypochondriaca sinistra ar flexura coli sinistra (L1 līmenī), kur pāriet par colon descendens. Colon transversum ir apzarnis – mesocolon transversum.
181
Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon descendens
Colon descendens – lejupejošā zarna (10-15 cm) sākas regio hypochondriaca sinistra no flexura coli sinistra (L1 līmenī), iet uz leju pa regio lateralis sinistra un crista iliaca līmenī pāriet par colon sigmoideum.
182
Colon – lokzarna (4 daļas) - Colon sigmoideum
Colon sigmoideum -S veida zarna (15-80 cm) sākas crista iliaca līmenī kā colon descendens turpinājums, atrodas regio inguinalis sinistra un iegulst fossa iliaca sinistra. Pie art. sacroiliaca (S2 līmenī) tā pāriet taisnajā zarnā -rectum. Colon sigmoideum ir apzarnis - mesocolon sigmoideum. S
veida zarna veido liekumus, kas atrodas fossa iliaca sinistra, bet biežāk tie noliecas mazajā iegurnī.
183
Rectum – taisnā zarna (15 cm)
Rectum ir resnās zarnas beigu daļa, colon sigmoideum turpinājums. Tā atrodas mazajā iegurnī. Rectum paplašinātā daļa ir ampulla recti, bet apakšējā šaurākā daļa ir tūpļa kanāls - canalis analis(~ 2,5 cm garš), kas beidzas ar anālo atveri - anus. Sagitālā plaknē rectum veido 2 liekumus - pirmais atbilst krustu kaula liekumam un otrs, ejot cauri starpenei, apliecas ap os coccygis.
184
rectum holotopia
Holotopia: pelvis minor.
185
rectum sceletopia
Sceletotopia:
1.augšējā robeža - art. sacroiliaca sinistra 2. krustu skriemeļa līmenī (S2),
2. apakšējā robeža - anus -os coccygis līmenī.
186
rectum syntopia
Syntopia:
1.mugurpusē vīrietim un sievietei atrodas os sacrum un os coccygis,
2. sānos vīrietim un sievietei atrodas venozi pinumi,
3.priekšpusē - vīrietim atrodas urīnpūslis (vesica urinaria), prostata (prostata), sēklas pūslīši (vesiculae seminales) un sēklvadi (ductus deferentes),
priekšpusē- sievietei atrodas maksts (vagina) un dzemde (uterus).
187
resnās zarnas sienas uzbūve
Resnajā zarnā barības vielas neuzsūcas, bet turpinās ūdens un sāļu uzsūkšana un ar gļotu palīdzību formējas izkārnījumu masas – faeces. Resnās zarnas sienu veido 4 apvalki - tunica
mucosa, tela submucosa, tunica muscularis un tunica adventitia vai tunica serosa.
188
resnās zarnas sienas uzbūve - Tunica mucosa
veido pusmēness krokas - plicae semilunares. Vislabāk tās izteiktas lokzarnā (colon), vāji iezīmējas aklajā zarnā (caecum), bet pilnīgi izzūd tārpveida piedēklī (appendix vermiformis) un taisnajā zarnā (rectum).
189
ko veido gļotāda Ampulla recti rajonā ?
Ampulla recti rajonā gļotāda veido 3 šķērskrokas - plicae
transversae recti, bet canalis analis daļā gareniskas krokas - columnae anales, starp kurām ir padziļinājumi - sinus anales.
190
kas atrodas zem Ampulla recti zem venoziem pinumiem?
Zemāk par tiem zemgļotādā atrodas venozs pinums - plexus venosus rectalis un gļotāda virs tā izveido cirkulāru valnīti - zona haemorrhoidalis (šajā zonā var veidoties hemoroīdi). Distāli gļotāda pāriet ādā un anālo atveri izklāj āda, kas ir krokota, pigmentēta un ar matiņiem.
191
Viscaur gļotādā ir izkaisīti zarnu dziedzeri - glandulae intestinales, kas izdala gļotas, palīdzot veidot fekālās masas. Tāpat visā gļotādā sastopami noduli lymphoidei solitarii, bet appendix vermiformis ieejas atveres rajonā ir noduli lymphoidei aggregati (dēvē par vēdera mandeli - tonsilla abdominalis).
192
Tela submucosa cieši saista gļotādu ar muskuļkārtu, tāpēc gļotādas reljefs mainās maz.
193
Tunica muscularis sakārtota 2 slāņos:
1. stratum circulare - iekšējais,
2. stratum longitudinale - ārējais. Stratum longitudinale nav vienmērīgs, bet veido 3 muskuļkārtas sloksnes jeb lentas – taeniae. Lentu nosaukumi doti atkarībā no tā, kas stiprinās pie lentām uz colon transversum:
3. m. sphincter ani internus - ap anālo atveri. Muskulis ir gludās muskulatūras veidojums un tā darbība nav pakļauta cilvēka gribai.
194
Lentu nosaukumi doti atkarībā no tā, kas stiprinās pie lentām uz colon transversum
1) taenia libera - brīvā lenta,
2) taenia omentalis - taukplēves lenta,
3) taenia mesocolica - lokzarnas apzarņa lenta.
195
Lentu garums ir mazāks par resnās zarnas garumu, tāpēc tās sakroko zarnu, radot zarnas virsmā izspīlējumus, lokzarnas izciļņus- haustrae coli. Starp katriem diviem izspīlējumiem rodas šķērsrievas – sulci transversi, kuru iekšpusē ir pusmēness krokas - plicae semilunares. Lentu nav
appendix vermiformis un rectum, tur stratum longitudinale muskuļšķiedras ir sakārtotas vienmērīgi. Stratum circulare šķiedras sakārtotas vienmērīgi, izņemot vietas, kur veidojas sfinkteri:
196
Ap anālo atveri atrodas arī starpenes šķērssvītrotais muskulis - m. sphincter ani externus, kura darbība ir pakļauta cilvēka gribai.
197
Tunica adventitia vai tunica serosa - Resnās zarnas daļas tunica serosa klāj dažādi:
1.caecum - no visām pusēm (intraperitoneāli), bet apzarni neveido;
2.appendix vermiformis - no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni - mesoappendix;
3. colon ascendens- no 3 pusēm (mezoperitoneāli), zarnas mugurējo virsmu klāj tunica adventitia;
4. colon transversum- no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni - mesocolon transversum;
5.colon descendens - no 3 pusēm (mezoperitoneāli), mugurējā virsmā ir tunica adventitia;
6. colon sigmoideum -no visām pusēm (intraperitoneāli), veido apzarni - mesocolon sigmoideum;
7.rectum tunica serosa klāj sekojoši: augšējo trešdaļu intraperitoneāli, vidējo trešdaļu - mezoperitoneāli, bet apakšējo trešdaļu tunica serosa nepārklāj, zarnu sedz tunica adventitia
Tunica serosa veido tauku piekarus- appendicesmomentales. To nav uz appendix vermiformis un rectum.
198
hepar aknu funkcijas -
Aknas ir lielākais gremošanas sistēmas orgāns un sver aptuveni 1,5 kg. Aknu funkcijas:
1) izstrādā žulti,
2) sintēzē organismā izmantojamus olbaltumus un taukus,
3) pārvērš ogļhidrātus glikogēnā un ir glikogēna depo,
4) urīnvielas sintēze,
5) vielmaiņas indīgo produktu neitralizācija un medikamentu inaktivācija,
6) fagocitārā funkcija,
7) asins depo,
8) eritrocītu ražošana embrionālajā periodā u. c..
199
aknu virsmas un malas
Aknām ir divas virsmas un divas malas. Aknu augšējā virsma - facies diaphragmatica vērsta pret diafragmu, bet apakšējā virsma facies visceralis saskaras ar zemāk esošajiem orgāniem.
200
aknu malu raksturojumi
Aknu priekšējā, apakšējā mala - margo inferior ir asa un vērsta uz leju, bet mugurējā mala ir noapaļota, nav klāta ar vēderplēvi un vairāk atgādina virsmu, tādēļ to sauc par margo posterior vai area nuda (kailā virsma).
201
Kura saite nodala aknas diafragmatisko virsmu labajā un kreisajā daivā? kā šī saite iet?
No diafragmas uz aknu augšējo virsmu sagitālā virzienā iet saite - lig. falciforme hepatis, kas sadala facies diaphragmatica hepatis divās daivās - lobus dexter un lobus sinister.
202
3 galvenās rievas uz aknas virsmas
Uz facies visceralis hepatis ir 3 galvenās rievas, kas sadala virsmu četrās daivās:
1) labā sagitālā rieva atdala lobus dexter no pārējām daivām,
2) kreisā sagitālā rieva atdala lobus sinister,
3) šķērsrieva atrodas starp abām sagitālajām rievām un sadala aknu vidusdaļu 2 daivās-lobus
quadratus (priekšpusē) un lobus caudatus (mugurpusē). Trijās galvenajās rievās atrodas dažādi orgāni, kuri tur atstāj savus nospiedumus.
203
kas iegulst labās sagitālās rievas priekšējā un mugurējā daļā?
Labās sagitālās rievas priekšējā daļā ieguļ žultspūslis - vesica biliaris (fellea), bet mugurējā daļā iegulst vena cava inferior.
204
kas iegulst kreisās sagitālās rievas priekšējā un mugurējā daļā?
Kreisās sagitālās rievas priekšējā daļā iegulst lig. teres hepatis (pirms dzimšanas – v. umbilicalis), bet mugurējā daļā atrodas lig. venosum, kas pirms dzimšanas funkcionē kā ductus
venosus.
205
kas atrodas šķērsrievā?
Šķērsrievā ir aknu vārti - porta hepatis. Pa tiem aknās ieiet v. portae hepatis, a. hepatica propria un nervi, bet iziet ductus hepaticus communis un limfvadi.
206
hepar holotopia
Holotopia: aknu lielākā daļa atrodas regio hypochondriaca dextra, mazākā daļa -regio epigastrica un regio hypochondriaca sinistra.
207
hepar sceletopia
Sceletotopia:
1. aknu augšējā robeža uz linea medioclavicularis dextra sasniedz 4. ribstarpas līmeni, bet kreisajā pusē atrodas 5. ribstarpas līmenī;
2. aknu apakšējā robeža sākas uz linea axillaris media 10. ribas līmenī, tad iet pa ribu loku un iznāk no labās paribes tur, kur 9. ribas skrimslis pievienojas 8. ribas skrimslim, šķērso regio epigastrica un ieiet kreisajā paribē tur, kur 8. ribas skrimslis pievienojas 7. ribas skrimslim un beidzas 6.
ribstarpā.
208
hepar syntopia
Syntopia:
1.facies diaphragmatica hepatis saskaras ar diafragmu un uz lobus sinister augšējās virsmas ir sirds iespiedums,
2. uz facies visceralis hepatis veidojas iespiedumi no orgāniem: impressio oesophagea, impressio gastrica, impressio duodenalis, impressio colica, impressio
renalis, impressio suprarenalis.
209
kas klāj aknas no ārpuses ?
Aknas no ārpuses klāj divi apvalki: tunica fibrosa un tunica serosa s. peritoneum. Peritoneum klāj aknas no 3 pusēm (mezoperitoneāli). Serozā pārklāja nav facies posterior s. area nuda un aknu rievās.
210
kas savieno aknas ar apkārtējiem orgāniem 1. I. Saites, kas fiksē aknas pie diafragmas apakšējās virsmas:
Aknas ar apkārtējiem orgāniem savieno saites - ligamenta (2 grupas):
I. Saites, kas fiksē aknas pie diafragmas apakšējās virsmas:
1) lig. falciforme hepatis – saite iet sagitālā virzienā no diafragmas uz aknu augšējo virsmu, tās
brīvajā malā starp lapiņām atrodas lig. teres hepatis (aizaugusi v. umbilicalis), kas stiepjas no
anulus umbilicalis līdz aknu apakšējai malai un tad iegulst kreisajā sagitālajā rievā;
2) lig. coronarium hepatis - saite iet frontālā virzienā starp diafragmu un aknām. Sastāv no 2
lapiņām, kuras iet gar area nuda augšējo un apakšējo malu.
211
kas savieno aknas ar apkārtējiem orgāniem 2. II. Saites, kas no aknu vārtiem atiet uz zemāk esošajiem orgāniem:
II. Saites, kas no aknu vārtiem atiet uz zemāk esošajiem orgāniem:
1) lig. hepatogastricum - uz curvatura minor,
2) lig. hepatoduodenale- uz pars superior duodeni,
3) lig. hepatorenale -uz ren dexter.
Lig. hepatogastricum un lig. hepatoduodenale veido mazo taukplēvi – omentum minus.
212
cik bieži aknas producē žulti + kā tas tiek izvadīts?
Aknas žulti producē nepārtraukti un no aknām tā tiek izvadīta pa ductus hepaticus dexter et sinister. Tie iznāk no aknām pa porta hepatis un savienojoties veido aknu kopējo vadu - ductus hepaticus communis.
213
kur ieguļ žultspūslis?
Žultspūslis ieguļ aknu labās sagitālās rievas priekšējā daļā un tā tilpums svārstās no 40 līdz 60 cm3.
214
žultspūšļa daļas
Pūslim ir 3 daļas:
1. fundus vesicae biliaris-platākā daļa, atrodas pie margo inferior hepatis;
2. corpus vesicae biliaris - vidusdaļa;
3.collum vesicae biliaris- kakliņš, šaurākā un īsākā daļa, kas pāriet žultspūšļa vadā -ductus
cysticus.
215
kā veidojas ductus hepaticus?
Ductus hepaticus communis iznākot no aknām savienojas ar ductus cysticus un veidojas ductus choledochus, kas ir aptuveni 7 cm garš.
216
Kur sākotnēji atrodas ductus choledochus un ar kādām struktūrām tas iet kopā?
Ductus choledochus sākotnēji iet pa lig. hepatoduodenale kopā ar v. portae un a. hepatica propria.
217
Kādu tievās zarnas daļu ductus choledochus šķērso no mugurpuses?
Tas šķērso pars superior duodeni no mugurpuses.
218
Kādas divas struktūras atrodas blakus ductus choledochus pēc tam, kad tas šķērso pars superior duodeni?
Pars descendens duodeni un caput pancreatis.
219
Kurā duodenum daļā ductus choledochus ieurbjas, lai izveidotu ampulla hepatopancreatica?
Tas ieurbjas pars descendens duodeni mugurējā sienā.
220
Ar kādu kanālu ductus choledochus saplūst, lai izveidotu ampulla hepatopancreatica?
Ar ductus pancreaticus.
221
Kur atveras ampulla hepatopancreatica?
Tā atveras papilla duodeni major (papilla Vateri) divpadsmitpirkstu zarnā.
222
Žultspūšļa un žultsceļu sienas uzbūve
Sienu veido 3 apvalki: tunica mucosa, tunica muscularis, tunica adventitia vai tunica serosa.
223
žultpūšla sienas uzbūve sīkāk tunica mucosa
Tunica mucosa žultspūslī veido nelielas krokas, bet visā ductus cysticus garumā veido spirālisku kroku - plica spiralis. Gļotādā izkaisīti dziedzeri, kas izdala gļotas un aizsargā gļotādu no žults iedarbības.
224
žultpūšla sienas uzbūve sīkāk tunica muscularis
irkulāra slāņa -stratum circulare veidā sastopama žultspūslī un visos žultsceļos. Ap ampulla hepatopancreatica izveido m. sphincter ampullae hepatopancreaticae
(sphincter Oddi), kas regulē žults un aizkuņģa dziedzera sulas ieplūšanu divpadsmitpirkstu zarnā.
225
žultpūšla sienas uzbūve sīkāk tunica adventita vai tunica serosa
Tunica adventitia vai tunica serosa. Žultpūsli no trim pusēm klāj tunica serosa, bet virsma, kas iegulstas aknu rievā, klāta ar tunica adventitia.
226
Kādas divas sekrēcijas funkcijas veic aizkuņģa dziedzeris?
Tas darbojas kā ārējās sekrēcijasdziedzeris (ražo succus pancreaticus) un iekšējās sekrēcijas dziedzeris (izdala glikagonu un insulīnu asinīs).
227
Kur aizkuņģa dziedzera sula izdalās pēc izstrādes?
Tā izdalās divpadsmitpirkstu zarnā (duodenum).
228
Kādus hormonus izstrādā aizkuņģa dziedzeris?
**Glikagonu** un **insulīnu**.
229
Kāds ir aizkuņģa dziedzera vidējais svars?
**60–100 grami**.
230
Kādi ir aizkuņģa dziedzera izmēri?
Garums **14–18 cm**, biezums **2–3 cm**.
231
Kurā ķermeņa daļā atrodas aizkuņģa dziedzeris?
Tas atrodas **pie vēdera dobuma mugurējās sienas**.
232
Kāds ir aizkuņģa dziedzera novietojums attiecībā pret ķermeņa asi?
Tā gareniskā ass iet **no labās uz kreiso, no lejas uz augšu**.
233
Kādas trīs daļas izšķir aizkuņģa dziedzerī?
**Caput pancreatis, corpus pancreatis, cauda pancreatis**.
234
Kur atrodas aizkuņģa dziedzera galva (caput pancreatis)?
Tā atrodas **duodenum pakavā**.
235
Kāda ķermeņa struktūra šķērso aizkuņģa dziedzera ķermeni (corpus pancreatis)?
**Columna vertebralis (mugurkauls)**.
236
Kur beidzas aizkuņģa dziedzera aste (cauda pancreatis)?
Tā beidzas **pie liesas (splen)**.
237
238
Kāda ir aizkuņģa dziedzera galvas (caput pancreatis) forma?
Plakana.
239
Kāda ir aizkuņģa dziedzera ķermeņa (corpus pancreatis) un astes (cauda pancreatis) forma?
Trīsšķautnaina, ar trīs virsmām un trīs malām.
240
Vai pastāv asa robeža starp aizkuņģa dziedzera ķermeni un asti?
Nē, corpus pancreatis pāriet cauda pancreatis bez asas robežas.
241
Kā vēderplēve klāj aizkuņģa dziedzeri?
Tikai no priekšpuses, jo tas atrodas retroperitoneāli.
242
Kā sauc aizkuņģa dziedzera izvadkanālu?
Ductus pancreaticus.
243
Kādā virzienā ductus pancreaticus iet caur aizkuņģa dziedzeri?
Pa visu dziedzera garumu, paralēli tā gareniskajai asij.
244
Ar kādu kanālu ductus pancreaticus saplūst?
Ar ductus choledochus.
245
Kāda struktūra veidojas, saplūstot ductus pancreaticus un ductus choledochus?
Ampulla hepatopancreatica.
246
Kur ampulla hepatopancreatica atveras?
Papilla duodeni major (papilla Vateri) divpadsmitpirkstu zarnā.
247
Kāds muskulis apņem ampulla hepatopancreatica un regulē tā atvēršanos?
M. sphincter ampullae hepatopancreaticae (Oddi sfinkteris).
248
Pancreas holotopia
pancreas atrodas regio epigastrica un regio hypochondriaca sinistra.
249
Pancreas sceletotopia
- caput pancreatis atrodas 2. jostas skriemeļa līmenī (L2),
- corpus pancreatis šķērso mugurkaulu 1. jostas skriemeļa līmenī (L1),
- cauda pancreatis beidzas 10. ribas līmenī.
250
Pancreas syntopia
Syntopia:
Caput pancreatis:
-priekšējo virsmu šķērso mesocolon transversum sakne,
- mugurējai virsmai pieguļ v. cava inferior, v. portae,
- no augšas, apakšas un sāniem to ietver duodenum.
Corpus et cauda pancreatis:
- priekšējai virsmai pieskaras gaster un mesocolon transversum,
- mugurējai virsmai pieguļ aorta abdominalis, ren sinister,
- apakšējai virsmai pieguļ jejunum cilpas, flexura coli sinistra,
- aste saskaras ar liesu.
251
Kādu funkciju liesa pilda limfātiskajā sistēmā?
Liesā tiek noārdīti vecie eritrocīti un tā ir limfātiskās sistēmas orgāns.
252
Kurā ķermeņa pusē atrodas liesa?
Kreisajā paribē.
253
Kādā virzienā iet liesas gareniskā ass?
No mugurpuses uz priekšpusi, no augšas uz leju.
254
Kādi ir liesas vidējie izmēri un svars?
Svars: 140–200 g
Garums: 12–14 cm
Platums: 8–10 cm
Biezums: 3–4 cm
255
Kādas divas virsmas izšķir liesā un ar ko tās saskaras?
Facies diaphragmatica – saskaras ar diafragmu.
Facies visceralis – vērsta mediāli un saskaras ar iekšējiem orgāniem.
256
Kura liesas mala ir asa, bet kura noapaļota?
Augšējā mala ir asa, apakšējā mala ir noapaļota.
257
Kur atrodas liesas vārti (hilum splenicum) un kāda ir to nozīme?
Tie atrodas uz facies visceralis, un caur tiem iet asinsvadi un nervi.
258
Kādas divas struktūras klāj liesu?
Capsula fibrosa (cieši pieguļ parenhīmai) un tunica serosa (no visām pusēm).
259
Kādas divas saites savieno liesu ar apkārtējiem orgāniem?
Lig. gastrosplenicum
Lig. phrenicosplenicum
260
Kāda saite palīdz fiksēt liesu, savienojot resnās zarnas kreiso liekumu ar diafragmu?
Lig. phrenicocolicum.
261
Kurš liesas gals atrodas zemāk – priekšējais vai mugurējais?
Priekšējais gals atrodas zemāk par mugurējo galu.
262
liesas holotopia
Holotopia-liesa atrodas regio hypochondriaca sinistra.
263
liesas syntopia
- facies diaphragmatica saskaras ar diafragmu,
- facies visceralis saskaras ar kuņģi, lokzarnu, aizkuņģa dziedzera asti, kreiso nieri un virsnieri.
264
liesas sceletotopia
-augšējā mala atrodas 9. ribas līmenī,
- hilum splenicum atrodas 10. ribas līmenī,
- apakšējā mala atrodas 11. ribas līmenī
265
266
Kas ir peritoneum?
Serozs apvalks, kas izklāj vēdera dobumu un klāj orgānus.
267
Kādas divas lapiņas veido peritoneum?
Peritoneum parietale un peritoneum viscerale.
268
Ko klāj peritoneum parietale?
Vēdera dobuma un iegurņa sienas.
269
Ko klāj peritoneum viscerale?
Iekšējos orgānus.
270
Kura vēdera dobuma daļa nav pārklāta ar peritoneum parietale?
Vēdera dobuma mugurējā siena.
271
Kāda telpa veidojas starp vēdera dobuma mugurējo sienu un vēderplēvi?
Retroperitoneālā telpa (spatium retroperitoneale).
272
Kādi orgāni atrodas retroperitoneālajā telpā?
Virsnieres, nieres, urīnvadi, aizkuņģa dziedzeris, divpadsmitpirkstu zarna.
273
Kādas citas struktūras papildus orgāniem atrodas spatium retroperitoneale?
Asinsvadi, nervi un limfātiskie audi.
274
Kādi orgāni ir pilnībā klāti ar peritoneum viscerale?
Pars abdominalis oesophagei, gaster, jejunum, ileum, caecum, appendix vermiformis, colon transversum, colon sigmoideum, rectum augšējā trešdaļa, splen, tubae uterinae.
275
Nosauc mezoperitoneālos orgānus!
Hepar, vesica biliaris, colon ascendens, colon descendens, rectum vidējā trešdaļa, vesica urinaria (ja pūslis ir pilns), uterus.
276
Kuri orgāni ir retroperitoneāli un klāti ar vēderplēvi tikai no vienas puses?
Duodenum, pancreas, glandulae suprarenales, renes, ureteres, vesica urinaria (ja pūslis ir tukšs).
277
Nosauc piemēru orgānam, kas nav klāts ar peritoneum viscerale!
Rectum apakšējā trešdaļa.
278
Kādas struktūras veidojas vietās, kur peritoneum parietale pāriet uz orgāniem?
Saites (ligamenta), apzarņi (mesenteria), krokas (plicae), taukplēves (omenta).
279
Kāda ir apzarņu (mesenteria) funkcija?
Nodrošina orgānu nostiprināšanu un asinsvadu, nervu un limfvadu piekļuvi.
280
Kādi orgāni ir piestiprināti ar taukplēvēm (omenta)?
Kuņģis un tievās zarnas (piemēram, lielā taukplēve – omentum majus).
281
282
Kādas ir atšķirības starp vīrieša un sievietes peritoneālās dobuma struktūrām?
Vīriešiem peritoneālajā dobumā atrodas tikai serozs šķidrums, un dobumam nav savienojuma ar ārējo vidi. Savukārt sievietēm, peritoneālajā dobumā atrodas serozs šķidrums un olnīcas, un dobumam ir savienojums ar ārējo vidi caur dzimumceļiem.
283
Kādas ir galvenās atšķirības peritoneālajā dobumā starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz dzimumorgānu struktūrām?
Vīriešiem ir tikai viens padziļinājums – excavatio rectovesicalis. Sievietēm ir divi padziļinājumi – excavatio vesicouterina un excavatio rectouterina.
284
Kas ir cavitas peritonealis un kā tā veidojas?
Cavitas peritonealis ir vēderplēves dobumu, kas veidojas, kad peritoneum parietale un peritoneum viscerale saplūst.
285
Kādus padziļinājumus var atrast sievietes peritoneālajā dobumā, un kas tos veido?
Sievietes peritoneālajā dobumā ir divi padziļinājumi: excavatio vesicouterina un excavatio rectouterina.
286
Kas ir excavatio rectovesicalis, un kur tā atrodas vīrieša ķermenī?
Excavatio rectovesicalis ir padziļinājums, kas atrodas starp taisnās zarnas priekšējo virsmu un urīnpūšļa mugurējo virsmu vīrieša ķermenī.
287
Kas ir excavatio vesicouterina, un kur tā atrodas sievietes ķermenī?
Excavatio vesicouterina ir padziļinājums, kas atrodas starp urīnpūšļa mugurējo virsmu un dzemdes priekšējo virsmu sievietes ķermenī.
288
Kādas ir dobuma savienojuma nozīmes sievietēm ar ārējo vidi caur dzimumceļiem?
Sievietēm peritoneālais dobums ir savienots ar ārējo vidi caur dzimumceļiem, kas ļauj piekļūt infekcijām un citiem faktoriem, kas var ietekmēt reproduktīvo sistēmu.
289
Kāda ir funkcija serozajam šķidrumam peritoneālajā dobumā vīriešiem un sievietēm?
Serozais šķidrums peritoneālajā dobumā palīdz samazināt berzi starp peritoneum parietale un peritoneum viscerale, ļaujot orgāniem brīvi pārvietoties un izvairīties no savainojumiem.
290
Kādas struktūras veido cavum Douglasi sievietēm, un kur tā atrodas?
Cavum Douglasi jeb excavatio rectouterina ir padziļinājums sievietēm, kas atrodas starp dzemdes mugurējo virsmu un taisnās zarnas priekšējo virsmu.
291
Kādas ir galvenās atšķirības starp peritoneum parietale un peritoneum viscerale?
Peritoneum parietale klāj vēderplēves dobuma sienas, bet peritoneum viscerale klāj iekšējos orgānus. Pirmais ir ciešāk piesaistīts vēdera sienai, bet otrais veido pārklājumu uz orgāniem.
292
293
Kas ir cavitas peritonealis un kādas struktūras tajā atrodas?
Cavitas peritonealis ir liela spraugveida telpa, kurā atrodas taukplēves soma (bursa omentalis) un vairākas mazākas kabatas, piemēram, recessus, fossae un citi padziļinājumi.
294
Kas ir bursa omentalis, un kur tā atrodas?
Bursa omentalis jeb taukplēves soma ir spraugveida telpa, kas atrodas aiz kuņģa frontālajā plaknē.
295
Kāda ir bursa omentalis struktūra, un kā tā ir saistīta ar pārējo vēderplēves dobumu?
Bursa omentalis ir saistīta ar pārējo vēderplēves dobumu caur vienu atveri – foramen omentale (Winslowi).
296
Kas ir foramen omentale un kāda ir tās funkcija?
Foramen omentale (Winslowi) ir atvere, kas savieno bursa omentalis ar pārējo vēderplēves dobumu. Tā ļauj šīm divām zonām sazināties savā starpā.
297
Kādi padziļinājumi ir sastopami cavitas peritonealis un kādas ir to funkcijas?
Cavitas peritonealis satur vairākas mazākas kabatas, piemēram, recessus (kabatas), fossae (bedrītes) un citus padziļinājumus, kas ir saistīti ar orgānu novietojumu un kustību vēderplēves dobumā.
