Elpošana Flashcards
Kas ir elpošana
procesu kopums kurā organismi iegūst enerģiju
Organiskās vielas + skābeklis → ogļskābā gāze + ūdens + enerģija
Elpošanas orgāni dzīvniekiem
Žaunas, plaušas, trahejas
Caur ķermeņa virsmu
Ķermeņa virsmai jābūt caurlaidīgai un mitrai.
Skābeklis nonāk tieši šūnās vai asinīs, kas to iznēsā pa visu organismu.
Ārējās žaunas
Abinieku kāpuriem
Aksolotli
abinieki (salamandras), kuri visu dzīvi pavada ūdenī kāpura stadijā.
Iekšējās žaunas
Zivju žaunas balsta žaunu loki uz kuriem ir bārkstiņas, kas aiztur sīkas vielu daļiņas un neļauj žaunām piesārņoties.
Izliektajā malā ir žaunu lapiņas, kurās ir kapilāri.
Trahejas
smalks caurulīšu, kas tīkls caurvij visu ķermeni
Plaušas Pieaugušiem abiniekiem
maisveida plaušas
nav alveolu
gāzu maiņā ļoti liela nozīme ir ādai
Plaušas Putniem
no plaušām atzarojas gaisa maisi, kuri nodrošina divkāršo elpošanu - plaušu piepildīšanos ar svaigu gaisu arī izelpas laikā.
Plaušas Rāpuļiem
līdzīga zīdītāju plaušu uzbūvei.
Elpošana Astainajiem abiniekiem
(salamandrām un tritoniem) plaušas atgādina gludus maisus, kuru sienās ir sazarojušies asinsvadi.
elpošana Bezastainajiem abiniekiem
(vardēm un krupjiem) uz plaušu sienu iekšpuses ir krokas un izaugumi, kas palielina plaušu iekšējo virsmu.
Putnu elpošana ieelpa
svaigs gaiss piepilda plaušas un pakaļējos gaisa maisus, bet gaiss, kurā jau notikusi gāzu maiņa, no plaušām ieplūst priekšējos gaisa maisos.
Putnu elpošana izelpa
tiek spiesti gan priekšējie, gan pakaļējie gaisa maisi. Gaiss no pakaļējiem gaisa maisiem piepilda plaušas, un tur notiek gāzu maiņa. Gaiss no priekšējiem gaisa maisiem caur bronhiem un traheju izplūst no ķermeņa.
Deguna dobuma asinsvadi
ieelpotais gaiss sasilst
