Civiltiesības Flashcards
Civiltiesību subjekti
- Civiltiesību subjektam piemīt subjektīvās tiesības, saistoši subjektīvie pienākumi.
- Subjekti ir fiziskas un juridiskas personas, komandītsabiedrības, pilnsabiedrības.
- Fiziskai personai tiesībspēja rodas ar dzimšanu un izbeidzas ar nāvi. Rīcībspēja sastāv no deliktspējas (rodas no 7 gadiem, atbildība par deliktu), darījumspējas (personas spēja patstāvīgi noslēgt darījumus. Tāda nav nepilngadīgām personām, aizgādībā esošām personām, garā slimajiem).
- Juridiskai persona tiesībspēju iegūst ar valsts varas īstenotu aktu (ieraksta komercreģistrā). Publiskas juridiskas personas iegūst ar likumu, citu juridisku tiesību aktu vai pārvaldes lēmumu. Zaudē tiesībspēju ar valsts varas aktu, vai izslēgšanu no komercreģistra. Rīcībspēju īsteno juridiskas personas orgāni. Piemīt arī deliktspēja, kuras gadījumā atbild ar savu mantu.
- Juridiskas personas ir valsts, pašvaldība, personu apvienības (Kapitālsabiedrības, politiskas partijas, biedrības, korperatīvās sabiedrības, reliģiskās organizācijas), Iestādes (LU), nodibinājumi (mantas kopums), lietu kopības (mantojums).
Tiesisku darījumu saturs un iztulkošana
- Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, izbeigšanai, pārgrozīšanai. Tiesisks darījums ir subjekta gribas akts, kas rada tiesiskās sekas.
- Privātautonomijas princips ļauj brīvi veidot tiesiskas attiecības.
- Jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Sastāvdaļas ir būtiskas (atkarīgs no darījuma veida), dabiskas (ietilpst ar likumu, bez sevišķas norunas) vai nejaušas (blakus nosacījumi pie ,kuriem pieder termiņi, uzlikumi).
Darījuma veidi: - Vienpusēji un daudzpusēji darījumi;
- Kauzāli (piešķīruma tiesiskais pamats ietilpst darījumā un ir no tā redzams) un abstrakti darījumi (piešķīruma tiesiskais pamats neietilpst darījumā un nav no tā redzams);
- apņemšanās un rīcības darījumi.
Ir 4 līguma brīvības: - līguma noslēgšanas brīvība;
- līguma partnera izvēles brīvība;
- līguma satura izvēles brīvība;
- līguma formas izvēles brīvība.
Līgumi ir :
Vienpusēji un divpuseji, kā arī konsensuāli un reāllīgumi.
Konsensuāls līgums - uzskata par noslēgtu noslēgšanas brīdī, taču reāllīgums ir noslēgts, tad, kad lieta tiek nodota.
Simulatīvi un fiktīvi darījumi
Simulatīvs darījums - Aiz kura apslēpts cits līdzēju patiesi gribētais un likumā regulētais līguma tips. Ta paliek spēkā, ja nav ar mērķi pievilt 3. personu.
Fiktīvs darījums - griba izteikta tikai izskata pēc , tai nav tiesisku seku, izņemot, ja tiek maldināta 3. persona. Tas ir nederīgs un absolūti spēkā neesošs no noslēgsanas brīža.
Prettiesiski darījumi
Neatzīst darījumus ar noziedzīgu, klaji amorālu vai citādu prettiesisku saturu.
Katrs darījums, kuram priekšmets ir lēmumam prettiesiska darbība.
Var izdalīt 4 grupas:
- likumam pretēji darījumi;
- labiem tikumiem pretēji darījumi;
- reliģijai pretēji darījumi;
- uz likumu apiešanu vērsti darījumi.
Likumam pretēji darījumi - darījuma priekšmets ir ar likumu aizliegta darbība. Ja pretrunā ar speciālajām normām ir nevis darījuma priekšmets, bet kādi citi apstākļi, tad darījumu nevar atzīt pretēju likumam.
Vispārīgs princips - absolūti spēkā neesoš ir viss pretēji likumam.
Uz likumu apiešanu vērsti darījumi - nav pretēji likumam, taču ir vērsti uz šo noteikumu apiešanu.
Labiem tikumiem pretēji darījumi- nesakrīt ar sabiedrībā valdošajiem morāles principiem.
Reliģijai pretēji darījumi - prettiesiska iejaukšanās reliģisko organizaciju darbībā, ja tiek veikta reliģijas zaimošana.
Pārstāvība, tās veidi un tiesiskās sekas
Pārstāvība ir atklāta, uz likumā vai tiesiskajā darījumā pieškirtas pārstāvības varas pamata veikta darbība citas personas vārdā, noslēdzot saistošus tiesiskus darījumu un izsakot gribu pārstāvāmā vārdā.
Priekšnoteikums:
- atklātums;
- darbība pārstāvības varas robežās
Vietnieks jeb atklātā pārstāvniecība - pārstāvis atklāj 3. personām vārdu, kuras labā tas darbojas.
Klusā vietniecība - neizpauž darījuma partnerim atvietojamās personas vārdu un pats kļūst par darījuma dalībnieku.
Neuzdotā lietvedība - kāds bez pilnvarojuma vai cita tiesiska pamata uzņemas kārtot citas personas lietas, lad viņam ir pamats pieņemt, ka šāda vietniecība atbilst atvietojamās personas gribai un interesēm.
Pamats - tiesisks darījums vai likums.
Tā nav pieļaujama tajos gadījumos, kur pārstāvajam, pamatojoties uz likumu, ir jāpiedalās pašam personīgi, piemēram, laulība, testaments utt.
Var būt jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona. Jābūt darījumspējīgam.
Ja persona darbojas bez pārstāvības varas vai pārkāpj viņai piešķirtās pārstāvības varas robežas, tad viņa noslēgtie tiesiskie darījumi un izdarītie gribas izteikumi ir absolūti spēkā neesoši.
Tā tiek nodibināta ar pilnvaru, kas ir vienpusējs tiesisks darījums.
Pilnvara ir ar tiesisko darījumu nodibināta pārstāvības vara. To arī saprot, kā tiesisku darījumu un apliecinošu dokumentu. Tā var tikt izdota jebkādā formā - vienkāršā rakstiskā, notariālā formā, mutiski vai ar konkludentām darbībām.
3 tipu pilnvaras:
Universālpilnvara - ļauj pilnvarotājā vārdā izdarīt jebkādas darbības, kurās ir pieļaujam pārstāvība.
Speciālpilnvara - izdod vai nu viena atsevišķa gribas izteikuma izdarīšanai, vai arī veselas gribas kopuma izdarīšanai viena atsevišķa uzdevuma izdarīšanai.
Ģenerālpilnvara - ļauj slēgt noteikta veida tiesiskus darījumus vai arī dažāda veida, kas attiecas uz noteiktu darbības loku.
Iedala pamatpilnvarās un pārpilnvarojuma kārtībā izdotās pilnvarās.
Pilnvaras izbeidzas ar:
- Ar abu pušu vienošanos;
- uzdevuma pabeigšanu;
- pilnvarotājs atsauc pilnvaru;
- pilnvarnieks uzsaka pilnvaru;
- ar pilnvarnieka un pilnvarotāja nāvi;
- notek termiņš.
Bērna izcelšanās noteikumi
- Māte ir tā, kas bērnu dzemdējusi.
Tēvs bērnam ir tas, kurš: - piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk, kā 306. dienā, kad laulība beigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu. Tas ir paternitātes pieņēmums.
Bērns, kas dzimis ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanas un sieviete jau ir jaunā laulībā, ir uzskatāms, kā dzimis jaunajā laulībā. Bijušais vīrs un viņa vecāki var šo apstrīdēt. - Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Tēvs var apstrīdēt 2 gadu laikā, kad uzzinājis, ka bērns nav no viņa, arī bērna māte var to darīt.
- Bērns , kurš saniedzis pilngadību var apstrīdēt 2 gadu laikā.
Persona, kas uzskata sevi par bioloģisko tēvu, izņemot, ja bērns ir ieņemts izvarošanas ceļā, ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu 2 gadu laikā no bērna piedzimšanas šādos gadījumos:
- bērna māte ir mirusi;
- bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas.
Tiesība apstrīdēt paternitāti ir personiska un nepāriet mirušajiem mantiniekiem, taču celto prasību viņi var turpināt.
Uzvārdu dod pēc vecāku vienošanās.
Ja nevar noteikt bērna izcelšanos, tad tā noosakāmā ar paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tiesas ceļā.
Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja tas sasniedzis 12 gadu vecumu.
Prasību par paternitātes noteikšanu var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.
Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Personas rīcībspējas ierobežošana un aizgādnības nodibināšana.
- Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa.
- Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tāc rībspēju var ierbežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt.
- Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.
- Bāriņtiesa ieceļ aizgādni, ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.
- Tādas aizgādnībā esošas personas darbības, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, atzīstamas par spēkā neesošam, ja tās veicamas ierobežojuma apjomā. Šādas darbības, kas veiktas pirms aizgādnības nodibināšanas ir spēkā.
- Ierobežojumi ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek pieņemts cits nolēmums šajā jautājumā.
Pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma nodibina:
- ja tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
- traucējumi ir pārejoši;
- persona ar savu aktīvo darbību nespēj sev radīt kaitējumu.
Šādas pārstāvības ilgums ir 2 gadi.
Tā izbeidzas ar:
- ar tiesas nolēmumā noteikto termiņu;
- ar tiesas nolēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu;
- ar citiem nolēmumiem.
Aizgādnība pār personām aizlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ:
- Izlaidīgi un izšķērdīgi dzīvo, lieto alkoholu vai citas lietas un draud sevi vai savu ģimeni novest trūkumā vai nabadzībā.
- pieškir aizgādnību par personas mantu.
- atceļ, ja pierādījusi, ka dzīvesstils ir uzlabojies.
Aizgādnība par promesošo un pazudušo personu mantu:
- No patstāvīgās dzīvesvietas aizgājušā tiesības, ja viņš nav atstājis savā vietā pilnvarnieku.
- Aizgādnis apsargā un pārvalda promesošā mantu.
- ## Aizgādnība izbeidzas, ja atgriežas atpakaļ, dabūtas noteiktas ziņas par personas nāvi, tiesa izsludina par mirušu.
Aizbildnība
Nepilngadīgām personām turpinās tik ilgi, kamēr sasniedz 18 gadus.
Dabiskie aizbildņi ir māte un tēvs. Izņemot tie, kuri zaudējuši tiesības.
Ja viens no vecākiem mirst, tad aizbildniecība piekrīt otram vecākam.
Bez vecākiem palikušajam bērnam ieceļ aizbildni, to dara bāriņtiesa.
Vecāki var norādīt testamentā aizbildņus saviem bērniem.
Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā.
Aizbildnība vispirms piekrīt tuvākajiem radiniekiem. Tie ir tie radinieki, kas nepilngadīgajam mirstot, saņemtu mantojumu.
Bāriņtiesai ir jāizvērtē ieceļamās personas atbilstība, lai būtu par aizbildni. Nevar iecelt. ja draud, kāds zaudējums vai var ciest viņa intereses.
Par aizbildņiem nevar būt:
- Personas, kas tika noraidīts kā azbildnis;
- personas, kuras intereses ir pretrunā ar aizbilstamā interesēm;
- nepilngadīgas personas;
- bāriņtiesas locekļi, kas uzrauga šo lietu;
- personas, kas sodītas par N/N ,kas saistīti ar vadarbību un tās piedraudējumu līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;
- personas, kas sodītas par n/n pret tikumību un dzimumneaizskaramību neatkarīgi vai sodāmība dzēsta;
- personas, kurām atņemts audžuģimenes vai viesģimenes status;
- peronas, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.
Pienākums:
- Aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums;
- atteikties var tikai, ja ir pamatots iemesls.
Aizbildnība izbeidzas aizbilstamajam:
- ar viņa nāvi;
- ar viņa pilngadību;
- viņu adoptējot;
- ja vecākiem atjaunotas aizgādības tiesības.
Aizbildība izbeidzas aizbildnim:
- ar viņa nāvi;
- ja viņu ar bāriņtiesas lēmumu atlaiž no aizbildņa pienākumu pildīšanas sakārā ar nespēju tos bildīt;
- ja viņu atceļ no aizbildņa pienākumu pildīšanas.
Laulības atzīšana par neesošu un laulības škiršana
Laulības neesamība
-ja laulāšanās nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks, vai noslēgta fiktīvi bez nolūka veidot ģimeni.
- nepilngadīgo laulības, ja vien nav iestājusies sievas grūtniecība vai abi laulātie līdz tiesas spriedumam ir noteikto vecumu ir sasnieguši.
- tādas laulības, kur viens no laulātajiem noslēgšanas brīdī nav bijis tādā stāvoklī, lai varētu saprast rīcības būtību un sekas.
- Nav spēkā radinieku laulības vai arī viens no laulātajiem atradies citā laulībā.
- prasību var celt ieinteresētās personas, kā arī prokurors;
- neesoša, ja apprecējies draudu iespaidā.
Laulības škiršana
- to var šķir tiesa vai notārs. To var šķir tikai , tad, ja tā izirusi.
Laulība skaitās šķirta, tad, kad:
- tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā;
- laulātie vienojas par laulības šķiršanu pie notāra un viņš taisījis škiršanās apliecību.
Tiesa laulību šķir pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu, bet notārs šķir uz abu laulāto pieteikumu.
Laulība uzskatāma par izirusi, ja laulātie vismaz gadu dzīvo šķirti.
Laulātie dzīvo škirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības, viens no laulātajiem negrib to atjaunot,. Saimniecība arī var nepastāvēt, ja viņi dzīvo šķirti kopīgā dzīvoklī.
Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu, tiesa laulību var šķirt tikai tāda gadījumā, ja:
- iziršanas iemesls ir visu veidu vardarbība pret laulāto, kas pieprasa šķiršanos vai pret viņa, vai kopīgo bērnu.
- otrs laulātais piekrīt šķirt laulību;
- viens no laulātajiem ir uzsācis jaunu kopdzīvi, kurā ir piedzimis bērns.
Tiesa un notārs laulību nešķirt, ja viņi nav vienojušies par saskarmes tiesībām, uzturlīdzekļiem, kopīgas mantas sadali.
SEKAS:
Ja viens no laulātajiem zinājis, ka laulība ir atzīstama par neesošu, tad var prasīt morālo kaitējumu vai alimoniju.
Šķirot laulību var viens prasīt nodrošinās iepriekšējo labklājības līmeni, izņemot, ja:
- Bijušais laulātais devies jaunā laulībā;
- bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;
- bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;
- bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi.
Adopcijas tiesiskais regulējums
Nepilngadīgā bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.
Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Šo nosacījumu var neievērot, ja adoptē laulātā bērnu, taču adoptētājam jābūt vismaz 21 gadus vecam.
Šo nosacījumu var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
Par adoptētāju nedrīkst būt persona:
- kura sodīta par n/n;
- kura atcelta no aizbildiņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
- kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
- kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
- kurai piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.
Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:
- adoptē otra laulātā bērnu;
- otrs laulātais atzīts par pazudušu.
Adoptēt var vairākus bērnus - brāļus un māsas nevar šķirt.
Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstāmo.
Nevar aprobežot ar termiņiem un nosacījumiem.
Adopcija uzskatāma par notikušu tiklīdz tiesa to apstiprina.
Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
Saskarsmes tiesības un uzturlīdzekļi
Saskarsmes tiesības - bērna tiesības uzturēt personiskās attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem.
Bērnam ir tiesības uzturēt personiskās attiecības un tiešus kontatus ar brāļiem, māsām vecvecākiem utt.
Strīda gadījumā, kādā veidā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.
Tiesa var noteikt zināmu laika periodu vērtējot saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību.
Tiesa arī var atņemt saskarsmes tiesības, ja tas kaitē bērnam.
Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.
Strīdus par uzturlīdzekļiem izskata tiesa.
Jāmaksā minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts MK noteikumos.
Līdz 7 gadu vecumam - 25% apmērā no minimālās mēnešu algas.
No 7 līdz 18 gadu vecumam 30% apmērā.
Tas ir regulārs, periodisks maksājums katru mēnesi.
Gadījumos, kad vecāks nenodrošina uzturlīdzekļus, tad tos var saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Laulāto likumiskās un līgumiskās attiecības
Laulāto likumiskās attiecībās
Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.
Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību ir laulāto kopīgā manta.
Abi pārvalda un rīkojas kopīgi.
Atsevišķā manta ir:
- manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
- priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
- manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
- laulātā atsevišķas mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām.
Ja nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, tas ierakstāms zemes grāmatās.
Pienākums ir segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus no laulāto kopīgās mantas.
Par saistībām atbild ar kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek.
Par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, tad ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā.
Viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām.
Likumiskās mantiskās attiecības izbeidzas:
- pēc laulāto vienošanās;
- ja viens laulātais mirst;
- šķirot laulību;
LĪGUMISKĀS ATTIECĪBĀS
- Ja noteikta laulāto mantu šķirtība, tad katrs laulātais patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā.
- Laulātais nevar otra laulātā mantu pārvaldīt, lietot vai citādā kārtā ar to rīkoties bez viņa piekrišanas;
- Par saviem parādiem katrs laulātais atbild ar savu mantu.
LAULĀTO MANTAS KOPĪBA:
- Var noteikt kopību, kurā ietilpst pirms laulības un laulības laikā iegūtā manta. Tā ir apvienota vienotā nedalāmā masā.
Tajā neietilpst manta, kas noteikta par atsevišķu.
Ja nekustamais īpašums ietilpst mantu kopībā, tas ierakstāms zemesgrāmatā.
Laulātais atbild ar savu atsevišķo mantu:
- par saistībām, ko slēdzis bez otra laulātā piekrišanas;
- par saistībām , ko noslēdzis, aizskarot otram laulātajam piešķirtās tiesības uz mantas kopībā ietilpstošā mantas valdījumu.
MANTAS KOPĪBA IZBEIDZAS:
- kad viens laulātais mirst;
- kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu;
- kad vienu laulāto atzīst par maksātnespējīgu;
- pēc laulāto vienošanās par mantas kopības izbeigšanas.
Laulātais, kura pārvaldībā manta neatrodas var prasīt mantas kopības izbeigšanu tiesā, ja:
- manta sāk izputēt un samazināties;
- nedod līdzekļus ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
- pārkāpj parastās pārvaldības un lietošanas robežanas;
- laulātais nonāk aizgādnībā.
Laulātais, kura pārvaldībā atrodas manta, var prasīt mantas kopības izbeigšanu, ja otra laulātā parādi pārsniedz viņa atsevišķās mantas vērtību.
Bērnu un vecāku tiesības un pienākumi
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Kopā dzīvojoši vecāki īsteno aizgādību kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.
Tam vecākam, kuram ir atsevišķā aizgādība, ir visas izrietošās tiesības un pienākumi.
Ja bērni neklausa, tazd var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā.
Aizgādība izbeidzas:
Ar vecāku vai bērna nāvi;
kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;
kad bērnu adoptējusi trešā persona;
kad bērns sasniedzis pilngadību.
Ar spriedumu atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu.
Aizgādības tiesības var atņemt viņa vainas dēļ, vai arī vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
Likumiskā mantošana
Manto pēc likuma, ja nav mantojuma līguma vai testamenta, vai kad tie nav spēkā.
Pēc likuma aicināti mantot:
- radinieki;
-laulātais;
-adoptētie.
LAULĀTO MANTOŠANA
Manto neatkarīgi, kāds mantisko attiecību veids ir pastāvējis starp laulātajiem.
Saņem bērna daļu, ja gribu izteikušo bērnu skaits ir mazāks par 4, bet ja vairāk tad, 1/4 daļu.
Tiesības pārvaldīt nedalītu mantojumu, ja vajag līdzekļus priekš nepilngadīga bērna. Šī tiesība atkrīt, ja laulātais atsakās no šīs tiesības, ja bērns sasniedz pilngadību, ar mantojuma labprātīgu sadalīšanu.
Ja mirušajam laulātajam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto vai ja minētās personas atkrīt, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un be tam dzīvokļa iekārtu.
Ja nav vispār neviena radinieka, tad dabū visu mantojumu.
Ja laulība atzīta par neesošu vai šķirta, tad neko nemanto.
RADINIEKU UN ADOPTĒTO MANTOŠANA
Mantošanas kārtība:
- šķira - lejupējie, kas ir mantojuma atstājēja bērni;
- šķira - tuvākie augšupējie, kas ir vecāki, kā arī māsa, brāļi, ka arī pirms viņa mirušo māsu un brāļu bērni;
- šķira - pusbrāļi un pusmāsas;
- šķira - citi radinieki.
Zemākas šķiras mantinieks nemanto , ja savu gribu izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.
Atkrišana ir mantojuma atraidīšana pēc aicinājuma mantot un mantojuma atraušana necienīgām personām.
Pārstāvības tiesība - bērni iestājas vecāku vietā, kā mantinieki, ja ir brāļi un māsas, kas nomiruši ātrāk. Pāstāvāmā pēcnācēji dabū kopā to mantojuma daļu, kuru būtu dabūjis mirušais tēvs vai māte.
Bezmantinieku manta - ja nav palikuši mantinieku, vai arī nav atsaukušies uz sludinājumu vai pierādījuši savu mantojuma tiesību.
Tāda manta piekrīt valstij, likumā noteiktos gadījumos pašvaldībai. Valsts atzīst parādus, kad nodibināti ar hipotēku vai komercķīlu, vai arī tos parādus par, kuriem pieteiktas kreditoru pretenzijas.
Kultūrvēsturiskie objekti, mākslas priekšmeti, dabas objekti var tikt saglabāti valsts īpašumā.
Testamentārā mantošana, substitūcija, pēcmantinieka iecelšana
Testaments ir vienpusējs rīkojums, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu, vai par kādu mantas daļu, vai atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu.
Testators var jebkurā laikā grozīt, atcelt vai papildināt testament.
Testamentu var taisīt pilngadīgas personas, vai 16 gadus sasniegušu personu par savu brīvo mantu.
NEATŅEMAMĀS DAĻAS TIESĪGIE
- Tie ir laulātais un lejupējie, bet ja nav lejupējo, tad tuvākās pakāpes augšupējie.
Neatņemamā daļa - prasījuma tiesība uz tā izdošanu naudā, to var mantot. Tā ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. To aprēķina pēc skaidras mantas, atskaitot visus viņa parādus.
Nosaka pēc mantinieku skaita - ieskatot pārdzīvojušo laulāto, atstumtos mantiniekus.
ATSTUMŠANA NO MANTOJUMA
- Izteikta griba, kam nav tiesības mantot pēc likuma;
Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt tikai pamatojoties uz likuma.
Augšupējais var atstumt lejupējo:
- izdarījis N/N pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
-atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viiņa palīdzēt;
- dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
- mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu.
Var atstumt savu laulāto, ja :
- laulātais pārkāpis laulību;
-apdraudējis otra laulātā dzīvību, veselību, sitis vai spīdzinājis viņu;
- laulība izirusi un vairāk nekā gadu dzīvo šķirti.
TESTATMENTS
Tas ir vai nu publisks vai privāts.
PUBLISKS TESTAMENTS:
- Taisa pie notāra vai bāriņtiesā. Taisāms testatora klātbūtnē.
Privātos testamentus var nodot glabāšanai bāriņtiesai vai notāram. Tiem ir publiska testamenta spēks. Izteikt šaubu par publisku testamentu nevar.
PRIVĀTIE TESTAMENTI:
- Tiasāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot,
- Privātu testamentu var taisīt jebkurā valodā.
- Ja testamentārais rīkojums acīmredzami nav nobeigts un noslēgts, tad tam nav nekāda spēka.
Saturs - jāizteica patiesā griba bez spaidiem, maldības un viltus.
SUBSTITŪCIJA - ja mantinieks negrib, nevar pieņemt mantojumu, tad var ietcelt atvietotāju.
Substitūti var būt vairāki.
Substitūts, ja nav testamentā noteikts citādi, dabū to pašu daļu, ko atvietojamais.
PĒCMANTINIEKA IECELŠANA
Var testatmentā uzdot ieceltam mantiniekam pienākumu izdot mantojumu vai kādu tā daļu pēcmantiniekam.
Laiks - pirmmantinieka nāves brīdis, ja testamentā vai līgumā nav noteikts citādi.
