Artērijas Flashcards
Mazais AR loks
Mazais asinsrites loks nodrošina gāzu apmaiņu starp asinīm plaušu kapilāros un gaisu plaušu alveolās. Mazo asinsrites loku veido truncus pulmonalis, a. pulmonalis dextra et sinistra ar zariem, kapilāru tīkls plaušās un vv. pulmonales. Pa truncus pulmonalis venozās asinis plūst no sirds uz plaušām. Pa vv. pulmonales arteriālās asinis atgriežas no plaušām uz sirdi.
Truncus pulmonalis sākas no sirds labā kambara 3. ribas līmenī kreisajā pusē (aiz art. sternocostalis sinistra III). Stumbra garums ir aptuveni 5 cm, diametrs 3 cm. Pa labi un aiz stumbra atrodas aorta ascendens, bet no kreisās puses stumbram pieguļ sirds kreisā austiņa. Truncus pulmonalis iet uz augšu, nedaudz pa kreisi un zem aortas loka apakšējās ieliektās virsmas sadalās par a. pulmonalis dextra et sinistra. Sadalīšanās vietu sauc par bifurcatio trunci pulmonalis. Starp sadalīšanās vietu un aortas loka ieliekto virsmu atrodas lig. arteriosum, kas ir embrionālajā periodā funkcionējoša ductus arteriosus (Botallo) atlieka.
A. pulmonalis dextra iet pa labi aiz aorta ascendens un v. cava superior uz plaušas vārtiem. Vārtos a. pulmonalis dextra sadalās 3 daivu artērijās - aa. lobares, kas turpina dalīties par atbilstošām segmentārām artērijām - aa. segmentales.
A. pulmonalis sinistra ir īsāka un tievāka par labo artēriju. Plaušas vārtos a. pulmonalis sinistra sadalās 2 daivu artērijās, kas tālāk dalās segmentārās artērijās.
Segmentārās artērijas iet kopā ar segmentāriem bronhiem segmenta vidusdaļā un turpina dalīšanos līdz kapilāru tīklam. Aiz kapilāru tīkla sākas vēnulas, kurām saplūstot, rodas vēnas. No katras plaušas vārtiem iznāk 2 vv. pulmonales. Labās un kreisās plaušu vēnas atveras ar ostia venarum pulmonalium kreisajā priekškambarī.
Aorta ascendens
Aorta ascendens sākas no sirds kreisā kambara ar ostium aortae, kas projicējas 3. ribstarpas līmenī aiz sternum. Aorta ascendens sākumā ir paplašinājums - bulbus aortae, ko veido 3 sinus aortae. Sinus aortae līmenī no tā atiet a. coronaria dextra et sinistra, kas apasiņo sirdi. Aorta ascendens iet uz augšu, nedaudz pa labi un uz priekšu, veidojot nelielu izliekumu ap truncus pulmonalis. Otrās labās ribas skrimšļa līmenī aorta ascendens pāriet par arcus aortae. Aorta ascendens daļēji ietver sirds somiņa.
Pa labi no aorta ascendens ir v. cava superior, priekšpusē un pēc tam pa kreisi atrodas truncus pulmonalis, bet mugurpusē - radix pulmonis dexter (bronchus principalis dexter, a. pulmonalis dextra un 2 vv. pulmonales dextrae).
Aa. coronariae
A. coronaria dextra atiet no aorta ascendens sinus aortae līmenī. Artērija iet pa sulcus coronarius, apliecas ap sirds labo malu, nonāk sirds mugurpusē, kur noliecas uz leju un iet pa sulcus interventricularis posterior kā r. interventricularis posterior. Tas pie apex cordis anastomozē ar r. interventricularis anterior no a. coronaria sinistra. A. coronaria dextra sirds mugurpusē (sulcus coronarius apvidū) anastomozē ar r. circumflexus no a. coronaria sinistra. A. coronaria dextra apasiņo:
1) visu atrium dextrum un septum interatriale,
2) no ventriculus dexter - visu mugurējo un daļēji priekšējo sienu,
3) septum interventriculare mugurējo trešdaļu,
4) daļu no ventriculus sinister mugurējās sienas.
A. coronaria sinistra sākas no aorta ascendens sinus aortae līmenī. Artērija iznāk uz sulcus coronarius un sadalās 2 zaros: r. interventricularis anterior un r. circumflexus.
R. interventricularis anterior iet pa sulcus interventricularis anterior uz leju un pie apex cordis anastomozē ar r. interventricularis posterior (no a. coronaria dextra).
R. circumflexus iet pa sulcus coronarius, apliecas ap facies pulmonalis un sirds mugurpusē sulcus coronarius apvidū anastomozē ar a. coronaria dextra. Savstarpēji anastomozējot, vainagartērijas ap sirdi izveido 2 arteriālus lokus. Horizontālais loks iet pa sulcus coronarius, bet slīpais loks iet pa sulcus interventricularis anterior et posterior.
A. coronaria sinistra apasiņo:
1) visu atrium sinistrum,
2) ventriculus sinister (izņemot nelielu mugurējās sienas daļu),
3) daļu no ventriculus dexter priekšējās sienas,
4) septum interventriculare - divas priekšējās trešdaļas.
VV. CORDIS - sirds vēnas
Lielākā venozo asiņu daļa no sirds sienām aizplūst uz sinus coronarius. Tas atrodas sulcus coronarius sirds mugurējā virsmā un ar ostium sinus coronarii atveras sirds labajā priekškambarī. Sinus coronarius ieplūst sekojošas vēnas:
V. cordis magna sākas apex cordis rajonā, iet uz augšu pa sulcus interventricularis anterior, tālāk pa sulcus coronarius, apliecas ap facies pulmonalis cordis un sirds mugurpusē ieplūst sinus coronarius.
V. cordis media arī sākas apex cordis rajonā, bet iet uz augšu pa sulcus interventricularis posterior un ieplūst sinus coronarius.
V. cordis parva sākas sirds priekšpusē, iet pa sulcus coronarius, apliecas ap sirds labo malu un ieplūst sinus coronarius.
Vēl venozās asinis no sirds sienām ieplūst sirdī pa vv. cordis anteriores un vv. cordis minimae. Lielākā daļa no šīm vēnām ar foramina venarum minimarum atveras labajā priekškambarī, bet pārējās vēnas atveras citos sirds dobumos.
Arcus aortae
Arcus aortae ir aorta ascendens turpinājums. Tas atrodas mediastinum superius aiz manubrium sterni. Arcus aortae sākas 2. labās ribas skrimšļa līmenī, iet lokveidīgi no labās uz kreiso pusi, no priekšpuses uz mugurpusi un 4. krūšu skriemeļa līmenī pāriet par aorta descendens.
No priekšpuses aortas loku bērniem sedz thymus, pieaugušiem - thymus paliekas un taukaudi. Mugurpusē aortas lokam atrodas bifurcatio tracheae. Gar aortas loka augšējo malu priekšpusē iet v. brachiocephalica sinistra. Zem aortas loka truncus pulmonalis sadalās par a. pulmonalis dextra et sinistra.
No aortas loka augšējās izliektās virsmas atiet 3 lieli asinsvadi, kas apgādā ar arteriālām asinīm galvu, kaklu un augšējās ekstremitātes: truncus brachiocephalicus (galvas un pleca stumbrs), a. carotis communis sinistra (kreisā kopējā miegartērija), a. subclavia sinistra (kreisā zematslēgas artērija).
Truncus brachiocephalicus
Asinsvads atiet no aortas loka, un tas ir 2 - 3 cm garš stumbrs, kas iet uz augšu un aiz art. sternoclavicularis dextra sadalās 2 gala zaros: a. carotis communis dextra un a. subclavia dextra. Pa ceļam truncus brachiocephalicus zarus nedod. Līdz ar truncus brachiocephalicus sadalīšanos, asinsvadu novietojums kakla apvidū ir simetrisks: 2 kopējās miegartērijas un 2 zematslēgas artērijas.
A. carotis comunis
Artērijas sākas asimetriski. Labajā pusē artērija sākas no truncus brachiocephalicus, bet kreisajā - no aortas loka. Kreisā artērija ir garāka nekā labā. Artērija iznāk no krūšu dobuma caur apertura thoracis superior, iet uz augšu līdz trigonum caroticum kakla asinsvadu un nervu kūlīša sastāvā. Kūlīti veido:
a. carotis communis - mediālajā pusē,
v. jugularis interna - laterāli no artērijas,
n. vagus (X) - abu asinsvadu mugurpusē,
ansa cervicalis - abu asinsvadu priekšpusē.
Ap asinsvadu un nervu kūlīti kakla fascija veido saistaudu maksti. Kūlītis pieguļ dziļajiem un laterālajiem kakla muskuļiem. No priekšpuses kūlīti sedz m. sternocleidomastoideus, platysma un šķērso m. omohyoideus.
Kopējās miegartērijas ir maģistrāli asinsvadi, tās pa ceļam zarus nedod. Miega trīsstūrī vairogskrimšļa augšējās malas līmenī katra artērija sadalās 2 gala zaros:
a. carotis externa (ārējā miegartērija),
a. carotis interna (iekšējā miegartērija).
A. carotis communis sadalīšanās vietā starp a. carotis interna et externa atrodas ovāls veidojums - glomus caroticum. Tajā ir hemoreceptori, kas uztver asins sastāva ķīmiskās izmaiņas.
A. carotis externa
Tā sākas no kopējās miegartērijas sadalīšanās vietas trigonum caroticum apvidū. Ejot uz augšu, artērija šķērso venter posterior musculi digastrici, m. stylohyoideus un nokļūst fossa retromandibularis. A. carotis externa ieiet glandula parotidea masā un iet pa to līdz collum mandibulae, kur sadalās 2 gala zaros: a. temporalis superficialis un a. maxillaris.
A. carotis externa ir 6 sānu zari, ko iedala trīs grupās.
Priekšējā grupa: a. thyroidea superior, a. lingualis un a. facialis.
Mediālā grupa: a. pharyngea ascendens.
Mugurējā grupa: a. occipitalis un a. auricularis posterior.
A. thyroidea superior atiet no a. carotis externa sākuma daļas, iet lokveidīgi uz leju un sazarojas vairogdziedzerī. Pa ceļam dod zaru - a. laryngea superior, kas kopā ar r. internus no n. laryngeus superior caur membrana thyrohyoidea ieiet balsenē un apasiņo to (kopā ar a. laryngea inferior). A. thyroidea superior dod zarus, kas apasiņo kakla taisno muskuļu grupu zem os hyoideum un m. sternocleidomastoideus.
A. lingualis atiet no a. carotis externa os hyoideum līmenī, virzās uz priekšu, zem m. hyoglossus ieiet mēles saknē un iet starp tās muskuļiem, beidzoties ar gala zaru a. profunda linguae. A. lingualis dod rr. dorsales linguae, kas apasiņo dorsum linguae gļotādu līdz epiglottis, un a. sublingualis, kas apasiņo glandula sublingualis un mutes dobuma apakšējās sienas gļotādu.
A. facialis atiet no a. carotis externa angulus mandibulae līmenī, šķērso trigonum submandibulare, pieguļot glandula submandibularis vai ejot cauri tā masai. A. facialis apliecas ap basis mandibulae pie m. masseter priekšējās malas. Šeit, piespiežot asinsvadu pret apakšžokli, var sataustīt pulsu. Uz sejas a. facialis iet gar mutes kaktiņu un deguna spārnu uz augšu. A. facialis beidzas ar gala zaru - a. angularis, kas acs mediālajā kaktiņā anastomozē ar a. dorsalis nasi no a. ophthalmica. Tādējādi izveidojas anastomoze starp a. carotis externa un a. carotis interna sistēmu sazarojumiem. A. facialis sejas daļā dod sīku zaru grupas uz sejas mīkstajiem audiem. A. facialis pa ceļam dod sānu zarus:
1) kakla apvidū:
a. palatina ascendens - apasiņo palatum molle, anastomozē ar a. palatina descendens zariem;
r. tonsillaris - apasiņo tonsilla palatina;
rr. glandulares – apasiņo glandula submandibularis;
a. submentalis - iet pa mutes dobuma apakšējās sienas ārējo virsmu, apasiņojot to un glandula submandibularis.
2) sejas daļā:
a. labialis inferior - atiet no a. facialis mutes kaktiņa apvidū, iet pa apakšlūpu, apasiņo to un viduslīnijā anastomozē ar tādu pašu pretējās puses artēriju,
a. labialis superior - arī sākas mutes kaktiņa apvidū, iet pa augšlūpu, apasiņo to un anastomozē ar pretējās puses līdzīgu artēriju. Četras lūpu artērijas izveido ap mutes atveri arteriālo gredzenu.
A. pharyngea ascendens ir a. carotis externa vienīgais mediālās grupas zars, kas atiet no a. carotis externa sākuma daļas, iet vertikāli uz augšu gar rīkles sānu sienu. Artērijas gala zars - a. meningea posterior caur foramen jugulare ieiet galvaskausa mugurējā bedrē un apasiņo cieto smadzeņu apvalku.
A. pharyngea ascendens ar sānu zariem apasiņo rīkles sienu, dziļos kakla muskuļus un cavitas tympani gļotādu (zars iet caur canaliculus tympanicus).
A. occipitalis ir a. carotis externa mugurējās grupas zars. Tā atiet no a. carotis externa venter posterior musculi digastrici apakšējās malas līmenī, iet dorsālā virzienā iegulstot sulcus arteriae occipitalis. Tā dod zarus, kas apasiņo m. sternocleidomastoideus, audus pakauša apvidū un cieto smadzeņu apvalku fossa cranii posterior apvidū.
A. auricularis posterior atiet no a. carotis externa venter posterior musculi digastrici augšējās malas līmenī. Artērija iet uz augšu gar auss mugurpusi, dod zarus, kas apasiņo auss gliemežnīcu un deniņu apvidus mugurējo daļu. Pa ceļam no artērijas atiet a. stylomastoidea, kas nokļūst sejas nerva kanālā un ar zariem apasiņo bungdobuma un cellulae mastoideae gļotādu.
A. carotis externa gala zari
A. temporalis superficialis - virspusējā deniņu artērija ir ārējās miegartērijas seklais gala zars. Tā atiet no a. carotis externa collum mandibulae līmenī, iet uz augšu gar auss gliemežnīcas priekšpusi, šķērso arcus zygomaticus, pret kuru, piespiežot artēriju, var taustīt tās pulsu. Margo supraorbitalis līmenī a. temporalis superficialis sadalās par r. frontalis un r. parietalis. R. frontalis apasiņo pieres apvidu, var veidot anastomozes ar a. ophthalmica zariem. R. parietalis sazarojas deniņu un paura apvidū, var veidot anastomozes ar a. auricularis posterior un a. occipitalis zariem. Pa ceļam a. temporalis superficialis dod sānu zarus: rr. auriculares anteriores (uz ārējo ausi, glandula parotidea), a. temporalis media (uz m. temporalis), a. transversa faciei (apasiņo muskuļus un ādu sejas sānu virsmā).
A. maxillaris - augšžokļa artērija ir a. carotis externa dziļais gala zars. Tās sākuma daļa atrodas aiz collum mandibulae. Tālāk artērija iet pa fossa infratemporalis starp m. pterygoideus medialis et lateralis un caur fissura pterygomaxillaris nokļūst fossa pterygopalatina. A. maxillaris, atbilstoši tās gaitai, nosacīti iedala 3 daļās: aiz collum mandibulae, in fossa infratemporalis, in fossa pterygopalatina.
Aiz collum mandibulae no a. maxillaris atiet zari:
A. auricularis profunda - apasiņo meatus acusticus externus, membrana tympani un art. temporomandibularis.
A. tympanica anterior - zars uz cavitas tympani gļotādu ( caur fissura petrotympanica).
A. alveolaris inferior iet caur canalis mandibulae un, iznākot caur foramen mentale, beidzas kā r. mentalis, kas apasiņo mīmikas muskuļus un ādu zoda apvidū. Pirms ieiešanas kanālā no a. alveolaris inferior atdalās r. mylohyoideus, kas apasiņo m. mylohyoideus un venter anterior musculi digastrici. Ejot caur canalis mandibulae, no a. alveolaris inferior atiet rr. dentales uz zobiem un rr. peridentales uz smaganām.
A. meningea media caur foramen spinosum ieiet galvaskausa vidējā bedrē un apasiņo dura mater fossa cranii media un calvaria apvidū. No a. meningea media atiet neliels zars uz cavitas tympani gļotādu (caur hiatus canalis n. petrosi minoris).
In fossa infratemporalis no a. maxillaris atiet zari uz košļāšanas muskuļiem un vienu mīmikas muskuli - m. buccinator:
A. masseterica - uz m. masseter,
Aa. temporales profиndae (anterior / posterior) - uz m. temporalis,
Rr. pterygoidei - uz m. pterygoideus medialis et lateralis,
A. buccalis - uz m. buccinator.
In fossa pterygopalatina a. maxillaris sadalās sekojošos zaros:
Aa. alveolares superiores posteriores caur fissura pterygomaxillaris atgriežas fossa infratemporalis, pa tuber maxillae atverēm - foramina alveolaria ieiet canales alveolares un ar rr. dentales et rr. peridentales apasiņo augšējos mugurējos zobus un smaganas.
A. palatina descendens pa canalis palatinus major nonāk aukslēju apakšējā virsmā (sadalās par a. palatina major un a. palatina minor) un apasiņo gan cieto aukslēju pārklājus, gan mīksto aukslēju muskuļus un gļotādu.
A. canalis pterygoidei iet pa canalis pterygoideus un apasiņo nasopharynx un tuba auditiva gļotādu.
A. sphenopalatina caur foramen sphenopalatinum nokļūst deguna dobumā, apasiņo
sinus sphenoidalis gļotādu un deguna dobuma gļotādu tā mugurējā un apakšējā daļā. A. sphenopalatina gala zars iet pa canalis incisivus, apasiņo gļotādu cieto aukslēju priekšējā daļā un anastomozē ar a. palatina descendens zaru.
A. infraorbitalis caur fissura orbitalis inferior ieiet acs dobumā, iet pa
sulcus et canalis infraorbitalis un, iznākot pa foramen infraorbitale sejas priekšējā virsmā,
sadalās sīkākos gala zaros, kas apasiņo mīmikas muskuļus un ādu apvidū no acs spraugas līdz
mutes atverei. Acs dobumā no a. infraorbitalis atiet zari uz muskuļiem acs dobuma apakšējā
sienā. Kanālā no a. infraorbitalis atiet sānu zari - aa. alveolares superiores anteriores, kas ieiet augšžoklī un ar rr. dentales et rr. peridentales apasiņo augšžokļa priekšējos un vidējos zobus un smaganas, kā arī zari uz sinus maxillaris gļotādu.
A. carotis interna
Tā ir viens no kopējās miegartērijas gala zariem. A. carotis interna sākuma daļa ir nedaudz paplašināta, ko sauc par sinus caroticus. Tā sieniņā ir īpaši receptori, kuri piedalās asins cirkulācijas regulēšanā.
A. carotis interna sākumā iet laterāli no a. carotis externa, tad pa mugurpusi nonāk tās mediālā pusē un iet uz augšu līdz galvaskausa pamatam. Tālāk artērija ieiet canalis caroticus, kur no tās atiet zari uz cavitas tympani. Izejot no kanāla, artērija nonāk fossa cranii media un ieiet sinus cavernosus, kur atrodas venozajās asinīs. No venozā sīnusa a. carotis interna iznāk processus clinoideus anterior līmenī, izveido nelielu izliekumu uz augšu un uz mugurpusi, un beidzas, sadaloties zaros: a. ophthalmica, a. cerebri anterior, a. cerebri media, a. communicans posterior, a. choroidea anterior.
A. ophthalmica – acdobuma artērija acs dobumā ieiet caur canalis opticus. Sākumā tā atrodas laterāli no n. opticus, tad šķērso to pa virspusi un pāriet nerva mediālajā pusē. Tālāk artērija iet uz priekšu gar acs dobuma mediālo sienu un beidzas acs mediālajā kaktiņā ar gala zaru - a. dorsalis nasi, kas apasiņo asaru maisiņu un deguna saknes apvidu, un veido anastomozi ar a. angularis no a. facialis. Pa ceļam a. ophthalmica dod sānu zarus, kas apasiņo visu acs dobuma saturu, pieri un deguna dobuma gļotādu.
Zari, kas paliek acs dobumā un piedalās tā satura apasiņošanā:
A. centralis retinae iet starp n. opticus šķiedrām, sasniedz bulbus oculi, kur sazarojas tīklenē.
Aa. ciliares posteriores longae et breves sazarojas tunica vasculosa bulbi, apasiņo to un piedalās circulus arteriosus iridis major et minor veidošanā, kā arī dod zarus uz sclera.
Aa. musculares iet uz acābola kustību muskuļiem. No tām atiet aa. ciliares anteriores, kas sazarojas sklērā, dod zarus uz konjunktīvu un piedalās circulus arteriosus iridis major et minor veidošanā.
A. lacrimalis iet gar acs dobuma laterālo sienu uz glandula lacrimalis un apasiņo to. Pa ceļam dod 2 sānu zarus - aa. palpebrales laterales, kas apasiņo abu plakstiņu laterālās daļas.
Aa. palpebrales mediales apasiņo plakstiņu mediālās daļas. Laterālās un mediālās plakstiņu artērijas anastomozē savā starpā, izveidojot arcus palpebralis superior et inferior.
Zari, kas iziet ārpus acs dobuma:
A. supraorbitalis iet gat orbītas augšējo sienu un atstāj acs dobumu pa incisura supraorbitalis. Nonākot pieres apvidū, apasiņo ādu, muskuļus un anastomozē ar r. frontalis no a. temporalis superficialis.
A. supratrochlearis atstāj acs dobumu pa incisura frontalis un nonāk pieres apvidus mediālajā daļā, kur apasiņo ādu un muskuļus.
A. ethmoidalis anterior caur foramen ethmoidale anterius nonāk fossa cranii anterior. Šeit no artērijas atiet r. meningeus anterior, kas apasiņo dura mater priekšējās galvaskausa bedres apvidū. Tālāk a. ethmoidalis anterior caur foramina cribrosa nokļūst deguna dobumā, kur apasiņo deguna dobuma, sinus frontalis un cellulae ethmoidales gļotādu.
A. ethmoidalis posterior caur foramen ethmoidale posterius nokļūst cellulae ethmoidales posteriores un tālāk deguna dobumā, kur apasiņo gļotādu.
A. cerebri anterior – priekšējā smadzeņu artērija iet mediāli uz priekšu un fissura longitudinalis cerebri sākuma daļā veido anastomozi - a. communicans anterior ar pretējās puses artēriju. Tālāk a. cerebri anterior apliecas ap genu corporis callosi un iet pa pusložu mediālo virsmu līdz sulcus parietooccipitalis. A. cerebri anterior apasiņo lobus frontalis un lobus parietalis mediālajā pusložu virsmā un augšējās daļas superolaterālajā virsmā.
A. cerebri media – vidējā smadzeņu artērija iet pa sulcus lateralis cerebri, pieguļot pie insula. Ar saviem zariem apasiņo insula, nucleus lentiformis, nucleus caudatus, capsula interna, kā arī tuvākās lobus frontalis, lobus parietalis un lobus temporalis krokas superolaterālajā virsmā.
A. communicans posterior iet dorsālā virzienā gar sella turcica malām, dod nelielus sānu zarus uz hypothalamus veidojumiem un anastomozē ar a. cerebri posterior no a. basilaris.
A. choroidea anterior ieiet cornu inferius ventriculi lateralis un piedalās plexus choroideus ventriculi lateralis et tertii veidošanā.
Visas galvas smadzeņu artērijas sazarojas, dodot zarus uz smadzeņu garozu, balto vielu un zemgarozas kodoliem.
Smadzeņu pamatnē ap hypothalamus atrodas circulus arteriosus cerebri (Willis). To veido abu pušu a. carotis interna zari un a. basilaris zari (no a. subclavia sistēmas):
a. communicans anterior,
a. cerebri anterior dx. et sin.,
a. carotis interna dx. et sin. lūmens,
a. communicans posterior dx. et sin.,
a. cerebri posterior dx. et sin.,
a. basilaris bifurkācijas vieta.
A. subclavia
Zematslēgas artērija sākas asimetriski - labajā pusē no truncus brachiocephalicus, bet kreisajā pusē no arcus aortae. Kreisā artērija ir aptuveni 4 cm garāka par labo artēriju. A. subclavia krūšu dobumā atrodas augšējā videnē. Iznākot no krūšu dobuma caur apertura thoracis superior, tā apliecas ap cupula pleurae un kopā ar plexus brachialis iziet pa spraugu, ko veido mm. scaleni (anterior et medius). Artērija šķērso pirmo ribu, iegulstot sulcus a. subclaviae, un pie tās ārējās malas pāriet par a. axillaris.
No a. subclavia sākumdaļas (līdz m. scalenus anterius) atiet: a. vertebralis, a. thoracica interna, truncus thyrocervicalis.
A. vertebralis – mugurkaula artērija sākumā iet vertikāli uz augšu caur VI līdz I kakla skriemeļa foramina transversaria, iegulst pirmā kakla skriemeļa sulcus a. vertebralis, iziet caur dura mater un caur foramen magnum nonāk fossa cranii posterior. Šeit abu pušu artērijas tuvojas viena otrai un tilta mugurējās malas līmenī saplūst, veidojot pamata artēriju – a. basilaris. A. vertebralis izdala kakla daļu un galvaskausa daļu.
Kakla daļā no artērijas atiet rr. spinales, kas caur foramina intervertebralia ieiet mugurkaula kanālā un piedalās muguras smadzeņu apasiņošanā, un rr. musculares, kas sazarojas dziļajos kakla muskuļos.
Galvaskausa daļas zari:
A. spinalis anterior iet uz leju, saplūst ar pretējās puses artēriju, veidojot kopēju stumbru, kas caur foramen magnum ieiet mugurkaula kanālā un iet pa fissura mediana anterior, apasiņojot muguras smadzenes.
A. spinalis posterior iet uz leju, caur foramen magnum ieiet mugurkaula kanālā un ieguļ sulcus posterolateralis, apasiņojot muguras smadzenes.
A. inferior posterior cerebelli sazarojas smadzenīšu pusložu apakšējās virsmas mugurējā daļā.
A. basilaris iet pa pons ventrālās virsmas rievu sulcus basilaris līdz tilta priekšējai malai, kur sadalās 2 gala zaros - a. cerebri posterior dextra et sinistra. No a. basilaris atiet sānu zaru grupas:
A. inferior anterior cerebelli - uz smadzenīšu pusložu apakšējās virsmas priekšējo daļu. No tās atzarojas a. labyrinthi, kas iet caur porus et meatus acusticus internus uz iekšējo ausi kopā ar n. vestibulocochlearis.
Aa. pontis - apasiņo pons; aa. mesencephalicae - apasiņo vidussmadzenes.
A. superior cerebelli - apasiņo smadzenīšu augšējo virsmu.
A. cerebri posterior, daloties sīkākos zaros, apasiņo visu lobus occipitalis, lobus temporalis apakšējo virsmu un gyrus temporalis inferior superolaterālo virsmu.
A. thoracica interna
Artērija iet uz leju pa krūškurvja priekšējās sienas iekšējo virsmu 1-1,5 cm attālumā no krūšu kaula malas. 7. ribas skrimšļa līmenī a. thoracica interna sadalās 2 gala zaros: a. epigastrica superior un a. musculophrenica.
A. epigastrica superior, izejot caur trigonum sternocostale, nokļūst vēdera taisnā muskuļa makstī, apasiņo muskuli un maksti. Nabas apvidū a. epigastrica superior anastomozē ar a. epigastrica inferior no a. iliaca externa un ar a. epigastrica superficialis no a. femoralis.
A. musculophrenica iet gar ribu loku, apasiņo diafragmu un apakšējās ribstarpas, un anastomozē ar mugurējām ribstarpu artērijām no aorta thoracica.
Pa ceļam a. thoracica interna dod sekojošus sānu zarus:
A. pericardiacophrenica atiet no a. thoracica interna 1. ribas līmenī, iet kopā ar n. phrenicus (plaušu saknei priekšpusē) līdz diafragmai un sazarojas tajā, dod zarus uz pericardium un pars mediastinalis pleurae parietalis,
Rr. intercostales anteriores - uz 5 - 6 augšējām ribstarpām, tie apasiņo krūškurvja sienu un anastomozē ar mugurējām ribstarpu artērijām,
Rr. thymici - uz thymus,
Rr. sternales - apasiņo sternum,
Rr. mediastinales - sīki zari uz pars mediastinalis pleurae parietalis un priekšējās videnes limfmezgliem,
Rr. bronchiales - apasiņo trahejas krūšu daļu un galveno bronhu attiecīgajā pusē.
Truncus thyrocervicalis
Asinsvads atiet no a. subclavia pie m. scalenus anterior priekšējās malas. Tas ir l,5 cm garš stumbrs, kas sadalās zaros: a. thyroidea inferior, a. cervicalis ascendens, a. suprascapularis un a. transversa colli.
A. thyroidea inferior ir šī stumbra lielākā artērija. Tā iet lokveidīgi mediāli un uz augšu, sazarojoties glandula thyroidea. Pa ceļam tā dod vairākus sānu zarus: a. laryngea inferior - uz balseni, rr. tracheales - uz trahejas kakla daļu, rr. pharyngeales - uz rīkles apakšējo daļu, rr. oesophageales - uz barības vada kakla daļu.
A. cervicalis ascendens iet uz augšu pa m. scalenus anterior mediāli no n. phrenicus. Dod rr. spinales, kas pa foramina intervertebralia iet uz muguras smadzenēm un zarus, kas apasiņo dziļos kakla muskuļus un mm. suboccipitales.
A. suprascapularis iet laterāli un uz mugurpusi lāpstiņas virzienā, ieiet fossa supraspinata un apasiņo m. supraspinatus. Pēc tam artērija apliecas ap collum scapulae un apasiņo m. infraspinatus (anastomozē ar a. axillaris zaru).
A. transversa colli atiet no truncus thyrocervicalis, bet var būt arī a. subclavia patstāvīgs zars. Artērija izurbjas caur plexus brachialis kūlīšiem, iet laterāli un uz mugurpusi, un pie angulus superior scapulae sadalās 2 zaros, kas apasiņo m. trapezius, m. levator scapulae, mm. rhomboidei un blakus esošos muskuļus.
No a. subclavia starp mm. scaleni atiet truncus costocervicalis. Tas ir apmēram 0,5-l cm garš stumbrs, kas sadalās par a. intercostalis suprema un a. cervicalis profunda.
A. intercostalis suprema iet uz leju un sadalās par divām aa. intercostales posteriores, kas no mugurpuses apasiņo augšējo divu ribstarpu muskuļus un anastomozē ar priekšējiem ribstarpu zariem no a. thoracica interna.
A. cervicalis profunda iet aiz kakla skriemeļu processus transversus (7.-1.) un apasiņo gan kakla, gan muguras dziļos muskuļus. Tā dod rr. spinales, kas pa foramina intervertebralia ieiet mugurkaula kanālā un apasiņo muguras smadzenes kakla daļā.
