1. kolokvijs Flashcards
Plazmatisko membrānu veido šādas molekulas:
A. DNS
B. RNS
C.Holesterīns
D. Pentoze
C.Holesterīns
Na+/K+ sūkņa viena darbības cikla laikā :
A. 3 Na+ tiek iesūknēti šūnā
B. 3 Na+ tiek izsūknēti no šūnas ārā
C. 2 K+ tiek izsūknēti no šūnas ārā
D. Notiek Ca++ jonu maiņa
B. 3 Na+ tiek izsūknēti no šūn
as ārā
Androīdu nejutības sindroma gadījumā cilvēkiem ir traucēta šāda šūnas funkcija:
A. Receptorfunkcija
B. Anjonu maiņa šūnā
C. Nedarbojas akvaporīni
D. CFTR proteīns ir defektīvs
A. Receptorfunkcija
Prokarioti ir visi nosauktie organismi IZŅEMOT:
A.Arhejas
B. Protisti
C.Baktērijas
D.Organismi, kam nav ar membrānu norobežota kodola
B. Protisti
Ģimeņu hiperholesterinēmija (ĢH) ir iedzimta slmība, kuras gadījumā indivīdiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs. ĢH molekulārais mehānisms ir noskaidrots un ir zināms, ka ĢH cēlonis ir:
A. Traucēta akvaporīnu darbība acs lēcā
B. Veidojas abnormāls glikokalikss
C. Veidojas abnormāls CFTR proteīns
D. Šūnā nenonāk LDL (zema blīvuma lipoproteīna) daļiņas
D. Šūnā nenonāk LDL (zema blīvuma lipoproteīna) daļiņas
Eikariotu un prokariotu šūnām NAV šādas līdzīgas struktūras:
A. Plazmatiskā membrāna
B. Plazmīdas
C. Ribosomas
D. DNS
B. Plazmīdas
Viens no Alcheimera slimības cēloņiem ir:
A. Hromosomu skaita pārmaiņas
B. Smēķēšana
C. Proteīna amiloīda BETA misfoldings
D. Neviena atbilde nav pareiza
C. Proteīna amiloīda BETA misfoldings
Goldži kompleksam NAV šādas funkcijas:
A. DNS sintēze
B. Lizosomu veidošana
C. Makromolekulu šķirošana
D. Lipīdu un polisaharīdu sintēze
A. DNS sintēze
Gošē slimībai ( 1. tipa) NAV raksturīgs:
A. Smagi centrālās nervu sistēmas bojājumi
B.Hepatosplenomegālija
C. Kaulu defekti
D.Anēmija
A. Smagi centrālās nervu sistēmas bojājumi
Eikariotu šūnā ir šādi citoskeleta elementi:
A. Mikrofilamenti
B. Makrofilamenti
C. Starjosliņas
D. Kolagēna diedziņi
A. Mikrofilamenti
Šarko-Mari-Tūta slimības gadījumā ir iesaistītas šādas šūnas struktūras:
A. Lizosomas
B. Neironu aksoni
C. Proteasomas
D. Neironu dendrīti
B. Neironu aksoni
Ir šādas konstitutīvā hromatīna funkcijas:
A. Aktīva gēnu ekspresija
B. Transkripcijas veicināšana
C. Homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā
D. X hromosomas inaktivācija
C. Homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā
Cilvēkam ir šādi metafāzes hromosomu tipi, IZŅEMOT:
A. Telocentriskas hromosomas
B. Submetacentriskas hromosomas
C. Metacentriskas hromosomas
D. Akrocentriskas hromosomas
A. Telocentriskas hromosomas
. Interfāzē ir šādas apakšstadijas IZŅEMOT:
A. Mitoze
B. S fāze
C. G 1 fāze
D .G 2 fāze
A. Mitoze
Ja šūnā diploidālias hromosomu skaits (2n) ir seši, cik hromosomu būs šīs šūnas meitšūnās:
A.6
B. 3
C. 12
D. Nav pareizas atbildes
A.6
Mitozes anafāzi raksturo šādi notikumi:
A. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pusītes ( hromatīdas)
B. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pāri
C. Sāk izzust kodolapvalks
D. Mikrotubulīši atvienojas no kinetohoriem
A. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pusītes ( hromatīdas)
Mejozes bioloģiskā jēga ir šāda:
A. Veidot vecākšūnām identiskas meitšūnas
B. Nodrošināt bezdzimumvairošanos
C. Samazināt hromosomu skaitu dzimumšūnās
D. Nodrošināt vecāku ģenētiskā materiāla nesajaukšanos
C. Samazināt hromosomu skaitu dzimumšūnās
Mejozes anafāzē I novēro:
A. Sinaptonemālā kompleksa veidošanos
B. Viena pāra hromosomas noteikti ir identiskas
C. Hromosomu pāru segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
D. Hromosomu segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
D. Hromosomu segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
Mejozes metafāzē II novēro:
A. Hromatīdu attālināšanos uz šūnas poliem
B. Kodolapvalka atjaunošanos
C. Atsevišķu hromosomu izvietošanos ekvatoriālajā plaknē
D. Neviena atbilde nav pareiza
C. Atsevišķu hromosomu izvietošanos ekvatoriālajā plaknē
. Ooģenēzes prenatālajā periodā :
A. Notiek oogoniju mitotiskā dalīšanas
B. Notiek primāro oocītu nobriešana
C. Primārais folikuls pārveidojas par sekundāro folikulu
D. Veidojas polārķermenītis
A. Notiek oogoniju mitotiskā dalīšanas
Nobriedušā oocītā ir šādas struktūras:
A. Kristas
B. Necaurspīdīgā zona
C. Staru vainags
D. Dobums
C. Staru vainags
Spermatoģenēzes laikā kodola morfoģenēzē novēro šādas pārmaiņas IZŅEMOT:
A. Pārmainās kodola forma no apaļas uz ovālu
B. Notiek hromatīna dekondensēšanās (relaksācija)
C. Kodols kļūst blīvāks
D. Notiek hromatīna kondensēšanās
B. Notiek hromatīna dekondensēšanās (relaksācija)
Apaugļošnās procesā izšķir šādus secīgus soļus (atrast pareizo secību):
A. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālāreakcija
B. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, tiek izraisīta kortikālā reakcija,
tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, notiek akrosomālā reakcija
C. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek izraisīta kortikālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas
saplūst D. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, notiek
akrosomālā reakcija
A. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālā reakcija
Kāda ir klasiskā šūnu teorija?
Šūnu teorija (klasiskā)
Šūna ir dzīvo organismu uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi
Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām
Jaunas šūnas veidojas, daloties esošajām šūnām. Daudzšūnu organismos līdzīgā veidā šūnas veido audus