1. kolokvijs Flashcards
Plazmatisko membrānu veido šādas molekulas:
A. DNS
B. RNS
C.Holesterīns
D. Pentoze
C.Holesterīns
Na+/K+ sūkņa viena darbības cikla laikā :
A. 3 Na+ tiek iesūknēti šūnā
B. 3 Na+ tiek izsūknēti no šūnas ārā
C. 2 K+ tiek izsūknēti no šūnas ārā
D. Notiek Ca++ jonu maiņa
B. 3 Na+ tiek izsūknēti no šūn
as ārā
Androīdu nejutības sindroma gadījumā cilvēkiem ir traucēta šāda šūnas funkcija:
A. Receptorfunkcija
B. Anjonu maiņa šūnā
C. Nedarbojas akvaporīni
D. CFTR proteīns ir defektīvs
A. Receptorfunkcija
Prokarioti ir visi nosauktie organismi IZŅEMOT:
A.Arhejas
B. Protisti
C.Baktērijas
D.Organismi, kam nav ar membrānu norobežota kodola
B. Protisti
Ģimeņu hiperholesterinēmija (ĢH) ir iedzimta slmība, kuras gadījumā indivīdiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs. ĢH molekulārais mehānisms ir noskaidrots un ir zināms, ka ĢH cēlonis ir:
A. Traucēta akvaporīnu darbība acs lēcā
B. Veidojas abnormāls glikokalikss
C. Veidojas abnormāls CFTR proteīns
D. Šūnā nenonāk LDL (zema blīvuma lipoproteīna) daļiņas
D. Šūnā nenonāk LDL (zema blīvuma lipoproteīna) daļiņas
Eikariotu un prokariotu šūnām NAV šādas līdzīgas struktūras:
A. Plazmatiskā membrāna
B. Plazmīdas
C. Ribosomas
D. DNS
B. Plazmīdas
Viens no Alcheimera slimības cēloņiem ir:
A. Hromosomu skaita pārmaiņas
B. Smēķēšana
C. Proteīna amiloīda BETA misfoldings
D. Neviena atbilde nav pareiza
C. Proteīna amiloīda BETA misfoldings
Goldži kompleksam NAV šādas funkcijas:
A. DNS sintēze
B. Lizosomu veidošana
C. Makromolekulu šķirošana
D. Lipīdu un polisaharīdu sintēze
A. DNS sintēze
Gošē slimībai ( 1. tipa) NAV raksturīgs:
A. Smagi centrālās nervu sistēmas bojājumi
B.Hepatosplenomegālija
C. Kaulu defekti
D.Anēmija
A. Smagi centrālās nervu sistēmas bojājumi
Eikariotu šūnā ir šādi citoskeleta elementi:
A. Mikrofilamenti
B. Makrofilamenti
C. Starjosliņas
D. Kolagēna diedziņi
A. Mikrofilamenti
Šarko-Mari-Tūta slimības gadījumā ir iesaistītas šādas šūnas struktūras:
A. Lizosomas
B. Neironu aksoni
C. Proteasomas
D. Neironu dendrīti
B. Neironu aksoni
Ir šādas konstitutīvā hromatīna funkcijas:
A. Aktīva gēnu ekspresija
B. Transkripcijas veicināšana
C. Homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā
D. X hromosomas inaktivācija
C. Homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā
Cilvēkam ir šādi metafāzes hromosomu tipi, IZŅEMOT:
A. Telocentriskas hromosomas
B. Submetacentriskas hromosomas
C. Metacentriskas hromosomas
D. Akrocentriskas hromosomas
A. Telocentriskas hromosomas
. Interfāzē ir šādas apakšstadijas IZŅEMOT:
A. Mitoze
B. S fāze
C. G 1 fāze
D .G 2 fāze
A. Mitoze
Ja šūnā diploidālias hromosomu skaits (2n) ir seši, cik hromosomu būs šīs šūnas meitšūnās:
A.6
B. 3
C. 12
D. Nav pareizas atbildes
A.6
Mitozes anafāzi raksturo šādi notikumi:
A. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pusītes ( hromatīdas)
B. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pāri
C. Sāk izzust kodolapvalks
D. Mikrotubulīši atvienojas no kinetohoriem
A. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pusītes ( hromatīdas)
Mejozes bioloģiskā jēga ir šāda:
A. Veidot vecākšūnām identiskas meitšūnas
B. Nodrošināt bezdzimumvairošanos
C. Samazināt hromosomu skaitu dzimumšūnās
D. Nodrošināt vecāku ģenētiskā materiāla nesajaukšanos
C. Samazināt hromosomu skaitu dzimumšūnās
Mejozes anafāzē I novēro:
A. Sinaptonemālā kompleksa veidošanos
B. Viena pāra hromosomas noteikti ir identiskas
C. Hromosomu pāru segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
D. Hromosomu segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
D. Hromosomu segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
Mejozes metafāzē II novēro:
A. Hromatīdu attālināšanos uz šūnas poliem
B. Kodolapvalka atjaunošanos
C. Atsevišķu hromosomu izvietošanos ekvatoriālajā plaknē
D. Neviena atbilde nav pareiza
C. Atsevišķu hromosomu izvietošanos ekvatoriālajā plaknē
. Ooģenēzes prenatālajā periodā :
A. Notiek oogoniju mitotiskā dalīšanas
B. Notiek primāro oocītu nobriešana
C. Primārais folikuls pārveidojas par sekundāro folikulu
D. Veidojas polārķermenītis
A. Notiek oogoniju mitotiskā dalīšanas
Nobriedušā oocītā ir šādas struktūras:
A. Kristas
B. Necaurspīdīgā zona
C. Staru vainags
D. Dobums
C. Staru vainags
Spermatoģenēzes laikā kodola morfoģenēzē novēro šādas pārmaiņas IZŅEMOT:
A. Pārmainās kodola forma no apaļas uz ovālu
B. Notiek hromatīna dekondensēšanās (relaksācija)
C. Kodols kļūst blīvāks
D. Notiek hromatīna kondensēšanās
B. Notiek hromatīna dekondensēšanās (relaksācija)
Apaugļošnās procesā izšķir šādus secīgus soļus (atrast pareizo secību):
A. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālāreakcija
B. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, tiek izraisīta kortikālā reakcija,
tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, notiek akrosomālā reakcija
C. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek izraisīta kortikālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas
saplūst D. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, notiek
akrosomālā reakcija
A. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālā reakcija
Kāda ir klasiskā šūnu teorija?
Šūnu teorija (klasiskā)
Šūna ir dzīvo organismu uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi
Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām
Jaunas šūnas veidojas, daloties esošajām šūnām. Daudzšūnu organismos līdzīgā veidā šūnas veido audus
Kāda ir mūsdienu šūnu teorija?
Šūnu teorija (mūsdienu-papildināta)
Šūnas satur ģenētisko informāciju (DNS), kas no mātšūnas meitšūnai tiek nodota šūnu dalīšanās laikā
Visām šūnām ir līdzīga ķīmiskā uzbūve un metabolisms
Šūnas dzīvības funkcijas ir atkarīgas no subcelulārām struktūrām šūnā (organoīdi, citoskelets, ieslēgumi)
Kāds ir Rūdolfa Virhova ieguldījums šūnu teorijas pilnveidošanā?
Rūdolfs Virhovs bija pirmais, kurš 1859. gadā savā patoloģijas grāmatā rakstīja, ka organisma patoloģijas pamatā ir šūnu patoloģija. Kā arī viņš noformulēja to, ka jaunas šūnas rodas no jau esošām šūnām.
Kādi ir šūnas 4 galvenie organiskie savienojumi?
Lipīdi, ogļhidrāti, olbaltumvielas, nukleīnskābes
Lipīdi- kas tie ir, kadas ir galvenās grupas, lipīdu funkcijas
Lipīdi:
Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgās vielas
Lipīdi nešķīst ūdeni - hidrofobās molekulas (nepolārās vielas)
Galvenās grupas:
Taukskābes (daudz dažādu veidu)
Triglicerīdi - 3 taukskābes + glicerols
Fosfolipīdi - 2 taukskābes +glicerols + fosfātgrupa (būs turpmākajās lekcijās, jāpievērš lielāka uzmanība)
Steroli
Holesterols jeb holesterīns
Steroīdie hormoni (testosterons, estrogēns, progesterons u.c.)
Lipīdu funkcijas:
Enerģijas iegūšana un uzglabāšana taukaudos
Veido visu šūnu plazmatiskās membrānas ( Ja nebūtu plazmatiskās membrānas, tad nebūtu arī šūnas)
Signālfunkcija (piem., steroīdie hormoni)
Lipīdiem ir ļoti liela loma dažādu slimību patoģenēzē
Ogļhidrāti- veidi, funkcijas
Ogļhidrāti
Vienkāršie ogļhidrāti
Monosaharīdi:
Heksozes (sastāv no 6 C)
Glikoze
Fruktoze
Pentoze (sastāv no 5 C)
Riboze
Dezoksiriboze
Disaharīdi
Saharoze
Laktoze
** Saliktie ogļhidrāti**
Polisaharīdi
Dzīvniekiem
Glikogēns
Augiem
Ciete
Celuloze
Ogļhidrātu funkcijas:
Monodaharīdi
Enerģijas iegūšanai (oksidējot glikozi mitohondrijos)
Polisaharīdu sintēzei
Plastiskā funkcija: Tiek izmantoti citu molekulu sastāvā (piem., nukleorīdu) un modifikācijai (pievienojot proteīniem, lipīdiem)
Polisaharīdi
Glikozes rezerves (glikogēns un ciete)
Strukturāla un balstfunkcija
Celuloze- veido augu šūnapvalku
Citi ogļhidrāti veido baktēriju un sēnu šūnapvalkus
-Glikozaminoglikāti (GAG) u.c. - piedalās dzīvnieku ārpusšūnu vielas veidošanā
Proteīni- kas tie ir, ar ko atšķirās savā starpā, funkcijas
Proteīni
Veidoti no aminoskābēm, kas savienotas savā starpā ar peptīdsaitēm
Proteīni savā starpā atšķiras ar:
Garumu (aminoskābju skaitu sastāvā)
Sastāvu (aminoskābju veidu un secību)
Bieži proteīni apvienojas savā starpā, veidojot lielus proteīnu kompleksus
Proteīnu funkcijas:
Katalītiskā funkcija- piedalās praktiski visu organismu bioķīmisko reakciju realizācijā (piem., veic monomēru polimerizāciju)
Strukturālā funkcija- piedalās citoskelera un ārpusšūnu vielas veidošanā (piem., kolagēns)
Aizsargfunkcija- mikrobu atpazīšana un antivielu veidošana
Motorā funkcija- muskuļu kontrakcijas, vielu transports šūnā
Transportfunkcija- Pārnēsā vielas uz/no šūnas, pārnēsā vielas pa organismu ar asinīm un limfu (piem., hemoglobīns, albumīns)
Signālfunkcija- darbojās kā hormoni (piem., insulīns) un bioloģiski aktīvas vielas
Receptorfunkcija- nodod signālu šūnai
Regulatorā funkcija- regulē šūnas augšanu, dalīšanu, metabolismu u.c.
Kāda veida nukleīnskābes eksistē?
Dezoksitbonukleīnskābe (DNS)
Ribonukleīnskābe (RNS)
Kas ir prokarioti? Kas pieder pie prokariotu (monēru) valsts?
Organismi, kam nav ar membrānu norobežota šūnas kodola
Primitīvi pēc uzbūves organismi, bet tiem ir raksturīgs daudzveidīgs metabolisms
Pie prokariotu valsts pieder baktērijas un archebaktērijas.
Archebaktērija ir īpaša organismu grupa, kas nav mainījusies kopš eksistences sākuma.
Kas ir Eikarioti? Kādās valstīs iedalās?
Eikarioti (4 valstis- protistu, sēņu, augu, dzīvnieku)
Organismi, kuru šūnas satur ar membrānu norobežotu kodolu
Sarežģīti un ļoti daudzveidīgi organismi
Protistu valsts- vienšūnas organismi. Pārējie- daudzšūnu organismi.
Kādi ir plazmatiskās membrānas 3 galvenie komponenti?
Lipīdiem (veido plazmatiskās membrānas struktūru, uzbūvi)
Plazmatiskajā membrāna visvairāk ir fosfolipīdu (bet ir arī cita veida lipīdi)
Lipīdu moelkulas spēj pašsavienoties un veidot noslēgtu apli
Fosfolipīdu molekulas ūdenī veido dubultslāni
Olbaltumvielām (OBV jeb proteīniem)
Novietotas uz (perifēriskās olbaltumvielas) lipīdu dubultslāņa, cauraužot (ejot cauri-transmembrānās olbaltumvielas), vai ir iegremdētas (integrētas olbaltumvielas). Tas izšķir dažādus lipīdu veidus
Olbaltumvieals galvenokārt atbild par plazmatiskās membrānas funkcijām
Ogļhidrātiem
Ogļhidrāti var būt pievienoti pie olbaltumvielu molekulām. Tad tas veido glikoproteīnu.
Var būt pievienoti arī lipīdu molekulām, tad rodas glikolipīdi
Plazmatiskajā membrāna nedaudz ir arī holesterīns, kas palīdz membrānu stabillizēt
Kādas ir plazmatiskās membrānas funkcijas?
Daudzveidīgas funkcijas. Daudzreiz funkcijas grūti nodalīt vienu no otras.
Vielu transpots, var būt enzīmi- hidrolizē, var būt receptori, var but šūnas identitātes marķieris.
Kādi ir vielu transporta (caur plazmatisko membrānu) galvenie veidi?
Vielu pasīvais transports
Vielu aktīvais transports
Makromolekulu transports
Vielu pasīvais transports- kā notiek, kāda veida difūzijas var būt?
Koncentrācijas notiek gradienta virzienā (no vietas, kur koncentrācija ir augstāka, uz vietu, kur koncentrācija ir zemāka)
Var būt parastā difūzija (caur membrānas porām) vai atvieglotā difūzija (ar pārnesējolbaltumvielām/permeāzēm)
Enerģija vielu pārnesei nav nepieciešama
Vielu aktīvais transports- kā tas notiek, ko šūna spēj darīt ar aktīvo transportu
Vielu aktīvais transports (transportam enerģija ir nepieciešama)
Koncentrācija notiek pretēji koncentrācijas gradientam
Vielu pārnesei ir nepieciešama enerģija
Ar aktīvo transportu šūna spēj:
Uzturēt NA, K, Ca jonu koncentrācijas gradientu
Uzkrāt vielas
Uzņemt vielas citoplazmā no ārvides pretēji koncentrācijas gradientam
Kas ir Na+/K+ sūknis, ko tas dara?
Veic transportu visās eikariotu šūnās. Caurauž lipīda dubultslāni. Transmembrānā olbaltumviela.
Transmembrāna olbaltumviela
Arī enzīms, kas katalizē ATP šķelšanu
Ūdens transports- kas tas ir, ko dara..
Ūdenim ir īpaša nozīme šūnā. Ūdens transports notiek īpašā veidā
Ūdens plūsmu caur membrānu nodrošina 2 procesi- difūzija un akvaporīni (caur tiem notiek lielapjoma plūsma)
Akvaporīni- ar ūdeni pildītas caurules, kas šķērso membrānu-transmembrānas (ātrs transports). Atbildīgi par ūdens homeostāzi organismā, iekaisuma atbildes nodrošināšanā.
Kas ir cistiskā fibroze, kāds ir tā celonis?
Cistiskā fibroze:
Relatīvi bieža ģenētiska slimība.
Slimība ar smagu gaitu un sliktu prognozi
Galvenokārt skar plaušas, aknas, pankreasu un zarnas
Hronisks klepus ar krēpām
Cistiskās fibrozes cēlonis ir mutāciju gēnā, kas kodē cistiskās fibrozes transmembrāno proteīnu (CFTR). Ja proteīns ir ar defektu, tad jonu hlora transports ir traucēts. Līdz ar to, arī ūdens transports ir traucēts. CFTR disfnkcijas dēļ nav normāls sāļu un ūdens līdzsvars, ceidojas biezas un lipīgas gļotas, šādas gļotas skropstiņas nespēj pārvietot pa elpceļiem, rodasa nosprostojums.
Slimības cēlonis ir Cl (hlora) transporta traucējums.Smagākos gadījumos proteīns netiek sintezēts, vieglākos gadījumos- hlora transports ir stipri traucēts.
Makromolekulu transports- kas tas ir, kur tas notiek?
Makromolekulu transports (atšķirīgs no pirmajiem 2 transporta veidiem. Transports notiek ar membrānas gabaliņiem)- notiek eikariotšūnās
Kas ir eksocitoze un endocitoze?
Eksocitoze- šūnas sasintizētās vielas ar membrānas pūslīti saplūst un izkļūst ārā
Endocitoze- pretējs process
Makromolekulu transporta traucējumu sekas
Makromolekulu transporta traucējumu sekas
Ģimeņu hiperholesterēmija- problēma ir mutāciju gēnā, kas kodē LDL receptoru
Slimības cēlonis ir neadekvāta holesterīna uzņemšana
Problēma ir mutāciju gēnā, kas kodē LDL receptoru
Slimībai raksturīgs augsts holesterīna līmenis asinīs un agrīnā vecumā nosprostojas sirds artērijas (holesterīns nogulsnējas asinsvados)
Raksturīgs augsts holesterīna līmenis asinīs
Agri attīstās sirds artēriju nosprostošanās. Holesterīns nogulsnējas asinsvadu sieniņās
Ksantomas-brīvi mezgliņi, kas lokalizējas dažādās vietās, radzenes aplis
Veizkulārais transports- kas tas ir, kur tas notiek, kādi ir tā soļi, vezikulārā transporta traucējumu sekas
Šūnas iekšienē
3 principiāli soļi: no donormembrānas atpumpurojas pūslītis (pūslītī ir vielas, kas nepieciešamas kaut kādā citā membrānā šūnā)
Vezikulārā transporta traucējumu sekas:
Griscelli’s sindroms (ir 3 tipi), melanosomu (melanīna) transporta traucējums
Albīnisms un imūndeficīts
Kāpēc/kam šūnām ir nepieciešami signāli?
Šūnām signāli ir nepieciešami (tos saņem ar receptoru palīdzību):
Izdzīvošanai
Jaunu šūnu radīšanai
Diferenciācijai
Bojāejai
Kādi 2 komponenti ir svarīgi šūnu komunikācijā?
Šūnu komunikācijā svarīgi ir 2 komponenti: receptori (uztver signālu) un signālmolekulas (vada signālu)
Kādu 2 veidu receptori ir šūnām?
Ir 2 veidu receptori:
Virsmas receptori (atrodas uz membrānas)- pārnes signālu caur šūnas membrānu. Ligands (signālmolekula) šūnā nenonāk
Jonu kanāli piesaista ligandu un atver kanālu, kas ļauj specifiskiem joniem šķērsot plazmatisko membrānu
Ar G proteīnu saistītie receptori- piesaista ligandu un aktivē membrānas G proteīnu
Ar enzīmu saistītie receptori- proteīni, kuru intracelulārais domēns ir piesaistīts enzīmam
Intracelulārie receptori (atrodas šūnā iekšā-citoplazmā vai kodolā)- regulē gēnu ekspresiju
Kādas 2 veidu signālmolekulas ir šūnām?
Ir 2 veidu signālmolekulas:
Hidrofīliskas- piestiprinās pie virsmas receptoriem
Hidrofobiskas- spēj šķērsot plazmatisko membrānu un piestiprināties iekššūnas receptoriem
Signālmolekulas daudzšūnu organismā pārvada informāciju starp šūnām
Signālu ietekme uz mērķšūnām: Pārmaina olbaltumvielu sintēzes ātrumu, iniciē jaunu olbaltumvielu sintēzi, pārmaina sintezēto olbaltumvielu īpašības
Kas ir receptors, kādas ir receptorfunkcijas traucējumu sekas?
Receptors- proteīna molekula, kas atrodas uz mērķšūnas virsmas vai arī šūnā. Receptors piesaista signālmolekulu. Receptora un signālmolekulas mijiedarbība ierosina šūnas atbildi. Receptors pārnes informāciju.
Receptorfunkcijas traucējumu sekas
Piem.- Androgēnu nejutības sindroms
Raksturīgi dzimumsistēmas uzbūves un funkciju traucējumi
Ģenētiski vīrieši, bet ārējie dzimumorgāni ir sievišķā tipa