1. kolokvijs Flashcards
Plazmatisko membrānu veido šādas molekulas:
A. DNS
B. RNS
C.Holesterīns
D. Pentoze
C.Holesterīns
Na+/K+ sūkņa viena darbības cikla laikā :
A. 3 Na+ tiek iesūknēti šūnā
B. 3 Na+ tiek izsūknēti no šūnas ārā
C. 2 K+ tiek izsūknēti no šūnas ārā
D. Notiek Ca++ jonu maiņa
B. 3 Na+ tiek izsūknēti no šūn
as ārā
Androīdu nejutības sindroma gadījumā cilvēkiem ir traucēta šāda šūnas funkcija:
A. Receptorfunkcija
B. Anjonu maiņa šūnā
C. Nedarbojas akvaporīni
D. CFTR proteīns ir defektīvs
A. Receptorfunkcija
Prokarioti ir visi nosauktie organismi IZŅEMOT:
A.Arhejas
B. Protisti
C.Baktērijas
D.Organismi, kam nav ar membrānu norobežota kodola
B. Protisti
Ģimeņu hiperholesterinēmija (ĢH) ir iedzimta slmība, kuras gadījumā indivīdiem ir augsts holesterīna līmenis asinīs. ĢH molekulārais mehānisms ir noskaidrots un ir zināms, ka ĢH cēlonis ir:
A. Traucēta akvaporīnu darbība acs lēcā
B. Veidojas abnormāls glikokalikss
C. Veidojas abnormāls CFTR proteīns
D. Šūnā nenonāk LDL (zema blīvuma lipoproteīna) daļiņas
D. Šūnā nenonāk LDL (zema blīvuma lipoproteīna) daļiņas
Eikariotu un prokariotu šūnām NAV šādas līdzīgas struktūras:
A. Plazmatiskā membrāna
B. Plazmīdas
C. Ribosomas
D. DNS
B. Plazmīdas
Viens no Alcheimera slimības cēloņiem ir:
A. Hromosomu skaita pārmaiņas
B. Smēķēšana
C. Proteīna amiloīda BETA misfoldings
D. Neviena atbilde nav pareiza
C. Proteīna amiloīda BETA misfoldings
Goldži kompleksam NAV šādas funkcijas:
A. DNS sintēze
B. Lizosomu veidošana
C. Makromolekulu šķirošana
D. Lipīdu un polisaharīdu sintēze
A. DNS sintēze
Gošē slimībai ( 1. tipa) NAV raksturīgs:
A. Smagi centrālās nervu sistēmas bojājumi
B.Hepatosplenomegālija
C. Kaulu defekti
D.Anēmija
A. Smagi centrālās nervu sistēmas bojājumi
Eikariotu šūnā ir šādi citoskeleta elementi:
A. Mikrofilamenti
B. Makrofilamenti
C. Starjosliņas
D. Kolagēna diedziņi
A. Mikrofilamenti
Šarko-Mari-Tūta slimības gadījumā ir iesaistītas šādas šūnas struktūras:
A. Lizosomas
B. Neironu aksoni
C. Proteasomas
D. Neironu dendrīti
B. Neironu aksoni
Ir šādas konstitutīvā hromatīna funkcijas:
A. Aktīva gēnu ekspresija
B. Transkripcijas veicināšana
C. Homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā
D. X hromosomas inaktivācija
C. Homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā
Cilvēkam ir šādi metafāzes hromosomu tipi, IZŅEMOT:
A. Telocentriskas hromosomas
B. Submetacentriskas hromosomas
C. Metacentriskas hromosomas
D. Akrocentriskas hromosomas
A. Telocentriskas hromosomas
. Interfāzē ir šādas apakšstadijas IZŅEMOT:
A. Mitoze
B. S fāze
C. G 1 fāze
D .G 2 fāze
A. Mitoze
Ja šūnā diploidālias hromosomu skaits (2n) ir seši, cik hromosomu būs šīs šūnas meitšūnās:
A.6
B. 3
C. 12
D. Nav pareizas atbildes
A.6
Mitozes anafāzi raksturo šādi notikumi:
A. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pusītes ( hromatīdas)
B. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pāri
C. Sāk izzust kodolapvalks
D. Mikrotubulīši atvienojas no kinetohoriem
A. Uz šūnas poliem virzās hromosomu pusītes ( hromatīdas)
Mejozes bioloģiskā jēga ir šāda:
A. Veidot vecākšūnām identiskas meitšūnas
B. Nodrošināt bezdzimumvairošanos
C. Samazināt hromosomu skaitu dzimumšūnās
D. Nodrošināt vecāku ģenētiskā materiāla nesajaukšanos
C. Samazināt hromosomu skaitu dzimumšūnās
Mejozes anafāzē I novēro:
A. Sinaptonemālā kompleksa veidošanos
B. Viena pāra hromosomas noteikti ir identiskas
C. Hromosomu pāru segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
D. Hromosomu segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
D. Hromosomu segregāciju (hromosomas virzās uz šūnas poliem)
Mejozes metafāzē II novēro:
A. Hromatīdu attālināšanos uz šūnas poliem
B. Kodolapvalka atjaunošanos
C. Atsevišķu hromosomu izvietošanos ekvatoriālajā plaknē
D. Neviena atbilde nav pareiza
C. Atsevišķu hromosomu izvietošanos ekvatoriālajā plaknē
. Ooģenēzes prenatālajā periodā :
A. Notiek oogoniju mitotiskā dalīšanas
B. Notiek primāro oocītu nobriešana
C. Primārais folikuls pārveidojas par sekundāro folikulu
D. Veidojas polārķermenītis
A. Notiek oogoniju mitotiskā dalīšanas
Nobriedušā oocītā ir šādas struktūras:
A. Kristas
B. Necaurspīdīgā zona
C. Staru vainags
D. Dobums
C. Staru vainags
Spermatoģenēzes laikā kodola morfoģenēzē novēro šādas pārmaiņas IZŅEMOT:
A. Pārmainās kodola forma no apaļas uz ovālu
B. Notiek hromatīna dekondensēšanās (relaksācija)
C. Kodols kļūst blīvāks
D. Notiek hromatīna kondensēšanās
B. Notiek hromatīna dekondensēšanās (relaksācija)
Apaugļošnās procesā izšķir šādus secīgus soļus (atrast pareizo secību):
A. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālāreakcija
B. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, tiek izraisīta kortikālā reakcija,
tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, notiek akrosomālā reakcija
C. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek izraisīta kortikālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas
saplūst D. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, notiek
akrosomālā reakcija
A. Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas, notiek akrosomālā reakcija, tiek atbrīvotas hidrolāzes, spermatozoīda un oocīta membrānas saplūst, tiek izraisīta kortikālā reakcija
Kāda ir klasiskā šūnu teorija?
Šūnu teorija (klasiskā)
Šūna ir dzīvo organismu uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi
Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām
Jaunas šūnas veidojas, daloties esošajām šūnām. Daudzšūnu organismos līdzīgā veidā šūnas veido audus
Kāda ir mūsdienu šūnu teorija?
Šūnu teorija (mūsdienu-papildināta)
Šūnas satur ģenētisko informāciju (DNS), kas no mātšūnas meitšūnai tiek nodota šūnu dalīšanās laikā
Visām šūnām ir līdzīga ķīmiskā uzbūve un metabolisms
Šūnas dzīvības funkcijas ir atkarīgas no subcelulārām struktūrām šūnā (organoīdi, citoskelets, ieslēgumi)
Kāds ir Rūdolfa Virhova ieguldījums šūnu teorijas pilnveidošanā?
Rūdolfs Virhovs bija pirmais, kurš 1859. gadā savā patoloģijas grāmatā rakstīja, ka organisma patoloģijas pamatā ir šūnu patoloģija. Kā arī viņš noformulēja to, ka jaunas šūnas rodas no jau esošām šūnām.
Kādi ir šūnas 4 galvenie organiskie savienojumi?
Lipīdi, ogļhidrāti, olbaltumvielas, nukleīnskābes
Lipīdi- kas tie ir, kadas ir galvenās grupas, lipīdu funkcijas
Lipīdi:
Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgās vielas
Lipīdi nešķīst ūdeni - hidrofobās molekulas (nepolārās vielas)
Galvenās grupas:
Taukskābes (daudz dažādu veidu)
Triglicerīdi - 3 taukskābes + glicerols
Fosfolipīdi - 2 taukskābes +glicerols + fosfātgrupa (būs turpmākajās lekcijās, jāpievērš lielāka uzmanība)
Steroli
Holesterols jeb holesterīns
Steroīdie hormoni (testosterons, estrogēns, progesterons u.c.)
Lipīdu funkcijas:
Enerģijas iegūšana un uzglabāšana taukaudos
Veido visu šūnu plazmatiskās membrānas ( Ja nebūtu plazmatiskās membrānas, tad nebūtu arī šūnas)
Signālfunkcija (piem., steroīdie hormoni)
Lipīdiem ir ļoti liela loma dažādu slimību patoģenēzē
Ogļhidrāti- veidi, funkcijas
Ogļhidrāti
Vienkāršie ogļhidrāti
Monosaharīdi:
Heksozes (sastāv no 6 C)
Glikoze
Fruktoze
Pentoze (sastāv no 5 C)
Riboze
Dezoksiriboze
Disaharīdi
Saharoze
Laktoze
** Saliktie ogļhidrāti**
Polisaharīdi
Dzīvniekiem
Glikogēns
Augiem
Ciete
Celuloze
Ogļhidrātu funkcijas:
Monodaharīdi
Enerģijas iegūšanai (oksidējot glikozi mitohondrijos)
Polisaharīdu sintēzei
Plastiskā funkcija: Tiek izmantoti citu molekulu sastāvā (piem., nukleorīdu) un modifikācijai (pievienojot proteīniem, lipīdiem)
Polisaharīdi
Glikozes rezerves (glikogēns un ciete)
Strukturāla un balstfunkcija
Celuloze- veido augu šūnapvalku
Citi ogļhidrāti veido baktēriju un sēnu šūnapvalkus
-Glikozaminoglikāti (GAG) u.c. - piedalās dzīvnieku ārpusšūnu vielas veidošanā
Proteīni- kas tie ir, ar ko atšķirās savā starpā, funkcijas
Proteīni
Veidoti no aminoskābēm, kas savienotas savā starpā ar peptīdsaitēm
Proteīni savā starpā atšķiras ar:
Garumu (aminoskābju skaitu sastāvā)
Sastāvu (aminoskābju veidu un secību)
Bieži proteīni apvienojas savā starpā, veidojot lielus proteīnu kompleksus
Proteīnu funkcijas:
Katalītiskā funkcija- piedalās praktiski visu organismu bioķīmisko reakciju realizācijā (piem., veic monomēru polimerizāciju)
Strukturālā funkcija- piedalās citoskelera un ārpusšūnu vielas veidošanā (piem., kolagēns)
Aizsargfunkcija- mikrobu atpazīšana un antivielu veidošana
Motorā funkcija- muskuļu kontrakcijas, vielu transports šūnā
Transportfunkcija- Pārnēsā vielas uz/no šūnas, pārnēsā vielas pa organismu ar asinīm un limfu (piem., hemoglobīns, albumīns)
Signālfunkcija- darbojās kā hormoni (piem., insulīns) un bioloģiski aktīvas vielas
Receptorfunkcija- nodod signālu šūnai
Regulatorā funkcija- regulē šūnas augšanu, dalīšanu, metabolismu u.c.
Kāda veida nukleīnskābes eksistē?
Dezoksitbonukleīnskābe (DNS)
Ribonukleīnskābe (RNS)
Kas ir prokarioti? Kas pieder pie prokariotu (monēru) valsts?
Organismi, kam nav ar membrānu norobežota šūnas kodola
Primitīvi pēc uzbūves organismi, bet tiem ir raksturīgs daudzveidīgs metabolisms
Pie prokariotu valsts pieder baktērijas un archebaktērijas.
Archebaktērija ir īpaša organismu grupa, kas nav mainījusies kopš eksistences sākuma.
Kas ir Eikarioti? Kādās valstīs iedalās?
Eikarioti (4 valstis- protistu, sēņu, augu, dzīvnieku)
Organismi, kuru šūnas satur ar membrānu norobežotu kodolu
Sarežģīti un ļoti daudzveidīgi organismi
Protistu valsts- vienšūnas organismi. Pārējie- daudzšūnu organismi.
Kādi ir plazmatiskās membrānas 3 galvenie komponenti?
Lipīdiem (veido plazmatiskās membrānas struktūru, uzbūvi)
Plazmatiskajā membrāna visvairāk ir fosfolipīdu (bet ir arī cita veida lipīdi)
Lipīdu moelkulas spēj pašsavienoties un veidot noslēgtu apli
Fosfolipīdu molekulas ūdenī veido dubultslāni
Olbaltumvielām (OBV jeb proteīniem)
Novietotas uz (perifēriskās olbaltumvielas) lipīdu dubultslāņa, cauraužot (ejot cauri-transmembrānās olbaltumvielas), vai ir iegremdētas (integrētas olbaltumvielas). Tas izšķir dažādus lipīdu veidus
Olbaltumvieals galvenokārt atbild par plazmatiskās membrānas funkcijām
Ogļhidrātiem
Ogļhidrāti var būt pievienoti pie olbaltumvielu molekulām. Tad tas veido glikoproteīnu.
Var būt pievienoti arī lipīdu molekulām, tad rodas glikolipīdi
Plazmatiskajā membrāna nedaudz ir arī holesterīns, kas palīdz membrānu stabillizēt
Kādas ir plazmatiskās membrānas funkcijas?
Daudzveidīgas funkcijas. Daudzreiz funkcijas grūti nodalīt vienu no otras.
Vielu transpots, var būt enzīmi- hidrolizē, var būt receptori, var but šūnas identitātes marķieris.
Kādi ir vielu transporta (caur plazmatisko membrānu) galvenie veidi?
Vielu pasīvais transports
Vielu aktīvais transports
Makromolekulu transports
Vielu pasīvais transports- kā notiek, kāda veida difūzijas var būt?
Koncentrācijas notiek gradienta virzienā (no vietas, kur koncentrācija ir augstāka, uz vietu, kur koncentrācija ir zemāka)
Var būt parastā difūzija (caur membrānas porām) vai atvieglotā difūzija (ar pārnesējolbaltumvielām/permeāzēm)
Enerģija vielu pārnesei nav nepieciešama
Vielu aktīvais transports- kā tas notiek, ko šūna spēj darīt ar aktīvo transportu
Vielu aktīvais transports (transportam enerģija ir nepieciešama)
Koncentrācija notiek pretēji koncentrācijas gradientam
Vielu pārnesei ir nepieciešama enerģija
Ar aktīvo transportu šūna spēj:
Uzturēt NA, K, Ca jonu koncentrācijas gradientu
Uzkrāt vielas
Uzņemt vielas citoplazmā no ārvides pretēji koncentrācijas gradientam
Kas ir Na+/K+ sūknis, ko tas dara?
Veic transportu visās eikariotu šūnās. Caurauž lipīda dubultslāni. Transmembrānā olbaltumviela.
Transmembrāna olbaltumviela
Arī enzīms, kas katalizē ATP šķelšanu
Ūdens transports- kas tas ir, ko dara..
Ūdenim ir īpaša nozīme šūnā. Ūdens transports notiek īpašā veidā
Ūdens plūsmu caur membrānu nodrošina 2 procesi- difūzija un akvaporīni (caur tiem notiek lielapjoma plūsma)
Akvaporīni- ar ūdeni pildītas caurules, kas šķērso membrānu-transmembrānas (ātrs transports). Atbildīgi par ūdens homeostāzi organismā, iekaisuma atbildes nodrošināšanā.
Kas ir cistiskā fibroze, kāds ir tā celonis?
Cistiskā fibroze:
Relatīvi bieža ģenētiska slimība.
Slimība ar smagu gaitu un sliktu prognozi
Galvenokārt skar plaušas, aknas, pankreasu un zarnas
Hronisks klepus ar krēpām
Cistiskās fibrozes cēlonis ir mutāciju gēnā, kas kodē cistiskās fibrozes transmembrāno proteīnu (CFTR). Ja proteīns ir ar defektu, tad jonu hlora transports ir traucēts. Līdz ar to, arī ūdens transports ir traucēts. CFTR disfnkcijas dēļ nav normāls sāļu un ūdens līdzsvars, ceidojas biezas un lipīgas gļotas, šādas gļotas skropstiņas nespēj pārvietot pa elpceļiem, rodasa nosprostojums.
Slimības cēlonis ir Cl (hlora) transporta traucējums.Smagākos gadījumos proteīns netiek sintezēts, vieglākos gadījumos- hlora transports ir stipri traucēts.
Makromolekulu transports- kas tas ir, kur tas notiek?
Makromolekulu transports (atšķirīgs no pirmajiem 2 transporta veidiem. Transports notiek ar membrānas gabaliņiem)- notiek eikariotšūnās
Kas ir eksocitoze un endocitoze?
Eksocitoze- šūnas sasintizētās vielas ar membrānas pūslīti saplūst un izkļūst ārā
Endocitoze- pretējs process
Makromolekulu transporta traucējumu sekas
Makromolekulu transporta traucējumu sekas
Ģimeņu hiperholesterēmija- problēma ir mutāciju gēnā, kas kodē LDL receptoru
Slimības cēlonis ir neadekvāta holesterīna uzņemšana
Problēma ir mutāciju gēnā, kas kodē LDL receptoru
Slimībai raksturīgs augsts holesterīna līmenis asinīs un agrīnā vecumā nosprostojas sirds artērijas (holesterīns nogulsnējas asinsvados)
Raksturīgs augsts holesterīna līmenis asinīs
Agri attīstās sirds artēriju nosprostošanās. Holesterīns nogulsnējas asinsvadu sieniņās
Ksantomas-brīvi mezgliņi, kas lokalizējas dažādās vietās, radzenes aplis
Veizkulārais transports- kas tas ir, kur tas notiek, kādi ir tā soļi, vezikulārā transporta traucējumu sekas
Šūnas iekšienē
3 principiāli soļi: no donormembrānas atpumpurojas pūslītis (pūslītī ir vielas, kas nepieciešamas kaut kādā citā membrānā šūnā)
Vezikulārā transporta traucējumu sekas:
Griscelli’s sindroms (ir 3 tipi), melanosomu (melanīna) transporta traucējums
Albīnisms un imūndeficīts
Kāpēc/kam šūnām ir nepieciešami signāli?
Šūnām signāli ir nepieciešami (tos saņem ar receptoru palīdzību):
Izdzīvošanai
Jaunu šūnu radīšanai
Diferenciācijai
Bojāejai
Kādi 2 komponenti ir svarīgi šūnu komunikācijā?
Šūnu komunikācijā svarīgi ir 2 komponenti: receptori (uztver signālu) un signālmolekulas (vada signālu)
Kādu 2 veidu receptori ir šūnām?
Ir 2 veidu receptori:
Virsmas receptori (atrodas uz membrānas)- pārnes signālu caur šūnas membrānu. Ligands (signālmolekula) šūnā nenonāk
Jonu kanāli piesaista ligandu un atver kanālu, kas ļauj specifiskiem joniem šķērsot plazmatisko membrānu
Ar G proteīnu saistītie receptori- piesaista ligandu un aktivē membrānas G proteīnu
Ar enzīmu saistītie receptori- proteīni, kuru intracelulārais domēns ir piesaistīts enzīmam
Intracelulārie receptori (atrodas šūnā iekšā-citoplazmā vai kodolā)- regulē gēnu ekspresiju
Kādas 2 veidu signālmolekulas ir šūnām?
Ir 2 veidu signālmolekulas:
Hidrofīliskas- piestiprinās pie virsmas receptoriem
Hidrofobiskas- spēj šķērsot plazmatisko membrānu un piestiprināties iekššūnas receptoriem
Signālmolekulas daudzšūnu organismā pārvada informāciju starp šūnām
Signālu ietekme uz mērķšūnām: Pārmaina olbaltumvielu sintēzes ātrumu, iniciē jaunu olbaltumvielu sintēzi, pārmaina sintezēto olbaltumvielu īpašības
Kas ir receptors, kādas ir receptorfunkcijas traucējumu sekas?
Receptors- proteīna molekula, kas atrodas uz mērķšūnas virsmas vai arī šūnā. Receptors piesaista signālmolekulu. Receptora un signālmolekulas mijiedarbība ierosina šūnas atbildi. Receptors pārnes informāciju.
Receptorfunkcijas traucējumu sekas
Piem.- Androgēnu nejutības sindroms
Raksturīgi dzimumsistēmas uzbūves un funkciju traucējumi
Ģenētiski vīrieši, bet ārējie dzimumorgāni ir sievišķā tipa
Kādi ir šūnu signālu veidi?
-Autokrīnā (šūna pari ražo signālmolekulas)
-Caur šūnu kontaktiem (signāls tiek raidīts šūnai ar kuru ir kontakts)
-Parakrīnā (signāls tiek raidīts kaimiņšūnai)
- Endokrīnā (signāls sasniedz mērķšunu pa asinsvadiem)
Kādi ir galvenie šūnu veidi? Kādas ir to galvenās atšķirības?
Šūnu veidi: eikarotu šūna, prokariotu šūna.
Galvenā atšķirība- eikariotu šūnā ir ar membrānu norobežots kodols, prokariotu šūnā ģenētiskais materiāls atrodas brīvi citoplazmā. Eikariotu šūnas ir daudz lielākas.
Eikariotu šūnas galvenie elementi
Eirkariotu šūnas modelis:
Ar membrānu norobežots kodols (DNS molekulas)
Daudz membrānu organoīdu
Mitohondriji, lizosomas, šūnas kodols, ribosomas, endoplazmatiskais tīkls, kodoliņš, goldži komplekss, kodola apvalks, vakuolas, šūnas membrāna, hromatīns, centriolas.
Prokariota šūnas galvenie elementi
Prokariotu šūnas modelis:
DNS atroda brīvi citoplazmā (nav ar membrānu norobežota kodola)
Nav membrānu organoīdu
Šūnapvalks, DNS, pili, vica, šūnas membrāna, mezosoma, ribosoma, kapsula, plazmīda (molekulas, kas satur gēnus, kas nosaka baktēriju rezistenci pret antibiotikām)
Endoplazmatiskā tīkla uzbūve
Endoplazmatiskais tīkls ir lielākā eikariota šūnas struktūra. Tas aizņem 50% no citoplazmas. Tas ir membrānu tīklojums, kas caurauž visu citoplazmu un tam ir 2 daļas: gludā un graudainā endoplazmatiskā tīkla daļa. Graudainā daļa sākas no kodola apvalka - pēc struktūras atgādina plakanus membrānu maisiņus un uz ārējās virsmas ir ļoti daudz ribosomu . Graudainais endoplazmatiskais tīkls pakāpeniski pāriet gludajā un tam sākotnēji arī ir plakanu maisiņu struktūra, bet pēc tam tas veido cauruļveida sistēmu membrānu. Endoplazmatiskais tīkls vienmēr atrodas tuvu kodolam
Endoplazmatiskā tīkla funkcijas
Funkcijas:
Proteīnu sintēze- galvenā endoplazmatiskā tīkla funkcijas, to veic ribosomas
Proteīnu modificēšana- ļoti nozīmīga endoplazmatiskā tīkla funkcija.
Toksīnu savienojumu hidroksilēšana (gludais EPT)- piem, puse no uzņemtā alkohola tiek neitralizēta uz gludā endoplazmatiskā tīkla.
Proteīnu foldings (ar īpašām molekulām-šaperoni) - proteīnu modificēšana. Speciālas olbaltumvielas saloka polipeptīdu 2d/3d/4d struktūrā. Proteīns ir aktīvs tikai pēc tam, kad tas ir atbilstoši modificēts.
Endoplazmatiskā tīkla patoloģija/slimības
Piemērs: foldinga slimības
1. tipa cukura diabēts- tā gadījumā ir novērots daudzu proteīnu misfoldings (daudzi proteīni netiek pareizi modificēti un tie neveic normālas funkcijas).
Ļaundabīgu audzēju gadījumā bieži ir Proteīna p-53 misfoldings (audzējsupresorproteīns)-šis proteīns regulē šunas ciklu un neļauj šūnām nekontrolēti dalīties.
Alcheimera slimības gadījumā rodas Amiloīda β sakopojumi neironos.
Alcheimera slimības gadījumā ir zināms apolipoproteīns E (apoE), kas ir šaperons. Un ir vairāki apoE-2,3,4…
apoE 4 ir patoloģisks šaperons un tas veicina β amiloīda misfoldingu. Šāds abnormāls amiloīds β veido agregātus un bojā šūnas
Goldži kompleksa uzbūve
Goldži kopleksam ir 2 puses: cis puse un trans puse . Cis puse ir izliekta un tajā membrānu pūslīši nak iekšā un saplūst ar goldži kompleksa membrānām. Tad tie iet cauri goldži kompleksam un tajos tiek iepakotas molekulas. Un tad tie atpumpurojas no trans puses.
Viss goldži komplekss sastāv no goldži ķermenīšiem. Daudzi goldži ķermenīši šūnā veido goldži kompleksu.
Goldži kompleksa funkcijas
Galvenā funkcija ir pūslīšu veidošana un vielu pakošana tajos.
Funkcijas:
Savāc, šķiro, sapako un nosūta makromolekulas
Modificē makromolekulas
Piedalās membrānu plūsmā/apritē šūnā (pūslīši ienāk, saplūst, atpumpurojas )
Piedalās lizosomu veidošanā - tiek sintezēti lizosomām nepieciešamie enzīmi, iepakoti membrānas pūslītī un nonāk citoplazmā…
Sintezē lipīdus un polisaharīdus
Glikozilēšanas(ogļhidrātu pievienošana proteīna) ģenētiskā patoloģija :
Glikozilēšanas(ogļhidrātu pievienošana proteīna) ģenētiskā patoloģija (nav normāla):
1. tipa gadījumā trūkst enzīma pmm 2
Raksturojums: Vājš muskuļu tonuss, krampji, palielinātas aknas, sirds problēmas, nervu sistēmas bojājumi.
Glikozilēšanas slimība 1. tips (CDG-1a):
Bērna ar šadu saslimšanu var būt augsta piere, ļoti plāna augšlūpa, lielas un mīkstas ausis, invertēti krūtsgali.
Lizosomas-kas tās ir, uzbūve
Lizosomas ir liela organoīdu grupa. Lizosomas ir membrānu maisiņi, kas pildīti ar enzīmiem(hidrolāzēm). Lizosomas ir šūnas gremošanas organoīds. Lizosomas galvenokārt degradē ekstracelulāros proteīnus (tos, kas tiek uzņemti endocitozes ceļā)
Membrānas maisiņš, kas pildīts ar enzīmiem tiek saukts par primāro lizosomu.
Kad lizosomā nokļūst substrāts, tad tas jau tiek saukts par sekundāro lizosomu. - sekundārša lizosomas ir ļoti dažādas.
Lizosomu iekšējā vide ir skāba (pH 5)
Lizosomu funkcijas
Lizosomas šķeļ ļoti daudz dažādas makromolekulas šūnā.
Funkcijas:
Makromolekulu šķelšana
Vīrusu un baktēriju iznīcināšana
Specifiskās endocitozes produktu šķelšana
Novecojušu organoīdu un šūnu iznīcināšana
Lizosomālās uzkrāšanās slimības:
Metabolisma traucējumu slimības
Skartas ir galvenokārt smadzenes
Indivīdiem ir dažādi neiroloģiskie traucējumi
Raksturīgs enzīmu trūkums vai to samazināta aktivitāte
Akumule nemetabolizētās vielas
Novēro patoloģiskas pārmaiņas neironos:
Ektopiski dendrīti
Papildus sinapses
Aksonu palielināšanās
Neironu bojāeja
1.Tipa Gošē slimība un Teja-Saksa slimība (juvenilā forma)- Lizosomālās uzkrāšanās slimības
1.Tipa Gošē slimība:
Trūkst β glikozidāze- kāda lizosomālā enzīma
Glikozil-ceramīds netiek šķelts un uzkrājas smadznēs un fagocitējošās šūnās.
Primāri tiek skarta akna un liesa
Raksturojums:
Biežākais Gošē slimības tips (95%)
Centrālā nervu sistēma nav skarta
Hepatosplenomegālija
Anēmija
Plaušu slimības
Kaulu defekti (sāpes, lūzumi, artrīts)
Trombocitopēnija (samazināts trombocītu skaits asinīs)
Teja-Saksa slimība (juvenilā forma):
Trūkst heksoaminidāze A
Netiek šķelts Gangliozīds GM2 un tas uzkrājas smadzeņu šūnās
Raksturojums:
Galvas un muguras smadzeņu neironu deģenerācija
Agrīns sākšanās vecums (3-6mēn)
Kustību traucējumi
Krampji, redzes uun dzirdes zudums
Garīga atpalicība
Paralīze
Proteasomas- kas tās ir, uzbūve
Proteasomas degradē proteīna šūnas, kas ir intracelulārie, jeb endogēnie proteīni (tādus, ko pati šūna sintezē).
Proteasomas centrālā daļa satur proteolītiskos enzīmus un tā degradē proteīnus.
Regulejošās subvienībās ir saite, kas atpazīst ubikvitīnu (76 a-skābes)-evolucionāri iekonservēts proteīns (proteīns nav mainījies miljoniem gadu).
Ubikvitīns ir tas, kas iezīmē proteīnus, kuri ir jādegradē.
Proteasomu funkcijas
Funkcijas:
Intracelulāro/endogēno proteīnu degradācija
Piedalās šūnas cikla regulācijā, šūnas diferenciācijas procesā, degradē transkripcijas faktorus
Nodrošina proteīnu homeostāzi šūnā
Proteasomu patoloģija- Greivsa slimība
Proteasomu patoloģija/slimības:
Piemērs: Greivsa (Graves) slimība-autoimūnslimība:
Vairogdziedzera pastiprināta funkcija
Vairogdziedzeris ir difūzi palielināts
Biežāk novērotā automūnslimība
Palielinātas, izvalbītas acis (eksoftalmija)
Bieza, apsārtusi āda
Greivsa slimības raksturojums: Satraukums un aizkaitināmība Roku trīce Svīšana, mitra āda Ķermeņa masas zudums Palielināts vairogsziedzeris Eksoftalmija Paātrināta sirdsdarbība Ādas sabieznējums un apsārtums
Mitohondriju uzbūve
Mitohondriji var būt dažādas formas. Tiem ir ļoti sarežģīta uzbūve. Mitohondriju apņem ārējā un iekšējā membrāna. Iekšējā membrāna veido ieliekumus, ko sauc par kristām. Strap ārējo un iekšējo membrānu ir starpmembrānu telpa, kuras loma ir adenozīntrifosfāta sintēze. Iekšējo membrānu apņem matrica, kurā ir gan ribosomas, gan DNS molekulas
Mitohondriju funkcijas
Funkcijas:
ATP sintēze
Loma pareizas kalcija koncentrācijas nodrošināšanā dažādos šūnas kompartmentos
Aknu šūnās piedalās vielu detoksifikācijā
Mitohondriju patoloģija-kearns-Sayre sindroms (KSS)
Piemērs: kearns-Sayre sindroms (KSS):
Lēni progresējoša sistēmiska slimība, kas bieži sākas ar plakstiņu ptozi (noslīdējumu)
Gadrīz nekustīgi acāboli. Specifisku acs muskuļu paralīze (oftalmoplēģija)
Tīklenes deģenerācija, kas izraisa pigmenta akumulēšanos (Pizmentozā retinopātija)
Kas ir peroksisomas, kāda ir to uzbūve?
Peroksisomas ir ar membrānu norobežoti pūslīši, kas ir pildīti ar enzīmiem.
To galvenā funkcija ir lipīdu jeb tauku metabolisms. Metabolisma laikā rodas ūdeņraža peroksīds, kas šūnai ir toksisks un peroksisomās ūdeņraža peroksīds ar citu enzīmu palīdzību tiek pārveidots par ūdeni un skābekli, kas ir nekaitīgs.
Peroksisomas piedalās apmēram 50 metabolismas reakcijās.
Peroksisomu funkcijas
Funkcijas:
Oksidāzes atšķeļ ūdeni no substrāta un kā blakusprodukts veidojas ūdeņraža peroksīds.
Enzīms katalāze ūdeņraža peroksīdu pārveido par ūdeni un skābekli
Peroksisomas patoloģija- Refsuma slimība
Refsuma slimība (netiek oksidēta fitīnskābe)
Ļoti īss ceturtais pirksts
Simptomi parādās pusaudža gados vai pieaugušajiem
Ataksija, redzes pavājināšanās
Perifēriskā neiropātija-nervu iekaisums
Kardiomiopātija- sirds muskuļa iekaisums
Ihtioze-zvīņveida āda
Dzirdes pavājināšanās
Ožas trūkums (anosmija)
Ribosomas- no kādām subvienībām sastāv, patoloģija-Shwachmamn-Diamond sindroms
Ribosoma sastāv no lielās un mazās subvienības.
Ribosomu patoloģija:
Shwachmamn-Diamond sindroms
Netiek veidots SBDS proteīns
Nenotiek translācija
Leikēmija
Kaulu smadzeņu izsīkums/defekti
Pankreasa disfunkcija
Skeleta anomālijas
Kas ir citoskelets, kādi ir 3 galvenie citoskeleti, patoloģija
Proteīnu pavedieni citoplazmā.
Ir 3 galvenie citoskeleti —>
Mikrotubuļi:
Balsta šūnu un nodrošina organoīdu pareizu izvietojumu šūnā
Nodrošina skropstiņu un viciņu kustības
Atbild par kodola dalīšanos
Mikrofilamenti:
Nodrošina šūnas mehānisko stabilitāti
Savieno transmembrānos proteīnus ar citoplazmas proteīniem
Nozīmīgi muskuļu kontrakciju nodrošināšanā
Starpdiedziņi:
Nodrošina šūnas mehānisko stabilitāti
Citoskeleta patoloģija:
Šarko-Mari-Tūta slimība:
Perifērisko nervu progresējošs bojājums
Muskuļu zudums, augsts pēdas pacēlums
No kā sastāv kodola apvalks?
Kodola apvalks sastāv no bioloģiskām membrānām- uzbūves pamatā ir fosfolipīdu dubultslānis. Kodolam ir 2 membrānas.
Visu kodolu aizpilda nukleoplazma un tā centrā ir kodoliņš. Ārējo membrānu noklāj ribosomas. Ārējā membrāna pakāpeniski pāriet graudainajā endoplazmatiskajā tīklā.
Kodola apvalks:
Kodolam ir ārējā un iekšējā membrāna, starp kurām ir perinukleārā telpa.
Iekšējo membrānu izklāj kodolplātnīte (lamina)- tai ir liela nozīme kodola formas veidošanā un balstīšanā. Ja kodolplātnīte nefunkcionē normāli, tad var būt smaga cilvēka patoloģija.
Kodola ārējā membrāna ir noklāta ar ribosomām un tā pakāpeniski pāriet endoplazmatiskajā tīklā.
Laminopātija- Hutchison-Gilford sindroms
Laminopātija-nav normāla kodola plātnīte (lamina)
Hutchison-Gilford proģērijas sindroms
Raksturīga pāragra novecošanās
Alopēcija
Aizture augšanā
Šaurs deguns, plānas lūpas, izspiedušās acis, mazs zods, uzpūsti vaigi
Laminīns-A nav normāls. Proteīns- LAD 50 (trūkst 50 a-skābes)
Plātnīte nebalsta kodola apvalku, kodolam nav normālas formas
Kas ir kodolpora?
Kodolpora ir lielmolekulārs savienojums, to veido 100-150 dažādi polipeptīdi. Polipeptīdi veido kodola poras kompleksu.
Poru funkcija ir vielu transports abos virzienos (gan šūnā iekšā, gan arā no tās).
Kas ir kodoliņš?
Kodoliņš:
Neregulārs veidojums, kas nav apņemts ar membrānu. Difūza vieta kodolā.
Kodoliņa izsķir: fibrilāro komponentu (pars fibrosa), fibrilārais centrs (nucleolar organizer), granulārais komponents (pars granulosa)
KAs ir hromatīns, no kā tas sastāv?
Viela, kas pilda kodolu. Izkliedēts kodolā.
Hromatīns sastāv no DNS, proteīniem un neliela daudzuma RNS. Ir 2 veidu proteīni: Histoni (ļoti lielā daudzumā, bet ir tikai 5 veidi-galvenā loma ir nukleosomu veidošanā) un Nehistoni (ļoti mazā daudzumā, bet daudzveidīgi).
Kāda veida hromatīns pastāv?
Heterohromatīns-ģenētiski neaktīvs hromatīns, kondensēts/spiralizēts; gaismas mikroskopā-tumšs.
Eihromatīns - ģenētiski aktīvs, transkripcija; piedalās DNS replikācijā; Gaisma mikroskopā-gaišs
Kā iedalās heterohromatīns, kādas ir to funkcijas?
Iedalās 2 veidos: Konstitutīvais un fakultatīvais.
Konstitutīvais: ģenētiski neaktīvs visās šūnās visu laiku.(Y hromatīns)
Funkcijas: homoloģisko hromosomu atpazīšana konjugācijas laikā, DNS pakošana.
Fakultatīvais- ģenētiski aktīvs, bet var inaktivēties (X hromatīns)
Funkcija: gēnu ekspresija
Heterohromatīns un cilvēka patoloģija- Roberts sindroms
Roberts sydrome
Kraniofaciālās anomālijas
Tetrafokoēlija- visu ekstremitāšu saīsinājums, iztrūkums
Cēlonis- priekšlaicīga hromosomu segregācija šūnu dalīšanās laikā
Cik x hromosomas ir sivietēm un vai visas x hromosomas ir vienmēr aktīvas?
Sievietēm ir 2 x hromosomas no kurām 1 tiek inaktivēta (gēnu devas kompensēšanai starp vīriešiem un sievietēm). Bet dažos dzīves cikla posmos tiek arī reaktivēta.
X hromosomas inaktivācija ir nejauša, bet parasti ir 50/50. Puse inaktivēta ir mātes un puse tēva šūnu.
Kas ir hromosomas un kā tā veidojas?
Šūnu dalīšanās laikā, hromatīns tiek cieši sapakots un tas veido hromosomas. Hromosoma ir gara DNS molekula, kas ir cieši sapakota pateicoties ar DNS saistītiem proteīniem.
Kāda ir hromosomas uzbūve?
Katra hromosoma sastāv no 2 hromatīdām un tās sauc par māshromatīdām. Māshromatīdas kopā satur centromēra. Centromēra sadala hromosomu 2 daļās, ko sauc par hromosomu pleciem. Ja centromēra ir novietota tā, ka viens plecs ir īsāks, tad to sauc par īso plecu(p) un otru sauc par garo plecu(q).
Centromērā atrodas kinetohori, kas ir proteīnu diski.
Hromosomu galus sauc par telomerām-tās pasargā hromosomas no savstarpējas salipšanas
Cik metafāzes hromosomu tipi pastāv?
Ir 4 metafāzes hromsomu tipi atkarībā no tā, kā ir novietota centromēra.
-Telocentriska hromosoma
- Akrocentriska hromosoma
- Submetacentriska hromosoma
- - Metacentriska hromosoma
Ko atspoguļo kariotips?
Kariotips atspoguļo:
Diploidālo hromosomu skaitu
Dzimumhromosomu komplektu
Piemēram: cilvēka kariotips- 46,xx(sievietes kariotips); 46,xy(vīrieša kariotips
Kas ir šūnas cikls?
Šūnas cikls ir visi notikumi šūnas dzīvē, kas ir nepieciešami, lai šūna dalītos un rastos divas jaunas šūnas.
Kādas ir šūnas cikla fāzes, kas tajās notiek?
S- DNS sintēze; olbaltumvielu, kas asociē ar DNS sintēze
G1- olbaltumvielu sintēze, organoīdu dubultošana, šūna aug
G2- turpinās šūnas augšana; olbaltumvielas, kas nepieciešamas šūnas salīšanai sintēze
M- mitoze- šūnas dalīšanās
S fāzē DNS daudzums dubultojas
Kāds ir šūnas cikla ilgums?
Šūnas cikla ilgums:
In vitro- ārpus organisma tipiski cilvēkam cikls ilgst 24h (23h interfāze, 1h mitoze)
S-DNS replikācija aizņem visvairāk laika.
Nepilnīgs šūnas cikls -piemērs
Piemēram- šūnas cikls embrionālajās šūnās
Dalās ļoti ātri
Šūnas kļūst mazāks un mazākas (to sauc par drostalošanos)
Šūnas ciklā nav visas stadijas- ir sintēzes stadija (S) un mitoze (M)
Viss cikls ilgst 30 min.
Vai visas šūnas dalās nepārtraukti?
Ne visas šūnas dalās nepārtraukti:
G0 šūnas- ieiet G stadijā un funkcionē. Kad nepieciešams, šūna var atgriezties ciklā
Tādas ir aknu, nieru, plaušu šūnas. !Ļaundabīgu audzēju šūnas nevar ieiet G0 fāzē
T šūnas- nekad nedalās. T terminēti (neatgriezeniski) diferencētas šūnas.
Tādas ir nervu šūnas, šķērsvītroto muskuļu šūnas.
Kas kontrolē šūnas ciklu?
Šūnas ciklu regulē:
Ciklīni (daudzums nav konstants)
Ciklīnatkarīgās kināzes (CDK-cyclin dependent kinases)
Kad ciklīni pievienojas kināzēm, izveidotais komplekss kļūst aktīvs.
Kādas ir ciklīnu grupas?
Ciklīnu grupas:
G1 ciklīni- G1 ciklīnu līmeņa paaugstināšanās signalizē šūnai sagatavoties DNS replikācijai
S ciklīni- S ciklīnu līmeņa paaugstināšanās signalizē ieiet S fāzē un sākt DNS replikāciju
M ciklīni- iniciē mitotiskā aparāta formēšanos
Kādas ir CDK- ciklīnatkarīgās kināzes grupas?
CDK grupas:
* G1 CDK
* S fāzes CDK
* M fāzes CDK
Kas ir kontrolpunkti, ko tie dara? Kādi ir galveni kontrolpunkti?
CDK un ciklīni darbojas kā kontrolpunkti- kontrolē vai šūnai ir laiks DNS sintēzei vai nav, vai šūna ir jāaptur. Vai šūnai ir laiks ieiet mitozē u.t.
Galvenie kontrolpunkti ir 3:
G1/S- cikla apturēšana notiek, ja DNS ir bojāta un šūnai neļauj pāriet uz S fāzi. Proteīns p53- ja strauji aug tā daudzums, tad ir bojāts DNS.
G2/M- proteīni neļauj šūnai dalīties pirms visi DNS ir replicēti. Ja DNS replikācija nav pabeigta, cikls tiek apturēts G2 stadijā
M- Tiek pārbaudīts vai visi proteīni, kas nepieciešami šūnas dalīšanai ir uzsintizēti.
Šūnas cikls un ļaundabīgie audzēji:
Šūnas cikls un ļaundabīgie audzēji:
G1/S kontrolpunkts nedarbojas daudzu audzēju gadījumā
Ciklīns D1 pārmērīgi ekspresējas leikēmij gadījumā
Ciklīni D(visa grupa) ir nepieciešami vēža šūnu proliferācijai, tāpēc varētu būt par mērķi vēža ārstēšanā.
Kas ir apopotoze?-piemēri
Apzināta, programmēta šūnas nāve.
Apoptoze spēlē galveno lomu organisma attīstībā. Piemēra: Vardei augot, apoptozes ceļā aste no kurkuļa stadijas, līdz pieaugušai vardei, izzūd.
Šūnai, kurai ir jāiet bojā sadalās apoptotiskos pūslīšos, viss šūnas saturs tiek iepakots membrānās. Nekas neizplūst šūnas starpšūnas telpā, līdz ar to, nav nekāda iekaisuma. Apoptotiskos pūslīšus apēd makrofāgi.
Kas ir mitoze, kā tā notiek daudzšūnu un vienšūnu organismiem?
Mitoze ir šūnas dalīšanās. Galvenais šūnas dalīšanās veids ķermeņas šūnās.
Daudzšūnu organismu šūnu dalīšanās ir nepieciešama šūnu atjaunošanai un bojāto šūnu labošanai.
Daudzšunu organismu šūnu dalīšanās procesā palielinās šūnu daudzums un oganisms aug.
Šūnas dalīšanās vienšūņiem palielina indivīdu skaitu .
Kādi 2 galvenie šūnu dališanās veidi zināmi? Kam tie raksturīgi?
Ir 2 galvenie šūnu dalīšanās veidi: Mitoze un mejoze.
Mitoze raksturīga somatiskajām šūnām- ķermeņa šūnā
Mejoze- notiek dzimumšūnu dalīšanās/attīstības laik
Kas ir mitozes profāze un kas tajā notiek?
Profāze- hromosomu kondensācija. Garie pavedieni kļūst īsaki, kompaktāki, tie savijas ļoti sarežģītā strukturā un beigās veido hromsomu.
Hromosomu kondensācijā lielu lomu spēlē kondensīni (5 proteīni) ,tie asociē ar hromatīnu.
Sāk veidoties dalīšanās vārpsta
Mikrotubuļi sāk koncentrēties ap hromosomām
Centriolas izšķirās
Svarīga ir arī citoskeleta reorganizācija.Mikrotubuļi veido dalīšanās vārpstu. Šūna noapaļojas, kodola apvalks sabrūk, tā komponenti tiek apsorbēti endoplazmatiskajā tīklā
Notiek lamīnu fosforilēšana
Mikrotubuļi penetrē poras kodolapvalkā
Mikrotubuļi cenšas atrast kontaktu ar hromīdām.
Profāzē sākas (beidzas metafāzē) hromosomu piestiprināšanās mikrotubuļiem.
Izveidojas mitotiskais aparāts.
Kas notiek mitozes metafāzē?
Metafāze
Hromosomu novietošanās ekvatoriālajā plaknē (šūnas vidusdaļā izveidojas metafāzes plātnīte)
Visas hromosomas ir piestiprinājušās mikrotubuļiem
Hromosomas veido metafāzes plātnīti
Kas ir mitozes anafāze?
Anafāze
Māshromatīdu segregācija
Visīsākā fāze.
Mikrotubuļi ir piestiprinājušies pie katras hromatīdas un notiek hromatīdu virzīšanās uz šūnas poliem.
Anafāzei ir 2 fāzes: Komponents A (anafāze A)- notiek mikrotubuļu saīsināšanās un Komponents B (anafāze B)- šūnas polu attālināšanās un dalīšanās, vārpstas veidošanās.
Kas ir mitozes telofāze, kas tajā notiek?
Telofāze
Hromosomas ir sasniegušas šūnas polus. Sāk atjaunoties kodolapvalks. Notiek laminīna defosforilēšanās
Kad un kas notiek mitozes citokinēzē?
Citokinēze
Notiek pēc kodola dalīšanās. Citoplazmas komponentu dalīšanās. Notiek hromosomu dekondensācija.
!!Kāda ir mitozes nozīme?
Mitoze palielina organismu skaitu populācijā (vienšūnas organismiem)
Mitoze palielina šūnu skaitu organismā (daudzšūnu organismiem)
Mitozē rodas ģenētiski identiskas šūnas
Mitoze ir bezdzimuvairošanās pamatā
Kas ir mejoze, ko tā nodoršina, kas notiek tās laikā?
Mejoze nodrošina nemainīgu hromosomu skaitu paaudžu mijā(bet samazina skaitu uz pusi). Mejozes laikā veidojas haploidālas gametas.
Mejozē var notikt krosingovers. Krosingovera laikā notiek ģenētiskā materiāla rekombinācija
Mejozes laikā notiek nejauša hromosomu segregācija. Rezultātā ir iespējamas dažādas tēva un mātes hromosomu kombinācijas gametas.
Mejozes bioloģiskā nozīme: dzimumvairošanās pamats
Mejoze ir dzimumvairošanās pamatā. Cilvēka dzīves ciklā secīgi mijas diplofāze- 2n hromosomu skaits ar haplofāzi-n hromosomu skaits. !!!Dzimumvairošanās procesā notiek divu indivīdu ģenētiskā materiāla sajaukšanās. Veidojas ģenētiski atšķirīgi indivīdi no vecākiem.Bērni nav vecāku kopijas.
Kādas fāzes izšķir mejozi?
Mejoze ir sarežģīts process un to izšķir 2 fāzes: Mejoze I un Mejoze II (2 šūnas dalīšanās). !!!Hromosomu replikācija notiek tikai 1 reizi.
Kas notiek mejozes laikā?
Hromosomu skaits mejozes gadījumā samazinās uz pusi. Ja sākuma ir 46 hromosomas, tad mejozes gaitā paliek 23.
Kādas ir mejozes I stadijas, kas katrā no tām notiek?
Profāzes I- būtiskākais mejozes notikums. Hromosomas spiralizējas, tās kļūst īsākas un resnākas (var tikt saskatītas mikroskopā). Hronoloģiskās hromosomas konjugē (apvienojas pa pāriem). Tad starp 2 hromatīdām no četrām veidojas īpašs olbaltumvielu komplekss- sinaptonemālais komplekss. Kad hromosomas ir satuvinājušās, var notikt apmaiņa ar homoloģiskiem iecirkņiem. Hromosomas sadalās un virzās uz poliem un jau ir savādākas nekā sākumā. Hromosomas apmainījās ar materiālu punktā, kur krustojās.
Metafāze I- hromosomu pāri (bivalenti) izkārtojas šūnas vidū- ekvatoriālajā plaknē. Mikrotubuļi no viena pola piestiprinās pie abiem kinetohoriem.
Anafāze I- homoloģiskās hromosomas atiet uz šūnas pretējiem poliem(vesela hromosoma, ne puse) .Hromosomas var nebūt identiskas, ja ir noticis krosingovers(normāls šūnas process, bet nenotiek vienmēr).
Telofāze I - hromosomas ir sasniegušas pretējos šūnas polus. Ir izveidojušās divas haploīdas(uz pusi mazākas) meitšūnas. Ir atjaunojies kodolapvalks
Kas ir interkinēze?
Starpstadija starp mejozi I un mejozi II. DNS replikācija nenotiek!
Kas ir mejoze II, kādas ir tās stadijas?
Izlīdzinošā dalīšanās. Šajā mejozē nenotiek hromosomu skaita redukcija. Mejoze II pilnībā atgādina mitozi.
Stadijas:
Profāze II- hromosomas kļūst redzamas. Katrā šūnā ir tikai 2 hromosomas.
Metafāze II - Atsevišķas hromosomas nostājas ekvatoriālajā plaknē.
Anafāze II - Hromosomu pusītes atiet uz pretējiem šūnu poliem(ne visa hromosoma).
Telofāze II - Izveidojušās 4 hromosomas ar haploidālu hromosomu skaitu.
Kas ir gametoģenēze, kā tā veidojas, kas notiek tās laikā?
Gametoģenēze. - gametu veidošanās process.
Process, kuras laikā no diploīda organisma šūnām un mejozes ceļā veidojas haploidālas gametas- spermatozoīdi un oocīti. (gametas)
Gametoģenēzē ir 3 paaudzes- 1. paaudze: māte, 2. paaudze: auglis, 3. paaudze: reproduktīvās šūnas.
Gametoģenēze ir dzīve pirms dzimšanas.
Kas notiek ooģenēzes laikā?
Ooģenēzes laikā notiek sievišķo dzimumšūnu veidošanās, attīstība un nobiešana.
No oogonijiem mitozes ceļā veidojas primārie oocīti
Primārie oocīti sāk mejozi I, bet to attīstība līdz pubertātei aptājas mejozes I profāzē
Sākoties pubertātei katru ēnesi viens primārais oocīts nobriest par sekundāro oocītu
Sekundārais oocīts ir pilnībā attīstījusies dzimumšūna, kura var tikt apaugļota vai arī nē. Ja tiek apaugļota- veidojas par olšūnu, ja nē- tiek izvadīta no organisma.
Kādi ir ooģenēzes periodi>
- Prenatālais periods- sākas pirms dzimšanas
- Postnatālais periods- sākas pēc dzimšanas.
- III nobriešanas periods
Prenatālā perioda raksturojums, periodi
I vairošanās periods- Oogoniji dalās mitozes ceļā. Oogoniji ir diploidālas šūnas-primārās dzimumšūnas, kas atrodas reproduktīvajos orgānos. Hromosomu skaits ir nemainīgs(diploidāls)-2n.
II augšanas periods- oogoniji aug un pārveidojas par primārajiem oocītiem. (Oogonijs palielinās izmēros.) 7. mēnesī sākas mejoze I. Oocītus apņem folikulārās šūnas.
7 mēnesī- Primārais oocīts sāk profāzi I. Tas iet caur visām profāzes I apakšfāzēm un diplotēna stadijā apstājas. Oocīts šajā laikā ir metaboliski ļoti aktīvs, notiek olbaltumvielu akumulēšana. Jo oocītam nepieciešamas daudz barības vielu. Šajā laikā ir lampbirstu hromosomas (jo tās izskatās pēc birstes)
Postnatālais periods
Meitenei dzimstot visi oocīti ir diplotēna stadijā (diktionēma)- 700,000-2milj primāro oocītu. Primārie oocīti līdz pubertātei ir diktionēmas stadijā.
Nobriešanas periods-apraksts, kas notiek tā laikā…
Sākas līdz ar pubertātes sākšanos. Sākoties pubertātei ir 400,000 primāro oocītu. Katru mēnesi nobriešanu sāk 5-15 primārie oocīti, bet tikai 1 pilnībā nobriest. Izveidojas primārais folikuls. Oocīts un folikulārās šūnas sekretē glikoproteīnus- tie veido caurspīdīgo zonu- zona pellucida
Nobriešanas perioda laikā notiek folikula attīstība. Veidojas zona pelucida, vairojas folikulārās šūnas, kas apņem oocītu. Tad starp šūnām parādās spraugas, kas kļūst lielākas un beidzot saplūst veidojot dobumu- sekundārais folikuls.
Nobriedis folikuls (grāfa pūslītis)- oocīts tiek izstumst folīkula/dobuma centrā.
Apaugļošanās nozīe oocīta attīstībā
Tiklīdz folikuls nobriest. Primāraisoocīts pabeidz mejozi. Mejoze I ir asimetriska. Sekundārais oocīts- liela šūna. Polārķermenītis- maza šūna.
Pēc mejozes I ir izveidojies sekundārais oocīts. Sekundārais oocīts sāk mejozi II un apstājas metafāzē II
Metafāze II tiek pabeigta tikai tas, ta oocīts tiek apaugļots. Ja nē, oocīts tiek izvadīts no organisma.
Kas ir spermatoģenēze, kad tā notiek?
Spermatoģenēze ir vīrišķo dzimumšūnu veidošanās, attīstība un nobriešana.
Spermatoģenēze ir vīrīšķo dzimumšūnu veidošanās process
Notiek sēklinieku izlocītajos kanāliņos
Sākas pubertātē
Turpinās visu mūžu
Spermatoģenēze notiek virzienā no bazālās laminas uz lūmenu
Spermatoģenēzes periodi, rakstrojums
I vairošanās periods- spermatogoniji mainās mitotiski (iet cauri mitozei)
II augšanas periods- spermatogonijs aug un izveidojas primārais spermatocīds (augšana nav tik intensīva ka ooģenēzē)
III nobriešanas periods- Primārie spermatocīti pārveidojas sekundārajos spermatocītos un tās pārveidojas par spermatīzām
Kas ir spermioģenēze, kas notiek tās laikā?
spermioģenēze- no spermatīdām(apaļas, nobriedušas dzimumšūnas, bet nav funkcionētspējīgas) veidojas funkcionētspējīgi spermatozoīdi.
Spermioģenēzes laikā notiek akrosomas veidošanās. No goldži kompleksa atdalās pūslīši un tās ir primārās lizosomas. To sauc par akrosomas granulu. Kopā saplūst vairākas primārās lizosomas un veido akrosomu, kas sedz spermatozoīdu galviņu. Akrosomās ir hidrolītiskie un proteolītiskie enzīmi, kuriem ir loma oocītu apvalka šķīdināšanā, apaugļošanās laikā.
Apaugļošanās procesa secība
Izveidojas gametas, tās saplūst un izveidojas zigota (dīglis). Diploidālais hromosomu skaits tiek atjaunots.
1.Spermatozoīds piestiprinās receptoram uz oocīta virsmas
2.Piesaiste pie receptora izraisa akrosomālo reakciju. Akrosomas plīst un tiek atbrīvotas hidrolāzes.
3.Spermatozoīda un oocīta membrānas mijiedarbojas
4.Membrānas saplūst
5.Tiek izraisīt kortikālā reakcija, tā padara zonu pelucidu necaurlaidīgu citiem spermatozoīdiem. - Kortikālā reakcija nodrošina monospermiju.
Kāda ir apaugļošanās nozīme?
Tiek atjaunots diploidālais hromosomu skaits
Tēva un mātes ģenētiskais materiāls sajaucas
Oocīts tiek stimulēts drostaloties
Drostalošanās- pronukleji saplūst, izveidojas kopīga šūna un sākas drostalošanās-zigotas dalīšanās.
