1-35 Flashcards
Mācība par slimību būtību un tās attīstības likumsakarībām
Patoloģija
Zinātne par bojājumu attīstību slimā organismā
Patoloģiskā anatomija
Zinātne par funkcionālu pārmaiņu attīstību veselā organismā
Patoloģiskā fizioloģija
Organisma ārējās barjeras
Āda, apmatojums, elpošanas, gremošanas un uroģenitālās sistēmas gļotādas
Organisma iekšējās barjeras
Nieres, aknas, šūnas izklāj un aptver asinsvadus, asinīs cirkulējošie limfocīti
Patoloģijas nozare, kas pēta slimību rašanās cēloņus
Etioloģija
Etioloģijas eksogēnie cēloņi
Fizikāli,
Ķīmiski,
Bioloģiski,
Sociālekonomiski
Slimības rāšanos veicinoši apstākļi ir ārējās vides faktori, kas traucē organisma fizioloģisko regulāciju.
Nosauc ietekmējošos faktorus..
Ģeogrāfiskie apstākļi Dabas apstākļu maiņa Vaislinieku veselība Konstitūcija Dzimuma īpatnības Dzīvnieka vecums
Organisma spēju reaģēt uz nepārtraukti mainīgo ārējās vides iedarbību
Reaktivitāte
Izturība pret noteiktu slimības izraisītāju faktoru iedarbību
Rezistence
Organisma neuzņēmība pret infekcijas un invāzijas slimību ierosinātājiem vai pret olbaltumvielu dabas vielām
Imunitāte
Organisma reaktivitātes izmaiņas attiecība pret tā paša olbaltumvielu dabas kairinātāja atkārtotu iedarbību
Alerģija
Stress
spriegums, piepūle. Faktorus, kas šo stāvokli izraisa sauc par stresoriem.
Mācība par slimības attīstību
Patoģenēze
Slimību ierosinātaju izplatīšanās organismā
- Hematogēna – slimība ierosinātāju izplatīšanās ar asinīm pa asinsvadiem.
- Limfogēna – slimības ierosinātaju izplatīšanās ar limfu pa limfvadiem un šunstarpu telpu.
- Neirogēna – pa nervu sistēmu.
- Intrakanalikulāra –pa dabiskiem organisma kanaliem (bronhi, gremošanas trakts, uroģenitalie celi).
- Kontakta
Slimības iedalījums pēc tās gaitas ilguma
Perakūta - sekundes-minūtes,
Akūta - līdz 3 ned.
Subakūta - 3-6 ned.
Hroniska - 6 ned un vairāk
Slimības attīstības periodi
- Inkubācijas periods (apslēptais) - Organismā nonāk mikrobi/baktērijas.
- Prodromālais periods - Parādās pirmie saslimšanassimptomi (sagurums, t°,bezspēks).
- Slimības izteiktais periods - Parādās šai slimībai visi raksturīgie simptomi.
- Slimības nobeiguma periods - Slimības inzākums: izveseļojas, slimība pāriet hroniskā formā, dzīvnieks nomirst
Dzīvības procesu izbeigšanās
Nāve
Tanatoģenēze (naves process)
Agonija,
Klīniskā nāve,
Bioloģiskā nāve
Klīniskās nāves pazīmes
CNS, plaušu un sirdsdarbības izbeigšanās
Līķa nāves pazimes
līķa atdzišanasastingums, līķa plankumi, asins recekļi sirds dobumos un lielajos asinsvados
Līķa pūšanas pazīmes
sadalīšanās, smirdēšana, pūšana
Atsevišķu šūnu un plašāku ķermeņa daļu atmirums, organismam dzīvam esot
Nekroze
2 Patoloģiskās nekrozes veidi
Sausā nekroze,
Mitrā nekroze
Nosauc 4 Nekrozes iznākumus
Organizācija - nekrotiskā apvidus pilnīga uzsūkšanās un aizaugšana ar saistaudiem, izveidojot rētu.
Inkapsulācija - saistaudu apvalka veidošanās ap nekrotisko apvidu.
Pārkaļķošanās jeb petrifikācija - kaļķu nogulsnēšanās atmirušajā massā. Kaļķi izdalās no audu šķidruma.
Atdalīšanās no dzīvajiem audiem, izsķīstot nekrozes robežjoslai.
Orgāna vai tā parenhimatozo elementu samazināšanās pēc piedzimšanas
Atrofija
Fizioloģiskās atrofijas
Involucijas atrofija (atsevišķu orgānu atrofija jaunības vai brieduma gados),
Vecuma atrofija dabiska orgānu atrofija dzīvescikla beigās),
Perodiskā atrofija (audu un orgānu atrofija, kas saistīta ar ārējo un iekšējo faktoru atkārtotu iedarbību)
Patoloģiskās atrofijas izraisītāji
Fizikalu faktoru izraisīta Ķīmisko faktoru izraisīta Hormonālā atrofija Neirotiskā atrofija Cirkulācijas atrofija Funkcionalā atrofija
Atrofijas pazīmes
- orgānam samazināts svars un apjoms;
- orgāns ir bāls un ciets, griezumā sauss;
- blīvs, grūti griežams
- tā virsma var būt graudaina, jo tajā var būt saauguši saistaudi;
- dobajos orgānos (sirdī, gremošanas orgānos) dažreiz proporcionali samazinās dobumi un kļūst plānākas orgāna sienas
Vispārējs process, raksturīga daudzu organu atrofija un visa organisma novājēšana
Kaheksija
Olbaltumvielu distrofija
olbaltumvielu maiņas traucējumi audos
Tauku distrofija
tauku maiņas traucējumi audos (aptaukošanās, novājēšana)
Minerālvielu distrofija
minerālvielu maiņas traucējumi audos (Rahīts, ostreomalācija)
Nosaukt trīs stresa stadijas
trauksmes
rezistences
izsīkuma
Kas ir akmeņi
Blīvi veidojumi, kas guļ kādā organisma DABISKĀ DOBUMĀ
Nosauc 8 akmeņu veidus
Īstie zarnu akmeņi. Neīstie zarnu akmeņi. Fitokonkrementi. Pilokonkrementi. Plunokonkrementi. Konglomerāti. Aknu akmeņi. Nieru akmeņi.
Kas ir reģenerācija
Organisma spēja aizstat zaudētās daļas ar šūnām,kas vairojas
Reparatīvā reģeneracija ir kaitīgu faktoru ietekme zaudētu audu elementu atjaunošana.
Kādas var būt repartīvās reģenerācijas?
Pilnīga,
Nepelinīga,
Pārmērīga
Kas ir hipertrofija?
Orgāna vai audu palielināšanās attīstības pēcembrionālajā perodā
Hipertrofijas veidi
Īstā - hipertrofija ir orgāna vai audu palielināšanās audu elementu apjoma palielināšanās dēļ (grūsnības laikā dzemdes muskuļšķiedras).
Hiperplāzija ir orgāna vai audu palielināšanās sakarā ar audu elementu savairošanos un skaita palielināšanos (limfa, liesa).
Fizioloģiskā hipertrofija ir orgāna apmēru palielināšanoās, kas dabisku iemeslu ietekmē pastiprinājusies tā funkcija.
Patoloģiskā hipertrofija ir orgānu vai audu palielināšanās neparastu vai ļoti spēcīgu faktoru ietekme.
Kas ir audzēji
Šūnu saaugumi art atipisku uzbūvi un funkciju
Kas ir labdabīgie audzēji?
Jaunveidojumi, kas sastāv no nobriedušām šūnām, tie aug ekspansīvi, lēni, neveido recidīvus un metastāzes
Kas ir ļaundabīgi audzēji?
Jaunveidojumi, kas sastāv no nenobriedušām šūnām, tie aug ātri, veido recidīvus un metastāzes
Ko sauc par organisma attīstības traucējumiem (anomālijām)
Stabilas novirzes no organisma vai tā daļu normālās anatomiskās uzbūves, kuras radušās nepareizas veidošanās rezultātā.
Kroplību cēloņi
iekšējie (faktori, kas izraisa pārmaiņas dīgļšūnās - olšūnās un spermatozoīdos)
ārējie (ārējās vides dažādā ietekme uz mātes organismu un augli, traucējot tā attīstību) cēloņi
Kroplības iedala
viena organisma,
multiplās
Ko sauc par lokaliem asins traucējumiem
Asinsrites traucējumus atseviškos orgānos un ķermeņa daļās, ja visa organismā asinsrite un asins sastāvs ir normals
Lokāli asinsrites traucējumu veidi
Hiperēmija Anemija Stāze Tromboze Embolija Infarkts Asiņošana
Kas ir lokāli limfrites traucējumi?
Limfas sastrēgums limfmezglos,
limfas izplūšana no bojātiem limfvadiem,
limfvadu embolija
Kas ir tūska (oederma)
Transudāta uzkrāšanās saistaudos. Izškir:
sastrēguma, nieru, neirotiskās, kaheksiskās, toksiskās tūskas
Iekaisums ir organisma aizsargreakcija uz patogēno faktoru iedarbību, tam raksturigs trīs patoloģīsko procesu apvienojums:
- audu bojājumi (alterācija),
- asinsvadu pārmaiņas (eksudācija)
- šūnu vairošanās (proliferācija).
Organismā iekļuvušu svešu daļiņu iznīcināšana organisma šūnās
Fagocitoze
Asins plazmas šķidro daļu izsvīdums no asinsvadiem, kas sašķidrina, aizskalo un neitralizē kaitīgās vielas
Eksudācija
Proliferācija
Šūnu savairošanās, kas rada barjeru, kavējot kaitīgo aģentu izplatīšanos no iekaisuma perēkļa
Iekaisuma cēlonis
Jebkura iedarbība uz kādu dzīvnieka ķermeņa daļu, ja tā pārsniedz audu pretošanās spējas
Galveno iekaisumu pazīmes pēc Celsija un Galēna
- Rubor - sasarkums,
- Tumor - pietukums,
- Calor - paaugstināta t°,
- Dolor - sāpes,
- Functia laesa - funkcijas traucējums.
Dažādi audu bojājuma veidi iekaisuma perēklī
Alteracija
Dažādas asinsvadu pārmaiņas, kas novērojamas iekaisuma gadījumā
Eksudācija
Iekaisuma iedalījums pēc gaitas
Akūtais iekaisums ilgst līdz 14 dienām.
Hroniskā iekaisuma gaita ir ilgstoša - mēnešī, dažreiz pat gadi.
Kas raksturīgs eksudatīvajam iekaisumam
Stipri izteikta asins sastāvdaļu emigrācija no asinsvadiem, bet profileratīvās un alternatīvās pārmaiņas izteiktas vājāk
Kas raksturīgs serozajam iekaisumam
Seroza eksudāta veidošanās. Tas ir caurspīdīgs vai mazliet duļķains, bezkrāsains, vai ar asinīm iekrāsots šķidrums. Eksudātā, kas sakrājas serozajos dobumos, dažkārt izgulsnējas fibrina pavedieni
Nosauc trīs formas serozajam iekaisumam:
Serozā iekaisuma tuska.
Seroza iekaisuma ūdenskaite.
Bullozā forma.
Kas raksturīgs fibrinozajam iekaisumam
Blīva izsvīduma (fibrīna) veidošanās no tās asins plazmas daļas, kas sarec.
Kas raksturīgs krupoza iekaisumam
Fibrīns izgulsnējas uz dabisko dobumu apvalku virsmas
Kas raksturīgs difteroīdajam iekaisumam
Fibrīns izgulsnējas starp šūnām, veidojot starp tām it kā izolācijas slāni, līdz ar to traucejot barības vielu piekļūšanu. Gļotādas apvidū, kas piesūcināts ar fibrīnu, attīstās nekroze.
Kas raksturīgs Strutainajam iekaisumam
Eksudāts, kurā pārsvarā ir pārveidojušies leikocīti.
Kas raksturīgs katarālajam iekaisumam
Biežākais iekaisuma veids, tas saistās vienīgi uz gļotādām un tam raksturīga šķidra eksudāta veidošanās
Kas raksturīgs pūžņojošajam iekaisumam
Iekaisuma forma, kas komplicējas pūšanas mikrobu dēļ un kurai raksturīga audu pūšana
Kas raksturīgs proliferatīvajam iekaisumam
Šūnu savairošanās pašā procesa sākumā, bet eksudatīvās parādības izteiktas vājāk.
Kas nodrošina patstāvīgu ķermeņa temperatūru siltasiņu dzīvniekiem?
Siltums, kas rodas vielu maiņā notiekošo oksidācijas procesu rezultātā
Kas ir drudzis?
Pārmaiņu komplekss organismā, saistīts ar ķermeņa t° reaktīvu paaugstināšanos neatkarīgi no arējās vides t°.
Kādi ir drudža cēloņi?
- infekcijas drudzi izraisa dažādi mikrobi, vīrusi, sēnes;
- olbaltumvielu drudzis rodas pēc sterilu olbaltumvielu ievadīšanas organismā;
- sāļu drudzi izraisa neorganiskas vielas, ja tās ievada parenterāli;
- neirogēno drudzi izraisa tiešs, mehānisks nervu sistēmas siltuma centru kairinājums, asins izplūdumi trešajā ventrikulā, starpsmadzeņu tūska vai reflektorisks kairinājums.
Nosauc trīs drudža attīstības cēloņus?
- Temperatūras celšanās stadija
- Paaugstinātas t° stadija
- Temperatūras krišanās
Drudža klasifikācija atkarībā no t° augstuma
Mērens drudzis (t° paaugstinās mazāk par 3° virs normas)
Intensīvs drudzis (t° paaugstinās par 3-4° virs normas)
Drudža klasifikācija atkarībā no sirdsdarbības stāvokļa
Stēnisks drudzis (ar spēcīgu sirds sitienu un sasprindzinātu pulsu)
Astēnisks drudzis (ar mērenu sirdsdarbību)
Drudža klasifikācija atkarībā no gaitas ilguma
Akūts (līdz 14 dienas)
Subakūts (ap mēnesi)
Hronisks (mēnešiem un gadiem)
Drudža iedalījums atkarībā no temperatūras celšanās un krišanās mijas.
Īslaicīgs (ilgst no dažām stundām līdz 1 diennaktij)
Vienmērīgs, ilgstošs (no dažām dienām līdz vairākām nedēļām ar svārstībām ne vairāk par 1 diennakti)
Intermetējošs (raksturīga paaugstinata t° mija ar normālas t° periodiem)
Remitējošais (ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem t° diennaktī svārstās mazāk par 1°, bet nesasniedz normu)
Atguļas (raksturīgi gari paroksimas un apireksijas periodi)
Novājinošs (raksturiga augsta t°, kas strauji mainās un ir tuva normālai. Diennaktī tās svārstības var sasniegt 4-5°)
Atipisks (raksturīga nevienmerīga un nekārtīga t° celšanās un krišanās maiņa un nelielas svārstības diennaktī)