1-35 Flashcards

1
Q

Mācība par slimību būtību un tās attīstības likumsakarībām

A

Patoloģija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

Zinātne par bojājumu attīstību slimā organismā

A

Patoloģiskā anatomija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

Zinātne par funkcionālu pārmaiņu attīstību veselā organismā

A

Patoloģiskā fizioloģija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

Organisma ārējās barjeras

A

Āda, apmatojums, elpošanas, gremošanas un uroģenitālās sistēmas gļotādas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

Organisma iekšējās barjeras

A

Nieres, aknas, šūnas izklāj un aptver asinsvadus, asinīs cirkulējošie limfocīti

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Patoloģijas nozare, kas pēta slimību rašanās cēloņus

A

Etioloģija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Etioloģijas eksogēnie cēloņi

A

Fizikāli,
Ķīmiski,
Bioloģiski,
Sociālekonomiski

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

Slimības rāšanos veicinoši apstākļi ir ārējās vides faktori, kas traucē organisma fizioloģisko regulāciju.
Nosauc ietekmējošos faktorus..

A
Ģeogrāfiskie apstākļi
Dabas apstākļu maiņa
Vaislinieku veselība
Konstitūcija
Dzimuma īpatnības
Dzīvnieka vecums
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

Organisma spēju reaģēt uz nepārtraukti mainīgo ārējās vides iedarbību

A

Reaktivitāte

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

Izturība pret noteiktu slimības izraisītāju faktoru iedarbību

A

Rezistence

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

Organisma neuzņēmība pret infekcijas un invāzijas slimību ierosinātājiem vai pret olbaltumvielu dabas vielām

A

Imunitāte

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

Organisma reaktivitātes izmaiņas attiecība pret tā paša olbaltumvielu dabas kairinātāja atkārtotu iedarbību

A

Alerģija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

Stress

A

spriegums, piepūle. Faktorus, kas šo stāvokli izraisa sauc par stresoriem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

Mācība par slimības attīstību

A

Patoģenēze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

Slimību ierosinātaju izplatīšanās organismā

A
  • Hematogēna – slimība ierosinātāju izplatīšanās ar asinīm pa asinsvadiem.
  • Limfogēna – slimības ierosinātaju izplatīšanās ar limfu pa limfvadiem un šunstarpu telpu.
  • Neirogēna – pa nervu sistēmu.
  • Intrakanalikulāra –pa dabiskiem organisma kanaliem (bronhi, gremošanas trakts, uroģenitalie celi).
  • Kontakta
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

Slimības iedalījums pēc tās gaitas ilguma

A

Perakūta - sekundes-minūtes,
Akūta - līdz 3 ned.
Subakūta - 3-6 ned.
Hroniska - 6 ned un vairāk

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

Slimības attīstības periodi

A
  • Inkubācijas periods (apslēptais) - Organismā nonāk mikrobi/baktērijas.
  • Prodromālais periods - Parādās pirmie saslimšanassimptomi (sagurums, t°,bezspēks).
  • Slimības izteiktais periods - Parādās šai slimībai visi raksturīgie simptomi.
  • Slimības nobeiguma periods - Slimības inzākums: izveseļojas, slimība pāriet hroniskā formā, dzīvnieks nomirst
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

Dzīvības procesu izbeigšanās

A

Nāve

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

Tanatoģenēze (naves process)

A

Agonija,
Klīniskā nāve,
Bioloģiskā nāve

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

Klīniskās nāves pazīmes

A

CNS, plaušu un sirdsdarbības izbeigšanās

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

Līķa nāves pazimes

A

līķa atdzišanasastingums, līķa plankumi, asins recekļi sirds dobumos un lielajos asinsvados

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

Līķa pūšanas pazīmes

A

sadalīšanās, smirdēšana, pūšana

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

Atsevišķu šūnu un plašāku ķermeņa daļu atmirums, organismam dzīvam esot

A

Nekroze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

2 Patoloģiskās nekrozes veidi

A

Sausā nekroze,

Mitrā nekroze

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Q

Nosauc 4 Nekrozes iznākumus

A

Organizācija - nekrotiskā apvidus pilnīga uzsūkšanās un aizaugšana ar saistaudiem, izveidojot rētu.

Inkapsulācija - saistaudu apvalka veidošanās ap nekrotisko apvidu.

Pārkaļķošanās jeb petrifikācija - kaļķu nogulsnēšanās atmirušajā massā. Kaļķi izdalās no audu šķidruma.

Atdalīšanās no dzīvajiem audiem, izsķīstot nekrozes robežjoslai.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
26
Q

Orgāna vai tā parenhimatozo elementu samazināšanās pēc piedzimšanas

A

Atrofija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
27
Q

Fizioloģiskās atrofijas

A

Involucijas atrofija (atsevišķu orgānu atrofija jaunības vai brieduma gados),

Vecuma atrofija dabiska orgānu atrofija dzīvescikla beigās),

Perodiskā atrofija (audu un orgānu atrofija, kas saistīta ar ārējo un iekšējo faktoru atkārtotu iedarbību)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
28
Q

Patoloģiskās atrofijas izraisītāji

A
Fizikalu faktoru izraisīta
Ķīmisko faktoru izraisīta
Hormonālā atrofija
Neirotiskā atrofija
Cirkulācijas atrofija
Funkcionalā atrofija
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
29
Q

Atrofijas pazīmes

A
  • orgānam samazināts svars un apjoms;
  • orgāns ir bāls un ciets, griezumā sauss;
  • blīvs, grūti griežams
  • tā virsma var būt graudaina, jo tajā var būt saauguši saistaudi;
  • dobajos orgānos (sirdī, gremošanas orgānos) dažreiz proporcionali samazinās dobumi un kļūst plānākas orgāna sienas
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
30
Q

Vispārējs process, raksturīga daudzu organu atrofija un visa organisma novājēšana

A

Kaheksija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
31
Q

Olbaltumvielu distrofija

A

olbaltumvielu maiņas traucējumi audos

32
Q

Tauku distrofija

A

tauku maiņas traucējumi audos (aptaukošanās, novājēšana)

33
Q

Minerālvielu distrofija

A

minerālvielu maiņas traucējumi audos (Rahīts, ostreomalācija)

34
Q

Nosaukt trīs stresa stadijas

A

trauksmes
rezistences
izsīkuma

35
Q

Kas ir akmeņi

A

Blīvi veidojumi, kas guļ kādā organisma DABISKĀ DOBUMĀ

36
Q

Nosauc 8 akmeņu veidus

A
Īstie zarnu akmeņi.
Neīstie zarnu akmeņi.
Fitokonkrementi.
Pilokonkrementi.
Plunokonkrementi.
Konglomerāti.
Aknu akmeņi.
Nieru akmeņi.
37
Q

Kas ir reģenerācija

A

Organisma spēja aizstat zaudētās daļas ar šūnām,kas vairojas

38
Q

Reparatīvā reģeneracija ir kaitīgu faktoru ietekme zaudētu audu elementu atjaunošana.
Kādas var būt repartīvās reģenerācijas?

A

Pilnīga,
Nepelinīga,
Pārmērīga

39
Q

Kas ir hipertrofija?

A

Orgāna vai audu palielināšanās attīstības pēcembrionālajā perodā

40
Q

Hipertrofijas veidi

A

Īstā - hipertrofija ir orgāna vai audu palielināšanās audu elementu apjoma palielināšanās dēļ (grūsnības laikā dzemdes muskuļšķiedras).

Hiperplāzija ir orgāna vai audu palielināšanās sakarā ar audu elementu savairošanos un skaita palielināšanos (limfa, liesa).

Fizioloģiskā hipertrofija ir orgāna apmēru palielināšanoās, kas dabisku iemeslu ietekmē pastiprinājusies tā funkcija.

Patoloģiskā hipertrofija ir orgānu vai audu palielināšanās neparastu vai ļoti spēcīgu faktoru ietekme.

41
Q

Kas ir audzēji

A

Šūnu saaugumi art atipisku uzbūvi un funkciju

42
Q

Kas ir labdabīgie audzēji?

A

Jaunveidojumi, kas sastāv no nobriedušām šūnām, tie aug ekspansīvi, lēni, neveido recidīvus un metastāzes

43
Q

Kas ir ļaundabīgi audzēji?

A

Jaunveidojumi, kas sastāv no nenobriedušām šūnām, tie aug ātri, veido recidīvus un metastāzes

44
Q

Ko sauc par organisma attīstības traucējumiem (anomālijām)

A

Stabilas novirzes no organisma vai tā daļu normālās anatomiskās uzbūves, kuras radušās nepareizas veidošanās rezultātā.

45
Q

Kroplību cēloņi

A

iekšējie (faktori, kas izraisa pārmaiņas dīgļšūnās - olšūnās un spermatozoīdos)

ārējie (ārējās vides dažādā ietekme uz mātes organismu un augli, traucējot tā attīstību) cēloņi

46
Q

Kroplības iedala

A

viena organisma,

multiplās

47
Q

Ko sauc par lokaliem asins traucējumiem

A

Asinsrites traucējumus atseviškos orgānos un ķermeņa daļās, ja visa organismā asinsrite un asins sastāvs ir normals

48
Q

Lokāli asinsrites traucējumu veidi

A
Hiperēmija
Anemija
Stāze
Tromboze
Embolija
Infarkts
Asiņošana
49
Q

Kas ir lokāli limfrites traucējumi?

A

Limfas sastrēgums limfmezglos,

limfas izplūšana no bojātiem limfvadiem,

limfvadu embolija

50
Q

Kas ir tūska (oederma)

A

Transudāta uzkrāšanās saistaudos. Izškir:

sastrēguma, 
nieru, 
neirotiskās, 
kaheksiskās,
toksiskās tūskas
51
Q

Iekaisums ir organisma aizsargreakcija uz patogēno faktoru iedarbību, tam raksturigs trīs patoloģīsko procesu apvienojums:

A
  1. audu bojājumi (alterācija),
  2. asinsvadu pārmaiņas (eksudācija)
  3. šūnu vairošanās (proliferācija).
52
Q

Organismā iekļuvušu svešu daļiņu iznīcināšana organisma šūnās

A

Fagocitoze

53
Q

Asins plazmas šķidro daļu izsvīdums no asinsvadiem, kas sašķidrina, aizskalo un neitralizē kaitīgās vielas

A

Eksudācija

54
Q

Proliferācija

A

Šūnu savairošanās, kas rada barjeru, kavējot kaitīgo aģentu izplatīšanos no iekaisuma perēkļa

55
Q

Iekaisuma cēlonis

A

Jebkura iedarbība uz kādu dzīvnieka ķermeņa daļu, ja tā pārsniedz audu pretošanās spējas

56
Q

Galveno iekaisumu pazīmes pēc Celsija un Galēna

A
  • Rubor - sasarkums,
  • Tumor - pietukums,
  • Calor - paaugstināta t°,
  • Dolor - sāpes,
  • Functia laesa - funkcijas traucējums.
57
Q

Dažādi audu bojājuma veidi iekaisuma perēklī

A

Alteracija

58
Q

Dažādas asinsvadu pārmaiņas, kas novērojamas iekaisuma gadījumā

A

Eksudācija

59
Q

Iekaisuma iedalījums pēc gaitas

A

Akūtais iekaisums ilgst līdz 14 dienām.

Hroniskā iekaisuma gaita ir ilgstoša - mēnešī, dažreiz pat gadi.

60
Q

Kas raksturīgs eksudatīvajam iekaisumam

A

Stipri izteikta asins sastāvdaļu emigrācija no asinsvadiem, bet profileratīvās un alternatīvās pārmaiņas izteiktas vājāk

61
Q

Kas raksturīgs serozajam iekaisumam

A

Seroza eksudāta veidošanās. Tas ir caurspīdīgs vai mazliet duļķains, bezkrāsains, vai ar asinīm iekrāsots šķidrums. Eksudātā, kas sakrājas serozajos dobumos, dažkārt izgulsnējas fibrina pavedieni

62
Q

Nosauc trīs formas serozajam iekaisumam:

A

Serozā iekaisuma tuska.
Seroza iekaisuma ūdenskaite.
Bullozā forma.

63
Q

Kas raksturīgs fibrinozajam iekaisumam

A

Blīva izsvīduma (fibrīna) veidošanās no tās asins plazmas daļas, kas sarec.

64
Q

Kas raksturīgs krupoza iekaisumam

A

Fibrīns izgulsnējas uz dabisko dobumu apvalku virsmas

65
Q

Kas raksturīgs difteroīdajam iekaisumam

A

Fibrīns izgulsnējas starp šūnām, veidojot starp tām it kā izolācijas slāni, līdz ar to traucejot barības vielu piekļūšanu. Gļotādas apvidū, kas piesūcināts ar fibrīnu, attīstās nekroze.

66
Q

Kas raksturīgs Strutainajam iekaisumam

A

Eksudāts, kurā pārsvarā ir pārveidojušies leikocīti.

67
Q

Kas raksturīgs katarālajam iekaisumam

A

Biežākais iekaisuma veids, tas saistās vienīgi uz gļotādām un tam raksturīga šķidra eksudāta veidošanās

68
Q

Kas raksturīgs pūžņojošajam iekaisumam

A

Iekaisuma forma, kas komplicējas pūšanas mikrobu dēļ un kurai raksturīga audu pūšana

69
Q

Kas raksturīgs proliferatīvajam iekaisumam

A

Šūnu savairošanās pašā procesa sākumā, bet eksudatīvās parādības izteiktas vājāk.

70
Q

Kas nodrošina patstāvīgu ķermeņa temperatūru siltasiņu dzīvniekiem?

A

Siltums, kas rodas vielu maiņā notiekošo oksidācijas procesu rezultātā

71
Q

Kas ir drudzis?

A

Pārmaiņu komplekss organismā, saistīts ar ķermeņa t° reaktīvu paaugstināšanos neatkarīgi no arējās vides t°.

72
Q

Kādi ir drudža cēloņi?

A
  • infekcijas drudzi izraisa dažādi mikrobi, vīrusi, sēnes;
  • olbaltumvielu drudzis rodas pēc sterilu olbaltumvielu ievadīšanas organismā;
  • sāļu drudzi izraisa neorganiskas vielas, ja tās ievada parenterāli;
  • neirogēno drudzi izraisa tiešs, mehānisks nervu sistēmas siltuma centru kairinājums, asins izplūdumi trešajā ventrikulā, starpsmadzeņu tūska vai reflektorisks kairinājums.
73
Q

Nosauc trīs drudža attīstības cēloņus?

A
  • Temperatūras celšanās stadija
  • Paaugstinātas t° stadija
  • Temperatūras krišanās
74
Q

Drudža klasifikācija atkarībā no t° augstuma

A

Mērens drudzis (t° paaugstinās mazāk par 3° virs normas)

Intensīvs drudzis (t° paaugstinās par 3-4° virs normas)

75
Q

Drudža klasifikācija atkarībā no sirdsdarbības stāvokļa

A

Stēnisks drudzis (ar spēcīgu sirds sitienu un sasprindzinātu pulsu)

Astēnisks drudzis (ar mērenu sirdsdarbību)

76
Q

Drudža klasifikācija atkarībā no gaitas ilguma

A

Akūts (līdz 14 dienas)
Subakūts (ap mēnesi)
Hronisks (mēnešiem un gadiem)

77
Q

Drudža iedalījums atkarībā no temperatūras celšanās un krišanās mijas.

A

Īslaicīgs (ilgst no dažām stundām līdz 1 diennaktij)

Vienmērīgs, ilgstošs (no dažām dienām līdz vairākām nedēļām ar svārstībām ne vairāk par 1 diennakti)

Intermetējošs (raksturīga paaugstinata t° mija ar normālas t° periodiem)

Remitējošais (ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem t° diennaktī svārstās mazāk par 1°, bet nesasniedz normu)

Atguļas (raksturīgi gari paroksimas un apireksijas periodi)

Novājinošs (raksturiga augsta t°, kas strauji mainās un ir tuva normālai. Diennaktī tās svārstības var sasniegt 4-5°)

Atipisks (raksturīga nevienmerīga un nekārtīga t° celšanās un krišanās maiņa un nelielas svārstības diennaktī)