1 Flashcards

Question

kā joni plūst arā/iekšā difūzijā

Answer 1

iekšā - Na+, Ca 2+, Cl- HCO3- ārā - K+, (no lielākas konc--> uz mazāku)

Answer 2

iekšā - Na+, Ca+, K+ ārā Cl-, HCo3- (negatīvie ārā, pozitīvie iekšā)

Answer 3

jonu difūziju, elektrokinētisko transportu kauri šūnas membrānai

Answer 4

plazmolemmas tuneļolbaltumvielas

Answer 5

jonu kanālus veido vairākas OBV apakšvienības jeb domēnes

Answer 6

1. aizvērts 2.atvērts 3.inaktivēts

Answer 7

caurliadība jeb pārvietošanās ātrums

Answer 8

kanāli var būt atvērti visu laiku vai darboties ar pārtraukumiemcaur speciāliem vārtiem var darboties divejādi

Answer 9

1. lādiņatkarīgie - avers, ja membrānas iekšpuse kļūst pozitīvāka 2. ligandatkarīgie (receptorregulētie) - kanāli atveras/ aviveras ja kanāla OBV piesaista kādu citu molekulu (parasti mediators vai hormons) - ligandu. Darbojas pēc atslēgas slēdzenes principa, slēdzene - specifiska kanāla OBV, atslēga - ligands 3. deformācijas atkarīgie - kanāli avéras/ aizveras reaģējot uz fiziskām izmaiņām šūnas membrānā, piemēram, mehānisku spēku, spiedienu vai stiepšanos. Tie spēlē svarīgu lomu šūnu un audu atbildes uz mehāniskiem stimuliem, kanāli paši arī deformējas. 4. temperatūras atkarīgie - kanāli atveras/aziveras reaģējot uz temperatūras izmaiņām, tie ir īpaši jūtīgi pret konkrētām temperatūru izmaiņām un nodrošina organismam uztvert gan siltumu, gan aukstumu. Mie kanāli spēlē galveno lomu termoregulācijā un termālajā sajūtā. Reaģē uz specifiskiem temperatūras diapazoniem, pie temperatūras izmaiņām maina savu sruktūru.

Answer 10

patērējot ATF enerģiju vielas teia sūknētas pretī koncentrācijas gradientam, maza konc.---> liela konc. piemērs Na/K sūknis (2K iekšā, 3Na ārā), Ca sūknis (no iekšas uz āru)

Answer 11

primāri aktīvais, sekundāri aktīvais

Answer 12

darbojas primāri aktīvam transportam, šūnā teia nodrošināta zela kāda jona konc. atvieglojot tā neiekļūšanu car šūnas membrānu kopā ar kādu citu vielu, kas iet pretī konc. gradientam, neizmanto ATF enerģiju piemērs - Na+/glikozes sūknis, Na/H

Answer 13

transportē 2 vielas Na/glikoze simports šūnā iekšā var transportēt Na/aminoskābju simports arī 3 vielas

Answer 14

transportē tikai 1 viel (Ca sūknis)

Answer 15

aktīvi transportē 2 vai vairāk vielas Na+/H, Na/K pretējā virzienā vienlaikus (apmaina)

Answer 16

endocitoze ( iekšā šūnā) vile uzņemšana šūnā apņemot tās ar šūnas membrānu

Answer 17

eksocitoze (ārā no šūnas) viel izvadīšana no šūnas puslīšu membrānai saplūstot ar šūnas membrānu

Answer 18

pinocitoze - šķidrumu uzņemšana fagocitoze - lielu daļiņu uzņemšana (baktērijas) receptoratkarīgā - selektīvs process, kas piedalās uzņemto viel šķelšanā, receptoru recirkulācijā.

Answer 19

jebkura ārējās vai iekšējās vides fizikāli ķimisko parametru izmaiņa

Answer 20

zemsliekšņa - nerada reakciju sliekšņa - minimāls kairinātājs, kas izsauc reakciju virssliekšņa - visi kairinātāji, kuri ir stiprāki par sliekšņa optimālie (izsauc maksimālu reakciju šūnā pesimālie - stiprāki par optimāliem, bet izsauc mazāku atbildez reakciju

Answer 21

adekvātie - atbilst receptoriem uz kuriem darbojas aktivē tos ar mazāku enerģiju neadekvātie - neatbilst receptoriem uz kuriem tie darbojas, bet reizēm ar lielue erakiju var to aktivēt.

Answer 22

fizikālie (fizikālo parametru izmaiņas - spiediens temperatūras (temp. izmaiņas) ķīmiskie (mediatora, hormoni, cukurs)

Answer 23

dabīgie - sastopami dabā mākslīgie - (solārijs, medicament tut.) abi darbpojas uz vieniem receptoriem

Answer 24

uzbudinošie (aktivē šūnas funkcijas) kavējošie (kavē šūnas funkcijas) var darboties vien aun tā pati viela, piemēram, adrenalīns uzbudinošs- siris muskuļšūnām, kavējošs - sekretorajām šūnām

Answer 25

tie ir audi, kas atbild uz kairinātāju ar uzbudinājumu. 1. muskuļaudi (skeleta, gludie, sirds) 2. nervaudi (nervu šūnas perfifērijā un CNS) 3. dziedzeraudi (endokrīnos un eksokrīnos audos)

Answer 26

to galvenā funkcija ir norobežot šos uzbudināmos audus, piemēram saistaudi

Answer 27

negraduāla un ģeneralizēta atbildes reakcija uz kairinātāju negraduāla - nevar būt ne stiprāka, ne vājāga, bet ja tā ir tā ir maksimāla ģeneralizēta - izplatās pa visu šūnu

Answer 28

spēja atbildēt uz kairinātāju

Answer 29

1. Fizioloģiskais mire stāvoklis 2. Funkcionālā aktivitāte 3. Atjaunošanās 4. Kavēšana

Answer 30

var atrasties neierobežoti ilgi līdz uz to neiedarbojas kāds kairinātājs, ja arrosas pārāk ilgi var attīstīties atrofija, minimāls metabolisms, lai nodrošinātu šūnas dzīvības funkcijas, ražo ATF, lai nodrošinātu sūkņu darbību, lai uzturētu asimelrisku jonu sadalījumu abpus membrānai, lai suną varētu reaģēt uz karinātājiem.

Answer 31

tick aktivēti receptori atbilstoši kairinātājam, átverés jonu kanāli, kas nodrošina jonu plūsmu abpus šūnas membrānai ieplūst + joni, iekšpuse kļūst pozitīvāka, ciek aktivizētas dažādas OBV suną, kas novada informāciju līdz šūnas kodolam, nodrošina specifieke funkciju,

Answer 32

pēc īsa brīža notei atjaunošanās atjaunojas lādiņš (kļūst negatīvāks), atjaunojas vielas, kuras tika izmantotas, atjaunojas enerģija, kas tik patērēta, atjaunošanās ir ilgāka nekā uzbudinājums, kā arī patērē vairāk enerģijas

Answer 33

tick aktivēti receptori, tied atvērti jonu kanāli, šūnas iekšiene kļūst negatīvāka (hiperpolarizācija), kavēšana nepieciešama, lai samazinātu uzbudināmību, atjaunojas - lādiņš, vielas, enerģija

Answer 34

spēja pāriet no funkcionāla Miere stāvokļa uz funkcionālās aktivitātes stāvokli bez ārēju kairinātāju iedarbības, noties bez kairinātājie, piemēram - sirds ritma šūnas, gludās muskuļšūnas, bez ārējiem kairinātājiem var ietekmēr impulsu biežumu

Answer 35

potenciālu satrpība abpus membrānai, kas rodas sakarā ar asimetrisko jonu sadalījumu intra un ekstra celulārajā vidē

Answer 36

MMP- potenci[ālu starpības abpus šūnas membrānai fizioloģiskajā miera stāvoklī no -70mV līdz -90mV

Answer 37

DP - membrānas potenciāla izmaiņas sliekšņa vai virssliekšņa kairinātāja ietekmē

Answer 38

pakļaujas uz visu vai neko likumam - uz zemsliekšņa kairinātājiem DP neveidojas nekas, uz sliekšņa/virssliekšņa kairinātājiem tas ir maksimāls (viss), DP lielums nemainās, bet mainās frekvence (biežums)

Answer 39

1. Depolarizācija - šūnas membrānas potenciāls kļūst mazāk negatīvs, notiek kan Na joni plūst suną iekšā 2. repolarizācija pēc depolarizācijas šūnas membrānas potenciāls atgriežas pie sākotnējās negatīvās vērtības notice kad K plūst no šūnas ārā 3. Hiperpolarizācija - šunas membrānas potenciāls kļūst vēl negatīvāks nekā MMP, tas kavē šūnas uzbudināmību un kavē Jauna DP rašanos.

Answer 40

ir metode, kas reģistrēmuskuļu elektriska aktivitāti un ļauj analizēt muskuļun darbību dažādos apstākļos

Answer 41

aktivitāte Rema, jo darbojas tikai metabolisms kas nodrošina dzīvības funkcijas

Answer 42

amplitūda būtiski palielinās , jo tiek aktivēta svairākas MV

Answer 43

laiks, kad aktivizējas anatagoniskie muskuļi (pretējie), ļauj uzturēt muskuļa garujma stabilitāti un novēršš pārmērīgu izstiepšanos, vinens saspringst tors atslābst daļēji

Answer 44

EMG amplitūda palielinās, pieaug pieaugot atsvar smagumam, jo muskuļiem jāpielieklielāks spēks, lai noturētu slodzi, tas tiek panākts rekrutējot vairākas MV.

Answer 45

Leila amplitūda ļauj labāk saskatīt notikumus starp viļņu virsotnēm un izmaiņas muskuļu darbībā

Answer 46

nosaka, cik precīzi tiek atspoguļota pulsa līkne

Answer 47

lies izvērsums (sassiest līkne) ir noderīga ilgtermiņa pārskatam un. amplitūdu novērtēšanai, savukārt mazs izvērsums (izstiepta līkne) ļauj detalizētāk analizēt katra pulsa cila izmaiņas

Answer 48

Kairinātāja došanas vietā avversa Na kanāli ti var būt - ligandatkarīgie, temperatūras atkarīgie, deformācijas atkarīgie. Na joni pa jonu kanāliem ieplūst iekšā, jo Na konc. ir lielāka ārpusšūnas nekā iekšā, līdz ar to pararot iekšpusi pozitīvāku

Answer 49

1. lokālā depolarizācija (laiks kurā tik dots kairinātājs) 2. strauja depolarizācija (kad tiek sasniegts slieksnis -60mV 3. kad MP sasniedz 35-40mV aizveras Na jonu kanāli, bet atveras K atkarīgie kanāli, tā kā K+ ir vairāk šūnas iekšienē, tas izplūst ārā līdz ar to vide paniek negatīvāka. 4. sākas repolarizācija 5. kālija kanāli neaizveras tad, kad tiek sasniegts MMP, bet palielinasana vaļā ilgāku laiku, odrošinot lielāku K+ jonu izplūšanu nęka nepeiciešams MMP (notek hiperpolarizācija) 6.Na/K sūkņi atjauno jonu konc.

Answer 50

1. MMP uzbudināmība 100% (Na⁺ un K⁺ kanāli slēgti) aktivācijas vārti atveras, kad MP sasniedz slieksni, inaktivācijas vārti aizveras kad MP sasniedz +34-+40mV, inaktivācijas vārti veras vaļā, Gad MP repolarizācijas laikā sasniedz slieksni 2. lokālā depolarizācija uzbudināmība pieaug (a⁺ kanāli atvērti, Na⁺ plūst šūnā) 3. Absolūtā reraktārā fāze (na Joni var ieplūst), uzbudināmība ir 0% 4. Relatīva refrektārā fāze uzbudināmība ir, bet nepieciešams stiprāks kairinātājs

Answer 51

dendrīti - uztverošā daļa (atrodas sinapses, kas nodrošina info saņemšanu) kodols šūnas ķermenis - analizējošā daļa aksons - pārvadošā daļa mielīna apvalks

Answer 52

aferentās vada impulses UZ CNS eferentās vada impulses NO CNS uz efektoru

Answer 53

mielinizētās (nervu šķiedrai katarzi savs apvalks0 nemieliizētās (katrai nervu šķiedrai nav savs apvalks, tās ir ieliktas vienā kopējā

Answer 54

Aα – eferentās šķiedras uz skeleta muskuļiem un aferentās šķiedras no proprioreceptoriem β – aferentās nervu šķiedras no taustes, spiediena un proprioreceptoriem γ (gamma)– eferentās šķiedras uz muskuļu vārpstiņu δ – aferentās šķiedras no taustes, sāpju un temperatūras receptoriem B– veģetatīvās preganglionārās (atrodas eferentajā daļā firms veģetatīvā ganglija. C– veģetatīvās postganglionārās, (atrodas eferentajā daļā pēc veģetatīvā ganglija aferentās no sāpju un temperatūras receptoriem A alfa līdz B mielinētās, C nemielinētās A šķiedras lielākā diametrā un ātrāks ātrums 120m/s C šķiedras mazāks diameters lēnāks vadīšanas ātrums 0,5m/s

Answer 55

Ia – aferentās šķiedras no muskuļu vārpstiņas (Aα ) Ib – aferentās šķiedras no Goldži cīpslas receptoriem (Aα) II – aferentās šķiedras no taustes, spiediena un proprioreceptoriem (Aβ) III – aferentās šķiedras no sāpju un temperatūras receptoriem (A δ ) IV – aferentās šķiedras no sāpju un temperatūras receptoriem (C) I-III mielinizētas IV - nemielinizētas

Answer 56

1. Nemielinizētās šķiedrās - virpuļveida vadīšana, mainot membrānas potenciālu katrā nākamajā nervu šķiedras apvidū (katru nākamo reģionu padana pozitīvāku avverto Na kanālus 2. mielinizētās šķiedras - saltorā lēcienveida vadīšana veidojas tikai iežmaugās, zem mielīna apvalka šķiedra nav lādēta, impulsa pārvade ātrāka

Answer 57

mielinizācijas pakāpe ( jo labāk mielinizēta nervu šķiedra, jo impuls pārvadas ātrāk) šķiedras resnums (jo resnāka šķiedra, jo impulsa pārvadas ātrāk, jo ir mazāka iekšējā pretestība.)

Answer 58

*anatomiskā un fizioloģiskā veseluma likums, *uzbudinājuma izolētas vadīšanas likums, *uzbudinājuma divvirzienu vadīšanas likums, *nedekrementas vadīšanas likums.

Answer 59

Specializētas kontakta vietas starp divām šūnām

Answer 60

elektriskas un ķīmiskas

Answer 61

jonu kanāli, kas savieno divus blaku esošo šūnu citoplazmas un atļauj joniem plūst no vienas šūnas uz otru Nest līdzi lādiņu * uzbudinājumu vada divos virzienos, * uzbudinājumu pārvada ātri, * tikai uzbudinātājsinapses, * grūti ietekmējamas.

Answer 62

vada impulsus ar mediatora palīdzību aktivē/kavē

Answer 63

* Presinaptiskais pols * Postsinaptiskais pols (atrodas receptori) * Sinaptiskā sprauga

Answer 64

Uzbudinātājmediatori: * Glutamāts, * Aspartāts. 1. DP pienāk presinaptiskajam polam 2. Avers lādiņatkarīgie Ca kanāli 3. Ca ieplūst presinaptiskajā polā un saistās ar kalmodulīnu 4.Tas atbrīvo mediatoru uz sinaptisko spraugu (eksocitoze) 5. Mediators saistās ar receptoren uz postsinaptiskās membrānas 6. Atveras Ca vai Na kanāli postsinaptiskajā polā 7. Na vai Cl ieplūst šūnā 8. Rodas depolarizācija - uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls UPSP lokalizēta depolarizācija tikai postsinaptiskajā polā 9. Ja UPSP sasniedz slieksni rodas DP, kas trek vadīts uz nākamo šūnu

Answer 65

Kavētājmediatori: * γ-aminosviestskābe, * glicīns * Darbības potenciāls (DP) pienāk presinaptiskajam polam, * Atveras lādiņatkarīgie kalcija (Ca) kanāli, * Kalcijs ieplūst presinaptiskajā polā, * Kalcijs saistās ar kalmodulīnu, * Tiek atbrīvots mediators uz sinaptisko spraugu (eksocitoze), * Mediators saistās ar receptoriem uz postsinaptiskās membrānas, * Atveras kālija (K) vai hlora (Cl) kanāli postsinaptiskajā polā, * Kālijs izplūst vai hlors ieplūst šūnā, * Rodas hiperpolarizācija – kavējošais postsinaptiskais potenciāls (KPSP) un šūnas uzbudināmība samazinās

Answer 66

1.Mediatora atpakaļuzņemšana presinaptiskajā polā (Noradrenalīns - alfa2 receptori); 2. Mediatora sašķelšana sinaptiskajā spraugā specifisku enzīmu ietekmē; (Acetilholīnesterāze – šķeļ acetilholīnu) - var paņemt atpakaļ un sintizēt jaunu Acetilholīnu 3. Mediatora difūzija uz starpšūnu telpu, kur glijas šūnas to noārda

Answer 67

1. Vienvirziena vadīšana (pre --> post) 2. Lēnā vadīšana - piemīt sinaptiskai aizture, jo vairāk sinapšu, jo lenāka vadīšana 3. Vieglināšana - presinaptiskā pola īpašība - palielinot kalcija konc. presinaptiskā polā var atvieglot impulsa pārvadi cauri sinapsei nodrošinot lielāka mediatora daudzuma izdalīšanos.

Answer 68

neurone laukos tied ietverti vairāki neironi, kas kontaktē savā starpā 1.Konverģence 2.Diverģence 3.Summācija: laikā telpā

Answer 69

vairāki presinaptiski nierons veido kontaktus ar vier kopēju postsinaptisku neironu 1. atbildes reakcija postsinaptiskajā polā tiks pastiprināta, ja aktivēsies vairāki presinaptiskie neironi 2. samazina reakcijas ceļu - izraisa vienu atbildes reakciju

Answer 70

viens presinaptiskais nierons vidéo kontaktu ar vairākiem postsinaptiskiem neironiem - stimulējot vier neironu var iegūt ļoti plašu atbildes reakciju

Answer 71

summācija - postsinaptiskā pola īpašība sasumēt vairākus postsinaptiskos potenciālus, lai radītu vai neradītu DP. laikā - ja no presinaptiskā neurone presinaptiskajam polam pienāk 1DP, tad DP postsinaptiskajā šūnā neveidojas. Ja mēs kairinām presinaptisko šūnu ar augstas frekvences impulsiem, tad presinaptiskajam polam atnāk daudzi impulsi ar īsu starplaiku, tad postsinaptiskajā polā var veidoties summācija un veidoties DP. Katrs nākamais kairinātājs depolarizē membrānu arvien vairāk. telpā - lai notiktu summācija telpā nepieciešama konverģence, darbojas tāpat kā laikā, tikai kairinātāji tiek doti vienlaicīgi.

Answer 72

Neironu funkcionālās aktivitātes samazināšanās, tā notiek kavētājneirona aktivācijas rezultātā atkarībā no tā kura membrāna sinapsē tik kavēta, kavēšanu ideala 2 veidos - postsinaptiskā tiešā un netiešā, kā arī presinaptiskā

Answer 73

nodrošina tiešu kavēšanu neironiem kādā noteiktā ceļā. Jebkurā gadījumā, kan tiek aktivēts 1. Neurons, aktivējas kavētājneirons, kas kavē 3. neironu un neļauj tam izraisīt kaut kādu Tatbildes reakciju. Notier aktivējot anatagoniskus muskuļus Piemēram - piemēram saliecot roku, ekstensora neironi tiks kavēti.

Answer 74

samazina impulsa frekvenci, kas tiek sūtīta uz skeleta muskuļiem. kavētājneirons nav tieši vidū starb diviim citiem neironiem, bet ir kaut kur sānā ( renšoneirons). Reno šūnai ir augsts slieksnis to nevar tik viegli uzbudināt 1. Ja impulsa frekvence no motorā neuronu uz skeleta muskuli ir zema, tad muskulis kontrahējas, bet Renšo neirons netlike aktivēts, kavēšana nenotiek 2.Ja impulsa frekvence no motorā neuronu uz skeleta muskuli ir augusta, tad muskulis kontrahējas, bet vienlaicīgi pa aksona sānu zariņu aktivējas renšo šūna, rensopat neurons nodrošina tā paša motorā neirona kavēšanu samazinot impulsu frekvenci uz muskuli. vajadzīgs lai taupītu enerģiju

Answer 75

kavētājneirona presinaptiskais pols veido sinapsi ar uzbudinātājneirona presinaptisko polu, kavēšana noved pie kavēšanas mediatora izdales, GABA glicīns palie lina Cl- vai K caurliadību šūnas membrānā līdz ar to hiperpolarizē presinaptisko polu. Ja mis presinaptiskais pols tied hiperpolarizēts, tad Ca kanāli tien aizvērti cet, tad mediators nevar izdalīties. atšķirībā no tiešās postsinaptiskās kavēšanas tiek kavēts tikai1 pols.

Answer 76

tā ir sinapse starp nervu šķiedru un skeleta muskuļu šķiedru, tā ir resnākā šķiedra, kas pieder pie Aalfa šķiedrām. Postsinaptisko polu veido skeleta muskuļšķiedra

Answer 77

1.Darbības potenciāls (DP) pienāk presinaptiskajam polam, 2.Atveras lādiņatkarīgie kalcija (Ca) kanāli, 3. Kalcijs ieplūst presinaptiskajā polā, 4.Kalcijs saistās ar kalmodulīnu, 5. Tiek atbrīvots mediators acetilholīns uz sinaptisko spraugu, 6. Acetilholīns saistās ar nikotīnjūtīgajiem holinoreceptoriem uz postsinaptiskās membrānas, 7.Atveras nātrija (Na) kanāli un nātrijs ieplūst postsinaptiskajā polā, 8. Rodas depolarizācija – uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls (UPSP) 9.UPSP sasniedzot slieksni, rodas darbības potenciāls, kas izplatās pa muskuļšķiedas membrānu. 10. Acetilholīnesterāze noārda mediatoru sinaptiskajā spraugā.

Answer 78

1. Veicināšana * N-holinoreceptoru stimulatori (piemērs nikotīns veicina Na kanāla atvēršanos) * Acetilholīnesterāzes inhibitori (kavē acetilholīnesterāzes darbību) 2. Kavēšana * Miorelaksanti -sasitās ar N-jūtīgo receptoru, taču ACHE to nenoārda * Botulīna toksīns - neļauj pūslīšiem saplūst ar presinaptisko membrānu, mediators neizdalās

Answer 79

* Kustību – balsta, * Receptīvā, * Siltuma produkcija, - kontrahējoties * Aizsargfunkcija, * Asinsrites veicināšana, kontrakcija * Specifiskās funkcijas.

Answer 80

1.Aktīvās: (Karina ar elektrisch kairinātāju) *Uzbudināmība, *Vadāmība, vadīšanas ātrums 3-5m/s *Kontraktilitāte. spēja sarauties 2.Pasīvās: (pasīvi iedarbojas ar mehāniskiem spēkiem) *Stiepjamība, spēja izstiepties *Elastība, spēja atjaunoties *Plasticitāte. spēja saglabāt deformāciju

Answer 81

nākamās kontrakcijas laikā

Answer 82

Muskuļšķiedra (atrodas kulīšos) --> Miofibrilla--> Miofilaments_--> Aktīns (tievie pavedieni) un Miozīns (resnie pavedieni) atrodas pa vidu sarkomēram.

Answer 83

T sistēma ir sarkoplazmatiskais tīkls, kuram ir cisternas, kuras satur T kanālus pa kuriem vadās impulss, cisternas ir Ca rezervuāti, kur muskuļa kontrakcijas laikā tie izplūst.

Answer 84

Muskuļškiedru inervē viens motoneirona aksona gala zars, kas šķiedras vidū veido nerva – muskuļa sinapsi.

Answer 85

viens motorais nierons var inervēt vairākas muskuļšķiedras

Answer 86

Motorais neirons kopā ar muskuļšķiedrām, ko tas inervē, veido motoro vienību.

Answer 87

1. aktīns (piestiprinās pie Z līnijas), kā arī uz tā atrodas miozīna saistīšanās vieta 2. miozīns (Resnais pavediens) titīna spirāle piestiprina z līnijai 3. Sarkomērs - miofibrillas daļa starp divām Z līnijām.

Answer 88

1. Tropomiozīns (atrodas uz aktīna pavediena, nosedz miozīna saistīšanās vietas) 2. Troponīns - proteīns, kas sastāv no 3 daļām. * T – saistīta ar tropomiozīnu, * I – saistīta ar aktīnu, * C – saista kalcija jonus.

Answer 89

1. Kad postsinaptiskais potenciāls sasniegst slieksni veidojas impulss (DP) 2. Impulss izplatās pa muskuļšķiedru un T-sistēmu līdz sarkoplazmatiskā tīkla membrānām, 3. Atveras lādiņatkarīgie kalcija kanāli T-sistēmā un sarkoplazmatiskajā tīklā 4. Kalcijs ieplūst muskuļšķiedras citoplazmā un saistās ar troponīnu C, 5. Mainās troponīna-tropomiozīna novietojums un tiek atsegta miozīnu saistošā vieta uz aktīna pavediena, 6. Miozīna galva piesaistās pie aktīna un noliecas, slidinot aktīnu gar miozīnu, 7. Sarkomērs saīsinās (aktīna un miozīna garums nemainās). Pēc tam kad kalcijs tiek izsūknēts ārā tam nepieciešama ATF enerģija un kalcija sūkņi, pēc tam sarkomēra garums atjaunojas

Answer 90

1.Kalcijs no citoplazmas tiek izsūknēts uz starpšūnu telpu un sarkoplazmatisko tīklu, 2.Troponīna-tropomiozīna komplekss novietojas atpakaļ uz aktīna miozīnu saistošajām vietām, 3. Miozīns vairs nevar saistīties ar aktīnu, 4. Elastīgo spēku (titīna) ietekmē sarkomērs atjauno iepriekšējo garumu un muskulis atslābst.

Answer 91

1. zemsliekšņa (nav nekā) 2. sliekšņa (minimali ir) aktivējas dažas MV ar visaugstāko uzbudināmību 3. virssliekšņa optimālie (maksimali ir) aktivējas visas MV, max skelett muskuļu kontrakcija virssliekšņa pesimālie (nav tik daudz, cik optimāliem) aktivizējas ne visas MV

Answer 92

Zema uzbudināmība - MV nav tik jūtīgas, nepieciešams sitars kairinātājs (augsts slieksnis) Augusta uzbudināmība - MV visjūtīgākās, nepieciešams vājš kairinātājs (seems slieksnis)

Answer 93

1. Atsevišķa kontrakcija (aptuveni 5 Hz sekundē, (impulsi)): I. Latentais periods 5-7 ms (izplatās impulss, atveras kalcija kanāli, calcins izplūst, tropomiozīns pārvirzas.) II. Saraušanās fāze 10-100 ms (miozīna galvas noliecas) III. Atslābšanas fāze 50-200 ms (atjaunojas muskuļu garums) 2. Tetāniska kontrakcija: * Zobainais tetāns (kontrakcija pienāk atslābšanas fāzē 5-20Hz * Gludais tetāns (kairinātājs pienāk saraušanās fāzē n>20Hz

Answer 94

pie tetāniskas kontrakcijas mēs novērojam summāciju - katra kontrakcija paliek stiprāka, muskuļi neatjauno garumu, jo Ca joni netiek visi izsūknēti. Piemērs tetāniskai kontrakcijai - krampji, epilepsija

Answer 95

1. izometriska - musuļu garums nemainās, musulis dar bu neveic, uztur ķermeņa pozu 2.izotiniska - muskuļa tonnes nemainās, muskulis saīsinās Neko neceļot, tīras izotoniskas nav sastopamas dabā 3.auksotoniska - mainās gan garums, gan tonuss a) koncentriskas - muskuļu garums saīsinās, muskuļu spēks lielāks par paceļamo nastu, iekšējā slodze lielākā nekā ārējā slodze, ārējais darbs pozitīvs b)ekscentriska - muskuļu garums palielinās, iekšējā slodze mazāka nekā ārēja slodze, darbs negatīvs

Answer 96

īss muskulis - samazināts spēks vidējs muskulis - maksimāls kontrakcijas spēks gar muskulis - samazināts kontrakcijas spēks

Answer 97

ATF piesaistās pie miozīna galvas, lai nodrošinātu miozīna galvas atvienošanu no aktīna, kā arī Alf tik izmantots sūkņiem, lai izsūknētu kalciju ārā

Answer 98

1. ATF muskuļšķiedrā (1-3 sek.) 1mol=0,5kg ATF → ADF + P + enerģija (7,3 kkal) 2. Kreatīnfosfāts (5-8 sek) maksimālā aktivitāte Kreatīnfosfāts + ADF → ATF + kreatīns 3. Anaerobā glikolīze (40 sek.-1min.), bez skābekļa Glikoze → pienskābe + 2 ATF 4. Aerobā enerģijas produkcija. ar skābekli šķeļ hlikozi, taukskābes, aminoskābes (bez laika ierobežojuma) Glikoze + O2 → CO2 + H2O + 36 ATF Taukskābes Aminoskābes

Answer 99

MME = A/E x 100% parasti apm. 25 – 30% A = izdarītais darbs E = patērētā enerģija Parasti muskuļu mehāniskā efektivitāte svārstās no 25% līdz 30%. Tas nozīmē, ka tikai 25-30% no patērētās enerģijas tiek pārvērsts mehāniskajā darbā, bet pārējā daļa tiek zaudēta siltuma formā vai citiem procesiem.

Answer 100

1. I – lēnās oksidatīvās, aerobais ceļš, sarkanās šķiedras 2. IIa – ātrās oksidatīvi glikolītiskās, aerobais + anaerobais ceļš 3. IIb – ātrās glikolītiskās. anaerobais ceļš, baltās šķiedras

Answer 101

1.Galvenais ATF resintēzes ceļš, 2.Kontrakcijas ātrums, 3.Noguruma iestāšanās ātrums, (visātrāk nogurst IIb) 4.Mioglobīna koncentrācija (kaut kas līdzīgs hemoglobīnam, vislielākā konc. I šķiedrām). 5. Lielums, (I ir vismazākās, IIb resnākās teik uzkrāts) 6. Funkcija. I gr. lēnas un ilgstošas kontrakcijas, IIa gr. ātras IIb gr. uzkrātas rezerves, spēcīgas un ātras kontrakcijas, darbojas ekstrēmās situācijās)

Answer 102

Motoriskais neirons, tā aksons ar perifērajiem zariem un atbilstošās muskuļšķiedras, ko tas inervē.

Answer 103

1. Pēc lieluma (muskuļšķiedru skaita): * Mazās – daži desmiti muskuļšķiedru, (precīzas kustības) * Lielās – daži simti vai tūkstoši. (spēcīgas kustības) 2. Pēc muskuļškiedru veida: * Lēnās (mazās MV) * Ātrās. (lielās MV)

Answer 104

Muskuļa spēks – muskuļa spēja attīstīt maksimālu sasprindzinājumu vai pacelt maksimālu nastu. Mērvienības: * Ņūtoni, * Kilogrami.

Answer 105

1.Fizioloģiskais šķērsgriezuma laukums, Muskuļa absolūto spēku izsaka uz fizioloģiskā šķērsgriezuma laukuma vienību (kg/cm2). 2.Aktivēto motoro vienību skaits, 3.Impulsu frekvence, kas pienāk muskulim, 4. Muskuļa iestiepuma pakāpe, 5. Asinsapgāde, 6.Inervācija, 7.Kaulu un locītavu funkcionālais stāvoklis.

Answer 106

* kairinātāja stiprums * impulsu frekvence

Answer 107

*Muskuļa darbs: A = m (nasta smagums) x h (pacelšanas augstums) *Muskuļa jauda: N (jauda) = A (darbs) /t (laiks)

Answer 108

Skeleta Gludie Funkcionālā vienība Muskuļšķiedra Muskuļšūna Elektriskās sinapses - + T sistēma- + - Sarkoplazmatiskais tīkls Labi attīstīts Slikti attīstīts Troponīns + - Kontrakcijas ierosinātāji Elektriski kairinātāji Elektriski, mehāniski un ķīmiski kairinātāji Kontrakcijas un atslābšanas ātrums Ātrs vai lēns Lēns Automātija - + Inervācija Somatiskā nervu sistēma. Veģetatīvā nervu sistēma Lokalizācija. Piestiprināti pie kauliem Iekšējos orgānos

Answer 109

* Viscerālie (unitārie) - darbojas kā viens vienums * Neviscerālie (multiunitārie). - muskuļšūnas darbojas atsevišķi

Answer 110

1. Uzbūve V. Elektriskās sinapses starp šūnām N Šūnas izolētas 2. Inervācija V. Netiek inervēta katra šūna N. Tiek inervēta katra šūna Automātija V + N- 3. Lokalizācija V. Kuņģa-zarnu traktā, uroģenitālajā, elpošanas sistēmā, Mazajos asinsvados N. Zīlītes un ciliārie muskuļi, * m erector pili * Lielajos asinsvados

Answer 111

nervu sistēmu weide perfiērā un centrālā nervu sistēma

Answer 112

perifēro nervu sistēmu weid perifērie nervi, kas vada impulses no receptoriem uz CNS un no CNS uz izpildorgāniem

Answer 113

muguras smadzenes un galvas smadzenes

Answer 114

vidussmadzenes, smadzeņu tilts, iegarenās smadzenes

Answer 115

1.somatiskā nervu sistēma - pilda jušanas funkciju + motoro funkciju 2. veģetatīvā nervu sistēma - inervē iekšējos orgānus

Answer 116

1. sekundārie un tericiālie smadzeņu garozas lauki (lauki, kas afbild par kopējā kustību plāna izstādīšanu, rodas ideja. piemēram vai ņemt ābolu 2. Primārie garozas lauki (kopējā kustību plāna sadalīšanu atsevišķās programmās. Zemgarozas petri: bazālie gangliji, smadzeņu stumbrs, smadzenītes. (regulē līdzsvaru (smadzenītes) nodrošina mērķtiecīgas, precīzas kustības, tien pieregulēts spēks) 3. Apakšējie motorie neuroni muguras smadzenēs (izpildlīmenis atbild par kustību izpildi (sūta info uz atbilstošiem muskuļiem) skeleta muskuļi (nodded kustību vai kustība ir veiksmīgi izpildīta

Answer 117

par kustību un pozas regulāciju atbild primārie garozas lauki un apakšējie motorie neuroni

Answer 118

atbildes reakcija uz kairinātāju, kas realizējas caur CNS

Answer 119

1. receptoru, kurz uztver kairinātāju, pārvērš tā enerģiju elektrisch impulsos (DP) 2. Aferentais neirons, kas vada impulsus no receptora--> CNS, aferentā neurona ķermenis atrojas spinālajā ganglijā ārpus muuras smadzenēm 3. refleksa centrs - visas sinapses CNS sistēmā, kas apstrādā informāciju, izdomā vai atbildēt uz kairinātāju vai nē (slieksnis) 4. eferentais neirons vada impulsus no CNS---> efektoru somatiskajā refleksa lokā eferentā neirona šūnas ķermenis atrodas muguras smadzeņu priekšējos ragos tas ir alfa vai delta motorais neirons (savienojas ar Aalfa vai A delta nervu šķiedrām) 5. efektors somatiskajā refleksa lokā ir viens vieīgs efektors un tas ir selecta muskulis.

Answer 120

somatiskie (p. rokas atraušana no kaut kā karsta) iet caur CNS veģetatīvie (p. siekalu sekrēcija) neiet caur CNS

Answer 121

1. spinālie (muguras smadzenes) - rokas atraušana no karsta 2. bulbārie (iegarenās smadzenes) klepošana šķaudīšana 3. mezencefāliskie (vidussmadzenes) - zīlīšu sašaurināšānas 4. diencefāliskie (starpsmadzenes) - sāta, izsalkuma sajūta 5. kortikālie (realizējas caur lielo pusložu garozu), nosacījuma refleksi (Sajūtot svaigi ceptas maizes smaržu, cilvēkam var sākties siekalu sekrēcija, pat ja maize nav redzama.)

Answer 122

1. monosinaptiskie - viena sinapse (cīpslu refllekss) 2. polisinaptiskie - divas un vairāk sinapses (sāpju refleks)

Answer 123

1. motorie (izraisa muskuļu kontrakciju) 2. sekretorie (dziedzeru sekrēcija)

Answer 124

laiks no kairinātāja došanas brīža līdz reflektorās atbildes reakcijas sākumam

Answer 125

* Refleksa loka garums, * Sinapšu skaits refleksa lokā, * Nervu šķiedru, kas veido refleksa loku, vadīšanas ātrums, (somatiskajā a alfa, veģetatīviem B,C) * Kairinātāja stiprums, * Kavēšana, * Vieglināšana, * Nogurums.

Answer 126

ir specializēti sensoro receptoru veidi, kas atrodas muskuļos, cīpslās, locītavās un ādā, un tie uztver ķermeņa daļu stāvokli, kustības un spēku. Tie ir būtiski ķermeņa propriocepcijas sistēmai jeb "ķermeņa pozīcijas izjūtai", kas ļauj uztvert un kontrolēt ķermeņa stāvokli telpā, pat ja nav redzes kontaktu.

Answer 127

Atrodas starp muskuļu šķiedrām Reaģē uz muskuļu garuma izmaiņām un stiepšanas ātrumu, signalizē par to CNS Palīdz uzturēt muskuļu tonusu un koordinēt kustības.

Answer 128

Atrodas cīpslās, netālu no muskuļu-cīpslu savienojuma. Reaģē uz spriedzi (tonusu) cīpslās, kas rodas muskuļu kontrakcijas vai stiepšanas laikā signalizē par to CNS Aizsargā muskuļus no pārmērīgas pārslodzes, inhibējot kontrakciju, ja spriedze kļūst pārāk liela.

Answer 129

1. intrafuzālās šķiedras (iekšā vārpstiņā 1.1. kodolsomiņas šķiedras (1-3) 1.2 kodolu ķēdītes šķiedras (3-9) nav aktīna un miozīna, kontrahēties var tikai gali, intrafuzālās kalpo ką receptors Iekšējā inervācija: Afferentā inervācija: Iα (primārās) un II (sekundārās) sensorās šķiedras. Efferentā inervācija: γ-motoneironi, kas regulē intrafuzālo šķiedru spriegumu un uztur receptoru jutību. 2. Ekstrafuzālās šķiedras (ārpus vārpstiņas) kontraktīlā muskuļšķiedra Inervācija: α-motoneironi, kas nodrošina muskuļu kontrakcijas. Veido lielāko daļu skeleta muskuļu

Answer 130

Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu: 1. Aferentās(muskuļu vārpstiņa vada ---> CNS) Primārās (Ia) - sākas no abu šķiedru intrafuzālās daļas, apvijas kā spirāle, zema uzbudināmība, aktivējas pie strauja muskuļu iestiepuma, sūta impulsus uza motoriem neironiem (vido monosinaptisku ceļu) * Sekundārās (II) - sākas no kodola ķēdītes ar augstāku uzbudināmību pie lēna muskuļu iestiepuma, sūta impulsus uz starpneironiem, kas tālāk Impulses sūta uz motoriem neironiem veido polisinaptisku ceļu

Answer 131

*2. Eferentās (inervē muskuļu vārpstiņu) * Ay(gamma) no gamma motorā neirona CNS sūta impulses pa A gamma šķiedrām uz infrafuzālo šķiedru distāliem galiem, kur ir aktīns un miozīns, ierosinot kontrakciju gamma reguē muskuļu vārpstiņas iestiepuma jutību tā kā kontrahējas distālie gali (iestiepti), tad kodolu somiņā Ia šķiedru frekvence palielinās līdz ar to motorais neironi tiks aktivēti spēcīgāk

Answer 132

iestiepuma refleks tiek ierosināts no muskuļu vārpstiņas sūta pa Ia (II) šķiedrām uz CNS, kur aktivē Aalfa motoro neironu, kas pa Aa šķiedrām sūta impulses uz tā paša muskuļa ekstrafuzālajām šķiedrām ierosinot kontrakciju. Var iedalī 2 veidos -dinamiskais (fāziskais) un statiskais (toniskais)

Answer 133

dinamiskais (fāziskais) cīpslu reflekss ierosina straujš muskuļu iestiepums, uzsitot ar neiroloģisko āmuriņu (monosinaptisks)

Answer 134

statiskais (toniskais) iestiepuma reflekss - muskuļu tonuss, to ierosina lēns muskuļu iestiepums, aktivējas sekundārās nervu šķiedras (jo lēns), kuras sūta impulsus uz starpneironiem pēc tam uz motoriem neironiem , polisinaptisks

Answer 135

muskuļu tonuss - vāja, pastāvīga muskuļa kontrakcija, kas rodas toniskā iestiepuma refleksa rezultātā

Answer 136

tonusu katram cilvēkam nosaka y gamma motorais neirons (priekšējos ragos), kas inervē muskuļu vārpstiņu

Answer 137

galas smadzeņu centri - sūta impulsus uz gamma motorajiem neironiem tos aktivējot vai kavējot

Answer 138

gamma y -motoneirona aktivitāti ietekmē: * Smadzeņu stumbra retikulārā formācija, (regulē visas CNS uzbudināmību) * Vestibulārie kodoli un smadzenītes, (līdzsvars) * Bazālie gangliji, (sūta impulses uz motoriem neironiem, lai pieregulētu tonusu atbilstoši kustībām * Smadzeņu garoza. (apzināta tonusa regulēšana)

Answer 139

je fleksors aktivējas, tad ekstensors atslābst, tas notiek, lai ekstenzors nerealizē kontrakciju

Answer 140

Ib grupas šķiedras reaģē uz cīpslas iestiepumu muskuļu kontrakcijas rezultātā, goldžī cīpslas receptori pie specīga cīpslas iestiepuma, ko ierosina - * Spēcīga muskuļa kontrakcija, * Spēcīgs muskuļa iestiepums, (Augusts slieksnis)

Answer 141

sūta impulses pa Ib nervu šķiedrām uz CNS, kur Tier aktivēts kavētājneirons, kas kavē tā paša muskuļa neironu pārtraucot impulsa plūsmu uz muskuli, kas ierosina atslābšanu (pasargā muskuli no ļoti stiprām kontrakcijām)

Answer 142

Ķermeņa daļu fiksācija noteiktā stāvoklī

Answer 143

Poza: * Apzināta, (smadzeņu groza) * Neapzināta – nodrošina pozas refleksi: * Statiskie,(nodrošina ķermeņa daļu fiksācija mira stāvoklī) * Statokinētiskie. (nodrošina daļu fiksāciju kustībā)

Answer 144

Toniskie kakla refleksi Receptori –locītavās starp pakauša kaulu, pirmo un otro kakla skriemeli Centri – iegareno smadzeņu retikulārie kodoli.

Answer 145

impulsi nonāk retikulārajos kodolos, kas tālāk ietekmē gamma motoro neironu mucuras smadzenēs tādejādi izmainot muskuļu tonusu ķermenī

Answer 146

1. simetriski noliecot galvu, tonuss palielinās rokās un mugurā, samazinās kājās 2. asimetriski - paukotāja poza

Answer 147

Tie palīdz noturēt vertikālu organisma stāvokli. * Optiskā iztaisnošanās reakcija (apzināta rekacija, novietot galvu paralēli apkārt esošajiem vertikālajiem priekšmetiem) * Labirinta iztaisnošanās reflekss (līdzsvara receptori iekšējā ausī, realizējas car Virus smadzenēm mainot galvas stāvokli, neapzināta) * Ķermeņa iztaisnošanās reflekss (estensore bonus palielinās uz tās puses uz kuras cilvēks guļ)

Answer 148

Līdzsvara sistēma * Receptori– matiņšūnas priekštelpā un pusloka kanālos, * Vadīšanas ceļš – līdzsvara ceļš, * Augstākie centri – vidējā deniņu kroka.

Answer 149

endolimfā atrodas daudz kālija jonu

Answer 150

receptori, kas uztver līdzsvara izmaiņas atrodas pusloka paplašinājumos (ampulās)

Answer 151

matiņšūnas atrodas ampulās, tie ir izvirzīti uz āru tos pārklāj kupols, kuru apskalo endolimfa

Answer 152

priekštelpā receptori novietoti divos maisiņos - iegarenajā (utriculus) un apaļajā (saculus)

Answer 153

1. Matiņi (stereocilijas), kas atrodas uz matu šūnu virsmas, virzībā uz Viena šūnas pusi kļūst garāki. Šie matiņi ir savstarpēji savienoti ar tip-link (savienojošām šķiedrām), kas nodrošina, ka viena matiņa deformācija izraisa arī blakus esošo matiņu pārvietošanos. 2. Ja želejveida viela endolimfas kustības rezultātā nobīdas tā novice matiņus. 3.Matiņu noliekšanās uz garākā pusi izraisa deformācijas atkarīgo K kanālu atvēršanos, 4. K ieplūst matiņšūnā (koncentrācijas un elektriskā gradienta dēļ), izraisot depolarizāciju 5. Depolarizācijas ietekmē matiņšūnā atveras kalcija kanāli, caur kuriem ieplūstošais Ca2+ izraisa mediatora izdalīšanos sinapsē ar aferento nervu šķiedru, 6.Ja uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls sasniedz slieksni, rodas darbības potenciāls, kas pa līdzsvara nerva šķiedrām nonāk smadzenēs.

Answer 154

Matiņšūna ir ievietota plēvainā labirinta sieniņā un tās matiņi ir izvirzīti uz āru un pārklāti ar želejveida vielu, kuras apkārt atrodas endolimfa

Answer 155

uztver rotācijas paātrinājumu, rotācijas virziens = matiņu virziens

Answer 156

atrodas iegarenajā un apaļajā maisiņā , ievitoti atolītiskajā membrānā, kalcija karbonāta kristāli padara membrānu smagāku par apkārt esošo enolimfu. Iegarenā maisiņa receptori n(horizontāli, matiņi noliekti) apaļā maisiņa receptori (vertikāli)

Answer 157

No receptoriem priekštelpas un pusloka kanāliem tiek vadīti uz vestibulāriem kodoliem (iegarenajās smadzenēs), tiek vadīti vairākos virzienos 1. smadzenītēm (neapzināta) 2. smadzeņu garoza ( kontrolē apzināti līdzsvaru), 3. acu kustības kodoli (acu kustības pieskaņo ķermeņa kustībām) 4. kakla muskuļi motorie neuroni 5. ekstremitāšu muskuļu motorie neironi

Answer 158

Receptori – līdzsvara receptori iekšējā ausī. Centri – iegareno smadzeņu vestibulārie kodoli, kas izmaina y-motoneironu aktivitāti muguras smadzenēs. Veidi: * statiskais labirinta reflekss, (miera stāvoklī, guļ uz 60 gradu platforma) * statokinētiskais labirinta reflekss. (kustībā)

Answer 159

somatiskā 1. galvas smadzeņu garoza 2. apzināta kontrole 3. galeas smadzeņu nerwu kodo los, visos auguras smadzeņu segmentos 4. eferentais neirons atroados priekšējos ragos, eferento daļu vied 1 neirons, Aalfa un Ay gamma šķiedras, efektors - skelet muskuslis, izdalās ACH--->N 5. laiks īsāks 6. kotransmija nav veģetatīvā 1. hipotalmā 2. neapzināta kontrole 3. galvas smadzeņu nerwu kodols, kakla daļas muuras smadzenes 4. eferentais neirons atroados sānu ragos, efektoro daļu vied 2 neironu ķēde, B preganglionārās un C posganglionārās, efektors - gludās, sinds, dziedzeršūna, ACH--> Madrenalins 5. refleksa laiks garāks 6. ir (papildus mediatori)

Answer 160

Simpātiskā nervu sistēma ir atbildīga par organisma sagatavošanu aktīvai darbībai, kas bieži tiek dēvēta par "cīņas vai bēgšanas" reakciju. Kad simpātiskā sistēma aktivizējas, notiek šādas izmaiņas Parasimpātiskā nervu sistēma darbojas pretēji simpātiskajai sistēmai un ir atbildīga par organisma atpūtu un atjaunošanos. Kad šī sistēma aktivizējas, notiek šādas izmaiņas:

Answer 161

Augstākie centri – hipotalamā, * Zemākie centri – muguras smadzeņu T1–L3 segmentos * Gangliji– paravertebrāli vai prevertebrāli * Preganglionālās šķiedras īsākas nekā postganglionārās, * Mediatori: * Ganglijā – Acetilholīns→N (nikotīnjūtīgie)-receptori * Sinapsē ar efektoru: * Noradrenalīns un adrenalīns→α,  receptori * Sviedru dziedzeros, dažos asinsvados (skeleta muskuļu, koronārajos, galvas smadzeņu) – Acetilholīns→M(muskarīnjūtīgie)-receptori

Answer 162

* Augstākie centri – hipotalamā, * Zemākie centri – S2–S4 un III, VII (XIII), IX, X galvas smadzeņu nervu kodolos * Gangliji– prevertebrāli vai intramurāli * Preganglionālās šķiedras garākas nekā postganglionārās, * Mediatori: * Ganglijā – Acetilholīns→N (nikotīnjūtīgie)-receptori * Sinapsē ar efektoru – Acetilholīns→M (muskarīnjūtīgie) -receptori

Answer 163

Simpātiskā nervu sistēma + virsnieru serde

Answer 164

1. Holīnerģiskās vielas (stimulē ACH receptoru) Holīnerģiskās vielas var tikt klasificētas atkarībā no to iedarbības uz nikotīnjūtīgajiem (N) un muskarīnjūtīgajiem (M) receptoriem. Nikotīns: Šī viela stimulē nikotīnjūtīgos receptorus, kas atrodas nervu-muskuļu sinapsēs un veģetatīvajos ganglijos. Nikotīns izraisa muskuļu kontrakciju un stimulē autonomās nervu sistēmas aktivitāti, palielinot sirdsdarbību un asinsspiedienu. Muskarīnjūtīgās vielas (M) Pilokarpīns: Šis savienojums aktivizē muskarīnjūtīgos receptorus, izraisot gremošanas procesu stimulāciju, palielinot siekalu un sviedru izdalīšanos, kā arī samazinot sirdsdarbības ātrumu. 2. holinoblokatori (saistās ar ACH receptoren, bet neaktivē tos) Miorelaksanti (muskuļu relaksanti): Darbības mērķis: bloķē acetilholīna iedarbību neiromuskulārajās sinapsēs, kas izraisa muskuļu atslābumu. Piemērs: Depolarizējoši miorelaksanti (piem., sukcinilholīns) īslaicīgi aktivē receptorus, bet bloķē tālāku stimulāciju. Nedepolarizējoši miorelaksanti (piem., pankuronijs) bloķē receptorus, novēršot muskuļu kontrakciju. Ganglioblokatori: Darbības mērķis: bloķē impulsu pārvadi autonomo nervu sistēmas ganglijos, iedarbojoties uz nikotīna receptoriem. Piemērs: Heksametonijs – samazina simpātisko un parasimpātisko aktivitāti, tiek lietots retāk, jo ir sistēmiska ietekme. Muskarīna receptoru blokatori: Darbības mērķis: bloķē muskarīna receptorus, samazinot parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. Piemērs: Atropīns – paplašina zīlītes, samazina siekalu un bronhu sekrēciju, palielina sirdsdarbību.

Answer 165

1. Simpātiskā nervu sistēma aktivējas: * Stresa apstākļos * Fiziskas slodzes laikā 2. Parasimpātiskā nervu sistēma aktivējas: * Miera un miega laikā * Ēšanas laikā

Answer 166

α1 receptori Atrašanās vieta: Galvenokārt atrodas gludajos muskuļos, asinsvados un dziedzeros. Efekti: Gludie muskuļi: Aktivācija izraisa kontrakciju, piemēram, asinsvadu sašaurināšanos, kas palielina asinsspiedienu. Citi efekti: Palielina dziedzeru sekrēciju. α2 receptori Atrašanās vieta: Atrodas presinaptiskajos neironos un dažos gludajos muskuļos. Efekti: Presinaptiskie efekti: Samazina noradrenalīna atbrīvošanu un veicina noradrenalīna atpakaļuzņemšanu, tādējādi samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. Gludie muskuļi: Aktivācija var izraisīt relaksāciju. β1 receptori Atrašanās vieta: Galvenokārt atrodas sirdī. Efekti: Sirdī: Aktivācija palielina sirdsdarbības frekvenci un kontrakcijas spēku, uzlabojot sirds izsviedes jaudu. β2 receptori Atrašanās vieta: Atrodas bronhos, gludajos muskuļos un asinsvados. Efekti: Bronhu gludie muskuļi: Aktivācija izraisa relaksāciju (bronhodilatāciju), kas palīdz uzlabot elpošanu. Asinsvadi: Var izraisīt asinsvadu paplašināšanos. β3 receptori Atrašanās vieta: Atrodas taukaudos un urīnpūslī. Efekti: Taukaudi: Aktivācija veicina lipolīzi (tauku sadalīšanos), kas palielina brīvā taukskābju līmeni asinīs.

Answer 167

Holīnerģiskie receptori ir specifiski receptori, kas reaģē uz neirotransmitera acetilholīna (ACh) iedarbību. Tie ir sadalīti divās galvenajās grupās: nikotīnjūtīgie (N) un muskarīnjūtīgie (M) Nikotīnjūtīgie receptori galvenokārt ietekmē muskuļu kontrakcijas un autonomās nervu sistēmas darbību, savukārt muskarīnjūtīgie receptori regulē sirds ritmu un gremošanas procesus. Abas receptoru grupas ir svarīgas gan centrālajā, gan perifēriskajā nervu sistēmā.