1 Flashcards

1
Q

ķermeņa sastāvs

A

60% no ciilvēka ķermeņa masas (40% intracelulārais, 20% ekstracelulārais (ekstracelulārais šķidrums starpšūnu šķidrums 15%, limfa 5%)) - ūdens, 40% - cietvielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

šķidrumu atdalīšana

A

asins plazma ar starpšūnu šķidrumu atdalīta ar asinsvada sieniņu
starpšūnu šķidrums no intracelulārā šķidruma atdalīta ar šūnas membrānu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

ūdens kalpo…

A

kā transporta vide līdz šūnām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

šūnas membrānas galvenās uzbūves vienības

A
  1. fosfolipīdu dubultslānis
    (hidrofīlās galvas - vērstas uz āru, ūdeni mīlošas)
    hidrofobās astes - vērtas uz iekšu, nepatīk atrasties ūdenī
  2. Olbaltumvielas
  3. Ogļhidrāti
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

šūnas membrānas funkcijas (7)

A

norobežo EC no IC vides
Uztur šūnas formu
receptorā funkcija (spēja uztvert signālus)
informācijas nodošanas no EC vides uz IC vidi
jonu un vile transports abos virzienos
aizsargfunkcija (imunoloģiska, mehāniska)
nodrošina kontaktu ar citām šūnām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kapēc jonu sadalījums abpus membrānai ir būtisks?

A

lai uzturētu šūnas funkcijas, piemēram, nervu impulsu vadīšanu, muskuļu kontrakcijai, vielmaiņas procesiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Ko rada dažādas jonu koncentratācijas ?

A

rada elektrisko potenciālu un osmotisko spiedienu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

ar ko tien uzturēts jonu sadalījums

A

ar jonu sūkņiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

kādi joni atrodas vairāk ārpus šūnas

A

Na, Ca, Cl, HCO3

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

kādi joni atrodas vairāk šūnas iekšpusē

A

K, A (olbaltumvielu anjoni)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

ekstracelulārajā šķ. galvanise katjoni un anjoni

A

katjoni - Na, Ca
anjoni Cl, HCO3

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

intracelulārajā šķ. galvanise katjoni un anjoni

A

katjoni K, Mg, Na
anjoni A, PO4

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

kādas struktūras izmanto joni, lai pārvietotos pa šūnu

A

jonu kanālus, sūkņus

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

ko uztur jonu kanāli un sūkņi

A

jonu gradientu, nodrošina šūnas normālu darbību

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

transporta mehānismu veidi

A

aktīvais un pasīvais

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

pasīvais transports definīcija

A

vielu transports cauri šūnas membrānai elektroķīmiskā gradienta virzienā, nav nepieciešama ATF enerģija, augsta konc.–>zema konc.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

aktīvais transports

A

vile transports cauri šūnas membrānai pret konc. gradienta virzienu, nepieciešaaa ATF enerģija, zema konc. –> adugsta konc.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

pasīvie transporta mehānismi

A

difūzija, osmoze, filtrācija, elektrokinētiskā pārnese

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

pie kādiem apstākļiem realizējas pasīvie transporti

A

ja pastāv - 1. koncentrācijas jeb spiediena gradients abpus membrānai 2. elektriskā potenci[āla starpība abpus membrānai

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

kā iedala difūziju katru veidu paskaidro

A
  1. vienkāršā difūzija - cauri fosfolipīdu dubultslānim - vielas ir taukos šķīstošas, lai tās varētu iziet cauri vielām jābūt nepolārām (nav jābūt lādētām), jābūt pietiekami mazām
  2. OBV veidotie kanāli (jonu kanāli) - pārvietojas tās vielas, kuras ir lādētas un nešķīst taukos/ūdenī
  3. Atvieglotā difūizija - notiek ar nesējolbaltumvielu (nesējOBV ir selektīva) palīdzību, paredzēta tām vielām , kuras ir pārāk bielas, lai tiktu car OBV kanāliem
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

osmoze deifinīcija + raksturojums + kas ir nepieciešams

A

osmoze - ūdens transports cauri šūnas membrānai, nepieciešams - osmotiskais spiediens . H2O dolas tur kur augstāks osmotiskas spiediens, lai atšķaidītu konc. šķidrumu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

filtrācija definīcija + piemērs + raksturojums, piemērs, kur notiek

A

filtrācija - vile transports hidrostatiskā spiediena gradienta virzienā, no lielāka spiediena uz mazāku spiedienu (asins plazma –> starpšūnu šķidrums). Wielu transporta vends, kurā šķidrums kopā ar izšķīdušām vielām teek pārvietots cour puscaurlaidīgu membrānu, izmantojot spiediena starpību
Notiek nierēs, kur asinis tief filtrētas, lai no organisms izvadītu atkritumvielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

elektrokinētiskais transports definīcija + par šūnas lādiņu

A

elektrokinētiskais transports - jonu transports cauri šūnas membrānai elektriskā gradienta virzienā jeb kustība stars pozitīvi un negatīvi lādētām daļiņām cauri membrānai.

Šūnas iekšpuse negatīva, savukārt ārpuse pozitīva, tas ir tapēc, jo kālija joniem ir + un augusta caurliadība, tapēc ārpuse ir pozitīva

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Kas ir par pamatu elektrokinētiskam transportam

A

tas, ka pretējie lādiņi pievelkas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
kā joni plūst arā/iekšā difūzijā
iekšā - Na+, Ca 2+, Cl- HCO3- ārā - K+, (no lielākas konc--> uz mazāku)
25
kā joni plūst arā/iekšā elekteokinētiskajā transportā
iekšā - Na+, Ca+, K+ ārā Cl-, HCo3- (negatīvie ārā, pozitīvie iekšā)
26
ko nodrošina jonu kanāli
jonu difūziju, elektrokinētisko transportu kauri šūnas membrānai
27
kas var veidot jonu kanālus
plazmolemmas tuneļolbaltumvielas
28
kas veido jonu kanālus
jonu kanālus veido vairākas OBV apakšvienības jeb domēnes
29
jonu kanāli var atrasties 3 stāvokļos
1. aizvērts 2.atvērts 3.inaktivēts
29
kas raksturo jonu kustību
caurliadība jeb pārvietošanās ātrums
30
kā darbojas jonu kanāli?
kanāli var būt atvērti visu laiku vai darboties ar pārtraukumiemcaur speciāliem vārtiem var darboties divejādi
31
jonu kanału veidi + definīcija
1. lādiņatkarīgie - avers, ja membrānas iekšpuse kļūst pozitīvāka 2. ligandatkarīgie (receptorregulētie) - kanāli atveras/ aviveras ja kanāla OBV piesaista kādu citu molekulu (parasti mediators vai hormons) - ligandu. Darbojas pēc atslēgas slēdzenes principa, slēdzene - specifiska kanāla OBV, atslēga - ligands 3. deformācijas atkarīgie - kanāli avéras/ aizveras reaģējot uz fiziskām izmaiņām šūnas membrānā, piemēram, mehānisku spēku, spiedienu vai stiepšanos. Tie spēlē svarīgu lomu šūnu un audu atbildes uz mehāniskiem stimuliem, kanāli paši arī deformējas. 4. temperatūras atkarīgie - kanāli atveras/aziveras reaģējot uz temperatūras izmaiņām, tie ir īpaši jūtīgi pret konkrētām temperatūru izmaiņām un nodrošina organismam uztvert gan siltumu, gan aukstumu. Mie kanāli spēlē galveno lomu termoregulācijā un termālajā sajūtā. Reaģē uz specifiskiem temperatūras diapazoniem, pie temperatūras izmaiņām maina savu sruktūru.
32
primāri aktīvais definīcija
patērējot ATF enerģiju vielas teia sūknētas pretī koncentrācijas gradientam, maza konc.---> liela konc. piemērs Na/K sūknis (2K iekšā, 3Na ārā), Ca sūknis (no iekšas uz āru)
32
aktīvie transporta veidi
primāri aktīvais, sekundāri aktīvais
33
sekundāri aktīvais transports
darbojas primāri aktīvam transportam, šūnā teia nodrošināta zela kāda jona konc. atvieglojot tā neiekļūšanu car šūnas membrānu kopā ar kādu citu vielu, kas iet pretī konc. gradientam, neizmanto ATF enerģiju piemērs - Na+/glikozes sūknis, Na/H
34
simports definīcija
transportē 2 vielas Na/glikoze simports šūnā iekšā var transportēt Na/aminoskābju simports arī 3 vielas
34
uniports definīcija
transportē tikai 1 viel (Ca sūknis)
35
antiports definīcija
aktīvi transportē 2 vai vairāk vielas Na+/H, Na/K pretējā virzienā vienlaikus (apmaina)
36
endocitoze
endocitoze ( iekšā šūnā) vile uzņemšana šūnā apņemot tās ar šūnas membrānu
37
eksocitoze definīcija
eksocitoze (ārā no šūnas) viel izvadīšana no šūnas puslīšu membrānai saplūstot ar šūnas membrānu
38
endocitozes veidi
pinocitoze - šķidrumu uzņemšana fagocitoze - lielu daļiņu uzņemšana (baktērijas) receptoratkarīgā - selektīvs process, kas piedalās uzņemto viel šķelšanā, receptoru recirkulācijā.
39
kairinātājs definīcija
jebkura ārējās vai iekšējās vides fizikāli ķimisko parametru izmaiņa
40
kairinātāju klasifikācija pēc stipruma
zemsliekšņa - nerada reakciju sliekšņa - minimāls kairinātājs, kas izsauc reakciju virssliekšņa - visi kairinātāji, kuri ir stiprāki par sliekšņa optimālie (izsauc maksimālu reakciju šūnā pesimālie - stiprāki par optimāliem, bet izsauc mazāku atbildez reakciju
41
kairinātāju klasifikācija oēc atbilstības receptoriem
adekvātie - atbilst receptoriem uz kuriem darbojas aktivē tos ar mazāku enerģiju neadekvātie - neatbilst receptoriem uz kuriem tie darbojas, bet reizēm ar lielue erakiju var to aktivēt.
42
kairinātāju klasifikācija pēc enerģijas veida
fizikālie (fizikālo parametru izmaiņas - spiediens temperatūras (temp. izmaiņas) ķīmiskie (mediatora, hormoni, cukurs)
43
kairinātāju klasifikācija pēc izcelsmes
dabīgie - sastopami dabā mākslīgie - (solārijs, medicament tut.) abi darbpojas uz vieniem receptoriem
44
kairinātāju klasifikācija pēc ietekmes uz šūnu funkcijām
uzbudinošie (aktivē šūnas funkcijas) kavējošie (kavē šūnas funkcijas) var darboties vien aun tā pati viela, piemēram, adrenalīns uzbudinošs- siris muskuļšūnām, kavējošs - sekretorajām šūnām
45
uzbudināmie audi definīcija + veidi
tie ir audi, kas atbild uz kairinātāju ar uzbudinājumu. 1. muskuļaudi (skeleta, gludie, sirds) 2. nervaudi (nervu šūnas perfifērijā un CNS) 3. dziedzeraudi (endokrīnos un eksokrīnos audos)
46
Ko dara audi, kuri nav uzbudināmi?
to galvenā funkcija ir norobežot šos uzbudināmos audus, piemēram saistaudi
47
Uzbudinājums definīcija
negraduāla un ģeneralizēta atbildes reakcija uz kairinātāju negraduāla - nevar būt ne stiprāka, ne vājāga, bet ja tā ir tā ir maksimāla ģeneralizēta - izplatās pa visu šūnu
48
uzbudināmība definīcija
spēja atbildēt uz kairinātāju
49
Uzbudināmo audu funkcionālie stāvokļi
1. Fizioloģiskais mire stāvoklis 2. Funkcionālā aktivitāte 3. Atjaunošanās 4. Kavēšana
50
fizioloģiskais mire stāvoklis raksturojums
var atrasties neierobežoti ilgi līdz uz to neiedarbojas kāds kairinātājs, ja arrosas pārāk ilgi var attīstīties atrofija, minimāls metabolisms, lai nodrošinātu šūnas dzīvības funkcijas, ražo ATF, lai nodrošinātu sūkņu darbību, lai uzturētu asimelrisku jonu sadalījumu abpus membrānai, lai suną varētu reaģēt uz karinātājiem.
51
funkcionālā aktivitāte raksturojums
tick aktivēti receptori atbilstoši kairinātājam, átverés jonu kanāli, kas nodrošina jonu plūsmu abpus šūnas membrānai ieplūst + joni, iekšpuse kļūst pozitīvāka, ciek aktivizētas dažādas OBV suną, kas novada informāciju līdz šūnas kodolam, nodrošina specifieke funkciju,
52
atajunošanās raksturojums
pēc īsa brīža notei atjaunošanās atjaunojas lādiņš (kļūst negatīvāks), atjaunojas vielas, kuras tika izmantotas, atjaunojas enerģija, kas tik patērēta, atjaunošanās ir ilgāka nekā uzbudinājums, kā arī patērē vairāk enerģijas
53
kavēšana raksturojums
tick aktivēti receptori, tied atvērti jonu kanāli, šūnas iekšiene kļūst negatīvāka (hiperpolarizācija), kavēšana nepieciešama, lai samazinātu uzbudināmību, atjaunojas - lādiņš, vielas, enerģija
54
automātija definīcija + raksturojums + piemērs
spēja pāriet no funkcionāla Miere stāvokļa uz funkcionālās aktivitātes stāvokli bez ārēju kairinātāju iedarbības, noties bez kairinātājie, piemēram - sirds ritma šūnas, gludās muskuļšūnas, bez ārējiem kairinātājiem var ietekmēr impulsu biežumu
55
membrānas potenciāls definīcija
potenciālu satrpība abpus membrānai, kas rodas sakarā ar asimetrisko jonu sadalījumu intra un ekstra celulārajā vidē
56
membrānas mire potenciāls
MMP- potenci[ālu starpības abpus šūnas membrānai fizioloģiskajā miera stāvoklī no -70mV līdz -90mV
57
darbības potenciāls
DP - membrānas potenciāla izmaiņas sliekšņa vai virssliekšņa kairinātāja ietekmē
58
Uz ko paļaujas DP paskaidro -
pakļaujas uz visu vai neko likumam - uz zemsliekšņa kairinātājiem DP neveidojas nekas, uz sliekšņa/virssliekšņa kairinātājiem tas ir maksimāls (viss), DP lielums nemainās, bet mainās frekvence (biežums)
59
DP pa fāzēm + Na/K sūknis
1. Depolarizācija - šūnas membrānas potenciāls kļūst mazāk negatīvs, notiek kan Na joni plūst suną iekšā 2. repolarizācija pēc depolarizācijas šūnas membrānas potenciāls atgriežas pie sākotnējās negatīvās vērtības notice kad K plūst no šūnas ārā 3. Hiperpolarizācija - šunas membrānas potenciāls kļūst vēl negatīvāks nekā MMP, tas kavē šūnas uzbudināmību un kavē Jauna DP rašanos.
60
elektromiogramma definicija
ir metode, kas reģistrēmuskuļu elektriska aktivitāti un ļauj analizēt muskuļun darbību dažādos apstākļos
61
Miera stāvoklī EMG
aktivitāte Rema, jo darbojas tikai metabolisms kas nodrošina dzīvības funkcijas
62
muskuļu sasprindzinājuma laikā EMG
amplitūda būtiski palielinās , jo tiek aktivēta svairākas MV
63
koakticācija EMG
laiks, kad aktivizējas anatagoniskie muskuļi (pretējie), ļauj uzturēt muskuļa garujma stabilitāti un novēršš pārmērīgu izstiepšanos, vinens saspringst tors atslābst daļēji
64
Atsvaru pievienošana EMG
EMG amplitūda palielinās, pieaug pieaugot atsvar smagumam, jo muskuļiem jāpielieklielāks spēks, lai noturētu slodzi, tas tiek panākts rekrutējot vairākas MV.
65
amplitūdas nozīme
Leila amplitūda ļauj labāk saskatīt notikumus starp viļņu virsotnēm un izmaiņas muskuļu darbībā
66
mērījuma biežums
nosaka, cik precīzi tiek atspoguļota pulsa līkne
67
izvērsums
lies izvērsums (sassiest līkne) ir noderīga ilgtermiņa pārskatam un. amplitūdu novērtēšanai, savukārt mazs izvērsums (izstiepta līkne) ļauj detalizētāk analizēt katra pulsa cila izmaiņas
68
Kas atrevas kairinātāja došanas vietā? Kapēc Na joni ieplūst?
Kairinātāja došanas vietā avversa Na kanāli ti var būt - ligandatkarīgie, temperatūras atkarīgie, deformācijas atkarīgie. Na joni pa jonu kanāliem ieplūst iekšā, jo Na konc. ir lielāka ārpusšūnas nekā iekšā, līdz ar to pararot iekšpusi pozitīvāku
69
darbības potenciāls nervu skeleta muskuļu šūnai pa posmiem + kas notiek
1. lokālā depolarizācija (laiks kurā tik dots kairinātājs) 2. strauja depolarizācija (kad tiek sasniegts slieksnis -60mV 3. kad MP sasniedz 35-40mV aizveras Na jonu kanāli, bet atveras K atkarīgie kanāli, tā kā K+ ir vairāk šūnas iekšienē, tas izplūst ārā līdz ar to vide paniek negatīvāka. 4. sākas repolarizācija 5. kālija kanāli neaizveras tad, kad tiek sasniegts MMP, bet palielinasana vaļā ilgāku laiku, odrošinot lielāku K+ jonu izplūšanu nęka nepeiciešams MMP (notek hiperpolarizācija) 6.Na/K sūkņi atjauno jonu konc.
70
uzbudināmības izmaiņas uzbudinājuma laikā nervu/skeleta muskuļu šūnai fāzes
1. MMP uzbudināmība 100% (Na⁺ un K⁺ kanāli slēgti) aktivācijas vārti atveras, kad MP sasniedz slieksni, inaktivācijas vārti aizveras kad MP sasniedz +34-+40mV, inaktivācijas vārti veras vaļā, Gad MP repolarizācijas laikā sasniedz slieksni 2. lokālā depolarizācija uzbudināmība pieaug (a⁺ kanāli atvērti, Na⁺ plūst šūnā) 3. Absolūtā reraktārā fāze (na Joni var ieplūst), uzbudināmība ir 0% 4. Relatīva refrektārā fāze uzbudināmība ir, bet nepieciešams stiprāks kairinātājs
71
nervu šūna galvenās uzbūves vienības + funkcijas
dendrīti - uztverošā daļa (atrodas sinapses, kas nodrošina info saņemšanu) kodols šūnas ķermenis - analizējošā daļa aksons - pārvadošā daļa mielīna apvalks
72
nervu šķiedru klasifikācija 1. pēc impulse vadīšanas virziena
aferentās vada impulses UZ CNS eferentās vada impulses NO CNS uz efektoru
73
nervu šķiedru klasifikācija 2. pēc mielīna apvalka
mielinizētās (nervu šķiedrai katarzi savs apvalks0 nemieliizētās (katrai nervu šķiedrai nav savs apvalks, tās ir ieliktas vienā kopējā
74
nervu šķiedru klasifikācija 3. elektrofizioloģiskā
Aα – eferentās šķiedras uz skeleta muskuļiem un aferentās šķiedras no proprioreceptoriem β – aferentās nervu šķiedras no taustes, spiediena un proprioreceptoriem γ (gamma)– eferentās šķiedras uz muskuļu vārpstiņu δ – aferentās šķiedras no taustes, sāpju un temperatūras receptoriem B– veģetatīvās preganglionārās (atrodas eferentajā daļā firms veģetatīvā ganglija. C– veģetatīvās postganglionārās, (atrodas eferentajā daļā pēc veģetatīvā ganglija aferentās no sāpju un temperatūras receptoriem A alfa līdz B mielinētās, C nemielinētās A šķiedras lielākā diametrā un ātrāks ātrums 120m/s C šķiedras mazāks diameters lēnāks vadīšanas ātrums 0,5m/s
75
4. Sensoro šķiedru klasifikācija:
Ia – aferentās šķiedras no muskuļu vārpstiņas (Aα ) Ib – aferentās šķiedras no Goldži cīpslas receptoriem (Aα) II – aferentās šķiedras no taustes, spiediena un proprioreceptoriem (Aβ) III – aferentās šķiedras no sāpju un temperatūras receptoriem (A δ ) IV – aferentās šķiedras no sāpju un temperatūras receptoriem (C) I-III mielinizētas IV - nemielinizētas
76
uzbudinājumu vadīšanas mehānisms nervu šķiedrās
1. Nemielinizētās šķiedrās - virpuļveida vadīšana, mainot membrānas potenciālu katrā nākamajā nervu šķiedras apvidū (katru nākamo reģionu padana pozitīvāku avverto Na kanālus 2. mielinizētās šķiedras - saltorā lēcienveida vadīšana veidojas tikai iežmaugās, zem mielīna apvalka šķiedra nav lādēta, impulsa pārvade ātrāka
77
faktori, kas Osaka uzbudinājuma vadīšanas ātrumu
mielinizācijas pakāpe ( jo labāk mielinizēta nervu šķiedra, jo impuls pārvadas ātrāk) šķiedras resnums (jo resnāka šķiedra, jo impulsa pārvadas ātrāk, jo ir mazāka iekšējā pretestība.)
78
Uzbudinājuma vadīšanas likumi nervu šķiedrās
*anatomiskā un fizioloģiskā veseluma likums, *uzbudinājuma izolētas vadīšanas likums, *uzbudinājuma divvirzienu vadīšanas likums, *nedekrementas vadīšanas likums.
79
Sinapses definīcija
Specializētas kontakta vietas starp divām šūnām
80
sinapses iedala-
elektriskas un ķīmiskas
81
elektriskas sinapses definīcija + īpašības
jonu kanāli, kas savieno divus blaku esošo šūnu citoplazmas un atļauj joniem plūst no vienas šūnas uz otru Nest līdzi lādiņu * uzbudinājumu vada divos virzienos, * uzbudinājumu pārvada ātri, * tikai uzbudinātājsinapses, * grūti ietekmējamas.
82
ķīmiskas sinapses definīcija
vada impulsus ar mediatora palīdzību aktivē/kavē
83
sinapses uzbūve
* Presinaptiskais pols * Postsinaptiskais pols (atrodas receptori) * Sinaptiskā sprauga
84
ķīmiskā impulsu pārvade uzbudiātājsinapsē + uzbudinātājmediatori
Uzbudinātājmediatori: * Glutamāts, * Aspartāts. 1. DP pienāk presinaptiskajam polam 2. Avers lādiņatkarīgie Ca kanāli 3. Ca ieplūst presinaptiskajā polā un saistās ar kalmodulīnu 4.Tas atbrīvo mediatoru uz sinaptisko spraugu (eksocitoze) 5. Mediators saistās ar receptoren uz postsinaptiskās membrānas 6. Atveras Ca vai Na kanāli postsinaptiskajā polā 7. Na vai Cl ieplūst šūnā 8. Rodas depolarizācija - uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls UPSP lokalizēta depolarizācija tikai postsinaptiskajā polā 9. Ja UPSP sasniedz slieksni rodas DP, kas trek vadīts uz nākamo šūnu
85
ķīmiskā impulsu pārvade kavētājsinapsē + kavētājmediatori
Kavētājmediatori: * γ-aminosviestskābe, * glicīns * Darbības potenciāls (DP) pienāk presinaptiskajam polam, * Atveras lādiņatkarīgie kalcija (Ca) kanāli, * Kalcijs ieplūst presinaptiskajā polā, * Kalcijs saistās ar kalmodulīnu, * Tiek atbrīvots mediators uz sinaptisko spraugu (eksocitoze), * Mediators saistās ar receptoriem uz postsinaptiskās membrānas, * Atveras kālija (K) vai hlora (Cl) kanāli postsinaptiskajā polā, * Kālijs izplūst vai hlors ieplūst šūnā, * Rodas hiperpolarizācija – kavējošais postsinaptiskais potenciāls (KPSP) un šūnas uzbudināmība samazinās
86
Mediatora evakuācijas ceļi no sinaptiskās spraugas
1.Mediatora atpakaļuzņemšana presinaptiskajā polā (Noradrenalīns - alfa2 receptori); 2. Mediatora sašķelšana sinaptiskajā spraugā specifisku enzīmu ietekmē; (Acetilholīnesterāze – šķeļ acetilholīnu) - var paņemt atpakaļ un sintizēt jaunu Acetilholīnu 3. Mediatora difūzija uz starpšūnu telpu, kur glijas šūnas to noārda
87
Sinapses funkcionālās īpašības
1. Vienvirziena vadīšana (pre --> post) 2. Lēnā vadīšana - piemīt sinaptiskai aizture, jo vairāk sinapšu, jo lenāka vadīšana 3. Vieglināšana - presinaptiskā pola īpašība - palielinot kalcija konc. presinaptiskā polā var atvieglot impulsa pārvadi cauri sinapsei nodrošinot lielāka mediatora daudzuma izdalīšanos.
88
Neironu lauku īpašības
neurone laukos tied ietverti vairāki neironi, kas kontaktē savā starpā 1.Konverģence 2.Diverģence 3.Summācija: laikā telpā
89
Konverģence
vairāki presinaptiski nierons veido kontaktus ar vier kopēju postsinaptisku neironu 1. atbildes reakcija postsinaptiskajā polā tiks pastiprināta, ja aktivēsies vairāki presinaptiskie neironi 2. samazina reakcijas ceļu - izraisa vienu atbildes reakciju
90
Diverģence
viens presinaptiskais nierons vidéo kontaktu ar vairākiem postsinaptiskiem neironiem - stimulējot vier neironu var iegūt ļoti plašu atbildes reakciju
91
Summācija: laikā telpā
summācija - postsinaptiskā pola īpašība sasumēt vairākus postsinaptiskos potenciālus, lai radītu vai neradītu DP. laikā - ja no presinaptiskā neurone presinaptiskajam polam pienāk 1DP, tad DP postsinaptiskajā šūnā neveidojas. Ja mēs kairinām presinaptisko šūnu ar augstas frekvences impulsiem, tad presinaptiskajam polam atnāk daudzi impulsi ar īsu starplaiku, tad postsinaptiskajā polā var veidoties summācija un veidoties DP. Katrs nākamais kairinātājs depolarizē membrānu arvien vairāk. telpā - lai notiktu summācija telpā nepieciešama konverģence, darbojas tāpat kā laikā, tikai kairinātāji tiek doti vienlaicīgi.
92
kavēšana
Neironu funkcionālās aktivitātes samazināšanās, tā notiek kavētājneirona aktivācijas rezultātā atkarībā no tā kura membrāna sinapsē tik kavēta, kavēšanu ideala 2 veidos - postsinaptiskā tiešā un netiešā, kā arī presinaptiskā
93
Postsinaptiskā: * tiešā
nodrošina tiešu kavēšanu neironiem kādā noteiktā ceļā. Jebkurā gadījumā, kan tiek aktivēts 1. Neurons, aktivējas kavētājneirons, kas kavē 3. neironu un neļauj tam izraisīt kaut kādu Tatbildes reakciju. Notier aktivējot anatagoniskus muskuļus Piemēram - piemēram saliecot roku, ekstensora neironi tiks kavēti.
94
Postsinaptiskā: * netiešā
samazina impulsa frekvenci, kas tiek sūtīta uz skeleta muskuļiem. kavētājneirons nav tieši vidū starb diviim citiem neironiem, bet ir kaut kur sānā ( renšoneirons). Reno šūnai ir augsts slieksnis to nevar tik viegli uzbudināt 1. Ja impulsa frekvence no motorā neuronu uz skeleta muskuli ir zema, tad muskulis kontrahējas, bet Renšo neirons netlike aktivēts, kavēšana nenotiek 2.Ja impulsa frekvence no motorā neuronu uz skeleta muskuli ir augusta, tad muskulis kontrahējas, bet vienlaicīgi pa aksona sānu zariņu aktivējas renšo šūna, rensopat neurons nodrošina tā paša motorā neirona kavēšanu samazinot impulsu frekvenci uz muskuli. vajadzīgs lai taupītu enerģiju
95
Presinaptiskā kavēšana
kavētājneirona presinaptiskais pols veido sinapsi ar uzbudinātājneirona presinaptisko polu, kavēšana noved pie kavēšanas mediatora izdales, GABA glicīns palie lina Cl- vai K caurliadību šūnas membrānā līdz ar to hiperpolarizē presinaptisko polu. Ja mis presinaptiskais pols tied hiperpolarizēts, tad Ca kanāli tien aizvērti cet, tad mediators nevar izdalīties. atšķirībā no tiešās postsinaptiskās kavēšanas tiek kavēts tikai1 pols.
96
nervu muskuļu sinapse definīcija
tā ir sinapse starp nervu šķiedru un skeleta muskuļu šķiedru, tā ir resnākā šķiedra, kas pieder pie Aalfa šķiedrām. Postsinaptisko polu veido skeleta muskuļšķiedra
97
Impulsa pārvades mehānisms nerva – muskuļa sinapsē
1.Darbības potenciāls (DP) pienāk presinaptiskajam polam, 2.Atveras lādiņatkarīgie kalcija (Ca) kanāli, 3. Kalcijs ieplūst presinaptiskajā polā, 4.Kalcijs saistās ar kalmodulīnu, 5. Tiek atbrīvots mediators acetilholīns uz sinaptisko spraugu, 6. Acetilholīns saistās ar nikotīnjūtīgajiem holinoreceptoriem uz postsinaptiskās membrānas, 7.Atveras nātrija (Na) kanāli un nātrijs ieplūst postsinaptiskajā polā, 8. Rodas depolarizācija – uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls (UPSP) 9.UPSP sasniedzot slieksni, rodas darbības potenciāls, kas izplatās pa muskuļšķiedas membrānu. 10. Acetilholīnesterāze noārda mediatoru sinaptiskajā spraugā.
98
Uzbudinājuma pārvades ietekmēšana nerva-muskuļa sinapsē nosaukumi, kas veic kav'e'sanu, kas veicināšanu
1. Veicināšana * N-holinoreceptoru stimulatori (piemērs nikotīns veicina Na kanāla atvēršanos) * Acetilholīnesterāzes inhibitori (kavē acetilholīnesterāzes darbību) 2. Kavēšana * Miorelaksanti -sasitās ar N-jūtīgo receptoru, taču ACHE to nenoārda * Botulīna toksīns - neļauj pūslīšiem saplūst ar presinaptisko membrānu, mediators neizdalās
99
Skeleta muskuļu funkcijas
* Kustību – balsta, * Receptīvā, * Siltuma produkcija, - kontrahējoties * Aizsargfunkcija, * Asinsrites veicināšana, kontrakcija * Specifiskās funkcijas.
100
Skeleta muskuļu īpašības
1.Aktīvās: (Karina ar elektrisch kairinātāju) *Uzbudināmība, *Vadāmība, vadīšanas ātrums 3-5m/s *Kontraktilitāte. spēja sarauties 2.Pasīvās: (pasīvi iedarbojas ar mehāniskiem spēkiem) *Stiepjamība, spēja izstiepties *Elastība, spēja atjaunoties *Plasticitāte. spēja saglabāt deformāciju
101
kad atjaunojas muskuļu garums
nākamās kontrakcijas laikā
102
Skeleta muskuļu uzbūve
Muskuļšķiedra (atrodas kulīšos) --> Miofibrilla--> Miofilaments_--> Aktīns (tievie pavedieni) un Miozīns (resnie pavedieni) atrodas pa vidu sarkomēram.
103
T sistēma
T sistēma ir sarkoplazmatiskais tīkls, kuram ir cisternas, kuras satur T kanālus pa kuriem vadās impulss, cisternas ir Ca rezervuāti, kur muskuļa kontrakcijas laikā tie izplūst.
104
kas inervē muskuļšķiedru
Muskuļškiedru inervē viens motoneirona aksona gala zars, kas šķiedras vidū veido nerva – muskuļa sinapsi.
105
Cik muskuļšķiedras var inervēt 1 motorais neirons
viens motorais nierons var inervēt vairākas muskuļšķiedras
106
kas veido motoro vienību?
Motorais neirons kopā ar muskuļšķiedrām, ko tas inervē, veido motoro vienību.
107
Skeleta muskuļu kontraktīlās olbaltumvielas
1. aktīns (piestiprinās pie Z līnijas), kā arī uz tā atrodas miozīna saistīšanās vieta 2. miozīns (Resnais pavediens) titīna spirāle piestiprina z līnijai 3. Sarkomērs - miofibrillas daļa starp divām Z līnijām.
108
Kontrakciju kavējošās olbaltumvielas
1. Tropomiozīns (atrodas uz aktīna pavediena, nosedz miozīna saistīšanās vietas) 2. Troponīns - proteīns, kas sastāv no 3 daļām. * T – saistīta ar tropomiozīnu, * I – saistīta ar aktīnu, * C – saista kalcija jonus.
109
Skeleta muskuļu kontrakcijas mehānisms
1. Kad postsinaptiskais potenciāls sasniegst slieksni veidojas impulss (DP) 2. Impulss izplatās pa muskuļšķiedru un T-sistēmu līdz sarkoplazmatiskā tīkla membrānām, 3. Atveras lādiņatkarīgie kalcija kanāli T-sistēmā un sarkoplazmatiskajā tīklā 4. Kalcijs ieplūst muskuļšķiedras citoplazmā un saistās ar troponīnu C, 5. Mainās troponīna-tropomiozīna novietojums un tiek atsegta miozīnu saistošā vieta uz aktīna pavediena, 6. Miozīna galva piesaistās pie aktīna un noliecas, slidinot aktīnu gar miozīnu, 7. Sarkomērs saīsinās (aktīna un miozīna garums nemainās). Pēc tam kad kalcijs tiek izsūknēts ārā tam nepieciešama ATF enerģija un kalcija sūkņi, pēc tam sarkomēra garums atjaunojas
110
Skeleta muskuļu atslābšanas mehānisms
1.Kalcijs no citoplazmas tiek izsūknēts uz starpšūnu telpu un sarkoplazmatisko tīklu, 2.Troponīna-tropomiozīna komplekss novietojas atpakaļ uz aktīna miozīnu saistošajām vietām, 3. Miozīns vairs nevar saistīties ar aktīnu, 4. Elastīgo spēku (titīna) ietekmē sarkomērs atjauno iepriekšējo garumu un muskulis atslābst.
111
Skeleta muskuļa kontrakcijas amplitūdas atkarība no kairinātāja stipruma
1. zemsliekšņa (nav nekā) 2. sliekšņa (minimali ir) aktivējas dažas MV ar visaugstāko uzbudināmību 3. virssliekšņa optimālie (maksimali ir) aktivējas visas MV, max skelett muskuļu kontrakcija virssliekšņa pesimālie (nav tik daudz, cik optimāliem) aktivizējas ne visas MV
112
paskaidro atšķirību starp visaugstāko uzmbudināmību un viszemāko uzbudināmību
Zema uzbudināmība - MV nav tik jūtīgas, nepieciešams sitars kairinātājs (augsts slieksnis) Augusta uzbudināmība - MV visjūtīgākās, nepieciešams vājš kairinātājs (seems slieksnis)
113
Skeleta muskuļu kontrakcijas atkarība no kairinātāja frekvences
1. Atsevišķa kontrakcija (aptuveni 5 Hz sekundē, (impulsi)): I. Latentais periods 5-7 ms (izplatās impulss, atveras kalcija kanāli, calcins izplūst, tropomiozīns pārvirzas.) II. Saraušanās fāze 10-100 ms (miozīna galvas noliecas) III. Atslābšanas fāze 50-200 ms (atjaunojas muskuļu garums) 2. Tetāniska kontrakcija: * Zobainais tetāns (kontrakcija pienāk atslābšanas fāzē 5-20Hz * Gludais tetāns (kairinātājs pienāk saraušanās fāzē n>20Hz
114
Kas ir kontrakciju summācija, kad mēs novērojam to
pie tetāniskas kontrakcijas mēs novērojam summāciju - katra kontrakcija paliek stiprāka, muskuļi neatjauno garumu, jo Ca joni netiek visi izsūknēti. Piemērs tetāniskai kontrakcijai - krampji, epilepsija
115
Skeleta muskuļu kontrakcijas veidi
1. izometriska - musuļu garums nemainās, musulis dar bu neveic, uztur ķermeņa pozu 2.izotiniska - muskuļa tonnes nemainās, muskulis saīsinās Neko neceļot, tīras izotoniskas nav sastopamas dabā 3.auksotoniska - mainās gan garums, gan tonuss a) koncentriskas - muskuļu garums saīsinās, muskuļu spēks lielāks par paceļamo nastu, iekšējā slodze lielākā nekā ārējā slodze, ārējais darbs pozitīvs b)ekscentriska - muskuļu garums palielinās, iekšējā slodze mazāka nekā ārēja slodze, darbs negatīvs
116
Muskuļa iestiepuma pakāpes ietekme uz kontrakciju (sarkomēra garums)
īss muskulis - samazināts spēks vidējs muskulis - maksimāls kontrakcijas spēks gar muskulis - samazināts kontrakcijas spēks
117
Enerģijas izmantošana
ATF piesaistās pie miozīna galvas, lai nodrošinātu miozīna galvas atvienošanu no aktīna, kā arī Alf tik izmantots sūkņiem, lai izsūknētu kalciju ārā
118
Muskuļu kontrakcijas enerģētiskais nodrošinājums
1. ATF muskuļšķiedrā (1-3 sek.) 1mol=0,5kg ATF → ADF + P + enerģija (7,3 kkal) 2. Kreatīnfosfāts (5-8 sek) maksimālā aktivitāte Kreatīnfosfāts + ADF → ATF + kreatīns 3. Anaerobā glikolīze (40 sek.-1min.), bez skābekļa Glikoze → pienskābe + 2 ATF 4. Aerobā enerģijas produkcija. ar skābekli šķeļ hlikozi, taukskābes, aminoskābes (bez laika ierobežojuma) Glikoze + O2 → CO2 + H2O + 36 ATF Taukskābes Aminoskābes
119
Muskuļu mehāniskā efektivitāte
MME = A/E x 100% parasti apm. 25 – 30% A = izdarītais darbs E = patērētā enerģija Parasti muskuļu mehāniskā efektivitāte svārstās no 25% līdz 30%. Tas nozīmē, ka tikai 25-30% no patērētās enerģijas tiek pārvērsts mehāniskajā darbā, bet pārējā daļa tiek zaudēta siltuma formā vai citiem procesiem.
120
Skeleta muskuļšķiedru iedalījums + kādu ceļu oizmanto
1. I – lēnās oksidatīvās, aerobais ceļš, sarkanās šķiedras 2. IIa – ātrās oksidatīvi glikolītiskās, aerobais + anaerobais ceļš 3. IIb – ātrās glikolītiskās. anaerobais ceļš, baltās šķiedras
121
skeleta muskuļu šķiedru salīdzinājums
1.Galvenais ATF resintēzes ceļš, 2.Kontrakcijas ātrums, 3.Noguruma iestāšanās ātrums, (visātrāk nogurst IIb) 4.Mioglobīna koncentrācija (kaut kas līdzīgs hemoglobīnam, vislielākā konc. I šķiedrām). 5. Lielums, (I ir vismazākās, IIb resnākās teik uzkrāts) 6. Funkcija. I gr. lēnas un ilgstošas kontrakcijas, IIa gr. ātras IIb gr. uzkrātas rezerves, spēcīgas un ātras kontrakcijas, darbojas ekstrēmās situācijās)
122
Motorā vienība definīcija
Motoriskais neirons, tā aksons ar perifērajiem zariem un atbilstošās muskuļšķiedras, ko tas inervē.
123
Motoro vienību iedalījums
1. Pēc lieluma (muskuļšķiedru skaita): * Mazās – daži desmiti muskuļšķiedru, (precīzas kustības) * Lielās – daži simti vai tūkstoši. (spēcīgas kustības) 2. Pēc muskuļškiedru veida: * Lēnās (mazās MV) * Ātrās. (lielās MV)
124
Muskuļu spēks definīcju
Muskuļa spēks – muskuļa spēja attīstīt maksimālu sasprindzinājumu vai pacelt maksimālu nastu. Mērvienības: * Ņūtoni, * Kilogrami.
125
Muskuļa spēku ietekmējošie faktori
1.Fizioloģiskais šķērsgriezuma laukums, Muskuļa absolūto spēku izsaka uz fizioloģiskā šķērsgriezuma laukuma vienību (kg/cm2). 2.Aktivēto motoro vienību skaits, 3.Impulsu frekvence, kas pienāk muskulim, 4. Muskuļa iestiepuma pakāpe, 5. Asinsapgāde, 6.Inervācija, 7.Kaulu un locītavu funkcionālais stāvoklis.
126
kas tiek mainīts, lai regulētu muskuļu spēku organismā?
* kairinātāja stiprums * impulsu frekvence
127
Muskuļu darbs un jauda
*Muskuļa darbs: A = m (nasta smagums) x h (pacelšanas augstums) *Muskuļa jauda: N (jauda) = A (darbs) /t (laiks)
128
Gludo muskuļu atšķirības no skeleta muskuļiem
Skeleta Gludie Funkcionālā vienība Muskuļšķiedra Muskuļšūna Elektriskās sinapses - + T sistēma- + - Sarkoplazmatiskais tīkls Labi attīstīts Slikti attīstīts Troponīns + - Kontrakcijas ierosinātāji Elektriski kairinātāji Elektriski, mehāniski un ķīmiski kairinātāji Kontrakcijas un atslābšanas ātrums Ātrs vai lēns Lēns Automātija - + Inervācija Somatiskā nervu sistēma. Veģetatīvā nervu sistēma Lokalizācija. Piestiprināti pie kauliem Iekšējos orgānos
129
Gludo muskuļu iedalījums
* Viscerālie (unitārie) - darbojas kā viens vienums * Neviscerālie (multiunitārie). - muskuļšūnas darbojas atsevišķi
130
neviscerālie un viscerālie atšķirība
1. Uzbūve V. Elektriskās sinapses starp šūnām N Šūnas izolētas 2. Inervācija V. Netiek inervēta katra šūna N. Tiek inervēta katra šūna Automātija V + N- 3. Lokalizācija V. Kuņģa-zarnu traktā, uroģenitālajā, elpošanas sistēmā, Mazajos asinsvados N. Zīlītes un ciliārie muskuļi, * m erector pili * Lielajos asinsvados
131
kas veido nervu sistēmu
nervu sistēmu weide perfiērā un centrālā nervu sistēma
132
kas veido perifēro nervu sistēmu?
perifēro nervu sistēmu weid perifērie nervi, kas vada impulses no receptoriem uz CNS un no CNS uz izpildorgāniem
133
Kas veido CNS
muguras smadzenes un galvas smadzenes
134
no kā sastāv smadzeņu stumbrs?
vidussmadzenes, smadzeņu tilts, iegarenās smadzenes
135
CNS funkcionālās daļas + kādas funkcijas pilda
1.somatiskā nervu sistēma - pilda jušanas funkciju + motoro funkciju 2. veģetatīvā nervu sistēma - inervē iekšējos orgānus
136
motorā hierahija + funkcijas
1. sekundārie un tericiālie smadzeņu garozas lauki (lauki, kas afbild par kopējā kustību plāna izstādīšanu, rodas ideja. piemēram vai ņemt ābolu 2. Primārie garozas lauki (kopējā kustību plāna sadalīšanu atsevišķās programmās. Zemgarozas petri: bazālie gangliji, smadzeņu stumbrs, smadzenītes. (regulē līdzsvaru (smadzenītes) nodrošina mērķtiecīgas, precīzas kustības, tien pieregulēts spēks) 3. Apakšējie motorie neuroni muguras smadzenēs (izpildlīmenis atbild par kustību izpildi (sūta info uz atbilstošiem muskuļiem) skeleta muskuļi (nodded kustību vai kustība ir veiksmīgi izpildīta
137
kas atbild par kustību un pozas regulāciju
par kustību un pozas regulāciju atbild primārie garozas lauki un apakšējie motorie neuroni
138
reflects definīcija
atbildes reakcija uz kairinātāju, kas realizējas caur CNS
139
somatiskais refleksa loks gaur muguras smadzenēm apraksti 5 elementus
1. receptoru, kurz uztver kairinātāju, pārvērš tā enerģiju elektrisch impulsos (DP) 2. Aferentais neirons, kas vada impulsus no receptora--> CNS, aferentā neurona ķermenis atrojas spinālajā ganglijā ārpus muuras smadzenēm 3. refleksa centrs - visas sinapses CNS sistēmā, kas apstrādā informāciju, izdomā vai atbildēt uz kairinātāju vai nē (slieksnis) 4. eferentais neirons vada impulsus no CNS---> efektoru somatiskajā refleksa lokā eferentā neirona šūnas ķermenis atrodas muguras smadzeņu priekšējos ragos tas ir alfa vai delta motorais neirons (savienojas ar Aalfa vai A delta nervu šķiedrām) 5. efektors somatiskajā refleksa lokā ir viens vieīgs efektors un tas ir selecta muskulis.
140
refleksu iedalījums Pēc piederības somatiskajai vai veģetatīvajai nervu sistēmai:
somatiskie (p. rokas atraušana no kaut kā karsta) iet caur CNS veģetatīvie (p. siekalu sekrēcija) neiet caur CNS
141
refleksu iedalījums Pēc realizācijas līmeņa
1. spinālie (muguras smadzenes) - rokas atraušana no karsta 2. bulbārie (iegarenās smadzenes) klepošana šķaudīšana 3. mezencefāliskie (vidussmadzenes) - zīlīšu sašaurināšānas 4. diencefāliskie (starpsmadzenes) - sāta, izsalkuma sajūta 5. kortikālie (realizējas caur lielo pusložu garozu), nosacījuma refleksi (Sajūtot svaigi ceptas maizes smaržu, cilvēkam var sākties siekalu sekrēcija, pat ja maize nav redzama.)
142
refleksu iedalījums pēc sinapšu skata refleks lokā (CNS)
1. monosinaptiskie - viena sinapse (cīpslu refllekss) 2. polisinaptiskie - divas un vairāk sinapses (sāpju refleks)
143
refleksu iedalījums pēc izraisītas atbildes reakcijas
1. motorie (izraisa muskuļu kontrakciju) 2. sekretorie (dziedzeru sekrēcija)
144
refleksa laiks definīcija
laiks no kairinātāja došanas brīža līdz reflektorās atbildes reakcijas sākumam
145
faktori, kas ietekmē refleksa laiku
* Refleksa loka garums, * Sinapšu skaits refleksa lokā, * Nervu šķiedru, kas veido refleksa loku, vadīšanas ātrums, (somatiskajā a alfa, veģetatīviem B,C) * Kairinātāja stiprums, * Kavēšana, * Vieglināšana, * Nogurums.
146
proprioreceptori definīcija
ir specializēti sensoro receptoru veidi, kas atrodas muskuļos, cīpslās, locītavās un ādā, un tie uztver ķermeņa daļu stāvokli, kustības un spēku. Tie ir būtiski ķermeņa propriocepcijas sistēmai jeb "ķermeņa pozīcijas izjūtai", kas ļauj uztvert un kontrolēt ķermeņa stāvokli telpā, pat ja nav redzes kontaktu.
147
muskuļu vārpstiņa
Atrodas starp muskuļu šķiedrām Reaģē uz muskuļu garuma izmaiņām un stiepšanas ātrumu, signalizē par to CNS Palīdz uzturēt muskuļu tonusu un koordinēt kustības.
148
goldži cīpslas receptori
Atrodas cīpslās, netālu no muskuļu-cīpslu savienojuma. Reaģē uz spriedzi (tonusu) cīpslās, kas rodas muskuļu kontrakcijas vai stiepšanas laikā signalizē par to CNS Aizsargā muskuļus no pārmērīgas pārslodzes, inhibējot kontrakciju, ja spriedze kļūst pārāk liela.
149
muskuļu vārpstiņa uzbūve
1. intrafuzālās šķiedras (iekšā vārpstiņā 1.1. kodolsomiņas šķiedras (1-3) 1.2 kodolu ķēdītes šķiedras (3-9) nav aktīna un miozīna, kontrahēties var tikai gali, intrafuzālās kalpo ką receptors Iekšējā inervācija: Afferentā inervācija: Iα (primārās) un II (sekundārās) sensorās šķiedras. Efferentā inervācija: γ-motoneironi, kas regulē intrafuzālo šķiedru spriegumu un uztur receptoru jutību. 2. Ekstrafuzālās šķiedras (ārpus vārpstiņas) kontraktīlā muskuļšķiedra Inervācija: α-motoneironi, kas nodrošina muskuļu kontrakcijas. Veido lielāko daļu skeleta muskuļu
150
Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu: 1.aferentās
Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu: 1. Aferentās(muskuļu vārpstiņa vada ---> CNS) Primārās (Ia) - sākas no abu šķiedru intrafuzālās daļas, apvijas kā spirāle, zema uzbudināmība, aktivējas pie strauja muskuļu iestiepuma, sūta impulsus uza motoriem neironiem (vido monosinaptisku ceļu) * Sekundārās (II) - sākas no kodola ķēdītes ar augstāku uzbudināmību pie lēna muskuļu iestiepuma, sūta impulsus uz starpneironiem, kas tālāk Impulses sūta uz motoriem neironiem veido polisinaptisku ceļu
151
Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu: 2.eferentās
*2. Eferentās (inervē muskuļu vārpstiņu) * Ay(gamma) no gamma motorā neirona CNS sūta impulses pa A gamma šķiedrām uz infrafuzālo šķiedru distāliem galiem, kur ir aktīns un miozīns, ierosinot kontrakciju gamma reguē muskuļu vārpstiņas iestiepuma jutību tā kā kontrahējas distālie gali (iestiepti), tad kodolu somiņā Ia šķiedru frekvence palielinās līdz ar to motorais neironi tiks aktivēti spēcīgāk
152
iestiepuma reflekss definīcija
iestiepuma refleks tiek ierosināts no muskuļu vārpstiņas sūta pa Ia (II) šķiedrām uz CNS, kur aktivē Aalfa motoro neironu, kas pa Aa šķiedrām sūta impulses uz tā paša muskuļa ekstrafuzālajām šķiedrām ierosinot kontrakciju. Var iedalī 2 veidos -dinamiskais (fāziskais) un statiskais (toniskais)
153
kas ierosina dinamisko (fāzisko) cīpslu refleksu
dinamiskais (fāziskais) cīpslu reflekss ierosina straujš muskuļu iestiepums, uzsitot ar neiroloģisko āmuriņu (monosinaptisks)
154
kas ierosina statism (tonisko) iestiepuma refleksu
statiskais (toniskais) iestiepuma reflekss - muskuļu tonuss, to ierosina lēns muskuļu iestiepums, aktivējas sekundārās nervu šķiedras (jo lēns), kuras sūta impulsus uz starpneironiem pēc tam uz motoriem neironiem , polisinaptisks
155
muskuļu tonuss definīcija
muskuļu tonuss - vāja, pastāvīga muskuļa kontrakcija, kas rodas toniskā iestiepuma refleksa rezultātā
156
kas nosaka tonusu katram cilvēkam
tonusu katram cilvēkam nosaka y gamma motorais neirons (priekšējos ragos), kas inervē muskuļu vārpstiņu
157
kas regulē gamma motoro neironu
galas smadzeņu centri - sūta impulsus uz gamma motorajiem neironiem tos aktivējot vai kavējot
158
kas ietekmē y gamma motoneirona aktivitāti
gamma y -motoneirona aktivitāti ietekmē: * Smadzeņu stumbra retikulārā formācija, (regulē visas CNS uzbudināmību) * Vestibulārie kodoli un smadzenītes, (līdzsvars) * Bazālie gangliji, (sūta impulses uz motoriem neironiem, lai pieregulētu tonusu atbilstoši kustībām * Smadzeņu garoza. (apzināta tonusa regulēšana)
159
Antagonistiskā inervācija
je fleksors aktivējas, tad ekstensors atslābst, tas notiek, lai ekstenzors nerealizē kontrakciju
160
refleks no receptoriem cīpslās
Ib grupas šķiedras reaģē uz cīpslas iestiepumu muskuļu kontrakcijas rezultātā, goldžī cīpslas receptori pie specīga cīpslas iestiepuma, ko ierosina - * Spēcīga muskuļa kontrakcija, * Spēcīgs muskuļa iestiepums, (Augusts slieksnis)
161
goldžī cīpslas receptora mehānika
sūta impulses pa Ib nervu šķiedrām uz CNS, kur Tier aktivēts kavētājneirons, kas kavē tā paša muskuļa neironu pārtraucot impulsa plūsmu uz muskuli, kas ierosina atslābšanu (pasargā muskuli no ļoti stiprām kontrakcijām)
162
ķermeņa poza definīcija
Ķermeņa daļu fiksācija noteiktā stāvoklī
163
kāda var būt poza
Poza: * Apzināta, (smadzeņu groza) * Neapzināta – nodrošina pozas refleksi: * Statiskie,(nodrošina ķermeņa daļu fiksācija mira stāvoklī) * Statokinētiskie. (nodrošina daļu fiksāciju kustībā)
164
toniskie kakla refleksu receptori un centri
Toniskie kakla refleksi Receptori –locītavās starp pakauša kaulu, pirmo un otro kakla skriemeli Centri – iegareno smadzeņu retikulārie kodoli.
165
toniskie kakla receptori darbība
impulsi nonāk retikulārajos kodolos, kas tālāk ietekmē gamma motoro neironu mucuras smadzenēs tādejādi izmainot muskuļu tonusu ķermenī
166
toniskā kakla refleksu veidi
1. simetriski noliecot galvu, tonuss palielinās rokās un mugurā, samazinās kājās 2. asimetriski - paukotāja poza
167
iztaisnošanās refleksi
Tie palīdz noturēt vertikālu organisma stāvokli. * Optiskā iztaisnošanās reakcija (apzināta rekacija, novietot galvu paralēli apkārt esošajiem vertikālajiem priekšmetiem) * Labirinta iztaisnošanās reflekss (līdzsvara receptori iekšējā ausī, realizējas car Virus smadzenēm mainot galvas stāvokli, neapzināta) * Ķermeņa iztaisnošanās reflekss (estensore bonus palielinās uz tās puses uz kuras cilvēks guļ)
168
Līdzsvara sistēma
Līdzsvara sistēma * Receptori– matiņšūnas priekštelpā un pusloka kanālos, * Vadīšanas ceļš – līdzsvara ceļš, * Augstākie centri – vidējā deniņu kroka.
169
kas atrodas endolimfā
endolimfā atrodas daudz kālija jonu
170
kas atrodas pusloka paplašinājumos
receptori, kas uztver līdzsvara izmaiņas atrodas pusloka paplašinājumos (ampulās)
171
kur atrodas matiņšūnas
matiņšūnas atrodas ampulās, tie ir izvirzīti uz āru tos pārklāj kupols, kuru apskalo endolimfa
172
kā receptori novietoti priekštelpā
priekštelpā receptori novietoti divos maisiņos - iegarenajā (utriculus) un apaļajā (saculus)
173
receptoru aktivācijas mehānismi
1. Matiņi (stereocilijas), kas atrodas uz matu šūnu virsmas, virzībā uz Viena šūnas pusi kļūst garāki. Šie matiņi ir savstarpēji savienoti ar tip-link (savienojošām šķiedrām), kas nodrošina, ka viena matiņa deformācija izraisa arī blakus esošo matiņu pārvietošanos. 2. Ja želejveida viela endolimfas kustības rezultātā nobīdas tā novice matiņus. 3.Matiņu noliekšanās uz garākā pusi izraisa deformācijas atkarīgo K kanālu atvēršanos, 4. K ieplūst matiņšūnā (koncentrācijas un elektriskā gradienta dēļ), izraisot depolarizāciju 5. Depolarizācijas ietekmē matiņšūnā atveras kalcija kanāli, caur kuriem ieplūstošais Ca2+ izraisa mediatora izdalīšanos sinapsē ar aferento nervu šķiedru, 6.Ja uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls sasniedz slieksni, rodas darbības potenciāls, kas pa līdzsvara nerva šķiedrām nonāk smadzenēs.
174
Raksturo matiņšūnas atrašanos
Matiņšūna ir ievietota plēvainā labirinta sieniņā un tās matiņi ir izvirzīti uz āru un pārklāti ar želejveida vielu, kuras apkārt atrodas endolimfa
175
Ko uztver receptori pusloka kanālos
uztver rotācijas paātrinājumu, rotācijas virziens = matiņu virziens
176
kādā maisiņā atrodas receptori priekštelpā
atrodas iegarenajā un apaļajā maisiņā , ievitoti atolītiskajā membrānā, kalcija karbonāta kristāli padara membrānu smagāku par apkārt esošo enolimfu. Iegarenā maisiņa receptori n(horizontāli, matiņi noliekti) apaļā maisiņa receptori (vertikāli)
177
kā tied vadīti līdzsvara ceļi?
No receptoriem priekštelpas un pusloka kanāliem tiek vadīti uz vestibulāriem kodoliem (iegarenajās smadzenēs), tiek vadīti vairākos virzienos 1. smadzenītēm (neapzināta) 2. smadzeņu garoza ( kontrolē apzināti līdzsvaru), 3. acu kustības kodoli (acu kustības pieskaņo ķermeņa kustībām) 4. kakla muskuļi motorie neuroni 5. ekstremitāšu muskuļu motorie neironi
178
Labirinta refleksi raksturo
Receptori – līdzsvara receptori iekšējā ausī. Centri – iegareno smadzeņu vestibulārie kodoli, kas izmaina y-motoneironu aktivitāti muguras smadzenēs. Veidi: * statiskais labirinta reflekss, (miera stāvoklī, guļ uz 60 gradu platforma) * statokinētiskais labirinta reflekss. (kustībā)
179
Veģetatīvās nervu sistēmas atšķirības no somatiskās 1. Augstākie centri 2. Apzināta vs neapzināta kontrole 3.Zemākie centri 4. Refleksa loks 5.Refleksa laiks 6. Kotransmisija: .ACH+VIP,
somatiskā 1. galvas smadzeņu garoza 2. apzināta kontrole 3. galeas smadzeņu nerwu kodo los, visos auguras smadzeņu segmentos 4. eferentais neirons atroados priekšējos ragos, eferento daļu vied 1 neirons, Aalfa un Ay gamma šķiedras, efektors - skelet muskuslis, izdalās ACH--->N 5. laiks īsāks 6. kotransmija nav veģetatīvā 1. hipotalmā 2. neapzināta kontrole 3. galvas smadzeņu nerwu kodols, kakla daļas muuras smadzenes 4. eferentais neirons atroados sānu ragos, efektoro daļu vied 2 neironu ķēde, B preganglionārās un C posganglionārās, efektors - gludās, sinds, dziedzeršūna, ACH--> Madrenalins 5. refleksa laiks garāks 6. ir (papildus mediatori)
180
Veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālās daļas
Simpātiskā nervu sistēma ir atbildīga par organisma sagatavošanu aktīvai darbībai, kas bieži tiek dēvēta par "cīņas vai bēgšanas" reakciju. Kad simpātiskā sistēma aktivizējas, notiek šādas izmaiņas Parasimpātiskā nervu sistēma darbojas pretēji simpātiskajai sistēmai un ir atbildīga par organisma atpūtu un atjaunošanos. Kad šī sistēma aktivizējas, notiek šādas izmaiņas:
181
simpātiskā nervu sistēma raksturojums
Augstākie centri – hipotalamā, * Zemākie centri – muguras smadzeņu T1–L3 segmentos * Gangliji– paravertebrāli vai prevertebrāli * Preganglionālās šķiedras īsākas nekā postganglionārās, * Mediatori: * Ganglijā – Acetilholīns→N (nikotīnjūtīgie)-receptori * Sinapsē ar efektoru: * Noradrenalīns un adrenalīns→α,  receptori * Sviedru dziedzeros, dažos asinsvados (skeleta muskuļu, koronārajos, galvas smadzeņu) – Acetilholīns→M(muskarīnjūtīgie)-receptori
182
parasimpātiskā nervu sistēma raksturojums
* Augstākie centri – hipotalamā, * Zemākie centri – S2–S4 un III, VII (XIII), IX, X galvas smadzeņu nervu kodolos * Gangliji– prevertebrāli vai intramurāli * Preganglionālās šķiedras garākas nekā postganglionārās, * Mediatori: * Ganglijā – Acetilholīns→N (nikotīnjūtīgie)-receptori * Sinapsē ar efektoru – Acetilholīns→M (muskarīnjūtīgie) -receptori
183
Simpatoadrenālā sistēma
Simpātiskā nervu sistēma + virsnieru serde
184
Veģetatīvo reakciju ietekmēšana * Holīnerģiskas viela
1. Holīnerģiskās vielas (stimulē ACH receptoru) Holīnerģiskās vielas var tikt klasificētas atkarībā no to iedarbības uz nikotīnjūtīgajiem (N) un muskarīnjūtīgajiem (M) receptoriem. Nikotīns: Šī viela stimulē nikotīnjūtīgos receptorus, kas atrodas nervu-muskuļu sinapsēs un veģetatīvajos ganglijos. Nikotīns izraisa muskuļu kontrakciju un stimulē autonomās nervu sistēmas aktivitāti, palielinot sirdsdarbību un asinsspiedienu. Muskarīnjūtīgās vielas (M) Pilokarpīns: Šis savienojums aktivizē muskarīnjūtīgos receptorus, izraisot gremošanas procesu stimulāciju, palielinot siekalu un sviedru izdalīšanos, kā arī samazinot sirdsdarbības ātrumu. 2. holinoblokatori (saistās ar ACH receptoren, bet neaktivē tos) Miorelaksanti (muskuļu relaksanti): Darbības mērķis: bloķē acetilholīna iedarbību neiromuskulārajās sinapsēs, kas izraisa muskuļu atslābumu. Piemērs: Depolarizējoši miorelaksanti (piem., sukcinilholīns) īslaicīgi aktivē receptorus, bet bloķē tālāku stimulāciju. Nedepolarizējoši miorelaksanti (piem., pankuronijs) bloķē receptorus, novēršot muskuļu kontrakciju. Ganglioblokatori: Darbības mērķis: bloķē impulsu pārvadi autonomo nervu sistēmas ganglijos, iedarbojoties uz nikotīna receptoriem. Piemērs: Heksametonijs – samazina simpātisko un parasimpātisko aktivitāti, tiek lietots retāk, jo ir sistēmiska ietekme. Muskarīna receptoru blokatori: Darbības mērķis: bloķē muskarīna receptorus, samazinot parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. Piemērs: Atropīns – paplašina zīlītes, samazina siekalu un bronhu sekrēciju, palielina sirdsdarbību.
184
184
Simpātiskie un parasimpātiskie efekti organismā
1. Simpātiskā nervu sistēma aktivējas: * Stresa apstākļos * Fiziskas slodzes laikā 2. Parasimpātiskā nervu sistēma aktivējas: * Miera un miega laikā * Ēšanas laikā
184
Adrenerģiskie receptori un to aktivācijas efekti
α1 receptori Atrašanās vieta: Galvenokārt atrodas gludajos muskuļos, asinsvados un dziedzeros. Efekti: Gludie muskuļi: Aktivācija izraisa kontrakciju, piemēram, asinsvadu sašaurināšanos, kas palielina asinsspiedienu. Citi efekti: Palielina dziedzeru sekrēciju. α2 receptori Atrašanās vieta: Atrodas presinaptiskajos neironos un dažos gludajos muskuļos. Efekti: Presinaptiskie efekti: Samazina noradrenalīna atbrīvošanu un veicina noradrenalīna atpakaļuzņemšanu, tādējādi samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti. Gludie muskuļi: Aktivācija var izraisīt relaksāciju. β1 receptori Atrašanās vieta: Galvenokārt atrodas sirdī. Efekti: Sirdī: Aktivācija palielina sirdsdarbības frekvenci un kontrakcijas spēku, uzlabojot sirds izsviedes jaudu. β2 receptori Atrašanās vieta: Atrodas bronhos, gludajos muskuļos un asinsvados. Efekti: Bronhu gludie muskuļi: Aktivācija izraisa relaksāciju (bronhodilatāciju), kas palīdz uzlabot elpošanu. Asinsvadi: Var izraisīt asinsvadu paplašināšanos. β3 receptori Atrašanās vieta: Atrodas taukaudos un urīnpūslī. Efekti: Taukaudi: Aktivācija veicina lipolīzi (tauku sadalīšanos), kas palielina brīvā taukskābju līmeni asinīs.
184
Holīnerģiskie receptori un to aktivācijas efekti
Holīnerģiskie receptori ir specifiski receptori, kas reaģē uz neirotransmitera acetilholīna (ACh) iedarbību. Tie ir sadalīti divās galvenajās grupās: nikotīnjūtīgie (N) un muskarīnjūtīgie (M) Nikotīnjūtīgie receptori galvenokārt ietekmē muskuļu kontrakcijas un autonomās nervu sistēmas darbību, savukārt muskarīnjūtīgie receptori regulē sirds ritmu un gremošanas procesus. Abas receptoru grupas ir svarīgas gan centrālajā, gan perifēriskajā nervu sistēmā.
185
185