Brainscape's Knowledge GenomeTM

Browse over 1 million classes created by top students, professors, publishers, and experts.


See full index

fizioloģija > 1 > Flashcards

1 Flashcards

1
Q

ķermeņa sastāvs

A

60% no ciilvēka ķermeņa masas (40% intracelulārais, 20% ekstracelulārais (ekstracelulārais šķidrums starpšūnu šķidrums 15%, limfa 5%)) - ūdens, 40% - cietvielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
2
Q

šķidrumu atdalīšana

A

asins plazma ar starpšūnu šķidrumu atdalīta ar asinsvada sieniņu
starpšūnu šķidrums no intracelulārā šķidruma atdalīta ar šūnas membrānu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
3
Q

ūdens kalpo…

A

kā transporta vide līdz šūnām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
4
Q

šūnas membrānas galvenās uzbūves vienības

A
  1. fosfolipīdu dubultslānis
    (hidrofīlās galvas - vērstas uz āru, ūdeni mīlošas)
    hidrofobās astes - vērtas uz iekšu, nepatīk atrasties ūdenī
  2. Olbaltumvielas
  3. Ogļhidrāti
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
5
Q

šūnas membrānas funkcijas (7)

A

norobežo EC no IC vides
Uztur šūnas formu
receptorā funkcija (spēja uztvert signālus)
informācijas nodošanas no EC vides uz IC vidi
jonu un vile transports abos virzienos
aizsargfunkcija (imunoloģiska, mehāniska)
nodrošina kontaktu ar citām šūnām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
6
Q

Kapēc jonu sadalījums abpus membrānai ir būtisks?

A

lai uzturētu šūnas funkcijas, piemēram, nervu impulsu vadīšanu, muskuļu kontrakcijai, vielmaiņas procesiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
7
Q

Ko rada dažādas jonu koncentratācijas ?

A

rada elektrisko potenciālu un osmotisko spiedienu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
8
Q

ar ko tien uzturēts jonu sadalījums

A

ar jonu sūkņiem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
9
Q

kādi joni atrodas vairāk ārpus šūnas

A

Na, Ca, Cl, HCO3

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
10
Q

kādi joni atrodas vairāk šūnas iekšpusē

A

K, A (olbaltumvielu anjoni)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
11
Q

ekstracelulārajā šķ. galvanise katjoni un anjoni

A

katjoni - Na, Ca
anjoni Cl, HCO3

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
12
Q

intracelulārajā šķ. galvanise katjoni un anjoni

A

katjoni K, Mg, Na
anjoni A, PO4

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
13
Q

kādas struktūras izmanto joni, lai pārvietotos pa šūnu

A

jonu kanālus, sūkņus

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
14
Q

ko uztur jonu kanāli un sūkņi

A

jonu gradientu, nodrošina šūnas normālu darbību

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
15
Q

transporta mehānismu veidi

A

aktīvais un pasīvais

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
16
Q

pasīvais transports definīcija

A

vielu transports cauri šūnas membrānai elektroķīmiskā gradienta virzienā, nav nepieciešama ATF enerģija, augsta konc.–>zema konc.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
17
Q

aktīvais transports

A

vile transports cauri šūnas membrānai pret konc. gradienta virzienu, nepieciešaaa ATF enerģija, zema konc. –> adugsta konc.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
18
Q

pasīvie transporta mehānismi

A

difūzija, osmoze, filtrācija, elektrokinētiskā pārnese

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
19
Q

pie kādiem apstākļiem realizējas pasīvie transporti

A

ja pastāv - 1. koncentrācijas jeb spiediena gradients abpus membrānai 2. elektriskā potenci[āla starpība abpus membrānai

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
20
Q

kā iedala difūziju katru veidu paskaidro

A
  1. vienkāršā difūzija - cauri fosfolipīdu dubultslānim - vielas ir taukos šķīstošas, lai tās varētu iziet cauri vielām jābūt nepolārām (nav jābūt lādētām), jābūt pietiekami mazām
  2. OBV veidotie kanāli (jonu kanāli) - pārvietojas tās vielas, kuras ir lādētas un nešķīst taukos/ūdenī
  3. Atvieglotā difūizija - notiek ar nesējolbaltumvielu (nesējOBV ir selektīva) palīdzību, paredzēta tām vielām , kuras ir pārāk bielas, lai tiktu car OBV kanāliem
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
21
Q

osmoze deifinīcija + raksturojums + kas ir nepieciešams

A

osmoze - ūdens transports cauri šūnas membrānai, nepieciešams - osmotiskais spiediens . H2O dolas tur kur augstāks osmotiskas spiediens, lai atšķaidītu konc. šķidrumu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
22
Q

filtrācija definīcija + piemērs + raksturojums, piemērs, kur notiek

A

filtrācija - vile transports hidrostatiskā spiediena gradienta virzienā, no lielāka spiediena uz mazāku spiedienu (asins plazma –> starpšūnu šķidrums). Wielu transporta vends, kurā šķidrums kopā ar izšķīdušām vielām teek pārvietots cour puscaurlaidīgu membrānu, izmantojot spiediena starpību
Notiek nierēs, kur asinis tief filtrētas, lai no organisms izvadītu atkritumvielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
23
Q

elektrokinētiskais transports definīcija + par šūnas lādiņu

A

elektrokinētiskais transports - jonu transports cauri šūnas membrānai elektriskā gradienta virzienā jeb kustība stars pozitīvi un negatīvi lādētām daļiņām cauri membrānai.

Šūnas iekšpuse negatīva, savukārt ārpuse pozitīva, tas ir tapēc, jo kālija joniem ir + un augusta caurliadība, tapēc ārpuse ir pozitīva

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

Kas ir par pamatu elektrokinētiskam transportam

A

tas, ka pretējie lādiņi pievelkas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
24
Q

kā joni plūst arā/iekšā difūzijā

A

iekšā - Na+, Ca 2+, Cl- HCO3-
ārā - K+, (no lielākas konc–> uz mazāku)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
25
Q

kā joni plūst arā/iekšā elekteokinētiskajā transportā

A

iekšā - Na+, Ca+, K+
ārā Cl-, HCo3-
(negatīvie ārā, pozitīvie iekšā)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
26
Q

ko nodrošina jonu kanāli

A

jonu difūziju, elektrokinētisko transportu kauri šūnas membrānai

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
27
Q

kas var veidot jonu kanālus

A

plazmolemmas tuneļolbaltumvielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
28
Q

kas veido jonu kanālus

A

jonu kanālus veido vairākas OBV apakšvienības jeb domēnes

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
29
Q

jonu kanāli var atrasties 3 stāvokļos

A
  1. aizvērts
    2.atvērts
    3.inaktivēts
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
29
Q

kas raksturo jonu kustību

A

caurliadība jeb pārvietošanās ātrums

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
30
Q

kā darbojas jonu kanāli?

A

kanāli var būt atvērti visu laiku vai darboties ar pārtraukumiemcaur speciāliem vārtiem var darboties divejādi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
31
Q

jonu kanału veidi + definīcija

A
  1. lādiņatkarīgie - avers, ja membrānas iekšpuse kļūst pozitīvāka
  2. ligandatkarīgie (receptorregulētie) - kanāli atveras/ aviveras ja kanāla OBV piesaista kādu citu molekulu (parasti mediators vai hormons) - ligandu.
    Darbojas pēc atslēgas slēdzenes principa, slēdzene - specifiska kanāla OBV, atslēga - ligands
  3. deformācijas atkarīgie - kanāli avéras/ aizveras reaģējot uz fiziskām izmaiņām šūnas membrānā, piemēram, mehānisku spēku, spiedienu vai stiepšanos. Tie spēlē svarīgu lomu šūnu un audu atbildes uz mehāniskiem stimuliem, kanāli paši arī deformējas.
  4. temperatūras atkarīgie - kanāli atveras/aziveras reaģējot uz temperatūras izmaiņām, tie ir īpaši jūtīgi pret konkrētām temperatūru izmaiņām un nodrošina organismam uztvert gan siltumu, gan aukstumu. Mie kanāli spēlē galveno lomu termoregulācijā un termālajā sajūtā. Reaģē uz specifiskiem temperatūras diapazoniem, pie temperatūras izmaiņām maina savu sruktūru.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
32
Q

primāri aktīvais definīcija

A

patērējot ATF enerģiju vielas teia sūknētas pretī koncentrācijas gradientam, maza konc.—> liela konc. piemērs Na/K sūknis (2K iekšā, 3Na ārā), Ca sūknis (no iekšas uz āru)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
32
Q

aktīvie transporta veidi

A

primāri aktīvais, sekundāri aktīvais

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
33
Q

sekundāri aktīvais transports

A

darbojas primāri aktīvam transportam, šūnā teia nodrošināta zela kāda jona konc. atvieglojot tā neiekļūšanu car šūnas membrānu kopā ar kādu citu vielu, kas iet pretī konc. gradientam, neizmanto ATF enerģiju
piemērs - Na+/glikozes sūknis, Na/H

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
34
Q

simports definīcija

A

transportē 2 vielas Na/glikoze simports šūnā iekšā var transportēt Na/aminoskābju simports arī 3 vielas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
34
Q

uniports definīcija

A

transportē tikai 1 viel (Ca sūknis)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
35
Q

antiports definīcija

A

aktīvi transportē 2 vai vairāk vielas Na+/H, Na/K pretējā virzienā vienlaikus (apmaina)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
36
Q

endocitoze

A

endocitoze ( iekšā šūnā) vile uzņemšana šūnā apņemot tās ar šūnas membrānu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
37
Q

eksocitoze definīcija

A

eksocitoze (ārā no šūnas) viel izvadīšana no šūnas puslīšu membrānai saplūstot ar šūnas membrānu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
38
Q

endocitozes veidi

A

pinocitoze - šķidrumu uzņemšana
fagocitoze - lielu daļiņu uzņemšana (baktērijas)
receptoratkarīgā - selektīvs process, kas piedalās uzņemto viel šķelšanā, receptoru recirkulācijā.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
39
Q

kairinātājs definīcija

A

jebkura ārējās vai iekšējās vides fizikāli ķimisko parametru izmaiņa

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
40
Q

kairinātāju klasifikācija pēc stipruma

A

zemsliekšņa - nerada reakciju
sliekšņa - minimāls kairinātājs, kas izsauc reakciju
virssliekšņa - visi kairinātāji, kuri ir stiprāki par sliekšņa
optimālie (izsauc maksimālu reakciju šūnā
pesimālie - stiprāki par optimāliem, bet izsauc mazāku atbildez reakciju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
41
Q

kairinātāju klasifikācija oēc atbilstības receptoriem

A

adekvātie - atbilst receptoriem uz kuriem darbojas aktivē tos ar mazāku enerģiju
neadekvātie - neatbilst receptoriem uz kuriem tie darbojas, bet reizēm ar lielue erakiju var to aktivēt.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
42
Q

kairinātāju klasifikācija pēc enerģijas veida

A

fizikālie (fizikālo parametru izmaiņas - spiediens
temperatūras (temp. izmaiņas)
ķīmiskie (mediatora, hormoni, cukurs)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
43
Q

kairinātāju klasifikācija pēc izcelsmes

A

dabīgie - sastopami dabā
mākslīgie - (solārijs, medicament tut.)
abi darbpojas uz vieniem receptoriem

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
44
Q

kairinātāju klasifikācija pēc ietekmes uz šūnu funkcijām

A

uzbudinošie (aktivē šūnas funkcijas)
kavējošie (kavē šūnas funkcijas)
var darboties vien aun tā pati viela, piemēram, adrenalīns uzbudinošs- siris muskuļšūnām, kavējošs - sekretorajām šūnām

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
45
Q

uzbudināmie audi definīcija + veidi

A

tie ir audi, kas atbild uz kairinātāju ar uzbudinājumu.
1. muskuļaudi (skeleta, gludie, sirds)
2. nervaudi (nervu šūnas perfifērijā un CNS)
3. dziedzeraudi (endokrīnos un eksokrīnos audos)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
46
Q

Ko dara audi, kuri nav uzbudināmi?

A

to galvenā funkcija ir norobežot šos uzbudināmos audus, piemēram saistaudi

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
47
Q

Uzbudinājums definīcija

A

negraduāla un ģeneralizēta atbildes reakcija uz kairinātāju
negraduāla - nevar būt ne stiprāka, ne vājāga, bet ja tā ir tā ir maksimāla
ģeneralizēta - izplatās pa visu šūnu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
48
Q

uzbudināmība definīcija

A

spēja atbildēt uz kairinātāju

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
49
Q

Uzbudināmo audu funkcionālie stāvokļi

A
  1. Fizioloģiskais mire stāvoklis
  2. Funkcionālā aktivitāte
  3. Atjaunošanās
  4. Kavēšana
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
50
Q

fizioloģiskais mire stāvoklis raksturojums

A

var atrasties neierobežoti ilgi līdz uz to neiedarbojas kāds kairinātājs, ja arrosas pārāk ilgi var attīstīties atrofija, minimāls metabolisms, lai nodrošinātu šūnas dzīvības funkcijas, ražo ATF, lai nodrošinātu sūkņu darbību, lai uzturētu asimelrisku jonu sadalījumu abpus membrānai, lai suną varētu reaģēt uz karinātājiem.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
51
Q

funkcionālā aktivitāte raksturojums

A

tick aktivēti receptori atbilstoši kairinātājam, átverés jonu kanāli, kas nodrošina jonu plūsmu abpus šūnas membrānai ieplūst + joni, iekšpuse kļūst pozitīvāka, ciek aktivizētas dažādas OBV suną, kas novada informāciju līdz šūnas kodolam, nodrošina specifieke funkciju,

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
52
Q

atajunošanās raksturojums

A

pēc īsa brīža notei atjaunošanās
atjaunojas lādiņš (kļūst negatīvāks), atjaunojas vielas, kuras tika izmantotas, atjaunojas enerģija, kas tik patērēta, atjaunošanās ir ilgāka nekā uzbudinājums, kā arī patērē vairāk enerģijas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
53
Q

kavēšana raksturojums

A

tick aktivēti receptori, tied atvērti jonu kanāli, šūnas iekšiene kļūst negatīvāka (hiperpolarizācija), kavēšana nepieciešama, lai samazinātu uzbudināmību, atjaunojas - lādiņš, vielas, enerģija

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
54
Q

automātija definīcija + raksturojums + piemērs

A

spēja pāriet no funkcionāla Miere stāvokļa uz funkcionālās aktivitātes stāvokli bez ārēju kairinātāju iedarbības, noties bez kairinātājie, piemēram - sirds ritma šūnas, gludās muskuļšūnas, bez ārējiem kairinātājiem var ietekmēr impulsu biežumu

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
55
Q

membrānas potenciāls definīcija

A

potenciālu satrpība abpus membrānai, kas rodas sakarā ar asimetrisko jonu sadalījumu intra un ekstra celulārajā vidē

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
56
Q

membrānas mire potenciāls

A

MMP- potenci[ālu starpības abpus šūnas membrānai fizioloģiskajā miera stāvoklī no -70mV līdz -90mV

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
57
Q

darbības potenciāls

A

DP - membrānas potenciāla izmaiņas sliekšņa vai virssliekšņa kairinātāja ietekmē

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
58
Q

Uz ko paļaujas DP paskaidro -

A

pakļaujas uz visu vai neko likumam - uz zemsliekšņa kairinātājiem DP neveidojas nekas, uz sliekšņa/virssliekšņa kairinātājiem tas ir maksimāls (viss), DP lielums nemainās, bet mainās frekvence (biežums)

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
59
Q

DP pa fāzēm + Na/K sūknis

A
  1. Depolarizācija - šūnas membrānas potenciāls kļūst mazāk negatīvs, notiek kan Na joni plūst suną iekšā
  2. repolarizācija pēc depolarizācijas šūnas membrānas potenciāls atgriežas pie sākotnējās negatīvās vērtības
    notice kad K plūst no šūnas ārā
  3. Hiperpolarizācija - šunas membrānas potenciāls kļūst vēl negatīvāks nekā MMP, tas kavē šūnas uzbudināmību un kavē Jauna DP rašanos.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
60
Q

elektromiogramma definicija

A

ir metode, kas reģistrēmuskuļu elektriska aktivitāti un ļauj analizēt muskuļun darbību dažādos apstākļos

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
61
Q

Miera stāvoklī EMG

A

aktivitāte Rema, jo darbojas tikai metabolisms kas nodrošina dzīvības funkcijas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
62
Q

muskuļu sasprindzinājuma laikā EMG

A

amplitūda būtiski palielinās , jo tiek aktivēta svairākas MV

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
63
Q

koakticācija EMG

A

laiks, kad aktivizējas anatagoniskie muskuļi (pretējie), ļauj uzturēt muskuļa garujma stabilitāti un novēršš pārmērīgu izstiepšanos, vinens saspringst tors atslābst daļēji

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
64
Q

Atsvaru pievienošana EMG

A

EMG amplitūda palielinās, pieaug pieaugot atsvar smagumam, jo muskuļiem jāpielieklielāks spēks, lai noturētu slodzi, tas tiek panākts rekrutējot vairākas MV.

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
65
Q

amplitūdas nozīme

A

Leila amplitūda ļauj labāk saskatīt notikumus starp viļņu virsotnēm un izmaiņas muskuļu darbībā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
66
Q

mērījuma biežums

A

nosaka, cik precīzi tiek atspoguļota pulsa līkne

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
67
Q

izvērsums

A

lies izvērsums (sassiest līkne) ir noderīga ilgtermiņa pārskatam un. amplitūdu novērtēšanai, savukārt mazs izvērsums (izstiepta līkne) ļauj detalizētāk analizēt katra pulsa cila izmaiņas

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
68
Q

Kas atrevas kairinātāja došanas vietā?
Kapēc Na joni ieplūst?

A

Kairinātāja došanas vietā avversa Na kanāli ti var būt - ligandatkarīgie, temperatūras atkarīgie, deformācijas atkarīgie.

Na joni pa jonu kanāliem ieplūst iekšā, jo Na konc. ir lielāka ārpusšūnas nekā iekšā, līdz ar to pararot iekšpusi pozitīvāku

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
69
Q

darbības potenciāls nervu skeleta muskuļu šūnai pa posmiem + kas notiek

A
  1. lokālā depolarizācija (laiks kurā tik dots kairinātājs)
  2. strauja depolarizācija (kad tiek sasniegts slieksnis -60mV
  3. kad MP sasniedz 35-40mV aizveras Na jonu kanāli, bet atveras K atkarīgie kanāli, tā kā K+ ir vairāk šūnas iekšienē, tas izplūst ārā līdz ar to vide paniek negatīvāka.
  4. sākas repolarizācija
  5. kālija kanāli neaizveras tad, kad tiek sasniegts MMP, bet palielinasana vaļā ilgāku laiku, odrošinot lielāku K+ jonu izplūšanu nęka nepeiciešams MMP (notek hiperpolarizācija)
    6.Na/K sūkņi atjauno jonu konc.
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
70
Q

uzbudināmības izmaiņas uzbudinājuma laikā nervu/skeleta muskuļu šūnai fāzes

A
  1. MMP uzbudināmība 100% (Na⁺ un K⁺ kanāli slēgti) aktivācijas vārti atveras, kad MP sasniedz slieksni, inaktivācijas vārti aizveras kad MP sasniedz +34-+40mV, inaktivācijas vārti veras vaļā, Gad MP repolarizācijas laikā sasniedz slieksni
  2. lokālā depolarizācija uzbudināmība pieaug (a⁺ kanāli atvērti, Na⁺ plūst šūnā)
  3. Absolūtā reraktārā fāze (na Joni var ieplūst), uzbudināmība ir 0%
  4. Relatīva refrektārā fāze uzbudināmība ir, bet nepieciešams stiprāks kairinātājs
How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
71
Q

nervu šūna galvenās uzbūves vienības + funkcijas

A

dendrīti - uztverošā daļa (atrodas sinapses, kas nodrošina info saņemšanu)
kodols
šūnas ķermenis - analizējošā daļa
aksons - pārvadošā daļa
mielīna apvalks

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
72
Q

nervu šķiedru klasifikācija
1. pēc impulse vadīšanas virziena

A

aferentās vada impulses UZ CNS
eferentās vada impulses NO CNS uz efektoru

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
73
Q

nervu šķiedru klasifikācija
2. pēc mielīna apvalka

A

mielinizētās (nervu šķiedrai katarzi savs apvalks0
nemieliizētās (katrai nervu šķiedrai nav savs apvalks, tās ir ieliktas vienā kopējā

How well did you know this?
1
Not at all
2
3
4
5
Perfectly
74
Q

nervu šķiedru klasifikācija
3. elektrofizioloģiskā

A

Aα – eferentās šķiedras uz skeleta muskuļiem un
aferentās šķiedras no proprioreceptoriem
β – aferentās nervu šķiedras no taustes,
spiediena un proprioreceptoriem
γ (gamma)– eferentās šķiedras uz muskuļu vārpstiņu
δ – aferentās šķiedras no taustes, sāpju un
temperatūras receptoriem
B– veģetatīvās preganglionārās (atrodas eferentajā daļā firms veģetatīvā ganglija.
C– veģetatīvās postganglionārās, (atrodas eferentajā daļā pēc veģetatīvā ganglija
aferentās no sāpju un temperatūras receptoriem

A alfa līdz B mielinētās, C nemielinētās
A šķiedras lielākā diametrā un ātrāks ātrums 120m/s
C šķiedras mazāks diameters lēnāks vadīšanas ātrums 0,5m/s

75
Q
  1. Sensoro šķiedru klasifikācija:
A

Ia – aferentās šķiedras no muskuļu vārpstiņas
(Aα )
Ib – aferentās šķiedras no Goldži cīpslas
receptoriem (Aα)
II – aferentās šķiedras no taustes, spiediena un
proprioreceptoriem (Aβ)
III – aferentās šķiedras no sāpju un temperatūras
receptoriem (A δ )
IV – aferentās šķiedras no sāpju un temperatūras
receptoriem (C)

I-III mielinizētas
IV - nemielinizētas

76
Q

uzbudinājumu vadīšanas mehānisms nervu šķiedrās

A
  1. Nemielinizētās šķiedrās - virpuļveida vadīšana, mainot membrānas potenciālu katrā nākamajā nervu šķiedras apvidū
    (katru nākamo reģionu padana pozitīvāku avverto Na kanālus
  2. mielinizētās šķiedras - saltorā lēcienveida vadīšana veidojas tikai iežmaugās, zem mielīna apvalka šķiedra nav lādēta, impulsa pārvade ātrāka
77
Q

faktori, kas Osaka uzbudinājuma vadīšanas ātrumu

A

mielinizācijas pakāpe ( jo labāk mielinizēta nervu šķiedra, jo impuls pārvadas ātrāk)

šķiedras resnums (jo resnāka šķiedra, jo impulsa pārvadas ātrāk, jo ir mazāka iekšējā pretestība.)

78
Q

Uzbudinājuma vadīšanas likumi nervu šķiedrās

A

*anatomiskā un fizioloģiskā veseluma likums,
*uzbudinājuma izolētas vadīšanas likums,
*uzbudinājuma divvirzienu vadīšanas likums,
*nedekrementas vadīšanas likums.

79
Q

Sinapses definīcija

A

Specializētas kontakta vietas starp divām šūnām

80
Q

sinapses iedala-

A

elektriskas un ķīmiskas

81
Q

elektriskas sinapses definīcija + īpašības

A

jonu kanāli, kas savieno divus blaku esošo šūnu citoplazmas un atļauj joniem plūst no vienas šūnas uz otru Nest līdzi lādiņu

  • uzbudinājumu vada divos virzienos,
  • uzbudinājumu pārvada ātri,
  • tikai uzbudinātājsinapses,
  • grūti ietekmējamas.
82
Q

ķīmiskas sinapses definīcija

A

vada impulsus ar mediatora palīdzību aktivē/kavē

83
Q

sinapses uzbūve

A
  • Presinaptiskais pols
  • Postsinaptiskais pols (atrodas receptori)
  • Sinaptiskā sprauga
84
Q

ķīmiskā impulsu pārvade uzbudiātājsinapsē + uzbudinātājmediatori

A

Uzbudinātājmediatori:
* Glutamāts,
* Aspartāts.

  1. DP pienāk presinaptiskajam polam
  2. Avers lādiņatkarīgie Ca kanāli
  3. Ca ieplūst presinaptiskajā polā un saistās ar kalmodulīnu
    4.Tas atbrīvo mediatoru uz sinaptisko spraugu (eksocitoze)
  4. Mediators saistās ar receptoren uz postsinaptiskās membrānas
  5. Atveras Ca vai Na kanāli postsinaptiskajā polā
  6. Na vai Cl ieplūst šūnā
  7. Rodas depolarizācija - uzbudinājuma postsinaptiskais potenciāls UPSP lokalizēta depolarizācija tikai postsinaptiskajā polā
  8. Ja UPSP sasniedz slieksni rodas DP, kas trek vadīts uz nākamo šūnu
85
Q

ķīmiskā impulsu pārvade kavētājsinapsē + kavētājmediatori

A

Kavētājmediatori:
* γ-aminosviestskābe,
* glicīns

  • Darbības potenciāls (DP) pienāk presinaptiskajam polam,
  • Atveras lādiņatkarīgie kalcija (Ca) kanāli,
  • Kalcijs ieplūst presinaptiskajā polā,
  • Kalcijs saistās ar kalmodulīnu,
  • Tiek atbrīvots mediators uz sinaptisko spraugu (eksocitoze),
  • Mediators saistās ar receptoriem uz postsinaptiskās membrānas,
  • Atveras kālija (K) vai hlora (Cl) kanāli postsinaptiskajā polā,
  • Kālijs izplūst vai hlors ieplūst šūnā,
  • Rodas hiperpolarizācija – kavējošais postsinaptiskais potenciāls (KPSP)
    un šūnas uzbudināmība samazinās
86
Q

Mediatora evakuācijas ceļi no sinaptiskās
spraugas

A

1.Mediatora atpakaļuzņemšana presinaptiskajā polā
(Noradrenalīns - alfa2 receptori);
2. Mediatora sašķelšana sinaptiskajā spraugā specifisku
enzīmu ietekmē; (Acetilholīnesterāze – šķeļ
acetilholīnu) - var paņemt atpakaļ un sintizēt jaunu Acetilholīnu
3. Mediatora difūzija uz starpšūnu telpu, kur glijas šūnas to noārda

87
Q

Sinapses funkcionālās īpašības

A
  1. Vienvirziena vadīšana (pre –> post)
  2. Lēnā vadīšana - piemīt sinaptiskai aizture, jo vairāk sinapšu, jo lenāka vadīšana
  3. Vieglināšana - presinaptiskā pola īpašība - palielinot kalcija konc. presinaptiskā polā var atvieglot impulsa pārvadi cauri sinapsei nodrošinot lielāka mediatora daudzuma izdalīšanos.
88
Q

Neironu lauku īpašības

A

neurone laukos tied ietverti vairāki neironi, kas kontaktē savā starpā
1.Konverģence
2.Diverģence
3.Summācija:
laikā
telpā

89
Q

Konverģence

A

vairāki presinaptiski nierons veido kontaktus ar vier kopēju postsinaptisku neironu
1. atbildes reakcija postsinaptiskajā polā tiks pastiprināta, ja aktivēsies vairāki presinaptiskie neironi
2. samazina reakcijas ceļu - izraisa vienu atbildes reakciju

90
Q

Diverģence

A

viens presinaptiskais nierons vidéo kontaktu ar vairākiem postsinaptiskiem neironiem - stimulējot vier neironu var iegūt ļoti plašu atbildes reakciju

91
Q

Summācija:
laikā
telpā

A

summācija - postsinaptiskā pola īpašība sasumēt vairākus postsinaptiskos potenciālus, lai radītu vai neradītu DP.

laikā - ja no presinaptiskā neurone presinaptiskajam polam pienāk 1DP, tad DP postsinaptiskajā šūnā neveidojas.
Ja mēs kairinām presinaptisko šūnu ar augstas frekvences impulsiem, tad presinaptiskajam polam atnāk daudzi impulsi ar īsu starplaiku, tad postsinaptiskajā polā var veidoties summācija un veidoties DP.
Katrs nākamais kairinātājs depolarizē membrānu arvien vairāk.

telpā - lai notiktu summācija telpā nepieciešama konverģence, darbojas tāpat kā laikā, tikai kairinātāji tiek doti vienlaicīgi.

92
Q

kavēšana

A

Neironu funkcionālās aktivitātes samazināšanās, tā notiek kavētājneirona aktivācijas rezultātā atkarībā no tā kura membrāna sinapsē tik kavēta, kavēšanu ideala 2 veidos - postsinaptiskā tiešā un netiešā, kā arī presinaptiskā

93
Q

Postsinaptiskā:
* tiešā

A

nodrošina tiešu kavēšanu neironiem kādā noteiktā ceļā. Jebkurā gadījumā, kan tiek aktivēts 1. Neurons, aktivējas kavētājneirons, kas kavē 3. neironu un neļauj tam izraisīt kaut kādu Tatbildes reakciju. Notier aktivējot anatagoniskus muskuļus Piemēram - piemēram saliecot roku, ekstensora neironi tiks kavēti.

94
Q

Postsinaptiskā:
* netiešā

A

samazina impulsa frekvenci, kas tiek sūtīta uz skeleta muskuļiem. kavētājneirons nav tieši vidū starb diviim citiem neironiem, bet ir kaut kur sānā ( renšoneirons). Reno šūnai ir augsts slieksnis to nevar tik viegli uzbudināt

  1. Ja impulsa frekvence no motorā neuronu uz skeleta muskuli ir zema, tad muskulis kontrahējas, bet Renšo neirons netlike aktivēts, kavēšana nenotiek

2.Ja impulsa frekvence no motorā neuronu uz skeleta muskuli ir augusta, tad muskulis kontrahējas, bet vienlaicīgi pa aksona sānu zariņu aktivējas renšo šūna, rensopat neurons nodrošina tā paša motorā neirona kavēšanu samazinot impulsu frekvenci uz muskuli. vajadzīgs lai taupītu enerģiju

95
Q

Presinaptiskā kavēšana

A

kavētājneirona presinaptiskais pols veido sinapsi ar uzbudinātājneirona presinaptisko polu, kavēšana noved pie kavēšanas mediatora izdales, GABA glicīns palie lina Cl- vai K caurliadību šūnas membrānā līdz ar to hiperpolarizē presinaptisko polu. Ja mis presinaptiskais pols tied hiperpolarizēts, tad Ca kanāli tien aizvērti cet, tad mediators nevar izdalīties. atšķirībā no tiešās postsinaptiskās kavēšanas tiek kavēts tikai1 pols.

96
Q

nervu muskuļu sinapse definīcija

A

tā ir sinapse starp nervu šķiedru un skeleta muskuļu šķiedru, tā ir resnākā šķiedra, kas pieder pie Aalfa šķiedrām. Postsinaptisko polu veido skeleta muskuļšķiedra

97
Q

Impulsa pārvades mehānisms nerva –
muskuļa sinapsē

A

1.Darbības potenciāls (DP) pienāk presinaptiskajam polam,
2.Atveras lādiņatkarīgie kalcija (Ca) kanāli,
3. Kalcijs ieplūst presinaptiskajā polā,
4.Kalcijs saistās ar kalmodulīnu,
5. Tiek atbrīvots mediators acetilholīns uz sinaptisko spraugu,
6. Acetilholīns saistās ar nikotīnjūtīgajiem holinoreceptoriem
uz postsinaptiskās membrānas,
7.Atveras nātrija (Na) kanāli un nātrijs ieplūst
postsinaptiskajā polā,
8. Rodas depolarizācija – uzbudinājuma postsinaptiskais
potenciāls (UPSP)
9.UPSP sasniedzot slieksni, rodas darbības potenciāls, kas
izplatās pa muskuļšķiedas membrānu.
10. Acetilholīnesterāze noārda mediatoru sinaptiskajā
spraugā.

98
Q

Uzbudinājuma pārvades ietekmēšana
nerva-muskuļa sinapsē nosaukumi, kas veic kav’e’sanu, kas veicināšanu

A
  1. Veicināšana
    * N-holinoreceptoru stimulatori (piemērs nikotīns veicina Na kanāla atvēršanos)
    * Acetilholīnesterāzes inhibitori (kavē acetilholīnesterāzes darbību)
  2. Kavēšana
    * Miorelaksanti -sasitās ar N-jūtīgo receptoru, taču ACHE to nenoārda
    * Botulīna toksīns - neļauj pūslīšiem saplūst ar presinaptisko membrānu, mediators neizdalās
99
Q

Skeleta muskuļu funkcijas

A
  • Kustību – balsta,
  • Receptīvā,
  • Siltuma produkcija, - kontrahējoties
  • Aizsargfunkcija,
  • Asinsrites veicināšana, kontrakcija
  • Specifiskās funkcijas.
100
Q

Skeleta muskuļu īpašības

A

1.Aktīvās: (Karina ar elektrisch kairinātāju)
*Uzbudināmība,
*Vadāmība, vadīšanas ātrums 3-5m/s
*Kontraktilitāte. spēja sarauties

2.Pasīvās: (pasīvi iedarbojas ar mehāniskiem spēkiem)
*Stiepjamība, spēja izstiepties
*Elastība, spēja atjaunoties
*Plasticitāte. spēja saglabāt deformāciju

101
Q

kad atjaunojas muskuļu garums

A

nākamās kontrakcijas laikā

102
Q

Skeleta muskuļu uzbūve

A

Muskuļšķiedra (atrodas kulīšos) –>
Miofibrilla–>
Miofilaments_–>
Aktīns (tievie pavedieni) un Miozīns (resnie pavedieni) atrodas pa vidu sarkomēram.

103
Q

T sistēma

A

T sistēma ir sarkoplazmatiskais tīkls, kuram ir cisternas, kuras satur T kanālus pa kuriem vadās impulss, cisternas ir Ca rezervuāti, kur muskuļa kontrakcijas laikā tie izplūst.

104
Q

kas inervē muskuļšķiedru

A

Muskuļškiedru inervē viens motoneirona aksona gala zars, kas šķiedras vidū veido nerva – muskuļa sinapsi.

105
Q

Cik muskuļšķiedras var inervēt 1 motorais neirons

A

viens motorais nierons var inervēt vairākas muskuļšķiedras

106
Q

kas veido motoro vienību?

A

Motorais neirons kopā ar
muskuļšķiedrām, ko tas inervē,
veido motoro vienību.

107
Q

Skeleta muskuļu kontraktīlās olbaltumvielas

A
  1. aktīns (piestiprinās pie Z līnijas), kā arī uz tā atrodas miozīna saistīšanās vieta
  2. miozīns (Resnais pavediens) titīna spirāle piestiprina z līnijai
  3. Sarkomērs - miofibrillas daļa starp divām Z līnijām.
108
Q

Kontrakciju kavējošās olbaltumvielas

A
  1. Tropomiozīns (atrodas uz aktīna pavediena, nosedz miozīna saistīšanās vietas)
  2. Troponīns - proteīns, kas sastāv no 3 daļām.
    * T – saistīta ar tropomiozīnu,
    * I – saistīta ar aktīnu,
    * C – saista kalcija jonus.
109
Q

Skeleta muskuļu kontrakcijas
mehānisms

A
  1. Kad postsinaptiskais potenciāls sasniegst slieksni veidojas impulss (DP)
  2. Impulss izplatās pa muskuļšķiedru un T-sistēmu līdz sarkoplazmatiskā
    tīkla membrānām,
  3. Atveras lādiņatkarīgie kalcija kanāli T-sistēmā un sarkoplazmatiskajā tīklā
  4. Kalcijs ieplūst muskuļšķiedras citoplazmā un saistās ar troponīnu C,
  5. Mainās troponīna-tropomiozīna novietojums un tiek atsegta miozīnu
    saistošā vieta uz aktīna pavediena,
  6. Miozīna galva piesaistās pie aktīna un noliecas, slidinot aktīnu gar
    miozīnu,
  7. Sarkomērs saīsinās (aktīna un miozīna garums nemainās).

Pēc tam kad kalcijs tiek izsūknēts ārā tam nepieciešama ATF enerģija un kalcija sūkņi, pēc tam sarkomēra garums atjaunojas

110
Q

Skeleta muskuļu atslābšanas mehānisms

A

1.Kalcijs no citoplazmas tiek izsūknēts uz starpšūnu telpu un
sarkoplazmatisko tīklu,
2.Troponīna-tropomiozīna komplekss novietojas atpakaļ uz aktīna
miozīnu saistošajām vietām,
3. Miozīns vairs nevar saistīties ar aktīnu,
4. Elastīgo spēku (titīna) ietekmē sarkomērs atjauno iepriekšējo garumu
un muskulis atslābst.

111
Q

Skeleta muskuļa kontrakcijas amplitūdas
atkarība no kairinātāja stipruma

A
  1. zemsliekšņa (nav nekā)
  2. sliekšņa (minimali ir) aktivējas dažas MV ar visaugstāko uzbudināmību
  3. virssliekšņa optimālie (maksimali ir) aktivējas visas MV, max skelett muskuļu kontrakcija
    virssliekšņa pesimālie (nav tik daudz, cik optimāliem) aktivizējas ne visas MV
112
Q

paskaidro atšķirību starp visaugstāko uzmbudināmību un viszemāko uzbudināmību

A

Zema uzbudināmība - MV nav tik jūtīgas, nepieciešams sitars kairinātājs (augsts slieksnis)
Augusta uzbudināmība - MV visjūtīgākās, nepieciešams vājš kairinātājs (seems slieksnis)

113
Q

Skeleta muskuļu kontrakcijas atkarība no
kairinātāja frekvences

A
  1. Atsevišķa kontrakcija (aptuveni 5 Hz sekundē, (impulsi)):
    I. Latentais periods 5-7 ms (izplatās impulss, atveras kalcija kanāli, calcins izplūst, tropomiozīns pārvirzas.)
    II. Saraušanās fāze 10-100 ms (miozīna galvas noliecas)
    III. Atslābšanas fāze 50-200 ms (atjaunojas muskuļu garums)
  2. Tetāniska kontrakcija:
    * Zobainais tetāns (kontrakcija pienāk atslābšanas fāzē 5-20Hz
    * Gludais tetāns (kairinātājs pienāk saraušanās fāzē n>20Hz
114
Q

Kas ir kontrakciju summācija, kad mēs novērojam to

A

pie tetāniskas kontrakcijas mēs novērojam summāciju - katra kontrakcija paliek stiprāka, muskuļi neatjauno garumu, jo Ca joni netiek visi izsūknēti. Piemērs tetāniskai kontrakcijai - krampji, epilepsija

115
Q

Skeleta muskuļu kontrakcijas veidi

A
  1. izometriska - musuļu garums nemainās, musulis dar bu neveic, uztur ķermeņa pozu
    2.izotiniska - muskuļa tonnes nemainās, muskulis saīsinās Neko neceļot, tīras izotoniskas nav sastopamas dabā
    3.auksotoniska - mainās gan garums, gan tonuss
    a) koncentriskas - muskuļu garums saīsinās, muskuļu spēks lielāks par paceļamo nastu, iekšējā slodze lielākā nekā ārējā slodze, ārējais darbs pozitīvs
    b)ekscentriska - muskuļu garums palielinās, iekšējā slodze mazāka nekā ārēja slodze, darbs negatīvs
116
Q

Muskuļa iestiepuma pakāpes ietekme
uz kontrakciju (sarkomēra garums)

A

īss muskulis - samazināts spēks
vidējs muskulis - maksimāls kontrakcijas spēks
gar muskulis - samazināts kontrakcijas spēks

117
Q

Enerģijas izmantošana

A

ATF piesaistās pie miozīna galvas, lai nodrošinātu miozīna galvas atvienošanu no aktīna, kā arī Alf tik izmantots sūkņiem, lai izsūknētu kalciju ārā

118
Q

Muskuļu kontrakcijas
enerģētiskais nodrošinājums

A
  1. ATF muskuļšķiedrā (1-3 sek.) 1mol=0,5kg
    ATF → ADF + P + enerģija (7,3 kkal)
  2. Kreatīnfosfāts (5-8 sek) maksimālā aktivitāte
    Kreatīnfosfāts + ADF → ATF + kreatīns
  3. Anaerobā glikolīze (40 sek.-1min.), bez skābekļa
    Glikoze → pienskābe + 2 ATF
  4. Aerobā enerģijas produkcija. ar skābekli šķeļ hlikozi, taukskābes, aminoskābes (bez laika ierobežojuma)
    Glikoze + O2 → CO2 + H2O + 36 ATF
    Taukskābes
    Aminoskābes
119
Q

Muskuļu mehāniskā efektivitāte

A

MME = A/E x 100%
parasti apm. 25 – 30%
A = izdarītais darbs
E = patērētā enerģija
Parasti muskuļu mehāniskā efektivitāte svārstās no 25% līdz 30%. Tas nozīmē, ka tikai 25-30% no patērētās enerģijas tiek pārvērsts mehāniskajā darbā, bet pārējā daļa tiek zaudēta siltuma formā vai citiem procesiem.

120
Q

Skeleta muskuļšķiedru iedalījums + kādu ceļu oizmanto

A
  1. I – lēnās oksidatīvās, aerobais ceļš, sarkanās šķiedras
  2. IIa – ātrās oksidatīvi glikolītiskās, aerobais + anaerobais ceļš
  3. IIb – ātrās glikolītiskās. anaerobais ceļš, baltās šķiedras
121
Q

skeleta muskuļu šķiedru salīdzinājums

A

1.Galvenais ATF resintēzes ceļš,
2.Kontrakcijas ātrums,
3.Noguruma iestāšanās ātrums, (visātrāk nogurst IIb)
4.Mioglobīna koncentrācija (kaut kas līdzīgs hemoglobīnam, vislielākā konc. I šķiedrām).
5. Lielums, (I ir vismazākās, IIb resnākās teik uzkrāts)
6. Funkcija. I gr. lēnas un ilgstošas kontrakcijas, IIa gr. ātras IIb gr. uzkrātas rezerves, spēcīgas un ātras kontrakcijas, darbojas ekstrēmās situācijās)

122
Q

Motorā vienība definīcija

A

Motoriskais neirons, tā aksons ar perifērajiem zariem un atbilstošās
muskuļšķiedras, ko tas inervē.

123
Q

Motoro vienību iedalījums

A
  1. Pēc lieluma (muskuļšķiedru skaita):
    * Mazās – daži desmiti muskuļšķiedru, (precīzas kustības)
    * Lielās – daži simti vai tūkstoši. (spēcīgas kustības)
  2. Pēc muskuļškiedru veida:
    * Lēnās (mazās MV)
    * Ātrās. (lielās MV)
124
Q

Muskuļu spēks definīcju

A

Muskuļa spēks – muskuļa spēja attīstīt maksimālu
sasprindzinājumu vai pacelt maksimālu nastu.
Mērvienības:
* Ņūtoni,
* Kilogrami.

125
Q

Muskuļa spēku ietekmējošie faktori

A

1.Fizioloģiskais šķērsgriezuma laukums,
Muskuļa absolūto spēku izsaka uz fizioloģiskā šķērsgriezuma laukuma
vienību (kg/cm2).
2.Aktivēto motoro vienību skaits,
3.Impulsu frekvence, kas pienāk muskulim,
4. Muskuļa iestiepuma pakāpe,
5. Asinsapgāde,
6.Inervācija,
7.Kaulu un locītavu funkcionālais stāvoklis.

126
Q

kas tiek mainīts, lai regulētu muskuļu spēku organismā?

A
  • kairinātāja stiprums
  • impulsu frekvence
127
Q

Muskuļu darbs un jauda

A

*Muskuļa darbs:
A = m (nasta smagums) x h (pacelšanas augstums)
*Muskuļa jauda:
N (jauda) = A (darbs) /t (laiks)

128
Q

Gludo muskuļu atšķirības no skeleta
muskuļiem

A

Skeleta Gludie
Funkcionālā vienība Muskuļšķiedra Muskuļšūna
Elektriskās sinapses - +
T sistēma- + -
Sarkoplazmatiskais tīkls Labi attīstīts Slikti attīstīts
Troponīns + -
Kontrakcijas ierosinātāji Elektriski kairinātāji Elektriski, mehāniski un ķīmiski kairinātāji
Kontrakcijas un
atslābšanas ātrums Ātrs vai lēns Lēns
Automātija - +
Inervācija Somatiskā nervu sistēma. Veģetatīvā nervu sistēma
Lokalizācija. Piestiprināti pie kauliem Iekšējos orgānos

129
Q

Gludo muskuļu iedalījums

A
  • Viscerālie (unitārie) - darbojas kā viens vienums
  • Neviscerālie (multiunitārie). - muskuļšūnas darbojas atsevišķi
130
Q

neviscerālie un viscerālie atšķirība

A
  1. Uzbūve
    V. Elektriskās sinapses starp šūnām
    N Šūnas izolētas
  2. Inervācija
    V. Netiek inervēta katra šūna
    N. Tiek inervēta katra šūna
    Automātija V + N-
  3. Lokalizācija
    V. Kuņģa-zarnu traktā, uroģenitālajā, elpošanas
    sistēmā, Mazajos asinsvados
    N. Zīlītes un ciliārie muskuļi,
    * m erector pili
    * Lielajos asinsvados
131
Q

kas veido nervu sistēmu

A

nervu sistēmu weide perfiērā un centrālā nervu sistēma

132
Q

kas veido perifēro nervu sistēmu?

A

perifēro nervu sistēmu weid perifērie nervi, kas vada impulses no receptoriem uz CNS un no CNS uz izpildorgāniem

133
Q

Kas veido CNS

A

muguras smadzenes un galvas smadzenes

134
Q

no kā sastāv smadzeņu stumbrs?

A

vidussmadzenes, smadzeņu tilts, iegarenās smadzenes

135
Q

CNS funkcionālās daļas + kādas funkcijas pilda

A

1.somatiskā nervu sistēma - pilda jušanas funkciju + motoro funkciju
2. veģetatīvā nervu sistēma - inervē iekšējos orgānus

136
Q

motorā hierahija + funkcijas

A
  1. sekundārie un tericiālie smadzeņu garozas lauki (lauki, kas afbild par kopējā kustību plāna izstādīšanu, rodas ideja. piemēram vai ņemt ābolu
  2. Primārie garozas lauki (kopējā kustību plāna sadalīšanu atsevišķās programmās.

Zemgarozas petri: bazālie gangliji, smadzeņu stumbrs, smadzenītes. (regulē līdzsvaru (smadzenītes) nodrošina mērķtiecīgas, precīzas kustības, tien pieregulēts spēks)

  1. Apakšējie motorie neuroni muguras smadzenēs (izpildlīmenis atbild par kustību izpildi (sūta info uz atbilstošiem muskuļiem)

skeleta muskuļi (nodded kustību vai kustība ir veiksmīgi izpildīta

137
Q

kas atbild par kustību un pozas regulāciju

A

par kustību un pozas regulāciju atbild primārie garozas lauki un apakšējie motorie neuroni

138
Q

reflects definīcija

A

atbildes reakcija uz
kairinātāju, kas realizējas caur CNS

139
Q

somatiskais refleksa loks gaur muguras smadzenēm apraksti 5 elementus

A
  1. receptoru, kurz uztver kairinātāju, pārvērš tā enerģiju elektrisch impulsos (DP)
  2. Aferentais neirons, kas vada impulsus no receptora–> CNS, aferentā neurona ķermenis atrojas spinālajā ganglijā ārpus muuras smadzenēm
  3. refleksa centrs - visas sinapses CNS sistēmā, kas apstrādā informāciju, izdomā vai atbildēt uz kairinātāju vai nē (slieksnis)
  4. eferentais neirons vada impulsus no CNS—> efektoru
    somatiskajā refleksa lokā eferentā neirona šūnas ķermenis atrodas muguras smadzeņu priekšējos ragos tas ir alfa vai delta motorais neirons (savienojas ar Aalfa vai A delta nervu šķiedrām)
  5. efektors somatiskajā refleksa lokā ir viens vieīgs efektors un tas ir selecta muskulis.
140
Q

refleksu iedalījums Pēc piederības somatiskajai vai veģetatīvajai nervu
sistēmai:

A

somatiskie (p. rokas atraušana no kaut kā karsta) iet caur CNS
veģetatīvie (p. siekalu sekrēcija) neiet caur CNS

141
Q

refleksu iedalījums Pēc realizācijas līmeņa

A
  1. spinālie (muguras smadzenes) - rokas atraušana no karsta
  2. bulbārie (iegarenās smadzenes) klepošana šķaudīšana
  3. mezencefāliskie (vidussmadzenes) - zīlīšu sašaurināšānas
  4. diencefāliskie (starpsmadzenes) - sāta, izsalkuma sajūta
  5. kortikālie (realizējas caur lielo pusložu garozu), nosacījuma refleksi (Sajūtot svaigi ceptas maizes smaržu, cilvēkam var sākties siekalu sekrēcija, pat ja maize nav redzama.)
142
Q

refleksu iedalījums pēc sinapšu skata refleks lokā (CNS)

A
  1. monosinaptiskie - viena sinapse (cīpslu refllekss)
  2. polisinaptiskie - divas un vairāk sinapses (sāpju refleks)
143
Q

refleksu iedalījums pēc izraisītas atbildes reakcijas

A
  1. motorie (izraisa muskuļu kontrakciju)
  2. sekretorie (dziedzeru sekrēcija)
144
Q

refleksa laiks definīcija

A

laiks no kairinātāja došanas brīža līdz reflektorās atbildes reakcijas sākumam

145
Q

faktori, kas ietekmē refleksa laiku

A
  • Refleksa loka garums,
  • Sinapšu skaits refleksa lokā,
  • Nervu šķiedru, kas veido refleksa loku, vadīšanas ātrums, (somatiskajā a alfa, veģetatīviem B,C)
  • Kairinātāja stiprums,
  • Kavēšana,
  • Vieglināšana,
  • Nogurums.
146
Q

proprioreceptori definīcija

A

ir specializēti sensoro receptoru veidi, kas atrodas muskuļos, cīpslās, locītavās un ādā, un tie uztver ķermeņa daļu stāvokli, kustības un spēku. Tie ir būtiski ķermeņa propriocepcijas sistēmai jeb “ķermeņa pozīcijas izjūtai”, kas ļauj uztvert un kontrolēt ķermeņa stāvokli telpā, pat ja nav redzes kontaktu.

147
Q

muskuļu vārpstiņa

A

Atrodas starp muskuļu šķiedrām
Reaģē uz muskuļu garuma izmaiņām un stiepšanas ātrumu, signalizē par to CNS
Palīdz uzturēt muskuļu tonusu un koordinēt kustības.

148
Q

goldži cīpslas receptori

A

Atrodas cīpslās, netālu no muskuļu-cīpslu savienojuma.
Reaģē uz spriedzi (tonusu) cīpslās, kas rodas muskuļu kontrakcijas vai stiepšanas laikā signalizē par to CNS
Aizsargā muskuļus no pārmērīgas pārslodzes, inhibējot kontrakciju, ja spriedze kļūst pārāk liela.

149
Q

muskuļu vārpstiņa uzbūve

A
  1. intrafuzālās šķiedras (iekšā vārpstiņā
    1.1. kodolsomiņas šķiedras (1-3)
    1.2 kodolu ķēdītes šķiedras (3-9)
    nav aktīna un miozīna, kontrahēties var tikai gali, intrafuzālās kalpo ką receptors Iekšējā inervācija:
    Afferentā inervācija: Iα (primārās) un II (sekundārās) sensorās šķiedras.
    Efferentā inervācija: γ-motoneironi, kas regulē intrafuzālo šķiedru spriegumu un uztur receptoru jutību.
  2. Ekstrafuzālās šķiedras (ārpus vārpstiņas) kontraktīlā muskuļšķiedra
    Inervācija: α-motoneironi, kas nodrošina muskuļu kontrakcijas. Veido lielāko daļu skeleta muskuļu
150
Q

Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu: 1.aferentās

A

Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu:
1. Aferentās(muskuļu vārpstiņa vada —> CNS)
Primārās (Ia) - sākas no abu šķiedru intrafuzālās daļas, apvijas kā spirāle, zema uzbudināmība, aktivējas pie strauja muskuļu iestiepuma, sūta impulsus uza motoriem neironiem (vido monosinaptisku ceļu)
* Sekundārās (II) - sākas no kodola ķēdītes ar augstāku uzbudināmību pie lēna muskuļu iestiepuma, sūta impulsus uz starpneironiem, kas tālāk Impulses sūta uz motoriem neironiem veido polisinaptisku ceļu

151
Q

Nervu šķiedras, kas saistītas ar muskuļu vārpstiņu: 2.eferentās

A

*2. Eferentās (inervē muskuļu vārpstiņu)
* Ay(gamma) no gamma motorā neirona CNS sūta impulses pa A gamma šķiedrām uz infrafuzālo šķiedru distāliem galiem, kur ir aktīns un miozīns, ierosinot kontrakciju

gamma reguē muskuļu vārpstiņas iestiepuma jutību

tā kā kontrahējas distālie gali (iestiepti), tad kodolu somiņā Ia šķiedru frekvence palielinās līdz ar to motorais neironi tiks aktivēti spēcīgāk

152
Q

iestiepuma reflekss definīcija

A

iestiepuma refleks tiek ierosināts no muskuļu vārpstiņas sūta pa Ia (II) šķiedrām uz CNS, kur aktivē Aalfa motoro neironu, kas pa Aa šķiedrām sūta impulses uz tā paša muskuļa ekstrafuzālajām šķiedrām ierosinot kontrakciju. Var iedalī 2 veidos -dinamiskais (fāziskais) un statiskais (toniskais)

153
Q

kas ierosina dinamisko (fāzisko) cīpslu refleksu

A

dinamiskais (fāziskais) cīpslu reflekss ierosina straujš muskuļu iestiepums, uzsitot ar neiroloģisko āmuriņu (monosinaptisks)

154
Q

kas ierosina statism (tonisko) iestiepuma refleksu

A

statiskais (toniskais) iestiepuma reflekss - muskuļu tonuss, to ierosina lēns muskuļu iestiepums, aktivējas sekundārās nervu šķiedras (jo lēns), kuras sūta impulsus uz starpneironiem pēc tam uz motoriem neironiem , polisinaptisks

155
Q

muskuļu tonuss definīcija

A

muskuļu tonuss - vāja, pastāvīga muskuļa kontrakcija, kas
rodas toniskā iestiepuma refleksa rezultātā

156
Q

kas nosaka tonusu katram cilvēkam

A

tonusu katram cilvēkam nosaka y gamma motorais neirons (priekšējos ragos), kas inervē muskuļu vārpstiņu

157
Q

kas regulē gamma motoro neironu

A

galas smadzeņu centri - sūta impulsus uz gamma motorajiem neironiem tos aktivējot vai kavējot

158
Q

kas ietekmē y gamma motoneirona aktivitāti

A

gamma y -motoneirona aktivitāti ietekmē:
* Smadzeņu stumbra retikulārā formācija, (regulē visas CNS uzbudināmību)
* Vestibulārie kodoli un smadzenītes, (līdzsvars)
* Bazālie gangliji, (sūta impulses uz motoriem neironiem, lai pieregulētu tonusu atbilstoši kustībām
* Smadzeņu garoza. (apzināta tonusa regulēšana)

159
Q

Antagonistiskā inervācija

A

je fleksors aktivējas, tad ekstensors atslābst, tas notiek, lai ekstenzors nerealizē kontrakciju

160
Q

refleks no receptoriem cīpslās

A

Ib grupas šķiedras reaģē uz cīpslas iestiepumu muskuļu kontrakcijas rezultātā, goldžī cīpslas receptori pie specīga cīpslas iestiepuma, ko ierosina -
* Spēcīga muskuļa kontrakcija,
* Spēcīgs muskuļa iestiepums, (Augusts slieksnis)

161
Q

goldžī cīpslas receptora mehānika

A

sūta impulses pa Ib nervu šķiedrām uz CNS, kur Tier aktivēts kavētājneirons, kas kavē tā paša muskuļa neironu pārtraucot impulsa plūsmu uz muskuli, kas ierosina atslābšanu (pasargā muskuli no ļoti stiprām kontrakcijām)

162
Q

ķermeņa poza definīcija

A

Ķermeņa daļu fiksācija noteiktā stāvoklī

163
Q

kāda var būt poza

A

Poza:
* Apzināta, (smadzeņu groza)
* Neapzināta – nodrošina pozas refleksi:
* Statiskie,(nodrošina ķermeņa daļu fiksācija mira stāvoklī)
* Statokinētiskie. (nodrošina daļu fiksāciju kustībā)

164
Q

toniskie kakla refleksu receptori un centri

A

Toniskie kakla refleksi
Receptori –locītavās starp pakauša
kaulu, pirmo un otro kakla skriemeli
Centri – iegareno smadzeņu
retikulārie kodoli.

165
Q

toniskie kakla receptori darbība

A

impulsi nonāk retikulārajos kodolos, kas tālāk ietekmē gamma motoro neironu mucuras smadzenēs tādejādi izmainot muskuļu tonusu ķermenī

166
Q

toniskā kakla refleksu veidi

A
  1. simetriski noliecot galvu, tonuss palielinās rokās un mugurā, samazinās kājās
  2. asimetriski - paukotāja poza
167
Q

iztaisnošanās refleksi

A

Tie palīdz noturēt vertikālu organisma stāvokli.
* Optiskā iztaisnošanās reakcija (apzināta rekacija, novietot galvu paralēli apkārt esošajiem vertikālajiem priekšmetiem)
* Labirinta iztaisnošanās reflekss (līdzsvara receptori iekšējā ausī, realizējas car Virus smadzenēm mainot galvas stāvokli, neapzināta)
* Ķermeņa iztaisnošanās reflekss (estensore bonus palielinās uz tās puses uz kuras cilvēks guļ)

168
Q

Līdzsvara sistēma

A

Līdzsvara sistēma
* Receptori– matiņšūnas priekštelpā un pusloka
kanālos,
* Vadīšanas ceļš – līdzsvara ceļš,
* Augstākie centri – vidējā deniņu kroka.

169
Q

kas atrodas endolimfā

A

endolimfā atrodas daudz kālija jonu

170
Q

kas atrodas pusloka paplašinājumos

A

receptori, kas uztver līdzsvara izmaiņas atrodas pusloka paplašinājumos (ampulās)

171
Q

kur atrodas matiņšūnas

A

matiņšūnas atrodas ampulās, tie ir izvirzīti uz āru tos pārklāj kupols, kuru apskalo endolimfa

172
Q

kā receptori novietoti priekštelpā

A

priekštelpā receptori novietoti divos maisiņos - iegarenajā (utriculus) un apaļajā (saculus)

173
Q

receptoru aktivācijas mehānismi

A
  1. Matiņi (stereocilijas), kas atrodas uz matu šūnu virsmas, virzībā uz Viena šūnas pusi kļūst garāki. Šie matiņi ir savstarpēji savienoti ar tip-link (savienojošām šķiedrām), kas nodrošina, ka viena matiņa deformācija izraisa arī blakus esošo matiņu pārvietošanos.
  2. Ja želejveida viela endolimfas kustības rezultātā nobīdas tā novice matiņus.
    3.Matiņu noliekšanās uz garākā pusi
    izraisa deformācijas atkarīgo K
    kanālu atvēršanos,
  3. K ieplūst matiņšūnā (koncentrācijas
    un elektriskā gradienta dēļ), izraisot
    depolarizāciju
  4. Depolarizācijas ietekmē matiņšūnā
    atveras kalcija kanāli, caur kuriem
    ieplūstošais Ca2+ izraisa mediatora
    izdalīšanos sinapsē ar aferento nervu
    šķiedru,
    6.Ja uzbudinājuma postsinaptiskais
    potenciāls sasniedz slieksni, rodas
    darbības potenciāls, kas pa līdzsvara
    nerva šķiedrām nonāk smadzenēs.
174
Q

Raksturo matiņšūnas atrašanos

A

Matiņšūna ir ievietota plēvainā labirinta sieniņā un tās matiņi ir izvirzīti uz āru un pārklāti ar želejveida vielu, kuras apkārt atrodas endolimfa

175
Q

Ko uztver receptori pusloka kanālos

A

uztver rotācijas paātrinājumu, rotācijas virziens = matiņu virziens

176
Q

kādā maisiņā atrodas receptori priekštelpā

A

atrodas iegarenajā un apaļajā maisiņā , ievitoti atolītiskajā membrānā, kalcija karbonāta kristāli padara membrānu smagāku par apkārt esošo enolimfu.

Iegarenā maisiņa receptori n(horizontāli, matiņi noliekti)
apaļā maisiņa receptori (vertikāli)

177
Q

kā tied vadīti līdzsvara ceļi?

A

No receptoriem priekštelpas un pusloka kanāliem tiek vadīti uz vestibulāriem kodoliem (iegarenajās smadzenēs), tiek vadīti vairākos virzienos 1. smadzenītēm (neapzināta) 2. smadzeņu garoza ( kontrolē apzināti līdzsvaru), 3. acu kustības kodoli (acu kustības pieskaņo ķermeņa kustībām) 4. kakla muskuļi motorie neuroni 5. ekstremitāšu muskuļu motorie neironi

178
Q

Labirinta refleksi raksturo

A

Receptori – līdzsvara receptori iekšējā ausī.
Centri – iegareno smadzeņu vestibulārie kodoli, kas
izmaina y-motoneironu aktivitāti muguras smadzenēs.
Veidi:
* statiskais labirinta reflekss, (miera stāvoklī, guļ uz 60 gradu platforma)
* statokinētiskais labirinta reflekss. (kustībā)

179
Q

Veģetatīvās nervu sistēmas atšķirības
no somatiskās
1. Augstākie centri
2. Apzināta vs neapzināta kontrole
3.Zemākie centri
4. Refleksa loks
5.Refleksa laiks
6. Kotransmisija:
.ACH+VIP,

A

somatiskā
1. galvas smadzeņu garoza
2. apzināta kontrole
3. galeas smadzeņu nerwu kodo los, visos auguras smadzeņu segmentos
4. eferentais neirons atroados priekšējos ragos, eferento daļu vied 1 neirons, Aalfa un Ay gamma šķiedras, efektors - skelet muskuslis, izdalās ACH—>N
5. laiks īsāks
6. kotransmija nav

veģetatīvā
1. hipotalmā
2. neapzināta kontrole
3. galvas smadzeņu nerwu kodols, kakla daļas muuras smadzenes
4. eferentais neirons atroados sānu ragos, efektoro daļu vied 2 neironu ķēde, B preganglionārās un C posganglionārās, efektors - gludās, sinds, dziedzeršūna, ACH–> Madrenalins
5. refleksa laiks garāks
6. ir (papildus mediatori)

180
Q

Veģetatīvās nervu sistēmas
funkcionālās daļas

A

Simpātiskā nervu sistēma ir atbildīga par organisma sagatavošanu aktīvai darbībai, kas bieži tiek dēvēta par “cīņas vai bēgšanas” reakciju. Kad simpātiskā sistēma aktivizējas, notiek šādas izmaiņas

Parasimpātiskā nervu sistēma darbojas pretēji simpātiskajai sistēmai un ir atbildīga par organisma atpūtu un atjaunošanos. Kad šī sistēma aktivizējas, notiek šādas izmaiņas:

181
Q

simpātiskā nervu sistēma raksturojums

A

Augstākie centri – hipotalamā,
* Zemākie centri – muguras smadzeņu T1–L3 segmentos
* Gangliji– paravertebrāli vai prevertebrāli
* Preganglionālās šķiedras īsākas nekā postganglionārās,
* Mediatori:
* Ganglijā – Acetilholīns→N (nikotīnjūtīgie)-receptori
* Sinapsē ar efektoru:
* Noradrenalīns un adrenalīns→α,  receptori
* Sviedru dziedzeros, dažos asinsvados (skeleta muskuļu, koronārajos, galvas
smadzeņu) – Acetilholīns→M(muskarīnjūtīgie)-receptori

182
Q

parasimpātiskā nervu sistēma raksturojums

A
  • Augstākie centri – hipotalamā,
  • Zemākie centri – S2–S4 un III, VII (XIII), IX, X galvas smadzeņu nervu
    kodolos
  • Gangliji– prevertebrāli vai intramurāli
  • Preganglionālās šķiedras garākas nekā postganglionārās,
  • Mediatori:
  • Ganglijā – Acetilholīns→N (nikotīnjūtīgie)-receptori
  • Sinapsē ar efektoru – Acetilholīns→M (muskarīnjūtīgie) -receptori
183
Q

Simpatoadrenālā sistēma

A

Simpātiskā nervu sistēma + virsnieru serde

184
Q

Veģetatīvo reakciju ietekmēšana
* Holīnerģiskas viela

A
  1. Holīnerģiskās vielas (stimulē ACH receptoru)
    Holīnerģiskās vielas var tikt klasificētas atkarībā no to iedarbības uz nikotīnjūtīgajiem (N) un muskarīnjūtīgajiem (M) receptoriem.
    Nikotīns: Šī viela stimulē nikotīnjūtīgos receptorus, kas atrodas nervu-muskuļu sinapsēs un veģetatīvajos ganglijos. Nikotīns izraisa muskuļu kontrakciju un stimulē autonomās nervu sistēmas aktivitāti, palielinot sirdsdarbību un asinsspiedienu.
    Muskarīnjūtīgās vielas (M)
    Pilokarpīns: Šis savienojums aktivizē muskarīnjūtīgos receptorus, izraisot gremošanas procesu stimulāciju, palielinot siekalu un sviedru izdalīšanos, kā arī samazinot sirdsdarbības ātrumu.
  2. holinoblokatori (saistās ar ACH receptoren, bet neaktivē tos)
    Miorelaksanti (muskuļu relaksanti):
    Darbības mērķis: bloķē acetilholīna iedarbību neiromuskulārajās sinapsēs, kas izraisa muskuļu atslābumu.
    Piemērs:
    Depolarizējoši miorelaksanti (piem., sukcinilholīns) īslaicīgi aktivē receptorus, bet bloķē tālāku stimulāciju.
    Nedepolarizējoši miorelaksanti (piem., pankuronijs) bloķē receptorus, novēršot muskuļu kontrakciju.
    Ganglioblokatori:
    Darbības mērķis: bloķē impulsu pārvadi autonomo nervu sistēmas ganglijos, iedarbojoties uz nikotīna receptoriem.
    Piemērs: Heksametonijs – samazina simpātisko un parasimpātisko aktivitāti, tiek lietots retāk, jo ir sistēmiska ietekme.
    Muskarīna receptoru blokatori:
    Darbības mērķis: bloķē muskarīna receptorus, samazinot parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāti.
    Piemērs:
    Atropīns – paplašina zīlītes, samazina siekalu un bronhu sekrēciju, palielina sirdsdarbību.
184
Q
A
184
Q

Simpātiskie un parasimpātiskie efekti
organismā

A
  1. Simpātiskā nervu sistēma aktivējas:
    * Stresa apstākļos
    * Fiziskas slodzes laikā
  2. Parasimpātiskā nervu sistēma aktivējas:
    * Miera un miega laikā
    * Ēšanas laikā
184
Q

Adrenerģiskie receptori un to
aktivācijas efekti

A

α1 receptori
Atrašanās vieta: Galvenokārt atrodas gludajos muskuļos, asinsvados un dziedzeros.
Efekti:
Gludie muskuļi: Aktivācija izraisa kontrakciju, piemēram, asinsvadu sašaurināšanos, kas palielina asinsspiedienu.
Citi efekti: Palielina dziedzeru sekrēciju.
α2 receptori
Atrašanās vieta: Atrodas presinaptiskajos neironos un dažos gludajos muskuļos.
Efekti:
Presinaptiskie efekti: Samazina noradrenalīna atbrīvošanu un veicina noradrenalīna atpakaļuzņemšanu, tādējādi samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti.
Gludie muskuļi: Aktivācija var izraisīt relaksāciju.

β1 receptori
Atrašanās vieta: Galvenokārt atrodas sirdī.
Efekti:
Sirdī: Aktivācija palielina sirdsdarbības frekvenci un kontrakcijas spēku, uzlabojot sirds izsviedes jaudu.
β2 receptori
Atrašanās vieta: Atrodas bronhos, gludajos muskuļos un asinsvados.
Efekti:
Bronhu gludie muskuļi: Aktivācija izraisa relaksāciju (bronhodilatāciju), kas palīdz uzlabot elpošanu.
Asinsvadi: Var izraisīt asinsvadu paplašināšanos.
β3 receptori
Atrašanās vieta: Atrodas taukaudos un urīnpūslī.
Efekti:
Taukaudi: Aktivācija veicina lipolīzi (tauku sadalīšanos), kas palielina brīvā taukskābju līmeni asinīs.

184
Q

Holīnerģiskie receptori un to aktivācijas
efekti

A

Holīnerģiskie receptori ir specifiski receptori, kas reaģē uz neirotransmitera acetilholīna (ACh) iedarbību. Tie ir sadalīti divās galvenajās grupās: nikotīnjūtīgie (N) un muskarīnjūtīgie (M)

Nikotīnjūtīgie receptori galvenokārt ietekmē muskuļu kontrakcijas un autonomās nervu sistēmas darbību, savukārt muskarīnjūtīgie receptori regulē sirds ritmu un gremošanas procesus. Abas receptoru grupas ir svarīgas gan centrālajā, gan perifēriskajā nervu sistēmā.

185
Q
A
185
Q
A

fizioloģija (2 decks)

Brainscape helps you reach your goals faster, through stronger study habits.
© 2025 Bold Learning Solutions. Terms and Conditions